Vācijas paviljons. Foto: Una Meistere

Expo jeb globālais atrakciju parks Milānā 1

Una Meistere
06/05/2015

Piektdiena, kad Milānā durvis vēra teju visu iespējamo skandālu apvītā pasaules izstāde “Expo 2015”, bija lietaina un pelēka. Iespējams, pie vainas bija laika apstākļi, maija brīvdienas, kas tiek svinētas arī Itālijā, kā arī iepriekšējā dienā Milānā sarīkotie anti-expo protesta grautiņi, taču – pretēji prognozēm un ažiotāžai, atklāšanas dienā “Expo 2015” bija grūti nosaukt par pārpildītu. Pelēki blāvajai gaismai un lietum, kas blīvā sīku pilienu veidolā spēja izlauzties caur jebkurām aizsargvīlēm, izstādes teritorijai un tās kopējam konceptam, ko grūti nodēvēt citādi kā par globālu atrakciju parku, piešķirot vēl sirreālāku noskaņu. Apmeklētājiem – kā kāda utopiska teātra statistiem, starp paviljoniem žonglējot ar lietussargiem un fotoaprātiem. 


Expo Milano. Foto: Una Meistere

Skandāli “Expo 2015” vajājuši jau no pašiem pirmsākumiem. Paralēli tradicionālajiem – saistītiem ar korupciju, finansu pārtēriņiem un termiņu kavēšanu, Milānas “Expo” sakarā uzvirmoja arī gana konceptuāls disputs, kura inciators bija arhitekts Žaks Hercogs no pazīstamā arhitektu biroja Herzog&Meuron. Līdzās Stefano Boeri un Rikijam Bardetam, viņš bija viens no tiem, kurš sākotnēji tika pieaicināts “Expo” ģenerālplāna izstrādē, bet vēlāk no līdzdalības projektā atteicās. Neilgi pirms izstādes atklāšanas intervijā kritiski izsakoties par tās kvalitāti un organizatorisko struktūru, kā arī nodēvējot šos valstu nacionālā lepnuma svētkus par “rudimentāru iedomības gadatirgu” un naudas izšķērdēšanu. Hercoga piedāvātais plāns radikāli mainīt “Expo” konceptu, pievēršot vairāk uzmanības saturam nekā sacensībai ārējā formā – arhitektūrā, netika guvis atbalstu. 

Kas, ņemot vērā “Expo” – masu tūrisma magnēta statusu, nekādā ziņā neizbrīna. Jau pāris mēnešus pirms izstādes atklāšanas tās mājas lapā bija pārdoti 10 tūkstoši biļešu. Tiek prognozēts, ka kopumā izstādei varētu būt vairāk kā 20 miljoni apmeklētāju, tādējādi “Expo” kalpojot arī kā slīcēja dēlītim ekonomiskajā recesijā ieslīgušajai Itālijai.

Kaut “Expo” atklāšanas dienā vēl bija manāma pastiprināta drošības kontrole, nekādi ekscesi pilsētā vairs nebija vērojami un jau nākamajā dienā no visdažādākajām Itālijas malām izsauktās drošības spēku kolonnas bija manāmas pametam Milānu. Tiesa, neviennozīmīgā attieksme pret “Expo” joprojām jūtama viscaur Itālijā, daudzās pilsētās uz namu sienām redzami grafiti ar uzrakstu “No Expo”.


No Expo pilsētā. Foto: Una Meistere

Kaut šī gada “Expo” temats ir visnotaļ cēls – “Paēdināt planētu. Enerģija dzīvei”, vēlmē piesaistīt uzmanību, virkne labu ideju izšķīdušas dažāda asprātīguma līmeņa tingeltangeļos un korporatīvajās muskuļu demonstrācijās. Turklāt arī acīmredzami kliedzošos kompromisos – piemēram, “Expo” teritorijā vietu rodot arī ātrās ēdināšanas tīklam McDonald’s, kura atrašanās šeit ir līdzvērtīga dubļainai realitātes pēdai dizainiski glīti noformētu utopisku labo nodomu lauciņā. Lieku reizi apliecinot, ka “Expo” vadmotīvs dziļākajā būtībā ir tikai fikcija. Un virkne labo nodomu – vien iluzora vēlme uzdot tos par īstenību.


