Mantas Markevicius. Magic Tree. Arts Printing House. Viļņa. 2011. Foto: D. Matvejevas

Laikmetīgā cirka gids Baltijā un Ziemeļvalstīs 0

Māra Pāvula
03/09/2014

Tuvākie notikumi:

Latvijā – 6. septembrī VEF Kultūras pilī pasaules pirmizrāde Cie Les Choses de Rien izrādei Mouvinsitu;

Igaunijā – 4., 5. un 6. septembrī Tallinā kultūras centrā KulturiKaatel trupas Cirko Aereo ar Jani Nuutinen izrādi  Un Cirque plus Juste  no triloģijas Cirque des objets;

Lietuvā – no 12. līdz 14. septembrim Viļņā laikmetīgā cirka festivāls New Circus Weekend;

Somijā – līdz 9. septembrim Tamperē laikmetīgā cirka festivāls Circus Ruska;

Zviedrijā – līdz 7. septembrim Ūmeo laikmetīgā cirka festivāls Nycirkus festival.

Pagājušajā nedēļā, 28. augustā, Helsinkos, Somijas cirka informācijas centrā Sirkus info, tikās pārstāvji no nozīmīgākajām ar laikmetīgo cirku saistītajām organizācijām Ziemeļvalstīs. Kopš 2007. gada, kad tika dibināts Ziemeļvalstu jaunā cirka tīkls (Nordic New Circus Network), šādas tikšanās ir notikušas samērā bieži, tomēr šoreiz līdz ar Ziemeļvalstu profesionāļiem uz tikšanos tika aicināti arī pārstāvji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, tostarp šī raksta autore, lai vienotos par jauna Ziemeļu–Baltijas laikmetīgā cirka tīkla izveidi. Jaundibinātais tīkls plāno reģiona kalendārā ierakstīt nozīmīgus notikumus, ne tikai cirka baudītājiem, bet arī māksliniekiem, pedagogiem, kritiķiem, pētniekiem un  producentiem.

Ziemeļvalstu cirks jeb Nordic circus ir kļuvis par pasaulē atpazīstamu zīmolu, daudz atpazīstamāku par somu cirku, zviedru cirku, norvēģu cirku, nemaz nerunājot par Baltijas valstīm. Lielā mērā tas ir noticis, pateicoties Ziemeļvalstu cirka tīklam. Baltijas valstīs šis žanrs vēl ir pašos aizsākumos, tomēr arī mums šis “ziemeļu” zīmols varētu palīdzēt gan piesaistīt māksliniekus, gan virzīt Baltijas māksliniekus starptautiskajā tirgū.


Folie izrāde Viktor and the Yellow Globe festivālā “RE RE RĪGA!”. Foto: Kaspars Garda

Baltijas jauno mākslinieku smēde – Igaunija

Baltijas valstīs visaktīvākā vietējā cirka dzīve notiek Igaunijā. Tur jau 15 gadus pastāv divas laikmetīgā cirka skolas bērniem un jauniešiem: Omatsirkus, ko dibinājusi igauņu laikmetīgās dejas horeogrāfe Kaja Kann; un Folie. Abas skolas atrodas Tallinā, katra no tām ir piesaistīta kādam jaunatnes centram, kurā atrodas gan treniņu zāles, gan skolu personīgie arhīvi – mazas cirka bibliotēkas. Baltijas valstīs šobrīd Igaunija ir vienīgā, kurā pastāv infrastruktūra, kas ir spējīga sagatavot jauniešus studijām ārvalstu cirka augstskolās. Jau vairākus gadus skolu absolventi dodas studēt uz Rietumeiropu un Skandināviju. Skolu absolventi un vecākie audzēkņi ir izveidojuši profesionālas trupas, ar kurām piedalās starptautiskos festivālos, kā to šogad darīja Folie festivālā “RE RE RĪGA!”.

Līdz šim Igaunijas publikai ļoti reti bijusi iespēja redzēt viesmākslinieku izrādes, bet šogad – jau no 4. līdz 6. septembrim – Tallinas radošajā centrā KultuuriKatel viesosies viens no Somijas un Ziemeļvalstu cirka pionieriem Jani Nuutinen. KultuuriKatel cer, ka šī nav pēdējā reize, un plāno viesizrādes arī turpmāk, iespējams, savā cirkam topošajā ēkā. Tikmēr cirka skola Folie sadarbībā ar Somijas institūtu Tallinā gatavojas rīkot starptautisku laikmetīgā cirka festivālu nākamā gada augustā. 


