Foto: Agita Salmiņa

Ceļvedis: Kurp doties, ko darīt un ko redzēt Cēsīs šovasar? 0

Agita Salmiņa
11/07/2014

Pretēji vietējo apgalvotajam, Cēsis tomēr neminstinoties var dēvēt par dzīvīgu pilsētu. Vismaz vasarā, kad te cita starpā notiek arī Cēsu māklas festivāls – šogad no 11. jūlija līdz 9. augustam. Pēdējo gadu tendences liek domāt, ka pilsēta savu popularitāti kā zināmas Rīgas sabiedrības daļas galamērķis nezaudē, un kļūst arvien trendīgāk vasarā kādu laiku pavadīt šarmantajā viduslaiku pilsētiņā ar aktīvu un daudzveidīgu kultūras dzīvi.

 

BĀRI, KAFEJNĪCAS UN RESTORĀNI


Kafē Rīga

Netieši norādot uz savu saistību ar Rīgas auditoriju, pilsētas centrālajā ielā viena no patstāvīgākajām kafejnīcām ir Kafē Rīga. Tās īpašnieki paši ir rīdzinieki, kuri, lielpilsētas nogurdināti, atraduši savu idilli nepilnus 80 kilometrus attālajā mazpilsētā. Idillisku un nepiespiestu atmosfēru ar veiksmīgi minimālisma stilā ieturētu interjeru un draudzīgi čalojošiem bārmeņiem izdevies radīt arī kafejnīcā. Vasaras karstākajās dienās tai ir arī neliela āra terasīte, kurai blakus gan pievienojas vēl citas. Pusdienu piedāvājums te ir radošs un mainīgs – sākot no Zilā siera biešu zupas līdz Cēzara salātiem. Savukārt svētdienās cēsniekiem un tās viesiem tiek piedāvāts brunch par ļoti izdevīgu cenu. 12. jūlija svētdienā līdz pat plkst. 16.00!

Rīgas iela 27
Darba laiks: P-C 11-21; P,S 11-22; Sv 12-16

Mākslas telpa un kafejnīca “Mala”

Ēka Skolas ielā 4 savulaik bija ieskrienamā vieta, tā dēvētais “Lāču krogs” (ar tās vēsturi var iepazīties zemāk minētajā ceļvedī “Vecpilsētas māju stāsti” , kurā pinti alus labprāt iemalkoja vietējie iedzīvotāji, bet, piesējuši zirgus iekšpagalmā, naktis pārlaida ceļotāji. Seno dienu atmosfēru ēka saglabājusi joprojām. Taču nebūt ne ar negatīvu noskaņu. Tās interjers drīzāk atgādina kādas turīgas latvju sētas viesistabu, kur blakus ūdens krūkā saspraustām pļavas puķēm guļ dramaturģijas klasiķa Ibsena darbs, bet uz kaimiņu galdiņa – galvaspilsētas vēstnesis “Rīgas Laiks”. Namamāte arī vēlā nākts stundā pacentīsies ko sagatavot ciemiņiem, uzceps pankūkas, vafeles vai apetitlīgas karstmaizītes. Piedāvājumā ir arī gana interesants tēju sortiments –  meduskrūms, puerh, mate u.c. Bruģēto terašu vietā “Malai” ir savs pagalmiņš, kur, uz bluķīša vai klubkrēslā atlaižoties, baudīt vasaras nakts debesis, un dažkārt pat izdodas  ieklausīties cikādēs. Savveida iebrauktuves principu “Mala” praktizē joprojām – proti, tā ir mākslinieku rezidence. Simtgadu vecās koka mājas bēniņos ierīkotas telpas māksliniekiem un citiem viesiem. Katrā “numuriņā” ir sava mūra krāsns, bet pa lodziņu paveras Cēsu romantiskā  ainava. Vienā no istabām ir pat noslēpumainas nelielas durtiņas, kas izrādās ir unikāla guļamvieta, ja ir vēlme pilnībā izolēties no sabiedrības. Savukārt plenēros vai rezidencēs radītos darbus var aplūkot pagalmā esošā “šķūņa” otrajā stāvā, kas atgādina lauku mājas vāgūzi, kur savulaik notikušas zaļumballes.

