Punta della Dogana. © Thomas Mayer

Paralēlā biennāle. Ceļvedis satelītizstāžu programmā 0

Una Meistere, Agnese Čivle, Daiga Rudzāte
www.anothertravelguide.com
21/05/2015

Venēcija ir ne tikai nepārspējamā mīlnieka Kazanovas, pasaules apceļotāja Marko Polo un komponista Vivaldi dzimtene, bet arī pasaules senākās – nu jau 120 gadus vecās mākslas lielizstādes La Biennale di Venezia mājvieta. Vēsturiski, pievienojoties aizvien jauniem nacionālo ekspozīciju paviljoniem, megaizstādes centrālā lokācija Dārzi (Giardini) ievērojami paplašinājusies, biennāle pārņēmusi arī kuģubūves teritoriju Arsenālu (Arsenale) līdz izpletusies pa visu agrākās jūras tirdzniecības lielvaras pilsētu – tās palazzo, noliktavām un baznīcām. Jāsaka, ka 400 tiltiņu un 170 kanālu labirints, kas savieno 118 zemūdens saliņas, uz kurām būvēta pilsēta, nebūt nepadara Venēciju par orientēšanās draudzīgu vietu. Maldīšanās šeit ir normāla parādība. Tā līdz smiekliem un asarām novedusi ikkatru – vadātājs var nepamest pat stundu no vietas, taču pūliņi ir tā vērti. Kaut vai tādēļ, ka šī gada Venēcijas biennāles virzienā tiek raidītas asas pārmetumu bultas, kas galvenokārt norāda uz tās depresīvo dabu, taču paralēli lielizstādes nacionālajām prezentācijām pilsētā rodama vēl virkne, tā dēvēto, satelītpasākumu (Eventi Collaterali) – kopumā 44 izstādes, kas, iespējams, mazāk pieskaras konfliktu un globālās ekoloģijas tēmām, bet vairāk svin dzīvi un skaisto tajā, izsapņo utopijas, izzina kultūras un tūkstoš gadu senas tradīcijas, stāsta par māksliniekiem, mākslu, mūziku un arhitektūru... Piedāvājam Arterritory.com un Anothertravelguide.com sagatavoto satelītprogrammas saistošāko izstāžu izlasi. 

- Conversion. Recycle Group -
Chiesa di Sant'Antonin (Castello, Salita Sant'Antonin Castello, 30122 Venezia)
Līdz 22. novembrim, 2015


Recycle Group. Conversion. Ekspozīcijas skats. Foto: Agnese Čivle

Katrs otrais gads, kad Venēcijā atgriežas mākslas biennāle un tās sekotāji, ļauj novērtēt, kā šo divu gadu laikā mainījusies pati pilsēta. Viens no pilsētvides komponentiem ir melnādaino ielu tirgoņu piedāvātais sortiments, kuru šogad līdzās viltotajām Louis Vuitton somiņām papildinājis jaunievedums – pašportretu statīvs selfie stick. Šis mazliet traģikomiskās funkcijas atribūts ļauj izpildīt vēl vienu ātrā tūrisma priekšnoteikumu, proti, ar telefonu uzņemt pašportretu kādas labi zināmas pilsētzīmes fonā un izpildīt svēto pienākumu pret saviem sociālo tīklu draugiem – to steidzīgi ievietojot savā profilā. Pilsētā pieredzētais raisa pārdomas. Ja, neuzdurot vaigu uz šīs pilnā sparā iemēģinātās ierīces, izdevies nokļūt līdz Sant’Antonin baznīcai, pārdomas jau iegūs vielisku un vizuālu veidolu. Tur krievu mākslinieku duets Recycle Group (Andrejs Blohins un Georgijs Kuzņecovs) site-specific instalācijā baznīcas telpu transformējis atbilstoši jaunajai – šī gadu tūkstoša “reliģijai”, kurā par mākoņmalu, uz kuras sēž Mūsu Tēvs debesīs, kļuvis iCloud virtuālais serviss, bet jaunu sakrālu zināšanu mācību apustuļi smeļas no virtuālās informācijas “svētajiem rakstiem”.