6. septembrī Jaunā Teātra institūts VEF Kultūras pilī piedāvās pasaules pirmizrādi franču kompānijas Les choses de rien izrādei Mouvinsitu

Latvijā skatāmies un baudām, bet izrādes – lai taisa citi! 

Lai gan Latvijā vēl joprojām nav stabilas cirka izglītības infrastruktūras, nemaz nerunājot par laikmetīgā cirka skolām, kas spētu sagatavot jaunus māksliniekus, Rīgā šogad ir bijis pieejams vislielākais viesizrāžu piedāvājums Baltijas valstu vēsturē. Augustā Rīgā norisinājās laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivāls “RE RE RĪGA!” un jau 6. septembrī Jaunā Teātra institūts VEF Kultūras pilī piedāvās pasaules pirmizrādi franču kompānijas Les choses de rien izrādei Mouvinsitu, kas apvieno laikmetīgās dejas, cirka un kinomākslas elementus.


Lietuviešu mākslinieks Mantas Markevicius ar savu izrādi festivālā New Circus Weekend
Foto: D. Matvejevas

Festivāls, kas izaudzinājis jaunu mākslinieku paaudzi, jeb kāpēc Lietuvai izdevās

Kompānija Les Choses de rien  kopā ar Jani Nuutinen triloģiju Cirque des objets uzstāsies arī laikmetīgā cirka festivālā Lietuvā – New Circus Weekend, kas norisināsies Viļņā no 12. līdz 14. septembrim. Festivālu jau 8. gadu rīko skatuves mākslas organizācija Arts Printig House. Festivāls ir galvenais iemesls, kālab Lietuvā ir izveidojusies laikmetīgā cirka kustība. Atšķirībā no lielas daļas citu festivālu, New Circus Weekend pievērš pastiprinātu uzmanību izglītības programmai, kā arī sniedz iespēju līdzās pieredzējušiem ārzemju māksliniekiem ar savām izrādēm uzstāties arī Lietuvas jauno mākslinieku paaudzei. Šogad festivāls piedāvās divas meistarklases cirka profesionāļiem un studentiem: diskusijas ar somu laikmetīgā cirka pionieri Maksim Komaro un meistarklases ar franču kompāniju Les choses de rien. Maza, bet izmeklēta programma ar skaidri redzamu festivāla vīziju un vērtībām.

Viesojoties festivālā, vērts iegriezties arī Arts Printing House bibliotēkā, kas pamazām, bet mērķtiecīgi krāj vērtīgu lasāmvielu par laikmetīgo cirku un līdzās Latvijas Jaunā teātra institūta kolekcijai Rīgā piedāvā vienu no plašākajām laikmetīgās skatuves mākslas literatūras kolekcijām Baltijā. Arts Printing House šobrīd ir vienīgā mākslinieku rezidence cirka trupām Baltijā un ik gadu uzņem vairākas cirka trupas no visas Eiropas.


Compagnie Vu šogad viesosies festivālā 5-3-1 ar izrādi The Curtain of Parrhasius
Foto: Bertrand Gaudillere 

Jaunatnes cirka paradīze – Somija

Somijā šobrīd ir, iespējams, visattīstītākā cirka infrastruktūra Ziemeļeiropā. Gandrīz katru nedēļu var apmeklēt kādu izrādi vai ar cirku saistītu notikumu, un šo informāciju viegli var atrast Somijas cirka informācijas centra mājaslapā. Tuvākie notikumi, kurus noteikti nevajadzētu palaist garām, ir Circus Ruska festivāls Tamperē un leģendārais Somijas laikmetīgā cirka pionieru Maksim Komaro un Ville Walo rīkotais žonglieru festivāls 5-3-1 – no 17. līdz 19. oktobrim.

Festivāls Circus Ruska aizsākās pagājušo trešdien un turpināsies vēl līdz 9. septembrim. Tas notiek jau 10. gadu, un ir viens no vecākajiem laikmetīgā cirka festivāliem Ziemeļvalstīs. Festivāls piedāvā ļoti daudzveidīgu programmu ar vietējajiem un ārzemju māksliniekiem,  kā arī dod iespēju viesoties vecākajā cirka skolā Somijā – Sorin Sirkus. Cita starpā, Sorin cirka skola ir pirmā cirkam būvēta ēka Somijā. Starp festivāla viesiem īpaši vērts izcelt Jani Nuutinen, kā arī franču-somu trupu Aital ar aizkustinošo izrādi Pour le meiller et pour le pire (“Labākajam un sliktākajam”), kā arī pārsteidzošo žonglieru duetu Kapsel ar izrādi Bevis. Jay Gilligan  un Erik Åberg pārsteidz ar inovatīviem eksperimentiem objektu manipulācijā, nezaudējot saikni ar šodienas informāciju tehnoloģijām. Circus Ruska ir festivāls, ko vērts apmeklēt tiem, kam nav bail lauzt priekšstatus par to, kas ir kas.

