Rodrigo Garsija Atēnu festivālā

Astoņi teātra festivāli, kurus šovasar nepalaist garām 0

Sadarbībā ar teātra kritiķi Margaritu Ziedu un anothertravelguide.com
16/06/2016

Dienvidāfrikas mākslinieks Viljams Kentridžs Berlīnes spēļu mākslu festivāla Foreign Affairs tuvplānā, cirks uz Venēcijas teātra festivāla skatuves, DADA simtgades svētki Festspiele Zürich programmā, apokaliptiskā kaleidoskopa “2666” inscenējums Aviņonas festivālā un horeogrāfijas leģendas Pīnas Baušas “Ņeļķes” Amsterdamā – tās ir tikai redzamākās viļņu galotnes virs šīs vasaras teātra festivālu okeāna dzīlēm. 

LONDONA
Starptautiskais teātra festivāls LIFT
1. jūnijs – 2. jūlijs, 2016

Izrāde En avant, marche! NTGent / les ballets C de la B. 16.–17. jūnijs, 19.30 Sadler’s Wells teātrī

Londonas starptautiskais mākslas festivāls LIFT darbojas no 1981. gada, un pieder vadošajiem Eiropas mākslas forumiem. LIFT sevi dēvē par hameleonu, kas spējīgs no teātra pārtapt kinoteātrī, no skatuves brīvā dabā transformēties izstāžu telpā, no interaktīva ziņojumu dēļa atvērties cilvēku sarunu telpai. Tā programma ietver teātra pirmizrādes, filmas un diskusijas, iesaistot māksliniekus no dažādiem pasaules kontinentiem.

Programmas spilgtākie mirkļi:

-  Poļu režisora Kržištofa Varlikovska (Krzysztof Warlikowski) un franču izcilās aktrises Izabellas Ipēras jaunākais kopdarbs Phèdre(s), kas tapis Parīzes Odeona teātrī, interesējoties par Fedras mītu – par neiespējamo mīlestību;

-  Flāmu režisora Alena Platela jaunākais darbs En avant, marche!, kura uzmanības centrā ir pūtēju orķestris;

-  Festivālu atklāj ar britu režisora Neila Bartleta (Neil Bartlett) izrādi “Stella”, kuras uzmanības centrā ir viens no dīvainākajiem skandāliem viktoriānisma laika Anglijā. Izrādes pamatā ir varietē mākslinieka Ernesta Boultona dzīves stāsts – viņa izvēle dzīvot un strādāt kā sievietei nonāca konfrontācijā ar tā laika sabiedrības morāli un normām, sabiedrībai brutāli iznīcinot kā mākslinieku, tā cilvēku.

liftfestival.com

AMSTERDAMA
Holland Festival
4.–26. jūnijs, 2016

Pīna Bauša. „Neļķes“

Viens no Eiropas vecākajiem starptautiskajiem teātra un operas festivāliem ir Holandes festivāls, un tā īpašais valdzinājuma spēks ir kvalitatīvais mūzikas, teātra, vizuālās mākslas un operas programmas piedāvājums.
Mākslinieciskā līmeņa latiņu šogad nosaka latviešu diriģenta Marisa Jansona, vācu dejotājas, horeogrāfes un režisores Pīnas Baušas un britu avangarda teātra režisora Saimona Makbērnija programmā iekļautie darbi.

Programmas spilgtākie mirkļi:

-  Viens no skaistākajiem 20. gadsimta skatuves sacerējumiem – Pīnas Baušas darbs par mīlestību “Neļķes”, radīts 1980. gadā, tolaik vēl rūpniecības pārņemtajā Rietumvācijas pilsētiņā Vupertālē;

-  Jaunu dzirdes intensitātes piedzīvojumu piedāvā izrāde The Encounter, kuras autors – režisors un aktieris Saimons Makbērnijs aicina doties viņam līdz uz Amazones mūžamežiem, uzliekot austiņas, un atverot skatītājam pasauli 360 grādu sadzirdamības mērogā;

-  Režisora Sebastiana Nīblinga (Sebstian Nübling) izrāde Melancholia, kas interesējas par jaunākajām paaudzēm, jo tās saskaņā ar psiholoģiskiem pētījumiem sliecas grimt neizprotamā depresijā. Letarģiskajai un apātiskajai megamodernajai jaunatnei pretī noliekot renesanses laikā popularitāti iemantojušo melanholiju, ņemot talkā horeogrāfu Īvu Tuvī (Ives Tuwis) un baroka mūzikas ansambli, tapis darbs, kas ietiecas šodienā un izsapņo pavisam jaunu utopiju.

