Daina Taimiņa. “Baltais domu mākonis”. Izstāde Yarn Visions. Foto: Daina Taimiņa

Rokdarbi, kas palīdz apgūt matemātiku 0

Latviešu tamborētāju “Balto domu mākonis” Keravas mākslas muzejā, Somijā

Arterritory.com
11/01/2016

2014. gada janvārī Jauno mediju kultūras centrs RIXC sadarbībā ar ASV dzīvojošo latviešu matemātiķi Dainu Taimiņu aicināja iesaistīties hiperbolisko plakņu tamborēšanas akcijā. Gandrīz divi simti iedzīvotāju no visas Latvijas uztamborēja pa gaišam plaknes gabaliņam – „balto domu mākonim”, tādējādi vienlaikus radot savu sociālo tīklu. Tā paša gada oktobrī, kim? Laikmetīgās mākslas centrā Rīgā norisinājās RIXC organizētā izstāde “Hiperboliskās plaknes un ilgtspējības tīkli”, kurā šis balto domu mākonis tika izstādīts kopā ar citiem Dainas Taimiņas darbiem. Nu Dainas Taimiņas un latviešu tamborētāju darbi ir aizceļojuši uz Somijas pilsētu Keravu, kur tie skatāmi Keravas Mākslas muzejā (Keravan taidemuseo) izstādē Yarn Visions („Dzīparu vīzijas“) un būs apskatāmi līdz pat 5. martam.


Daina Taimiņa. “Baltais domu mākonis” un “Rozā mākonis”. Izstāde Yarn Visions. Foto: Daina Taimiņa

Daina Taimiņa ir latviešu matemātiķe, matemātikas vēsturniece un māksliniece. Dzimusi Rīgā, šobrīd viņa ir asociētā profesore Kornella Universitātē ASV. Pirmo hiperbolisko plakni viņa notamborēja 1997. gadā, lai izmantotu to neeiklīda ģeometrijas nodarbībās. 

Kā stāsta Daina Taimiņa, hiperboliskā ģeometrija ir relativitātes teorijas pamatā. 19. gadsimtā, kad šo teoriju atklāja, to uzskatīja par ļoti revolucionāru, ne tikai tāpēc, ka tā būtu jauna matemātikas nozare, bet arī tāpēc, ka tā bija pretstatā tajā laikā valdošajai Kanta filozofijai.


Dainas Taimiņas “Hiperbolisko plakņu” darbnīca

2014. gada notikušajā akcijā darbi veidoti ne tikai tamborēšanas vakaros, kurus vadīja Daina Taimiņa, bet arī pa pastu saņemti no visas Latvijas, iedzīvotājiem atsaucoties uz RIXC izsludināto aicinājumu. Nozīmīgu ieguldījumu “baltā domu mākoņa” tapšanā sniedza arī Strazdumuižas internātvidusskolas audzēkņi un skolotāji, tamborējot savus hiperbolisko plakņu gabaliņus.

Somijā Latvijas kopdarbs ir izstādīts kopā ar diviem “Rozā mākoņiem”, kurus tamborējusi Keravas rokdarbnieču grupa, kas sevi ironiski sauc par “trakajām tamborētājām” – pagājušajā vasarā viņas piedalījās lielā tamborēšanas maratonā, kopā ar mākslinieci Olek no Ņujorkas radot darbu “Mūsu rozā māja”. “Rozā mākoņi” tapa no šā projekta pāri palikušās dzijas.


Olek.
“Mūsu rozā māja – labākai nākotnei.” 2016. Keravas Mākslas muzejs

Izstādē Yarn Visions skatāmi arī citu autoru darbi. Somu mākslinieces radītais Sanni Vekmanes (Sanni Weckman) “Vecāsmātes portrets”, kalpo kā piemiņa viņas vecmammai. Māksliniece vēlējās, lai vecmāmiņa viņai iemāca aust lupatu deķi, taču viņa pēkšņi saslima un nomira, un Sanni mācījās aust pati, izmantojot lietotu palagu un apģērbu strēmelītes. 


Sanni Vekmane. “Vecāsmātes portrets.” Foto: Daina Taimiņa

Turku izcelsmes, tagad Somijā dzīvojošā māksliniece Meleke Maziči (Melek Mazici) savas atmiņas attēlojusi ar izšuvumiem, spalvām un gleznojumiem uz audekla.

Ar atmiņām šajā izstādē ir saistīti vairāki darbi. Elinas Juopperi (Elina Juopperi) Mantojums” ir kubs, kurā māksliniece minimālisma stilā sakārtojusi raanu segu kolekciju. Savulaik šīs segas ar kokvilnas/linu diegos ieaustām dažādu krāsu vilnas joslām bija katrā somu mājā, tagad šī tradīcija izzūd. Katrai segai ir pievienota zīmīte ar ziedotāja vārdu. 


Elina Juopperi “Mantojums.” Foto: Daina Taimiņa


Kaija Papu. “Policijas mašīna.” Foto: Daina Taimiņa


Foto: Daina Taimiņa

Kaijas Papu (Kaija Papu) aptamborēto policijas mašīnu daudzi jau Somijā ir redzējuši. Šajā izstādē ir ne tikai “Policijas mašīna”, bet arī trīs mākslinieces krustdūriena izšuvumi, kuri gan skatāmi tikai tiem, kam pāri 18 – šie darbi ir autores protests pret pornogrāfijas lielo izplatību internetā. Islandiete Rosa Sigruna Jonsdottira (Rósa Sigrún Jónsdóttir) vairākas dienas strādāja pie trauslas instalācijas “Islandes ārstniecības augi”. Šos botāniski precīzos ziediņus viņa kopā ar palīgiem vispirms tamborēja ar baltiem kokvilnas diegiem, pēc tam stiprināja ar līmi, un visbeidzot rūpīgi izkrāsoja, lai tie atbilstu dabā esošajām krāsām. Hiperboliskās plaknes parādās vēl vienā izstādes darbā – instalācijā “Sargāsim Baltijas jūru!”, ko radījuši Helsinku Lietišķo zinātņu universitātes Metropolia Tekstila dizaina nodaļas studenti.


Foto: Daina Taimiņa

sinkka.fi