Igaunijas paviljons. Foto: Una Meistere

Un joprojām, neraugoties uz saturu – katras valsts prezentāciju, “Expo” sakarā arī medijos visvairāk apspriestā ir forma – paviljonu arhitektūra, kuras pompozitāte brīžiem šķiet absolūti imūna pret pasaulē notiekošo. Līdz tādām sarkastiskām niansēm kā, piemēram, Igaunijas paviljona atrašanās sānu pie sāna ar Krieviju, kuru vēl ironiskāku padara abos izmantotais materiāls – koks. Ja Igaunijas gadījumā tā izmantojums ir skandināviski askētisks, ieeja Krievijas paviljonā līdzinās spožai modes “mēlei”, kurā iespēja narcisistiski spoguļoties ir katram, kas paviljonam tuvojas.


Krievijas paviljons. Foto: Una Meistere

“Expo” teritorija, kuras kopējais apjoms ir aptuveni viens miljons kvadrātmetru, tapusi iedvesmojoties no klasiskas romiešu pilsētplānošanas. Proti, to caurvij viena galvenā iela Decumano, kas sniedzas no austrumiem uz rietumiem, to šķērsojot otrai, kas savukārt ved no ziemeļiem uz dienvidiem. Vieta, kurā abas satiekas, tiek dēvēta par forumu, šajā gadījumā – Itālijas laukumu (Piazza Italia). Paviljoni viens otram blakus izvietojušies maģistrāļu malās, to eklektiskajam veidolam dažbrīd atgādinot ceļojošā cirka teltis. Daļu teritorijas ieskauj kanāls, radot sajūtu, ka atrodaties uz salas. Jāteic, ka tuvojoties “Expo”, izstādes apjomu ir neiespējami pat nojaust un līdz tai (kā atdalot no pārējās pasaules) ved futūristiski balts tilts. “Expo” ir cita planēta, par to nav ne mazāko šaubu.


Foto: Una Meistere

Kopumā izstādē pārstāvētas 145 valstis un 54 nacionālie paviljoni. Arhitektūras maratonā līdera statuss jau iepriekš tika prognozēts Lielbritānijai un, jāteic, tāds tas arī izrādījies dzīvē. Paviljons atgādina ažūru, mākonim līdzīgu metāla bišu stropu, līdz kuram var nokļūt izlīkumojot caur zaļojošu un reibinoši smaržojošu lavandu dārzu. “Stropa” autors ir britu mākslinieks Volfgangs Batress (Wolfgang Buttress), tas ir 17 metrus augsts un veidots no 169 300 alumīnija un tērauda šūnām. Apmeklētājiem tiek piedāvāts nokļūt pašā tā sirdī, tādējādi izbaudot unikālu sajūtu piedzīvojumu iluzorā ekosistēmā. Tikpat utopiskā kā pati “Expo” ideja.


Lielbritānijas paviljons. Foto: Una Meistere

Arterritory.com piedāvā nelielu ieskatu blīvajā kultūras pasākumu klāstā, ko uz “Expo” viļņa piedāvā Milāna.

PALAZZO REALE
Leonardo da Vinci 1452–1519

15.04. – 19.07.


Leonardo da Vinči. Testa femminile con sguardo verso il basso. Ap 1475. © Ufici galerija, Grafikas un
zīmējumu nodaļa, Florence, 2014. Foto: Scala, Florence

Kas gan būtu Milānas apmeklējums bez tikšanās ar Leonardo da Vinči darbiem? Bez Leonardo klasisko mākslas objektu apmeklējuma Milānā, iesakām doties uz Palazzo Reale, kur līdz pat jūlija vidum notiek izstāde, kas piedāvā unikālu iespēju vienkopus redzēt meistara daudzpusīgo darbību. Tā ir lielākā Leonardo mākslai veltītā izstāde, kas jebkad notikusi Itālijā pēc 1939. gada, un atklāj šī renesanses ģēnija sasniegumus mākslā un zinātnē. Gleznas, zīmējumi, manuskripti, skulptūras, inkunābulas, arī utopisko projektu skices, atceļojušas uz Milānu no pasaules lielākajiem muzejiem un bibliotēkām, tostarp no Luvras, Britu muzeja Londonā, Metropolitēna muzeja Ņujorkā, Vašingtonas Nacionālās galerijas, Vatikāna muzeja. Kā īpašs notikums jāpiemin Leonardo darbs „Vitrūvija cilvēks“ (1490), ko izstādē varēs skatīt tikai vienu mēnesi. Zīmējums glabājas Venēcijas Gellerie dell’Accademia fondos un tikai retu reizi tiek izrādīts publikai.

www.artpalazzoreale.it

PAC. PADIGLIONE D'ARTE CONTEMPORANEA
David Bailey. Stardust
01.03. – 02.06.


