Barents Spektakel 2017 atklāšanas vakars. Foto: Michael Miller

Kad kultūra uzdod jautājumus 0

Atskats uz Barents Spektakel 2017 festivālu Kirkenesā

Agnese Čivle
12/02/2017

Norvēģijas pilsēta ar zināmu Krievijas piedevu

Ko jūs zināt par Kirkenesu – pilsētiņu, kas atrodas vistālākajā Norvēģijas ziemeļaustrumu daļā virs polārā loka? Diez vai vidusmēra eiropietim par to ir vispār kāda nojausma – šo Barenca jūras reģiona pilsētu no Romas šķir 5102 km, no Vīnes - 4912 km, no Berlīnes – 3881 km, no Rīgas – 1930 km. Platības ziņā tā aizņem vien 2,15 kvadrātkilometrus lielu pussalas teritoriju, bet tās nosaukumu burtiski varētu tulkot kā ‘baznīca’ (kirke-) ‘zemesraga galā’ (-nes).

Pilsētas topogrāfiskās aprises labi var sazīmēt jau caur lidmašīnas iluminatoru. Pēc garā pārlidojuma no Oslo pāri monohromajam „sniegotajam tuksnesim” lidmašīna pēkšņi apmet loku, lai piezemētos uz pavisam nelielās Kirkenesas lidostas skrejceļa – no augšas tas izskatās kā nekurienē nosviests lineāls. Pa ceļam uz pilsētas centru redzamas norādes uz Murmansku. Tā no Kirkenesas atrodas mazāk nekā 200 km attālumā, toties jau pavisam citā laika zonā – abas pilsētas ziemas periodā šķir divu stundu laika starpība. Izkārtnes pilsētvidē nereti sastopamas bilingvālas – norvēģu un krievu valodā. Sjorvarangeras municipalitāte, kuras administratīvais centrs ir Kirkenesa, robežojas ar Krieviju, un cita starpā līdz 1826. gadam tā skaitījās Norvēģijas/Zviedrijas–Krievijas kopīga teritorija. Krievi šeit aizvien dzīvo un mīl viesoties, tāpat kā vietējie – Murmanskā, kad sagribas citādību.


Kirkenesa. Foto: Pikene på Broen

Kirkenesas galvenie rūpali ir dzelzs ieguve un osta, kas ir leģendārā Norvēģijas piekrastes kruīza kuģa Hurtigruten gala pietura maršrutā Bergena–Kirkenesa–Bergena. Cita starpā, ir zināms, ka uz šī kuģa iepazinās amerikāņu aktrises Renē Zelvēgeres vecāki. Var pieminēt vēl vienu mazu kinematogrāfisku atkāpi: pērngad citādi mierpilnā pilsētiņa piedzīvoja satraucošas stundas – uz ielām notika nelegālas auto ātrumsacīkstes. Pa sniegotajām ielām, izņemot pagriezienus asos leņķos, traucās lietpratīgi autobraucēji... Kirkenesā tika uzņemta norvēģu spriedzes filma Børning 2. Ikdienā gan par vienīgajām „ātrumsacīkstēm” var uzskatīt pārvietošanos ar stumjamām ragavām, kas ir kolorīts pilsētainas aspekts. Modē ir arī sniegmobīļi. 

Noskaņojums. Festivāls kā aktuālās problemātikas barometrs

Ik gadus pilsētas dzīvi sapurina Barents Sektakel festivāls. Pēdējos trīspadsmit gadus tas pilsētas sāļo gaisu uz piecām dienām piesātina ar starpdisciplināru vizuālās mākslas, mūzikas un izrāžu programmu. Identificējot šobrīd aktuālo sociālpolitisko problemātiku, kuratoru grupa Pikene på Broen Ļubas Kuzovņikovas mākslinieciskajā virsvadībā izraugās festivāla centrālo tēmu, kas tad caurvij visu programmas saturu. Šī gada festivāla (8.–12. februāris) sauklis ir „Industriālais bumerangs”, un festivāla centrā – jaunais industrializācijas vilnis, kas skar arktisko reģionu.

Jau pērnā gada sākumā lielākie starptautiskie laikraksti rakstīja par Norvēģijas lēmumu „atkausēt” ekonomiskās attiecības ar Krieviju, ar kuru valstij ir 196 km gara robeža.