Recycle Group. Conversion. Ekspozīcijas skats. Foto: Agnese Čivle

Altārgleznas vietā tagad skatāmas skulptūras un ciļņi, kuros attēloti neo-apustuļi. Svēto rakstu pergamenta ruļļu vietā to rokās tagad rodami modernā cilvēka gadžeti, bet centrālā krusta vietā uzstādīts milzīgs Facebook “F” simbols. Telpā eksponēta arī Noasa šķirsta atlūzu interpretācija, kurā atpazīstamas viedtālruņa aplikāciju ikonas. Darbu formās un kompozīcijās aizvien meklējamas atsauces uz tradicionālo kristietības ikonogrāfiju, bet materiālu izmantojumā iekļautas tādas jaunās tehnoloģijas kā poliuretāna gumija un polietilēns. www.mmoma.ru

- Jonas Mekas. The Internet Saga -
Spazio Ridotto (Calle del Ridotto - 1835 San Marco, Venezia)

&

Burger King (Palazzo Foscari Contarini, S.Croce 745/A, Venezia)
Līdz 22. novembrim, 2015


Jons Meks. In an Instant it All Come Back to Me. 2015. Foto: Giacomo Cosua

Gudrs veids, kā “iebarot” kumosiņu mākslas tiem, kam tāda baudījuma nolūka nemaz nav bijis. Venēcijā vienīgajā Burger King ātras ēdināšanas restorānā līdz pat rudenim pie burgera, frī kartupeļu un Coca-Cola paplātes iespējams iepazīties ar amerikāņu avangarda kino pioniera Jona Meka veikumu.

Ierasto MTV videoklipu vietā restorāna apmeklētāji uz plazmas ekrāniem var skatīt video darbus no mākslinieka online dienasgrāmatām, kuras viņš veidojis jau kopš 2006. gada. Savukārt interesanta restorāna telpas pārveide notikusi, izmantojot Meka uzņemtās fotogrāfijas, kuras izkārtotas logu rūtīs, veido ritmisku monomēra vinila vitrāžu. Tikmēr Burger King iekšpagalmu piepilda 70 minūšu ilgs Ņujorkas pilsētvides trokšņu un Endija Vorhola bēru uzrunu skaņu celiņš.

Starp citu, The Internet Saga ir vienīgais digitālajai kultūrai veltītais projekts Venēcijas biennālē – tā centrā tiek skatīta māksla internetā un pētīta audiovizuālās valodas attīstību informācijas tehnoloģiju laikmetā. Ne velti tas tiek darīts tieši ar Jona Meka līdzdalību – 2005. gadā sākot darboties YouTube vidē, mākslinieks kļuva par vienu no pirmajām laikmetīgās mākslas tīmekļa zvaigznēm (web-star).

Projekta ietvaros Meka darbi tiek prezentēti arī Spazio Ridotto un interneta vietnē www.internetsaga.com.

- The Union of Fire and Water -
Palazzo Barbaro (San Marco, 2840, Venezia)
Līdz 22. novembrim, 2015


Rašads Alakbarovs. Lion of Fuzuli (detaļa). 2015. Attēls: mākslinieka un YARAT Contemporary Art Centre īpašums

Viena no sensorās uztveres ziņā visizaicinošākajām izstādēm šīs biennāles satelītprogrammā – The Union of Fire and Water – ir divu mākslinieku Almagulas Menlibajevas (Almagul Menlibayeva) un Rašada Alakbarova (Rashad Alakbarov) skatījums uz Venēcijas un Baku attiecību vēstures krustpunktiem. Zīmīga izstādes naratīva kontekstā ir tās lokācija vēsturiskajā Palazzo Barbaro. Tās agrākais saimnieks Giosafat Barbaro 15. gadsimtā aktīvi apceļoja Azerbaidžānu un tai veltīja virkni literatūras darbu, tādējādi kļūstot par pirmo Kaukāza lielākās pilsētas Baku vēstnesi Venēcijā.

No Palazzo Barbaro ēnainā iekšpagalma, ko sargā skopajos saules staros guļoša Rašada Alakbarova veidota ķieģeļu lauva, ved stāvas akmens kāpnes. Tās ieved krēslā grimstošās, gotiskās palazzo telpās, no kurām lielākā daļa nav pieklusinātas ar ierastajiem izstāžu veidošanas paņēmieniem. Šīs izstādes gadījumā – dabiskajā greznībā iesēdinātie laikmetīgas mākslas darbi ar piesātināto vidi veido mijiedarbīgu dialogu.