Vēl viens notikums, ko Somijā noteikti nedrīkstētu palaist garām ir laikmetīgās žonglēšanas festivāls 5-3-1. Šis ir visvecākais laikmetīgā cirka festivāls Ziemeļeiropā un, iespējams, svarīgākais notikums, kas iezīmējis Somijas vietu cirka pasaules kartē. Festivāls tikai aizsākts 1999. gadā, un šogad tas notiks jau 17. reizi. Galvenokārt tā ir tikšanās vieta žonglieriem. Trīs dienas dalībnieki dzīvo kopā un piedalās dažādās meistarklasēs, bet plašākai publikai tiek piedāvātas divas vai trīs izrādes. Festivālu organizē Somijas cirka pionieri: žonglieris un režisors, vecākās Somijas cirka kompānijas Cirko Aereo vadītājs Maksim Kamoro un žonglieris Ville Walo. Skandināvi šobrīd ir atpazīstami cirka jomā ar savu īpašo un savdabīgo žonglēšanas stilistiku, un lielā mērā tā ir izveidojusies, pateicoties šim festivālam.

Daudzi multidisciplināri festivāli Somijā savā programmā iekļauj cirka performances; tām var sekot līdzi Sirkus Info mājas lapā. Sirkus Info Helsinkos atrodas jaunā cirka centra Cirko ēkā. Gan Sirkus Info, gan Cirko ir valdības finansētas atbalsta struktūras industrijas attīstībai. Somijas cirka informācijas centrā atrodas arī bibliotēka un videotēka par laikmetīgo cirku, kas ir atvērta un pieejama jebkuram interesentam. Cirko ēkā atrodas arī divas zāles, kurās regulāri notiek izrādes un mākslinieku rezidences, un centrs katru gadu pavasarī rīko arī vienu no lielākajiem laikmetīgā cirka festivāliem Cirko Festival.


Laikmetīgā cirka centrs Cirko Helsinkos

Helsinku apkaimē atrodas vairākas cirka mēģinājumiem piemērotas zāles, ko no treniņiem brīvajā laikā piedāvā izmantot cirka skolas, kuras Somijā kopā ir 43. Cirka skolas pieder tai pašai reģionālo mākslu skolu sistēmai kā mūzikas un mākslas skolas Latvijā. Tieši šī iemesla dēļ Somijā ir tik daudz laikmetīgā cirka kompāniju. Lai arī Somijā pagaidām nav iespēju iegūt bakalaura grādu cirka mākslā, jau kopš 1994. gada Mākslas akadēmijā Turku Lietišķo zinātņu universitātē (Arts Academy at Turku University of Applied Sciences) ir programma cirka māksliniekiem un pedagogiem. Kopš 2000. gada koledžas līmeņa cirka izglītību iespējams iegūt Salpaus tālākizglītība skolā Lahti (Salpaus Further Education in Lahti). Kamēr tiek kalti plāni par Starptautiska bakalaura grāda cirka mākslā izveidi sadarbībā ar Helsinku Teātra akadēmiju (Theatre Academy of Helsinki), liela daļa jauno cirka mākslinieku dodas studēt uz Rietumeiropu vai Zviedriju. Šobrīd no Somijas katru gadu uz ārzemju cirka augstskolām devušies apmēram 30 jauniešu.


Subcase 2013. No kreisās: Sputnik Productions, Tanmis Company un Proyecto Otradnoie
Foto: Petter Hellman

Kā Zviedrijai 20 gados izdevās kļūt par cirka lielvalsti

Otra nozīmīgākā Ziemeļvalsts laikmetīgā cirka jomā noteikti ir Zviedrija. Tā šobrīd ir vienīgā valsts Skandināvijā, kas piedāvā iegūt cirka mākslinieka universitātes grādu. Programma Stokholmas Dejas un cirka universitātē (University of Dance and circus of Stockholm) eksistē kopš 2005. gada un ir paspējusi kļūt par vienu no atzītākajām cirka skolām pasaulē līdzās Nacionālajai cirka skolai Monreālā (National circus school) un LIDO Tulūzā. Šobrīd Universitāte atrodas Stokholmas centrā, bet programmas aizsākumos studenti trenējās, iespējams, lielākajā laikmetīga cirka “ciematā” Ziemeļeiropā – Stokholmas piepilsētā Botkyrka.