Ekonomiskie un tirdzniecības procesi tiek atdzīvināti, abas valstis vienojušās uzturēt turpmāku dialogu par potenciālajiem naftas un gāzes atradņu pētījumiem abpus abu valstu robežas, taču paralēli nākas sastapties ar zināmiem izaicinājumiem – februāra sākumā Norvēģija apsūdzēja Krieviju kiberuzbrukumos, nesen Krievija liedza norvēģu politiķiem iebraukšanu Krievijā, pērn Pussy Riot radītā dziesma Punk Prayer norvēģu mūziķa Pola Moddi Knutsena izpildījumā tika aizliegta un izņemta no koncertprogrammas Kirkenesas baznīcā...

Bet kā reāli šie notikumi ietekmē robežapgabala iedzīvotāju ikdienu? Savstarpējās attiecības? Kā tas ietekmēs vidi? Ainavu? Kultūras dzīvi? Šos jautājumus festivāls uzdod ar mērķi caur starpkulturālu sadarbību stiprināt abu valstu dialogu.


Foto: Mikhail Slavin

Skaņu ainava bumbu patversmes klusuma kapsulā

Pēters Aidu un Music Laboratory, Krievija

Šī gada festivāla atklāšanas koncerta programmā tika piedāvāta soundscape performance. Tā notika Kirkenesas Fjellhallen, kas burtiskā tulkojumā nozīmē „zāle kalnā”. Tā ir telpa kalna iekšienē, kas sākotnēji tika izveidota kā bumbu patversme, bet ikdienā kalpo par skolas sporta zāli. Aizvadītā gada ziema iezīmēja nozīmīgu lappusi zāles vēsturē, proti, –20°C un vairāk grādu salā šeit pajumti atrada uz velosipēda robežu šķērsojoši Sīrijas bēgļi.

Komponists Pēters Aidu un Music Laboratory skaņu mākslinieki klausītājus aicināja neticamā simfonijas Sound Landscapes piedzīvojumā. 2016. gadā šis priekšnesums ieguva prestižo teātra festivāla „Zelta maska” balvu.

Sound Landscapes ir audiovizuāls piedzīvojums divās pieredzes dimensijās: aizver acis – un iedzīvini sajūtu atmiņas par lietainu dienu, kad pa lauku namiņa jumtu un palodzēm lietus izspēlē skaņdarbu ar brīdinošu vēja prelūdiju, dārdošu kulmināciju un mieru vēstošu epilogu... Piedzīvo sniega vētru asos brāzienus gar ēkas sāniem... Sastrēgumstundu metāllietuves cehā... Piedzīvo kara uzlidojumus... Nonāc vietās, kur esi/nekad neesi, gribētu/nekad negribētu nonākt. 


Foto: Mikhail Slavin

Atver acis – un savā priekšā redzi sirreālu uzstādījumu, kur perfektā laika koordinācijā mākslinieki darbina mehāniskas skaņas ierīces, čaukstina papīru vai polietilēnu, šķeļ gaisu ar pātagām, griež dzirnavas, vibrē, bungo, rībina, dārdina, liek skaņai apklust un sastingt...


Foto: Pikene på Broen

Ledus reģiona nākotne tiek izlemta ledus tiesas zālē

Mortens Trāviks (koncepts) un Pēters Ištads (ledus arhitektūra), Norvēģija

Kad janvāra vidū tuvējā ezera ledus bija sasniedzis teju pusmetra biezumu, divu dienu laikā tika „izgrieztas” 190 tonnas ledus materiāla, kas bija paredzēts improvizētas tiesas zāles būvniecībai. Tas ir ezera ledus, tāpēc nebūt nav dzidrs un perfekts – tas, gluži kā dzintars, sevī ieslēdzis zāles, akmeņus, duļķes. Tiem līdzās – plaisas, burbuļi. Tāda savā veida iekapsulēta dzīva, organiska pasaule.