-  Britu režisora Neila Bartleta jaunākais darbs “Stella”.

hollandfestival.nl

CĪRIHE
Festspiele Zürich
3.–26. jūnijs, 2016


Tradīcijām bagātais Cīrihes festivāls par savu uzdevumu uzskata parādīt pilsētas kultūras piedāvājuma daudzveidību, apkopojot vienotā programmā mākslinieciski spilgtākos, bet rokrakstos ļoti atšķirīgos aizvadītās sezonas sasniegumus gan pašu mājās, gan arī Eiropā. Taču šis gads ir īpašs. Šogad Šveice svin dadaisma 100. dzimšanas dienu – gadsimta jubileju mākslinieku kustībai, kura saknes laidusi Cīrihē, lai no tas izplatītos tālāk pa visu pasauli. Cīrihes festivāla programma 150 notikumos – lasījumos, teātra izrādēs, koncertos – mēģinās izgaismot DADA parādību no visdažādākajiem leņķiem, ka arī atšķirīgām laika un ģeogrāfiskajām perspektīvām.

Programmas spilgtākie mirkļi:

-  Režisora un aktiera Herberta Friča Berlīnes teātrī Volksbühne am Rosa Luxemburg Platz veidotais uzvedums – der die mann.

-  Izcilā Luksemburgas aktiera Andrē Junga (André Jung) lasījums JandlJenseitsJelinek.

-  Festivāls tiek atklāts ar milzīgu retrospektīvu Cīrihes Kunsthaus telpās, kas veltīta māksliniekam Frānsisam Pikābijam (Francis Picabia). Izstāde veidota sadarbībā ar Ņujorkas MoMA, un tā ir reta iespēja iepazīties tik apjomīgā veidā ar Pikābijas darbiem uz papīra, mākslinieka veidotajiem avangarda žurnāliem, viņa teātra un kino idejām.

zuercher-festspiele.ch

ATĒNAS
Greek Festival (Athens & Epidaurus Festival)
Jūnijs, jūlijs, augusts, 2016

Viljams Šekspīrs. Izrāde „Hamlets“. Režisors Oskars Koršunovs

Atēnu festivāla vairāk nekā pusgadsimtu pastāvēšanas vēsturē ir parādīts viss labākais, kas mūsdienu mākslā ir radīts – šeit ar saviem darbiem viesojušies visi izcilākie laikabiedri mākslā. Festivāls ir atvērts kā tradicionālām mākslas formām – šeit cieņā ir gan opera, gan klasiskā mūzika, gan balets –, tā arī visjaunākajiem meklējumiem mākslā.

Programmas spilgtākie mirkļi:

Itāļu metafiziķa Romeo Kasteluči darbi, lietuviešu režijas 90. gadu enfant terrible Oskara Koršunova „Hamlets“, Šveices dokumentālista Milo Rau teātra pētījumi, kas ietiecas mūsdienu pasaules noziegumu globālajā tīklojumā, palaižot skatītāju atpakaļ dzīvē ar pavisam citām acīm, kā arī spāņu radikālā teātra atzara starptautiskās zvaigznes Rodrigo Garsijas (Rodrigo Garcia) skatuviskie uzvedumi.

greekfestival.gr

ĒKSANPROVANSA
Festival d’Aix-en-Provence
30. jūnijs – 20. jūlijs, 2016

Georga Frīdriha Hendeļa opera “Laika un patiesības triumfs”. Režisors Kržištofs Varlikovskis

Šis ir viens no skaistākajiem, kvalitatīvākajiem un romantiskākajiem operas festivāliem Eiropā. Izrādes sākas ar saulrietu un notiek zem klajām debesīm, jo lietus, saka zinātāji, šajā mazajā Francijas pilsētiņā nekad nelīst, ja nu vienīgi pa dienu, un tad arī vien dažas piles. Viens no festivāla skatuves laukumiem jau kādu laiku ir pārvietojies zem jumta – domājot par iespējām strādāt arī ziemā, ir uzcelts jauns teātris, par ko brīvdabas izrāžu mīļotāji īsti sajūsmā nav, jo operas baudīšanas zem naksnīgajām Ēksas debesīm ir ļoti īpašs piedzīvojums.