Laikmetīgā jeb jaunā cirka kultūru, kā to vēl joprojām komunikācijas nolūkos dēvē Ziemeļvalstīs, Zviedrijā aizsāka Cirkus Cirkor. 1995. gadā tika dibināta biedrība, kas ar laiku kļuva ne tikai par lielāko laikmetīgā cirka trupu Zviedrijā, sniedzot viesizrādes visā pasaulē, bet arī par cirka izglītības centru un cirka vidusskolas dibinātāju. Jau pašos tā aizsākumos Stokholmas piepilsēta Botkyrka apzinājās šī žanra potenciālu savā attīstībā un uzaicināja Cirkus Cirkor par savu mītni izvēlēties tieši viņus. Biedrībai tika uzcelts milzīgs angārs, kurā vēl patlaban trenējas ne tikai Cirkus Cirkor mākslinieki, bet arī bērni, jaunieši un profesionāli mākslinieki no Zviedrijas. Ļoti svarīgs Cirkus Cirkor darbības aspekts ir sociālais cirks – tiek organizētas nodarbības cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, un ir aizsākta programma “Cirks sēdus” pansionātos – īpaši piemērota pensijas vecuma cilvēkiem.

Sadarbībā ar cirka mākslinieku federāciju Manegen profesionāli cirka mākslinieki var izmantot telpas saviem treniņiem: vienīgais priekšnoteikums māksliniekiem – jākļūst par biedrības biedru un jāiemaksā gada maksa 20 eiro apmērā. Cirkus Cirkor laika gaitā ir izveidojis arī savu arhīvu un bibliotēku par cirka vēsturi. Lai arī tā vēl nav atvērta plašai publikai, Cirkus Cirkor pārstāvji apliecina, ka, iepriekš sazinoties, ir iespējams gan piekļūt bibliotēkai, gan doties ekskursijā pa organizācijas telpām un treniņzālēm.

Otra lielākā cirka organizācija Zviedrijā – Subtopia - atrodas turpat blakus un pieder Botkyrka mērijai. 2010. gadā tika uzcelts speciāls angārs – zāle cirka izrādēm. Organizācija ir galvenais laikmetīga cirka centrs Zviedrijā un darbojas kā rezidenču vieta māksliniekiem, izrāžu zāle, koordinators un atbalsta struktūra vietējajām kompānijām. Līdz šim Zviedrijā nav izdevies izveidot nevienu ilgdzīvojošu cirka festivālu, toties Subtopia ik gadu rīko cirka gadatirgu profesionāļiem Subcase. Katru februāri vairāk nekā 300 cirka profesionāļu no Ziemeļvalstīm un Eiropas tiekas šajā gadatirgū, lai noskatītos, pirktu un pārdotu jaunākās izrādes Ziemeļvalstīs. Pagaidām šis “profesionāļu festivāls” nav atvērts plašākai publikai, tomēr tā nozīme kopējā cirka industrijas veidošanā ir neizmērojama. 

Pēdējos gados parādījusies tendence rīkot cirka festivālus katrā Eiropas kultūras galvaspilsētā, un Ūmeo Zviedrijā nav izņēmums. Nycirkus festival sākās 29. augustā un turpināsies visu šo nedēļu – līdz 7. septembrim. Festivāla programmā iekļauts liels skaits ārzemju un ziemeļvalstu cirka un ielu teātra performanču, kā arī meistarklases māksliniekiem.

Zviedrijā darbojas tradicionālā cirka entuziastu biedrība – Cirka akadēmija, kurā strādā arī vairāki laikmetīgā cirka pārstāvji un cirka vēstures entuziasti. Viņi ir izveidojuši iespaidīgu arhīvu ar materiāliem par cirku un tā vēsturi. Kolekcija atrodas kādā dzīvoklī Stokholmas ziemeļos, un to ir iespējams aplūkot, sazinoties ar biedrību. Akadēmijai pieder arī mazs cirka muzejs Stokholmas dienvidos.