Skolas iela 4
Darba laiks: O-C 12 -20; P,S 12-00; Sv 12-18

Krogs Bazaar

Pusnakts stundā Rīgas ielas epicentrs, šķiet, ir iepretim Rožu laukumam esošais bārs. Lai arī atvēries pavisam nesen, Bazaar jau kļuvis par vietējo iecienītu pulcēšanās vietu. Bārs ieturēts nepretenciozā, dienvidnieciskā gaisotnē. Fonā skan pasaules mūzika un regejs, bet vakara stundās arī nedaudz no roka. No paletēm sasistie beņķi pārklāti ar tā dēvētajiem lupatu deķiem, bet no tā paša materiāla ir radīti arī galdiņi. Jo īpaši vakarā, kad tiek translēts futbola mačs, bārā rodas asociācijas ar kādu no Brazīlijas krodziņiem. Un nudien – snovborda pilsētas ziemeļnieciskās sirdis karstasinīgi sauc, līdzko tiek iesisti vārti. Nelielā izmēra bāriņā rodas saliedētības sajūta, pat ja cits citu nepazīst. Toties pa dienu, kad ir mazāk cilvēku, šeit iespējams ērti iekārtoties uz garākām sarunām draugu vidū. Bazaar piedāvā arī pusdienas – tostarp veģetāro maltīti – grilētu sieru, ķirbju zupu, tortillas un, iespējams, gardāko šokolādes kūku Cēsīs.

Rīgas iela 25
Darba laiks: O-C 15-22; P 15-02; S 12-02; Sv 12-20

Kultūras terase “Zaļa Zāle”

“Tumša nakte, zaļa zāle...” – Cēsu tumšajās vasaras naktīs jāiet uz “Zaļo Zāli”! Aizslēpusies aiz centrālās naktslokālu ielas, nogriežoties par vienu no šaurākajām Cēsu ielām, kas ved uz visduslaiku aizsargmūra paliekām, aiz lieliem dzelzs vārtiem paveras terase ar burbuļojošu strūklaku centrā gluži kā no The Great Gatsby filmas un vasarīgos dīvānos atslābušiem cēsniekiem. Pagalms pat atgādina kādu no Rīgas pasāžām. Atšķirībā no citām kafejnīcām un bāriem, “Zaļā Zāle” netiecas reflektēt ne par vietējo vēsturi, ne ieviest dienvidnieciskas noskaņas; tā ir pašpietiekama. Un visu atmosfēru nodrošina “tumšā nakte”. Te iespējams patverties no kņadas un ļauties apcerīgam, piezemētam mieram. Nereti kultūras terasē uzstājas elektroniskās mūzikas DJ apvienības, citreiz tiek grieztas vinila plates, bet attiecīgajās gadskārtās – Suitu sievas. “Zaļā Zāle” daudziem ir mērķis pēc plkst. 22.00, kad tā ir vienīgā vieta Cēsīs, kur piedāvā maltīti (tiesa, tikai līdz 23.00). Tās ir vēlās “Grilburgeru stundas”.

Rīgas iela 25 (iekšpagalmā)
Darba laiks: O-Sv 12-23


“Vinetas un Allas Kārumlāde”

Šī ir īsta gardēžu vieta un īpaša ar to, ka savā piedāvājumā apmierina gan liesāka ēdiena piekritējus, gan saldummīļus. Interjerā, kas atgādina grāfa fon Zīversa laikus, kad ielas galā dzīvojošās princeses – grāfa māsas – izmanīgi promenēja pa Cēsu ielām vai garām patraucās vienā no savām kupejām. Zem abažūrā ietērptas lampas un Cēsu pils dārza ilustrācijām dekorētu sienu ieskautam ir iespējams sajust Cēsu īsto “garšu”, kas ir romances pilna. Un kas gan labāk iet kopā kā romance un gards kūkas gabals ar prasmīgi gatavotu kapučino tasi? Tomēr, ja negribas tik ļoti “romantizēt”, kafejnīca piedāvā arī veselīgu salātu un zupu gardumus.

Rīgas iela 12
Darba laiks: P-S 9-19; Sv 10-18

Cafe 2 Locals

Izbruģētajā Rožu dārzā vienīgais košums, kas palicis, ir pilsētas strūklaka, pie kuras, jo īpaši vasaras karstākajās dienās, vienmēr čalo bērnu bariņš. Tam blakus atrodas otrs laukuma košums – Cafe 2 Locals. Tā ir viena no labākajām vietām, kur ieturēt kārtīgu maltīti, esot pašā vecpilsētas sirdī, agrākajā tirgus laukumā, ar skatu uz 13. gadsimta arhitektūras pieminekli – Svētā Jāņa baznīcu. Cafe 2 Locals pieder arīdzan viena no plašākajām terasēm Cēsīs, kurā baudīt tik patīkamos saules starus. Ēdienkartes pamatkoncepcijā ir Latvijas tradicionālie ēdieni jaunā kvalitātē. Tā balstīta vietējā produkcijā – ne tikai vietējo saimniecību, bet arī vietējā alus brūža.

