Normunda Kozlova teksts uz Kaņepes kultūras centra sienas
Pirmais elpas vilciens 0

Iliana Veinberga
03/07/2012

Foto: Katrīna Ģelze

Tagad un, cerams, vēl ilgi nākotnē Latvijas kultūras un mākslas vidi daudzveidīgu darīs ilustrāciju žurnāls “Popper”, kura pirmais izdevums nule kā tapis pieejams (gādājiet, jo debijas numuriem ir tendence kļūt par kolekcionāru retumu) un interesentiem apgūstams ne vien žurnāla formātā, bet arī kā eleganta izstāde Kaņepes kultūras centrā, kas skatāma līdz 17. jūlijam. 

Kamēr gleznotāju un zīmētāju cunftes akadēmijās lauž zīmuļus un otas par to, kuri no viņiem ir mākslā tie svarīgākie, kaut kādas marginālas jauniešu grupas ņem līniju – vienu no pamata formālajiem elementiem daiļajās mākslās – un atvedina no tās pašpietiekamu māksliniecisko formu. Var piesaukt kaligrāfiju, grafisku reklāmu un virkni citu fenomenu, kuru ietvaros līnija, punkts, ritms, grafiskums un zīmējums ir noteicošs, taču šoreiz ne par to. Šoreiz par kritisko masu, kas uzkrājas, lai tos mākslas un kultūras apgabalus, kas šķiet vien atsevišķu grupējumu aizraušanās, atslēgtu skatītājam kā nebūt ne biedējoši svešus, bet gan jau sen klātesošus mūsu kulturālajā ikdienā. 


No izstādes Kaņepes kultūras centrā

Tātad “popper”. Spiedpoga, pistole, popkorna grauzdētājs. To pop up – pēkšņi uzrasties. To pop a pill – ieņemt tabletīti. Jebkurā gadījumā, “Popper” savažo ne tikai paplašinātā vizuālā, bet arī rakstu valoda. Žurnāla teksta autors Normunds Kozlovs ir sapakojis iekšā nenormālus vārdus, nepareizas formas un nelabu stilu. Sastampājis kopā ar valodspēlēm, privātām alūzijām un atsaucēm uz kolektīvu vēstures pieredzi tik blīvi, ka pēc izlasīšanas sajūta kā pēc 800 lapaspušu romāna. Toties pateikts viss un perfekti atbilstoši gan numura tēmai “Degradācija”, gan arī notikumam, jo izdevuma deviņdesmit lappusēs skatāmas četrdesmit četru autoru ilustrācijas. Tajās sakondensēts daudzveidīgs redzējums, vēstījums, rokraksts un vizuālā estētika (ja neņem vērā, ka mūžīgais melnbaltais sāk vilināt uz “izkrāso pats” ķecerību). Pirmajā pietuvinājumā šī intensitāte šķiet neuzlaužama, taču tā lieliski ilustrē, cik aizturēts ir tas daudzveidīgums, kas kaut kādu iemeslu dēļ palicis zem vispārpieņemtā plūsmas, cik urdoša ir bijusi vēlme pēkšņi uzrasties, parādīties un pieteikt sevi līdz šim pārāk neafišētā formā.

www.poppermag.com