Foto

Piecas izcilākās koncertzāles Eiropā

Kas kopīgs Berlīnei, Lucernai, Reikjavikai, Amsterdamai un Rēzeknei?

Mārtiņš Vanags
16/01/2015

Izdzirdot mūziķu vai mūzikas pazinēju sarunas par to, kā atšķiras akustika dažādās koncertzālēs un kā vērtējams reverberācijas ilgums atsevišķās frekvencēs vai skaņas tilpums, varētu rasties līdzīgs iespaids, kā klausoties vīnziņu diskusiju par 2005. gada Burgundijas sarkanvīna labi nogatavināto tanīnu struktūru un sarkano augļu garšas dominanci. Tas ir, skeptiķis varētu jautāt – kādēļ simfoniskajai, kora un kamermūzikai ir nepieciešama zāle ar īpašu akustiku un kādēļ gan nevarētu koncertēt jebkurā lielā telpā, kur mūziķiem ir pieejama skatuve, bet publikai – ērti krēsli. Eiropā, Amerikā vai Japānā šādu jautājumu lielākoties uzskatītu par nepiedienīgu, jo klausītāji civilizētajā pasaulē ir sen saraduši ar iespēju simfonisko mūziku uztvert tai ideāli piemērotos apstākļos.

Lai gan liela daļa pasaules labāko koncertzāļu atrodas Amerikā un Japānā, turpinājumā ir aprakstītas piecas koncertzāles Eiropā, kurām būtu vērts pievērst uzmanību un – ideālā gadījumā – arī noklausīties kādu koncertu.


Berlīnes filharmonijas koncertzāle. Foto: danperry.livejournal.com

BERLĪNES FILHARMONIJA

Manā izpratnē šī ir akustikas ziņā vislabākā zāle pasaulē, lai gan es neuzstāju, ka ikvienam vajadzētu piekrist šim apgalvojumam, jo atšķirības izcilu koncertzāļu starpā varētu būt arī gaumes lieta. Berlīnes filharmonija ir t.s. vīna dārza (vineyard) parauga zāle, kur orķestris atrodas pa vidu, bet klausītāji sēž tam visapkārt, dažāda slīpuma krēslu rindās, kas izvietotas līdzīgi kā vīnogu audzes. Kad Berlīnes filharmonijā spēlē izcils orķestris (vēlams – paši Berlīnes filharmoniķi) un programmā ir kaut kas nopietns, teiksim, Brāmsa, Mālera vai Bruknera simfonija, ar skaņu notiek kaut kas maģisks. Rodas iespaids, ka tā ir pacēlusies gaisā un sakoncentrēta punktā pie griestiem un mēs to varam saklausīt ļoti īpašā veidā.


Lucernas kultūras un kongresu centra koncertzāle. Foto: avocado360.com

LUCERNAS KULTŪRAS UN KONGRESU CENTRS

Pirmais, ko jūs pamanāt, tuvojoties Lucernas kultūras un kongresu centram, ir tā izcilais novietojums starp Alpiem, Lucernas ezeru un vecpilsētu. Lucerna varbūt nav viena no šīs pasaules metropolēm, taču nopietnās mūzikas dzīvē tā gan ir ievērības cienīgs centrs. Šeit notiek Lucernas festivāls, kur ik gadu viesojas pasaules labākie orķestri un mūziķi, tostarp arī Latvijas nopietnās mūzikas “eksportpreces” no diriģenta Andra Nelsona līdz operdziedātājai Elīnai Garančai.


Harpa koncertzāle Reikjavikā. Publicitātes attēls

HARPA KONCERTZĀLE UN KONFERENČU CENTRS REIKJAVIKĀ

Arhitekta Heninga Larsena biroja projektētā Reikjavikas Harpa, kuras fasādes dizainu veidojis dāņu mākslinieks Olafūrs Eliasons, atstāj zaigojošas stikla skulptūras iespaidu, ko pastiprina atrašanās Īslandes vulkāniskajā ainavā Atlantijas okeāna vidū. Lai gan Reikjavikā ir tikai nedaudz vairāk nekā simts tūkstoši iedzīvotāji, Harpas 1800 vietu plašā koncertzāle un vairākas konferenču zāles spēj pievilināt vairāk nekā miljons apmeklētāju gadā. Pati koncertzāle ir veidota sarkanīgā apdarē, kas acīmredzami sabalsojas ar Īslandes 30 aktīvo vulkānu lavas krāsu. Tās akustika ir ļoti laba, pat nedaudz smalka – tāda, kas ir krasi atšķirīga no šīs salas skarbās dabas.


Amsterdamas Concertgebouw. Publicitātes attēls

AMSTERDAMAS CONCERTGEBOUW

Viena no apmeklētāju piesaistes ziņā sekmīgākajām koncertzālēm pasaulē, kuras zālēs notiek vidēji trīs pasākumi dienā. Mājvieta Amsterdamas Karaliskajam Concertgebouw orķestrim, ko no 2004. līdz 2015. gadam vada latviešu diriģents Mariss Jansons. Šī koncertzāle ir iezīmīga arī ar 26 pakāpienu kāpnēm, pa kurām koncerta sākumā ir jānokāpj diriģentam, lai nokļūtu uz diriģenta paaugstinājumu. Vienmēr domāju, kādēļ gan diriģentam izgudrots šāds pārbaudījums – divtūkstoš cilvēku priekšā, vēl pirms koncerta sākuma kāpt pa samērā stāvām kāpnēm, zinot, ka liela daļa cilvēku droši vien domā – kaut nu viņš nepakluptu gluži kā kāda ne pārāk veikla modele uz mēles. Bet nu kad diriģents ir ticis līdz paaugstinājumam, mēs varam novērtēt patiešām izcilās koncertzāles akustiskas īpašības – mūzika šeit skan ļoti skaidri un plaši.


Latgales vēstniecības Gors koncertzāle. Publicitātes attēls

LATGALES VĒSTNIECĪBA GORS RĒZEKNĒ

Pagaidām Gors ir vienīgā koncertzāle Latvijā, kas pilnībā atbilst simfoniskā orķestra koncertēšanas prasībām (2015. gada beigās, jācer, tiks atklāta Liepājas koncertzāle, kas solās būt nozīmīgs notikums mūzikas dzīvē). Gors ir par pieticīgu budžetu uzcelta, pieklājīgi uzprojektēta koncertzāle, par kuras akustiskajām īpašībām dzirdētas labas atsauksmes no mūziķiem. Man patīk tas, ka vietējie cilvēki šo koncertzāli uzskata par savu kultūras centru, lepojas ar to, esmu pat dzirdējis, ka to dēvē par “jauno Rēzekni”. Pazīstu rīdziniekus (tostarp arī pats sevi), kas gadījumos, kad Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris spēlē vienu un to pašu koncertu gan Rīgas Lielajā Ģildē, gan Gorā, ir gatavi mērot ceļu līdz Rēzeknei, lai šo koncertu noklausītos Gora akustiski pieklājīgajā zālē.