Rīgas iela 24a
Darba laiks: P-Sv 12-23

Restorāns “Bohēma”

Attālāk no centrālās ielas, Raunas ielā, Vidzemes koncertzāles “Cēsis” paspārnē nesen kā atvēries restorāns “Bohēma” ar skanīgo saukli: “Skaņas garša!” Arīdzan šeit pieejams plašs maltīšu sortiments. Īpašs piedāvājums ir iknedēļas nogales brunch, kad no  plkst. 11.00 līdz plkst. 17.00 par pieciem eiro iespējams izvēlēties dažādu veidu salātus, zupas un otros ēdienus.

Ieturēties var gan koncertzāles kafejnīcas plašajās telpās, kas rotātas ar jaunākās paaudzes mākslinieku lielformāta gleznām, gan arī āra terasē pie strūklakas, varbūt pat dzirdot trupat blakus esošās Alfrēda Kalniņa mūzikas skolas audzēkņus vai koncertzāles māksliniekus mēģinām. Vakariņas – improvizēti muzikālā pavadījumā!

Raunas iela 12-1
Darba laiks: P-Sv 10-22

 

KAS ŠOVASAR NOTIEK CĒSĪS UN TĀS APKAIMĒ?


Imantdienas

Ar Cēsīm cieši saistītie notikumi – Imantdienas un Cēsu mākslas festivāls – šogad sakrīt vienā laikā. Nu jau par spēcīgu tradīciju kļuvušās Imanta Kalniņa un viņa piekritēju sadziedāšanās ir neatņemama Cēsu vasaras daļa. Un šogad, 12. jūlijā, plkst. 20.00 Pils parka estrādē no jauna tiks rīmēts “Atkal, atkal ir debesis pušu!” un “Viņi dejoja vienu vasaru”. Turklāt šīsvasaras “Imantdienās” notiks pirmatskaņojums, kas tapis, satiekoties divu Imantu – Imanta Kalniņa un Imanta Ziedoņa – daiļradei. Tā ir oratorijas “Dzejnieks un nāra” otrā daļa, kur kā solisti uzstāsies Uģis Roze, Līga Priede un Jēkabs Kalniņš.

www.cesis.lv

Arhīvā lasi: Kas jāredz Cēsu mākslas festivālā? Arterritory izlase

Klasiskā mūzika Ungurmuižā

Pārdesmit kilometrus no Cēsīm atrodas romantiskā 18. gadsimta celtne Ungurmuiža, kas ir zīmīgs baroka koka arhitektūras paraugs. Muiža ir vairāk atpazīstama ar Šubertiādi, kas te notiek ik augustu. Taču Cēsu mākslas festivāla laikā šeit tiks sarīkoti divi koncerti. “Rīga 2014” ietvaros rīkotais TālaMana koncerts  “Pa dzintara ceļu... , kas notiks 7. augustā plkst. 19.00, vienotā muzikālā stāstījumā dzintara valūtu pārvērš “kultūras valūtā”, skarot katra Baltijas iedzīvotāja dzintara stīgas. Koncertā  saknēs gan improvizācijas par senām tautu melodijām, mūsdienīgi aranžējumi un oriģinālmūzika, gan dziesmas latviešu, poļu, ungāru, vācu, itāļu, grieķu un arābu  valodās. Koncertsastāvu veido Laila Saliņa (Latvija, ASV, balss, ģitāra, kokles), Džims Matus (Polija/ASV, grieķu lauta, ģitāra), Šeins Šanahāns (Īrija/ASV, sitaminstrumenti) un Timo Vēnenens (Somija, kanteles).   

Ungurmuižas vēsturiskais parks, kura gadsimtu senie, sūnām apaugušie koki un elegantais tējas namiņš rada suģestējošu atmosfēru, ir ideāli piemērots klasiskās mūzikas piedzīvojumam. 25. jūlijā plkst. 20.00 te uzstāsies starptautisku atzinību guvušais pianists Artūrs Cingujevs ar koncertu “Vasaras burvība Ungurmuižā”. Koncerts ietvers Franča Šūberta un Roberta Šūmaņa skaņdarbus.