Izcilā muzikālā kvalitāte Festival d'Aix-en-Provence ir pašsaprotamība, taču ne tikai – festivāls katru gadu piedāvā retus iestudējumus, kā arī pilnīgi jaunus operas darbus.

Programmas spilgtākie mirkļi:

-  Starp jauniestudējumiem viens no interesantākajiem solās būt Kloda Debisī opera “Peleass un Melizande” britu režisores Keitijas Mičelas (Katie Mitchell) un somu diriģenta Esa-Peka Salonena (Esa-Pekka Salonnen) interpretācijā.

-  Viens no mūsdienu spēcīgākajiem poļu režisoriem Kržištofs Varlikovskis kopā ar franču diriģenti Emanuelu Haimu (Emmanuelle Haïm) šogad īpaši šim festivālam sagatavojuši reti atskaņotas baroka operas jauniestudējumu – Georga Frīdriha Hendeļa Il Trionfo del Tempo e del Disinganno (“Laika un patiesības triumfs”).  

-  Palestīniešu komponista Moneima Advana (Moneim Adwan) operas Kalîla wa Dimna pasaules pirmizrāde – mūzikas stāsts par ideālismu, kuru sagrauj ambīcijas.

festival-aix.com

BERLĪNE
Starptautiskais skatuves mākslas festivāls Foreign Affairs
5. – 17. jūlijs, 2016

Viljams Kentridžs. More Sweetly Play the Dance. 2015. Kadrs no video. © Mākslinieka, Marian Goodman Gallery (Ņujorka/Parīze/Londona), Goodman Gallery (Johannesburga/Keiptauna) un Lia Rumma Gallery (Neapole/Milāna) īpašums

Šogad Berlīnes starptautiskā skatuves mākslas festivāla programmas centrā ir Dienvidāfrikas mākslinieka Viljama Kentridža (William Kentridge) radošā prakse. Citkārt tās tik dažādās izpausmes – zīmējumi, kino, animācija, rakstniecība, režija – bijis iespējams skatīt dažādu pasaules pilsētu izstāžu zālēs, tostarp trīs reizes Kaseles documenta un divas reizes Venēcijas mākslas biennālē, kā arī Dienvidāfrikas un Eiropas teātros un opernamos. 2010. gadā Viljams Kentridžs saņēma Kioto balvu, ko dēvē arī par Nobela prēmiju daiļajās mākslās.

Jūlijā Berlīnē ar Viljama Kentridža no ogles zīmējumiem, grafikām un pasteļiem radušos mākslas kosmosu var iepazīties plašā spektrā – gan apmeklējot viņa izstādi No It Is!, kas izveidota Martin-Gropius-Bau muzejā, gan dodoties uz Foreign Affairs. Festivāla programma piedāvā Viljama Kentridža kinokoncertu Paper Music, mākslinieka jaunāko kopdarbu ar dienvidafrikāņu komponistu Filipu Milleru (Philip Miller), kurā savienojas mūzika, animācija un dziedātāju performance. Pašu varēs satikt divu dienu garā maratonā Drawing Lessons, kurā notiks autobiogrāfiski lasījumi, tiem savienojoties ar dažādos hibrīdžanros attīstījušos darbu parādi. Programmā iekļautas trīs Kentridža teātra izrādes – Refuse the Hour; Die Winterreise un Ubu and the Truth Comission. Tie ir multimediāli skatuves darbi, kuros savienojas tēlotāja māksla, mūzika, animācija, aktierspēle, lelles un kinētiskas skulptūras.