Rašads Alakbarovs. Do Not Fear. 2015. Attēls: mākslinieka un YARAT Contemporary Art Centre īpašums

Viens no emocionāli spēcīgākajiem izstādes darbiem ir Alakbarova ēnu mākslas darbs, kura 99 tradicionālo austrumu zobenu un gaismas avota kompozīcija uz sienas veido episku uzrakstu “Do Not Fear”. Saistoša, bet ar pretenzijām uz mentālu un fizisku iesaisti ir Alakbarova instalācija Untitled (Omnes Viae Ducunt Venetias), kas veidota kā koka kāpņu labirints. To pieveicot, var turpināt tālāko ekspozīciju, ko secīgi cauri no telpas uz telpu pavada Almagulas Menlibajevas vairākkanālu video instalācija Fire Talks to Me. www.bakuvenice2015.com

- Frontiers Reimagined -
Museo di Palazzo Grimani (Ramo Grimani, Castello 4858, Venezia)
Līdz 22. novembrim, 2015


Ārona Teilora Kufnera kinētiskā skaņas instalācija. Foto: Agnese Čivle

Maģiskas un mistiskas mūzikas skaņas Castello rajona gājējus burtiski ievilina Palazzo Grimani mazajā iekšpagalmā. Tā ir konceptuālā mākslinieka un komponista Ārona Teilora Kufnera (Aaron Taylor Kuffner) kinētiskā skaņas instalācija, kuras ideja aizlienēta indonēziešu mūzikas instrumenta – gamelana tradīcijās. Mūsdienu gamelana versija jeb mākslinieka radītais “gamelatrons” darbojas pēc robotikas principiem – zvanu un gongu orķestra kompozīcija ļauj mirkli pazust meditatīvā skaņu kapsulā, lai tālāk dotos Palazzo Grimani bagātīgajos manierisma interjeros un aplūkotu Frontiers Reimagined ekspozīciju.


Nino Sarabutras porcelāna galvaskausu paklājs. Foto: instagram.com/serenaaquaro

Tajā vairāk kā 40 mākslinieki no visas pasaules atklāj kultūrrobežu saplūšanu mākslā. Sākot no korejiešu mākslinieka Kwang Young Chun filigrānajām Aggregation sērijas zīdkoka papīra instalācijām, Taizemes mākslinieces Nino Sarabutras (Nino Sarabutra) iespaidīga porcelāna galvaskausu paklāja līdz pat amerikāņa Roberta Raušenberga (Robert Rauschenberg) metāla Giallo Call Glut (Neapolitan). www.frontiersreimagined.org 

- Sean Scully: Land Sea -
Palazzo Falier (Palazzo Falier, San Marco, 2906, Venezia)
Līdz 22. novembrim, 2015


Šons Skallijs. Land Sea. Mākslinieka, Fondazione Volume un Timothy Taylor Gallery īpašums. Foto: Claudio Abate

Īru izcelsmes amerikāņu abstrakcionists Šons Skallijs slimības dēļ gultā esot slapinājis līdz pat 20 gadu vecumam, vēlāk pārdzīvojis sava dēla nāvi un ticis pasūtīts pāris mājas tālāk no sava psihoterapeita puses. Viņš apbrīno Maļeviča daiļradi, atzīst, ka abstrakcionisma lielākais pluss ir tas, ka to nav iespējams cenzēt, un vēlas gleznot globāli saprotamā valodā. Savas krāsu svītras un laukumus – varbūt karogus, varbūt horizontus, varbūt abstraktas ainavas (lai gan gadu desmitiem Skallijs nekad neizmanto zaļo krāsu), bet varbūt motīvus no īru rakstnieku Džeimsa Džoisa vai Semjuela Beketa darbiem...

Biennāles satelītprogrammas ietvaros Palazzo Falier Lielā kanāla malā izstādīti pavisam jauni darbi, kuros Skallijs sakās iedvesmojies no atmiņām par Venēciju un tās ūdeņiem. www.fondazionevolume.com 

- Dansaekhwa -
Palazzo Contarini-Polignac (Dorsoduro, 874 (Accademia), Venezia)
Līdz 15. augustam, 2015


Dansaekhwa ekspozīcijas skats. Foto: Fabrice Seixas / Kukje Gallery

Ja Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja nevar sarokoties savā Austrumāzijas ģeopolitiskajā kartē, tad Venēcijā tas kļuvis iespējams. Šī ir vēl viena Venēcijas satelītprogrammas izstāde, kurā māksla apvieno (otra ir Indijas un Pakistānas kopīgā prezentācija My East is Your West). Izstāde atklāj 70., un 80. gadu Korejas mākslas parādību, sauktu par Dansaekhwa, kas tulkojumā nozīmē “vienkrāsas glezniecība”. Lai gan daudzi šeit slieksies sazīmēt līdzības ar rietumu monohromo vai minimālisma glezniecību, tomēr vērts paturēt prātā, ka šim Dansaekhwa ir savs īpašs vēsturiskais konteksts, estētika un tapšanas maniere, kas ietver kā fizisko, tā garīgo un emocionālu praksi.