Ungurmuižā atvērts arī restorāns baroneses Helēnas Juliānas Kampenhauzenas gaumē. Tikai jāatceras, ka norēķināties varēs vien skaidrā naudā. Restorāns atvērts no otrdienas līdz svētdienai no plkst. 12.00 – 19.00.

www.ungurmuiza.lv

Meistardarbnīca  un foto izstāde Ruckas muižā

Jaunu elpu ieguvusi 18. gadsimtā celtā, poļu muižkunga vārdā dēvētā Ruckas muiža, kuras saimniecības ēkā jau trīs gadus darbojas Kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas biedrība (KVSB) un  rīko te dažādus kultūrvēsturi izzinošus pasākumus, bet šogad savā gādībā galveno muižas ēku pārņēmis fotogrāfs Kaspars Goba, izveidojot rezidenču centru. Ruckas muižas saimniecības ēkā 21. jūlijā Vispasaules Cēsnieku dienu ietvaros notiks  KVSB organizētas ar senajām amatu prasmēm saistītas meistardarbnīcas – rotu kalšana, vērpšana, tradicionālo mūzikas instrumentu apguve, kurās iesaistīties aicināts ikviens. Paralēli meistardarbnīcām, no 21. – 27. jūlijam no plkst. 10.00 – 14.00 būs apskatāma Gunāra Janaiša foto izstāde “Fotogrāfijas vecmeistara Gunāra Janaiša ceļojums seno rotu pasaulē”, kas atspoguļo stāstu par Vidzemes latgaļiem, kā arī aptver viena no Latvijā kaismīgākā latgaļu kultūras pārzinātāja  un rotkaļa Daumanta Kalniņa radošo darbību. Rotkaļa un fotogrāfa sadraudzība ilgst jau mazliet ilgāk par 20 gadiem, un šī izstāde stāsta par abiem meistariem. Daumants Kalniņš par izstādi teic tā: “Tā būs ne tikai fotomākslas šedevru izstāde, bet arī kultūrvēsturiski izglītojošs materiāls.” Gunārs Janaitis ir sava laika fotogrāfs – leģenda, kuram šogad aprit 80 gadu. Viņš aktīvi darbojies žurnālā “Literatūra un māksla” kā arī “Padomju sieviete”, dokumentējot dižāko Latvijas kultūras darbinieku portretus. Izstāde būs apskatāma arī pēc 27. jūlija, iepriekš zvanot uz tālr. 29158436. Ieeja par ziedojumu.

Muižas iela 3
www.ruckasmuiza.webs.com

Pop-up kafejnīca alus brūzī

“Esi atvērts jaunai pieredzei, ikdienu atstāj šeit lejā!” – tā savus viesus uzrunā  kafejnīca, kas šovasar transformēsies impresionisma, sirreālisma un minimālisma noskaņās. Tas ir radošās apvienības “Skudras metropole” un Vides risinājumu institūta radīts projekts, kas norisināsies Cēsu mākslas festivāla laikā. Būdama pietuvināta mākslai – vecā alus brūža teritorijā, kur atvērta Cēsu mākslas festivāla pamatekspozīcija – kafejnīca ar Mārča Ziemiņa scenogrāfiju centīsies atdzīvināt 20. gadsimta sākuma radošo kustību noskaņas interjerā un maltītēs. Vizuālā kontekstā varam nojaust, kādās noskaņās iecerēts interjers, taču – kā garšo impresionisms, sirreālisms vai minimālisms? Vēl līdz 13. jūlijam kafejnīcā būs impresionisma pavasaris, bet sākot no 15. jūlija līdz 27. jūlijam iemājos sirreālisms – ar dedzinātiem krēsliem, bišu vaska galdiem un Laura Aleksejeva pavārmākslu. Muzikālu abstrakciju 16. jūlijā plkst. 20.00 uzburs operdziedātāja Līga Anna Līckalniņa sadarbībā ar DJ Markus Riva un 19. jūlijā plkst. 20.00 Oskars Račevskis ar klavierspēli un DJ Markus Riva. Savukārt no 29. jūlija līdz 10. augustam kafejnīcā būs iespējams izbaudīt minimālismu, kas atspoguļosies gan ēdienkartē, gan interjerā, gan nerunīgajos viesmīļos. 30. jūlijā plkst. 20.00 uzstāsies multiinstrumentālists Rick Feds, un šībrīža aktuālākais Latvijas producents Kaspars Ansons sniegs izsmalcināti minimālu muzikālo fonu, bet 6. augustā plkst. 20.00  minimālisma dimensijās aizvedīs elektroniskās mūzikas projekts ANNAKI.