Programmas spilgtākie mirkļi:

-  Festivāla atklāšanas vakars uzticēts flāmu māksliniekam Alenam Platelam, kurš izrādīs savu jaunāko darbu En avant, marche!

-  Nature Theater of Oklahoma jaunākais darbs Germany Year 2071 tapis zinātniskās fantastikas žanrā un sola ieskatīties Vācijas nākotnē.

berlinerfestspiele.de

AVIŅONA
Starptautiskais teātra festivāls Festival d’Avignon
6.–24. jūlijs, 2016

Izrāde „Piekaltais Prometejs“. © Olivier Py

Jūlijā visi ceļi ved uz Dienvidfranciju – Aviņonas festivāls ir viens no mākslinieciskās daudzveidības ziņā piesātinātākajiem Eiropas teātra svētkiem ar bagātu starptautisko programmu un franču skatuves mākslas plašu panorāmu. Tas ir viens no vecākajiem un respektablākajiem Eiropas teātra festivāliem.

Šogad festivāla vadītājs Olivjē Pī (Olivier Py), veidojot programmu, uzsver teātra politisko nozīmīgumu, tā sabiedrisko svaru mūsdienu iedragātajā Francijā un labilajā pasaules ainavā. Viņš runā par cerības arhitektūru, saistot to ar festivāla vēsturisko spēles laukumu – Cour du Palais de Papes jeb Pāvestu pils pagalmu. Šis ir viens no daudzajiem pilsētas laukumiem, bet uzstāties tieši šeit ir īpašs gods. Šogad to saņem flāmu režisors Ivo van Hofe (Ivo van Hove), Amsterdamas Toneelgroep vadītājs, mākslinieks, kurš viens no pirmajiem Eiropas teātru praksē sāka izmantot video iespējas.

Programmas spilgtākie mirkļi:

-  Divi Olivjē Pī antīko traģēdiju iestudējumi – “Piekaltais Prometejs” un “Aishila kara lugas”;

-  Viens no interesantākajiem mūsdienu franču režisoriem, uzlecošā zvaigzne Žiljēns Goslēns (Julien Gosselin) veidojis inscenējumu čīliešu autora Roberto Bolano grandiozajam romānam – 1100 lappušu biezajam sabiedrības apokaliptiskajam kaleidoskopam “2666”;

-  Spāņu performanču mākslinieces, teātra režisores un aktrises Anhelikas Lidelas (Angélica Liddell) jaunākais darbs Qué haré yo con esta espada? (Que ferai-je, moi, de cette épée?

-  Festivālā viesojas arī režisora Kirila Serebreņikova „Mirušās dvēseles“, kas iestudētas Maskavas Gogoļa centrā.

festival-avignon.com

VENĒCIJA
Biennale Teatro
26. jūlijs – 14. augusts, 2016

Cirka trupas Baro d’Evel izrāde

Līdzās Venēcijas arhitektūras biennālei šogad notiek arī starptautisks teātra festivāls, dēvēts par teātra biennāli. Tas piedāvā skatītājam uzzināt, kas šodien notiek skatuves mākslās. Ne tikai teātrī, bet arī dejā. Un šogad abām mākslām pievienojas arī cirks.

Programmas spilgtākie mirkļi:

-  Franču cirka trupa Baro d’Evel uz Venēciju dodas kopā ar dejotājiem, akrobātiem, zirgiem un papagaiļiem. Viņi vakaros radīs jaunu, pavisam īpašu pasauli, kas dzimst no pārsteiguma;

-  Viens no Romeo Kasteluči jaunākajiem darbiem Ethica, kas veidots iedvesmojoties no 17. gadsimta nīderlandiešu filozofa Benedikta Spinozas rakstiem;

-  Brazīliešu režisores Krištianas Žatahī (Christiane Jatahy) teātra un kino žanru savienojumā veidotais uzvedums E se elas fossem para Moscou?, kurā režisore iedvesmojusies no Antona Čehova lugas “Trīs māsas“;

-  Lietuviešu režisora Oskara Koršunova iestudētā Antona Čehova komēdija “Kaija“.

labiennale.org