Izstādē redzamie korejiešu mākslinieku darbi tapuši īpašā, audeklu aktivizējošā tehnikā, kas ietver dažādas krāsas uzklāšanas metodes, tostarp darbības ar krāsu no audekla otras puses, audekla mērcēšanu, krāsota un apžuvuša audekla lauzīšanu un krāsas laukumu nolobīšanu, virsmas skrāpēšanu utt. Patiesībā, šī ir viena no izstādēm, kurā vērts ieklausīties arī gida stāstījumā.

Līdzās sešiem Dansaekhwa meistariem – Chung Chang-Sup, Chung Sang-Hwa, Ha Chong-Hyun, KIM Whanki, Kwon Young-Woo un Park Seo-Bo, izstādē piedalās arī pazīstamais korejiešu gleznotājs, skulptors un filozofs Lī Ufans (Lee Ufan), kurš tai speciāli radījis piecas site-specific tērauda plašu un dabiskā akmens kompozīcijas, kas izvietotas ikoniskā Palazzo Contarini-Polignac pirmajā stāvā. www.villaempain.com 

- My East is Your West -
Palazzo Benzon (San Marco, Calle Benzon, 3927, 30124 Venezia)
Līdz 1. oktobrim, 2015


Šilpa Gupta. My East is Your West ekspozīcijas skats. Foto: GQ India

Pirmo reizi Venēcijas biennāles ietvaros vēsturiski konfliktējošas nācijas – Indija un Pakistāna – ir apvienojušās kopīgai prezentācijai. Izstāde tapusi kā sadarbības auglis starp diviem starptautiski atzītiem māksliniekiem – Šilpu Guptu (Shilpa Gupta) no Indijas un Rašidu Rānu (Rashid Rana) no Pakistānas. Abi mākslinieki, kas uzauguši nokaitētajā konflikta gaisotnē, izstādē reflektē par to, kāda būtu pasaule, ja abas valstis nekad nebūtu sašķēlušās.

Rašids Rāna. My East is Your West ekspozīcijas skats. Foto: GQ India

Interesanti, kā izstādē jaušama arī abu valstu vienkāršo ļaužu klātbūtne. Piemēram, Rašids Rāna savā tiešraides video darbā ļauj skatītajam veidot sinhronu dialogu ar pakistāņu ļaudīm Lahorā. Savukārt citā telpā Šilpa Gupta novietojusi iespaidīgu auduma lērumu, uz kura dienu no dienas, izmantojot papīra loksni ar vienu krāsojošu pusi, cilvēks velk līnijas, kuras nekad nesaskaras. Auduma baķa kopējais garums ir 3359,59 metri, kas simbolizē 3359,59 kilometru garo dzeloņstiepļu iežogoto robežu starp Indiju un Bangladešu, bet zilais koppapīrs tiek izmantots vienošanās līgumu parakstīšanai. www.gujralfoundation.org

- 001 Inverso Mundus. AES+F -
Magazzino del Sale n.5 (Dorsoduro, 262, (Fondamenta Zattere Ai Saloni), Venezia)
Līdz 22. novembrim, 2015


Inverso Mundus video instalācija. Foto: Agnese Čivle

Tumšajā un vēsajā Magazzino del Sale telpā skatītāji sēž kā nohipnotizēti. Varbūt arī tāpēc, ka bieži vien video darbi Venēcijas izstāžu maratonā ir vienīgais leģitīmais veids, kā bezrūpīgi piesēst un atpūsties. Taču, jāsaka, ka Inverso Mundus jeb “Ačgārnās pasaules” daudzkanālu HD video instalācijas absurds un utopija no tiesas aizrauj.