Deivids Beilijs. 2013. © David Bailey

Britu fotogrāfa Deivida Beilija izstāde Stardust jeb „Zvaigžņu putekļi“ ir atceļojusi arī līdz Milānai. Pēdējo piecdesmit gadu laikā tapušajās Beilija fotogrāfijās līdzās 20. gadsimta otrās puses mākslas un šovbiznesa varoņiem – Katrīnai Denēvai, Džekam Nikolsonam, Rolling Stones, atainoti arī fotogrāfa iespaidi no ceļojumiem uz Austrumāfriku, Papua-Jaungvineju, Austrāliju, Indiju. Slavenību vai anonīmi portreti – tie visi atstāj neizdzēšamu iespaidu un padara meistaru pašu par leģendu. Zināms, ka Londonas modes fotogrāfa tēls slavenajā Mikelandželo Antonioni filmā „Fotopalielinājums“ (1966) ir tieši Deivida Beilija iedvesmots.

www.pacmilano.it

PALAZZO MORANDO
Brassai. Pour l’amour de Paris 
20.03. – 28.06.


Brasaī. Montmartre. 1932. © Estate Brassaï

Ungāru izcelsmes fotogrāfs, filmu režisors, rakstnieks Ģula Holāss, pasaulē zināms ar vārdu Brasaī (Brassaï, 1899–1984), Parīzē ieradās 1924. gadā. Pilsēta uzreiz kļuva par viņa mīlestību, un tajā fotogrāfs atzīstas arī aptuveni 260 oriģinālo fotogrāfiju izlasē Palazzo Morando telpās. Izstāde apbur ar Parīzes nakts dzīves ainām, Montparnasas 1930. gadu intelektuālās un mākslas dzīves portretējumiem, pilsētas padibeņu ikdienu fotogrāfijās – visu to, kam pateicoties Parīzes leģenda ir dzīva arī mūsdienās.

www.costumemodaimmagine.mi.it

PALAZZO DELLA RAGIONE
Italia Inside Out
21.03. – 21.06. Inside
01.07.  – 27.09. Out


Deivids Seimūrs. Italy. Rome. Borghese Gallery. 1955. © David Seymour/Magnum Photos

Esot Milānā var pagūt apskatīt visu Itāliju, pie tam dažādos laikmetos un vēsturiskās situācijās. Palazzo della Ragione notiekošā vērienīgā izstāde Italia Inside Out piedāvā skatītājam dažādu fotomākslinieku Itālijas pieredzi un vīzijas attēlos – sākot no dabas un pilsētu ainavām, līdz Itālijas sapņu, cerību un vēstures drāmu fiksācijām.

Izstādei ir divas daļas – pirmajā, kam dots nosaukums Inside, no marta līdz jūnijam, apkopoti Itālijas fotogrāfu darbi; otra – Out, kas notiek no jūlija līdz septembrim atklāj tādu starptautiski zināmu meistaru kā Anrī Kartjē-Bresona (1908–2004), Herberta Lista (1903–1975), Roberta Kapas (1913–1954), Deivida Seimūra (1911–1956) un citu darbus. 

palazzodellaragionefotografia.it

FONDAZIONE PRADA
Serial Classic
09.05. – 24.08.


Fondazione Prada jaunā izstāžu vieta Milānā. OMA arhitektūras biroja projekts. 2015. Foto: Bas Princen.
Fondazione Prada īpašums

9. maijā oficiāli tiek atklāta Fondazione Prada jaunā izstāžu telpa Milānā. Tā radusi mājvietu pilsētas industriālajā rajonā Largo Isarco. Arhitekts Rems Kolhāss 1910. gados būvētās bijušās rūpnīcas ēkas papildinājis ar trīs jaunām būvēm – izstāžu zāli, auditoriju un muzeja torni. Tuvākajā nākotnē Prada mākslas fonds jaunajās telpās iecerējis izvērst kino, dizaina, arhitektūras, filosofijas, modes un performances pasākumu sēriju.