Circus Village plakāts

Norvēģijā cirks vēl joprojām cīnās par mākslas žanra statusu

Norvēģija, iespējams, bagātākā valsts Skandināvijā, vēl joprojām nav izkarojusi cirka tiesības tikt uzskatītam par atsevišķu mākslas veidu. Lai arī Norvēģijā ir jaunatnes cirka skolu infrastruktūru, trūkst tālākizglītības iespēju. Pateicoties Norvēģijas tautas skolu sistēmai, (līdzīgi, kā Dānijā) ir iespējas par maksu piedalīties viena gada izglītības programmā Fjordane tautas skolā. Izglītības līmenis atšķiras gadu no gada, un ir atkarīgs no pieaicināto pasniedzēju kvalifikācijas, tomēr tas kalpo par tramplīnu ceļā uz profesionālām cirka skolām ārzemēs.

Par vienīgo profesionālo cirka organizāciju (kas nodarbojas ne tikai ar izrāžu veidošanu)  Norvēģijā varētu uzskatīt Circus Xanti. Tā ir mākslinieku apvienība, kas regulāri veido izrādes ar pieaicinātiem māksliniekiem un katru gadu rīko ceļojošu cirka festivālu Circus village. Katru vasaru ceļojoša cirka telšu pilsētiņa viesojas apmēram četrās Norvēģijas vietās. Parasti festivāla programmu sastāda trīs daļas: Circus Xanti performances un rīkotās meistarklases, festivāla izvēlētas ārzemju profesionālās trupas un kompānijas, kas pašas piesakās dalībai festivālā un dala biļešu ienākumus ar festivāla rīkotājiem. Lai gan nākamā gada festivāla datumi vēl nav zināmi, tā ir inovatīva pieeja cirka praksē, kā piesaistīt un izglītot publiku, izvairoties no iestrēgšanas vienā reģionā. Norvēģijā reizi divos gados tiek rīkoti arī jaunatnes cirka festivāli, bet tie lielākoties paredzēti jaunatnes cirka skolām un ir tendēti uz meistarklasēm un jauniešu prasmju apmaiņu.

Norvēģijā nav oficiālas cirka bibliotēkas vai muzeju; Circus Xanti un citas cirka trupas krāj pašas savus arhīvus. Pastāv arī privātas kolekcijas, piemēram Det Glade Arkiv, kas koncentrējas uz cirka vēsturi. 

Dānijas vīzija – publikas izglītošana ir ceļš uz attīstību

Kopenhāgenas Starptautiskais teātris jau daudzus gadus ved laikmetīgā cirka viesizrādes un rīko cirka festivālu augusta sākumā. Šogad augusta vidū notika mazāka mēroga cirka festivāls Aarhus Nycirkus festival.

Taču tieši šobrīd Dānija aizsāk globālu programmu laikmetīgā cirka attīstībai. Pateicoties Eiropas savienības finansējumam, nākamos trīs gadus Dānijas reģionālajos teātros viesosies dažādas ārzemju cirka trupas, un, pateicoties Nordea bankas ieguldījumam piecu miljonu dāņu kronu apmērā, cirka profesionāļi katru gadu sniegs meistarklases skolēniem un skolotājiem vidusskolās un kultūras centros 28 dažādās pilsētās Dānijā. Visu cirka izrāžu datumi Dānijā šāgada septembrī pieejami šeit.

Dānijā ir iespējams iegūt arī profesionālu izglītību: AFUK – The Academy of Untamed creativity piedāvā profesionālu programmu cirka mākslā, bet GøglerskolenStreet Performers School var apgūt ielu mākslinieka izglītību.

Dānijā ir divi muzeji, kas veltīti cirka mākslai: viens no tiem ir Kopenhāgenas piepilsētā Hvidrovre. Muzejā atrodas liela kolekcija ar fotogrāfijām, tērpiem, rīkiem, pastāvīga ekspozīcija par tradicionālo cirku Dānijā, kā arī treniņzāle, ko izmanto vietējā cirka skola. Muzejs rīko arī dažādas aktivitātes, piemēram, cirka meistarklases bērniem. Otrs muzejs atrodas Jylland. Tas ir iekārtots vienīgajā koka cirka ēkā, kas vēl saglabājusies līdz mūsdienām. Muzejs atspoguļo cirka mākslinieku un tehnisko darbinieku dzīvi pēdējos 200 gados. 

Vairāk informācijas par laikmetīgo cirku Dānijā meklējiet šeit.