Tā ir AES+F mākslinieku grupas interpretācija par 16. gadsimta utopiskajām gravīrām. Tajā ielas tiek mazgātas ar vircai līdzīgu šķidrumu, ubagi dod žēlastības dāvanas bagātajiem, cūka uzšķērž miesnieku, cilvēks nes ēzeli, bet pa gaisu lido divgalvainas jūras lauvas un hibrīddzīvnieki ar suņa galvu, astoņkāja rumpi un mušas spārniem. aesf-group.com

- Grisha Bruskin. Alefbet -
Fondazione Querini Stampalia (Castello 5252, 30122 Venezia)
Līdz 13. septembrim, 2015


Alefbet. 2004–2006. ARAZZO

Līdz septembra vidum kultūras institūcijā Fondazione Querini Stampalia skatāma krievu mākslinieka Grišas Bruskina darbi. Mākslinieka karjerā zīmīgs pagrieziena punkts notika 1988. gadā, kad režisors Milošs Formans nopirka Bruskina gleznu “Fundamentālais leksikons. Pirmā daļa”. Tolaik padomju organizācijas darbu novērtēja ar diviem tūkstošiem rubļu. Cena – smieklīga, bet galvenais šajā stāstā bija pircēja vārds. Pēc dažiem mēnešiem šie divi tūkstoši pārvērtās par 416 tūkstošiem dolāru pirmajā (un līdz pat šim laikam vienīgajā) krievu avangarda un padomju laika mākslas Sotheby's izsolē Maskavā.

Bruskins izveidojis savu mākslas pasaules uzbūves struktūru, kurā viņš sistematizē zīmes, simbolus un mītus. Vizuāli tās manifestējās audeklu sērijās un grafikas darbos, kur laukums tiek sadalīts ailēs, izvietojot tajās atsevišķas figūras, grupas vai alegoriskus priekšmetus. Savas pirmās izstādes Venēcijā centrā Bruskins izrāda piecus gobelēnus, kuros kā ierasts tiek apspēlēta viņa iecienītā jūdaisma tēlu sistēma. www.querinistampalia.org

- Jaume Plensa. Together -
Basilica San Giorgio Maggiore (Isola di San Giorgio Maggiore, 30133 Venezia)
Līdz 22. novembrim, 2015

Žaume Plensa. Together ekspozīcijas skats. Foto: Una Meistere

Katalāņu mākslinieka Žaumes Plensa (Jaume Plensa) instalācija renesanses ģēnija Andrea Palladio celtajā 15. gadsimta San Giorgio Maggiore baznīcā ir viens no spirituālākajiem un meditatīvākajiem Venēcijas biennāles mākslas projektiem. Instalāciju, kuras nosaukums ir Together (Kopā), veido divas figūras. Viena ir “perforēta” tērauda galva, kas iekārta griestos gluži kā gigantisks, ažūrs tīkls. Atkarībā no skatu punkta un leņķa tā optiski maina formu un veidolu, tādējādi darbam piešķirot vēl papildus misticisma auru. Caur ažūro tīklojumu tajā ienāk Palladio arhitektūras simetriskās līnijas, telpai kļūstot par daļu no galvas un tajā iemājojot šī vārda burtiskajā nozīmē. Vienlaikus it kā ļaujot ieskatīties ķermeņa iekšpusē un ārpusē, fiziskajā veidolā un metafiziskajā esībā. Savukārt iepretim, arī iekārta svētnama griestos, rodama otra skulptūra – veidota no perforētiem burtiem astoņās pasaules valodās un iemiesojot klasisko žestu (hand of benediction), ar kādu pāvests dod svētību savai draudzei. 

Žaume Plensa. Together ekspozīcijas skats. Foto: Una Meistere

Netālu no baznīcas, atsevišķā ēkā eksponēts vēl viens maģisks Plensas darbs – piecas perspektīvā izliktas alabastra galvas. It kā izstieptas, aizvērtām acīm un žilbinoši baltas uz krēslainās telpas fona tās atgādina sirreālu hologrammu. Sapņa meditāciju. www.jaumeplensa.com

- Magdalena Abakanowicz: Crowd and Individual -
Fondazione Giorgio Cini (Isola di San Giorgio Maggiore,
30133 Venezia)
Līdz 2. augustam, 2015

Magdalēna Abakanoviča. Crowd and Individual. © Fondazione Giorgio Cini

Poļu tēlnieces un tekstilmākslinieces Magdalēnas Abakanovičas (1930) lielformāta instalācija jeb precīzāk – daudzfigūru skulpturāls mākslas darbs ir viens no emocionāli un vizuāli iespaidīgākajiem piedzīvojumiem, kas iespējami šobrīd mākslas pārsātinātajā un pārpildītajā Venēcijā.