Līdzās Roberta Gobera un Tomasa Demanda site-specific projektam industriālajā vidē un Romāna Polanska filmu seansiem, pirmā izstāde, kas sagaidīs skatītājus, būs Serial Classic. Visas vasaras garumā ekspozīcijas apmeklētāji varēs iedziļināties Senās Grieķijas mākslas un Romas impērijas mantojuma attiecībās, novērtējot arī klasiskās tēlniecības kopijas no renesanses līdz neoklasicismam.

www.fondazioneprada.org

TRIENNALE DI MILANO
Arts & Foods. Rituals since 1851
09.04. – 01.11.

Šārona Kora. Apples in a Porcelain Basket. 2007.
Autora un Yancey Richardson Gallery īpašums. © Sharon Core

„Māksla ir barība dvēselei,“ domā amerikāņu māksliniece un rakstniece Katrīna Džo Morgana. Mākslinieks Miervaldis Polis reiz izteicās, ka „no mākslas paēdis nebūsi“. „Ēdiens kā māksla“, „mākslas un ēdiena baudīšana“ – frāzes, ko itin bieži dzirdam ikdienā. Kā izrādās, ēdiens un māksla ir ciešāk saistīti, nekā pirmajā brīdī varētu iedomāties. Akcentējot “World Expo 2015” tēmu „Paēdināt planētu. Enerģija dzīvei“, uz mākslas un ēdiena rituāliem aicina arī izstāde Triennale di Milano telpās. Aptverot gandrīz visus vizuālās mākslas medijus, tā piedāvā tēmas risinājumus cauri dažādiem laikmetiem, iekļaujot gan modernisma klasiķu, gan popart mākslinieku, gan laikmetīgo autoru darbus.

www.triennale.org

GALLERIA CARLA SOZZANI
Fotografia futurista
10.06. – 01.11.


Attēls: © Galleria Carla Sozzani

1920. gadu mākslas pētnieka un grāmatu autora, mākslas vēsturnieka Džovanni Listas kūrētā izstāde iekļauj vairāk kā simts oriģinālās futūristu fotogrāfijas no privātkolekcijām, vairākiem Itālijas muzejiem un Fratelli Alinari fonda arhīva.

1930. gada manifestā La fotografia futurista šī mākslas virziena tēvs, dzejnieks Filipo Tommazo Marineti (1876-1944) kopā ar savu domubiedru Tato (1896-1974) deklarēja, ka „fotogrāfija ir spēcīgs ierocis futūristu centienos likvidēt barjeru starp dzīvi un mākslu“. Izstāde ir reta iespēja vērot futūrisma sekotāju meklējumus un eksperimentus fotogrāfijas jomā, atklāt futūrisma manifestu realizāciju mākslā un apjaust aizgājušā laikmeta dzīves pulsu.

www.galleriacarlasozzani.org

PALAZZO REALE
Giotto, L’Italia. No Asīzes līdz Milānai
02.09.2015. – 10.01.2016.


Džoto darbnīca. Jaunavas Marijas kronēšana. 1332–1338. Santa Croce bazilika, Florence

Ja ceļš uz Milānu ved rudens pusē vai ziemā, Palazzo Reale izstāžu zālēs ir brīnišķīga iespēja sajust Džoto iedvesmojošās mākslas spēku. Džoto di Bondone (1266–1337) tiek uzskatīts par vienu no Itālijas renesanses priekšvēstnešiem, jo viņa novatoriskās idejas vēlāk pārņēma visi nākamie gleznotāji. Džoto kā laikmetam tipisks mākslinieks pievērsās gan arhitektūrai, gan tēlniecībai, bet vislielāko mantojumu ir atstājis glezniecībā. Viņa darbus var sastapt visā Itālijā, sākot ar freskām Sv. Franciska baznīcā Asīzē vai Arēnas kapelā Padujā līdz altārgleznām Santa Croce bazilikā Florencē un Sv. Pētera bazilikā Romā.

Izstādē aplūkojami Džoto šedevri, kas tapuši laikā no 14. gs. sākuma līdz mākslinieka mūža nogalei.

www.artpalazzoreale.it

Lauma P. - 06.05.2015 18:57
Bet kur paēst?