300 vārdos: Vieglu žestu, metāla zobiem 0

Anna Iltnere
27/06/2012

Foto: Katrīna Ģelze 

Vakar Rīgā, “Nabaklab” rajonā, bija jūtama sviluma smaka, jo 62 gadus vecais mākslinieks no Kanādas uz elektriskās plītiņas pilināja asinis. Sākt vispār varētu arī tā – ja pankroka veterāns Džons Laidons būtu piedzimis Budapeštā, tad viņš visdrīzāk būtu Ištvans Kantors. Ļoti līdzīgu personības auru izstaroja ungāru izcelsmes mākslinieks ar baltu matu ērkuli, žilbinošu metāla smaidu, lielisku fizisko formu un tikpat veselīgu pašapziņu. Uz Rīgu viņu atvedis igauņu multimākslinieks Kiwa, kurš Tallinā organizē Kantora personālizstādi. Līdz 15. jūlijam tā apskatāma Tallinas (nelegālajā) Laikmetīgās mākslas muzejā, kas jau gadiem darbojas pamestā katlu mājā. Ar izstādes vietu Kantors ir apmierināts, ņemot vērā viņa attieksmi pret muzejiem kā iesīkstējušām institūcijām. Nedēļas nogalē izbijušā Tallinas cietumā notiks arī Kantora festivāls. Vieta ir zīmīga, jo mākslinieks ir iesūdzēts ne reizi vien, kā arī performancēs nereti raksta vienādojumu “muzejs=cietums”. Kad 2004. gadā, pēc asins krusta uzšļākšanas uz Hamburger Banhof muzeja sienas (līdzās Pola Makartija zelta “Džeksonam”) Ištvanu satver apsargi, viņš sirdīgi izkliedz “This is not an exhibition, this is a police station!”. 1988. gadā “Blood-X” akciju viņš veica Ņujorkas MoMA starp Pikaso gleznām. “X” veida krusts kā viegls žests, kas rezonē internacionālā tracī. 


Ištvana Kantora lekcija Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā

Jāteic, ka skatītāji “Nabaklab” bija padsmit, kamēr pasaulē par viņa performancēm jūsmo, piemēram, Deivids Bovijs. Un, lai arī brīžiem uzstāšanās šķita kā jau redzētu Kantora zīmīgāko izdarību atrādīšana, jāpatur prātā viņa mākslas grunts, kur tiek runāts par cilvēkiem kā mašīnām. Proti, sekss, salutēšana, krusta pārmešana kā mehāniskas, monotonas ķermeņa kustības, bet ar ārkārtīgi pielādētu nozīmi. Toties tīkami improvizēja Kiwa, kurš aiz pultīm pamanījās negaidīti pārģērbties sarkanā kleitā un ar platformenēm virtuozi pārslēdza uz zemes gulošos aparātus. Un kamēr Kantors, diplomēta “māsiņa”, skaļa noise pavadībā rūpīgi turēja pirkstu uz vēnas, lai nenoasiņotu, tikmēr Kiwa jau gatavojās atgriezties džinsos, bet atmeta ar roku un pusnoģērbies, mežģīņu legingos, turpināja gādāt par troksni. Šķiet, rituālos tieši nobīdes tuvina katarsei.


Ištvans Kantors un Kiwa