Telpas tumsā izgaismojas divas teritorijas, kas nepārprotami atrodas savstarpējā konfliktējošā mijiedarbībā. Vienā no tām izvietotas 110 cilvēku figūras – stāvošas, soļojošas; ar galvām un bez galvām, otrā – vientuļa dīvaina zvēra, mutanta figūra un gaisā jaušama skumja spriedze. Abakanovičas izteiksmes forma – auduma un tekstīliju izmantošana skulptūru radīšanā – šodienas mākslas pasaulē ir viņas rokraksta atpazīstamības zīme un jau gadu desmitiem tiek akcentēts mākslinieces novatoriskais ieguldījums tēlniecībā. Figūru raupjā, neperfektā virsma un cilvēka auguma izmēri padara tās dīvaini reālistiskas, skatītāja pirmā mirkļa sajūtām liekot iluzori balansēt uz robežas starp reālo un vīziju pasauli.

Pūļa un indivīda attiecības vienmēr bijušas klātesošas Marinas Abakanovičas vairāk nekā piecdesmit gadus ilgajā mākslinieces karjerā. Patiesībā viņa radījusi šai tematikai veltītu darbu sēriju, kas eksponēta visdažādākajās pasaules malās. Tostarp arī Venēcijas mākslas biennālē, kur viņa 1980. gadā reprezentēja Poliju un 1996. gadā toreizējā Itālijas paviljonā izstādīja instalāciju Crowd I.

- Proportio -
Palazzo Fortuny (S. Marco, 3780)
Līdz 22. novembrim, 2015

Proportio ekspozīcijas skats. Foto: Una Meistere

Beļģu antikvariāta un mākslas dīlera, kolekcionāra Aksela Fervorta (Axel Vervoordt) kūrētā izstāde Proportio ir viens no īpašākajiem 56. Venēcijas biennāles satelītnotikumiem. Tās mājvieta ir gotiskais, savulaik Pesaro ģimenei celtais Palazzo Fortuny, ko vēlāk iegādājās spāņu modes dizainers un scenogrāfs Mariano Fortūni (Mariano Fortuni (1871–1949)), te iekārtojot savu darbnīcu. Viņa meistardarbiem pieder ikoniskā Fortuny Moda Lamp, kas savulaik izraisīja veselu “gaismas revolūciju” teātra scenogrāfijā un fotogrāfijā, kur tiek izmantota joprojām. Fortūni bija arī kaislīgs mākslas kolekcionārs, viņa eklektiskajam dažādu vēstures periodu mākslas darbu un artefaktu krājumam rodot mājvietu arī pils interjerā. Vēlāk viņa atraitne pili uzdāvināja Venēcijas pilsētai un publikai šodien tā atvērta tikai izstāžu laikā. Fervorta kūrētā izstāde ir stāsts par proporcijām – mākslā, mūzikā, arhitektūrā, dabā, un to nozīmi pasaulē, kurā mēs dzīvojam. Par nemitīgo dueli starp kārtību un haosu. Līdzās vecmeistaru darbiem un 20. gadsimta šedevriem eksponējot arī arhitektūras modeļus un laikmetīgo mākslu. Īpaša telpa izstādē atvēlēta indiešu izcelsmes britu māksliniekam Anišam Kapūram (Anish Kapoor) un viņa visas maņas manipulējošajai instalācijai – sfēriskajām plaknēm, kas skatītāju burtiski ievelk kā melnajā caurumā – tukšuma bezdibenī, izgaisinot jebkādu sajūtu par laiku un telpu.

Izstādē pārstāvēto autoru vidū ir arī Marina Abramoviča, Entonijs Gormlijs, Alberto Džakometi, Sols Levits, Lekorbizjē, Mario Mecs u.c. 