Sagatavošanas darbi. Foto: Pikene på Broen

Vairāku dienu garumā Kirkenesas pilsētas centrā no ledus tapa sirreālā tiesas zāle, lai festivāla otrajā dienā aizsāktu teatrālu tiesas prāvu. Festivāla viesi sēdās tiesas zāles ledus tribīnēs un kļuva par lieciniekiem prāvā, kurā Norvēģijas vides aizsardzības organizācijas Greenpeace un Nature and Youth sauc pie atbildības Norvēģijas valdību par naftas resursu izpētes aizsākšanu Barenca jūrā. Šādā veidā cilvēkiem, kurus vistiešāk skar Barenca ūdeņos notiekošais, tika dota iespēja paust savu viedokli vēl pirms reālās tiesas, kas notiks vēlāk šajā gadā Oslo.


Barents Spektakel 2017 atklāšanas vakars. Foto: Bernt Nilsen 

Deja ar iemigušo

BANDALOOP, Kalifornija un Frost, Trumse

Kimek kuģubūves teritorijā jau kopš 90. gadiem stāv gigantisks, no Beļģijas atvests celtnis. Iemidzis un neizmantots kopš tā uzstādīšanas, jo, kā izrādās, novietots uz ģeoloģiski ne sevišķi stabilas plātnes un līdz ar to nav piemērots darbam. Tā celtnis kļuvis par pilsētas silueta vertikālo simbolu, ar ko iedzīvotāji ir saraduši un ikdienā daudz nemēdz apcerēt. Vienīgā jēgpilnā tā funkcija visu šo gadu laikā – vēja virziena noteikšana. Tā „deguns” griezies līdzi vējam un kalpojis par milzīgu vējrādītāju. 


BANDALOOP (ASV), Frost (Norvēģija). Foto: Bernt Nilsen 

Festivāla atklāšanas vakarā vertikālās dejas performances pionieri BANDALOOP no Kalifornijas to atdzīvināja. Elektroniskā dueta Frost radītā skaņas un gaismas scenogrāfija šo monstrozo industriālo objektu pārvērta iespaidīgā, 50 metrus augstā vertikālā „deju grīdā” BANDALOOP horeogrāfijai.


Old Seaman’s Club. Foto: Agnese Čivle

Glāze dzēriena veco jūras vilku atpūtas lokālā

Sever 7, Krievija

Arī Old Seaman’s Club jau kādu laiku stāv dīkā un gaida tiesas lēmumu par nojaukšanu. Ēka ir viena no pilsētas ikonām, un tā iedzīvināšana festivāla laikā ir veids, kā likt iedzīvotājiem uz to paskatīties ar svaigu skatu. Mākslinieku kolektīvs Sever 7 mazliet pamainījis nostalģiskās vietas scenogrāfiju, un festivāla laikā tā kalpo par atpūtas un tikšanās vietu festivāla viesiem un dalībniekiem.


Daļa no Mortena Trāvika instalācijas Borderlines, kas bijas skatāma Barents Spektakel festivālā Kirkenesā 2011. gadā. Foto: Marius Hauge

Festivāla starmešu gaisma citu gadu bijusi pavērsta pret Norvēģijas–Krievijas robežu. 2011. gadā mākslinieka Mortena Trāvika radītie robežstabi un zīmes tika pārvietotas uz gājēju ielu Kirkenesas centrā, ļaujot cilvēkiem uz brīdi brīvi mijiedarboties ar „robežu”, lēkāt tai pāri no vienas valsts uz otru.

---

Savā ziņā iepriekš aprakstītā simfonija Sound Landscapes četrās daļās iezīmē Kirkenesas vēstures paragrāfus. Mājupceļā no šī koncerta (vai jebkura cita festivāla notikuma), sniegam gurkstot zem kājām (kas arī ir vienīgā šeit naktī tveramā skaņa), var vērot, cik neticami mierpilni 3500 Kirkenesas iedzīvotāji mājo aiz vienkāršo, ziemeļniecisko divstāvu koka namu gaišajiem logiem. Ēkas uzceltas salīdzinoši nesen – tām nav sena vēsture. Pilsēta no pilnīgām krāsmatām tika uzbūvēta pēc tam, kad bija nobumbota vācu okupācijas laikā...

Kā atklāj paši festivāla veidotāji, mākslinieku atlasē būtiskākais nav, no kurienes autori nāk un vai tie tiešām ir fiziski saistīti ar reģionu, bet gan – lai snieguma saturā būtu jaušamas atsauces uz reģiona kontekstu.

barentsspektakel.no