- Mario Merz. Città Irreale – Unreal City - 
Gallerie dell'Accademia
 (Dorsoduro, Campo della Carita 1050, Venezia)
8. maijs – 20. septembris, 2015

Mario Mercs. Luoghi senza strada. 1994. BSI Art Collection, Šveice. © Mario Merz, by SIAE 2015

Itāļu mākslinieks Mario Mercs (Mario Merz) ir viens no nozīmīgākajiem mākslas virziena Arte povera pārstāvjiem 20. gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados. Izstāde Città Irreale – Unreal City atklāj Merca mākslinieciskos pētījumus attiecībā uz telpu – gan individuālo dzīves telpu, gan publisko un urbāno, gan Visuma telpu. Izstādes hronoloģiskā struktūra ļauj izsekot mākslinieka poētisko vīziju attīstībai – sākot no viņa pirmajiem pētījumiem par objektu un arhitektūru līdz lielizmēra vides instalācijām. Zīmīgi, ka ar šo izstādi tiek atklātas jaunās Gallerie dell'Accademia mākslas izstāžu telpas.  www.gallerieaccademia.org

- Cy Twombly. Paradise -
Galleria Internazionale d'Arte Moderna – Ca' Pesaro
(Santa Croce, 2076, 30135 Venezia)
Līdz 13. septembrim, 2015

Sajs Tvomblijs. Paradise ekspozīcijas skats. Foto: Una Meistere

Abstraktā ekspresionisma leģenda Sajs Tvomblijs (1928–2011) tiek dēvēts par vienu no izcilākajiem amerikāņu māksliniekiem. Kaut lielāko sava mūža daļu viņš patiesībā aizvadījis Itālijā, kurp 28 gadu vecumā devās ceļojumā un tā arī palika. Paša vārdiem runājot, viņa mākslai pietrūka heroikas, lai to izprastu Amerika. Tvomblijs bija izsmalcināts dendijs – gan dzīvē, gan mākslā. Un arī viņa darbi, kuru krāsu paletei raksturīgs dzirkstošs košums, ir liecība to radītāja īpašajai vitalitātei. Tie burtiski izstaro enerģiju, uzlādējot arī skatītāju. Izstāde Cy Twombly. Paradise piedāvā ceļojumu caur sešām mākslinieka radošās darbības desmitgadēm, kurās Tvomblijs intensīvi darbojies gan glezniecībā, gan tēlniecībā. Sev raksturīgajā manierē kompilējot glezniecību ar dzeju, tēlus ar vārdu. Eksponēto darbu vidū ir arī leģendārās Rozes, kuru iedvesmas avots savulaik bijusi Rilkes poēma “Rozes,” tās tekstu māksliniekam izmantojot arī gleznās. Tvomblija rozes ir pašā pilnbriedā – violetajam to ziedlapās sajaucoties ar piesātināti sarkanu, burgundieti un zeltu. Uz tirkīza fona no sulīgajām ziedlapām notecējusi krāsa, tādējādi atgādinot par gravitāti un šīs dzīves laicīgumu. Izstādē kopumā apskatāmi 60 Tvomblija darbi, tostarp pēdējie, kurus mākslinieks radīja īsi pirms savas nāves, jau būdams fiziski ierobežots. capesaro.visitmuve.it 

- The Bridges of Graffiti -
Arterminal, Terminal San Basilio (Fondamenta Zattere Ponte di Legno, Dorsoduro)
Līdz 22. novembrim, 2015

Mākslinieks pie topošā darba. © 2015 Mode2

San Basilio pasažieru terminālis šogad kļuvis par mājvietu Venēcijai un biennālei netipiskam mākslinieciskās izpausmes veidam, proti, grafiti. Izstāde idejiski veidota kā tilts starp dažādām nācijām un kultūrām – kā tilts starp Venēciju un Manhetenas melnādaino kvartāliem, tur dzimušo strītārtu un Venēcijas biennāles elitāro mākslu. Izstādē The Bridges of Graffiti apvienojušies desmit ielu mākslinieku aprindās labi zināmi markeru un krāsas aerosolu virtuozi – Boris Tellegen, Doze Green, Eron, Futura, Mode2, SKKI ©, Jayone, Todd James, Teach un Zero-T. Līdzās turpat uz vietas radītiem, iespaidīgiem sienu zīmējumiem, izstādē uzstādīta arī video instalācija, kurā nemitīgi garām pazib populārākais ielu mākslas medijs – metro vagonu sastāvs. Tāpat ekspozīcijā iekārtota diorāma, kas attēlo aizrautīga ielu mākslinieka guļamistabu, kuras sienas no vienas vietas klāj grafiti skices. www.thebridgesofgraffiti.com