www.stilsbeztabu.lv

Grāmatas “Ieviņas” atklāšana, mākslas telpā “Mala”

13. jūlijā plkst. 15.00  mākslas telpā “Mala” tiks atklāta tai ļoti atbilstoša izstāde “Ieviņas”. Kas ir ieviņas? – tas ir Vidzemei raksturīgs ermoņiku veids, kurš vēl pirms 60–70 gadiem bija neiztrūkstošs viesību un danču mūzikas instruments. Būtībā tas ir akordeona priekštecis. Ieviņiem un to klātbūtnei Latvijas kultūras dzīvē, kas nodēvēti viena no prasmīgākajiem šī tautas instrumenta meistara Augusta Ieviņa vārdā, varēs izsekot līdzi, aplūkojot Oskara Patjanko, Ilmāra Pumpura un Ilmāra Meža foto kolekciju. Oskaram Patjanko šis tautas mūzikas instruments ir īpaši saistošs, un ar viņa pētījumu par Ieviņiem, to repertuāru un spēlmaņiem nu var iepazīties tikko iznākušajā grāmatā “Ieviņas”, kā arī redzēt klātienē – gan tos aplūkojot, gan klausoties Oskara Patjanko kapelas sniegumā.

UPB kolekcijas izstāde Vidzemes koncertzālē “Cēsis”

Vidzemes koncertzālē “Cēsis” iekārtotas telpas izstādēm un šobrīd tajās – aptverot trīs stāvus – iespējams aplūkot UPB mākslas kolekciju. UPB holdings ir viens no Latvijas vadošajiem industriālajiem koncerniem. Kolekcijas mērķis ir sniegt ieskatu šībrīža aktuālo mākslinieku daiļradē, iekļaujot Ilzes Avotiņas, Frančeskas Kirkes, Daces Lielās, Ievas Iltneres, Helēnas Heinrihsones u.c. mākslinieku darbus. Iekārtotāja ir Sandra Krastiņa. Izstādes veidotājs Uldis Pīlēns kolekciju komentē: “Mēs neesam klasiskie kolekcionāri. Tas nozīmē, ka mēs savu kolekciju neveidojam pēc apzinātiem, ļoti precīziem principiem. Emocionālā komponente šīs kolekcijas veidošanā ir  nozīmīga.” Izstāde būs apskatāma līdz 9. septembrim.

www.cesukoncertzale.lv

Cēsu pilsētas svētki

26. jūlijā Cēsu ielas būs pārpildītas, Rožu laukumā kā senās dienās būs tirdziņš, bet pilsētas parkus un estrādi aizņems raibs kultūras pasākumu piedāvājums. Lai iepazītos smalkāk ar paredzēto programmu, jāseko līdzi jaunumiem www.cesis.lv.

Etno–eko festivāls “Sviests” 

Amatu prasmes, senču mantojums un etnogrāfija Cēsīs vienmēr bijusi aktuāla. Tādēļ piemērotāku vietu etno–eko festivālam, kas Cēsu pils dārzā notiks 26.jūlijā, grūti iedomāties. Festivāla laikā jau no 22. -25. jūlijam Drabešu internātpamatskolas telpās varēs apgūt sāmu šamaņu bungu izgatavošanu, ko pasniegs Cato Nystad no Norvēģijs, savukārt cits sāmu kultūras pazinējs Piera Somby demonstrēs, kā joikot vēju un citas dabas skaņas. Joikošana ir senatnēja sāmu dziedāšanas tehnika.Savukārt 26.jūlijā Cēsu pilsētas svētku ietvaros pils dārzā no 12.00 līdz 17. 00 uzstāsies folkloras un seno cīņu kopa Vilkači, Oskara Patjanko kapela un Nepieradinātā Folka Orķestris no Latvijas, savukārt no Norvēģijas ieradīsies sāmu grupas Bålfolket un Piera Somby Band, kas ar mūsdienīgas mūzikas fonu sniegs joikošanas priekšnesumu. Bet visas dienas garumā no 11.00 jebkurš interesents varēs apgūt dzijas krāsošanu, svilpaunieku darināšanu, vīžu pīšanu, kafijas grauzdēšanu un alus brūvēšanu u.c. prasmes. Bet festivāla izskaņā Cēsu pils parkā uzstāsies dūdu un bungu grupa “Auļi”.

 

Andra Eglīša  personālizstāde Cēsu izstāžu namā

1. augustā Cēsu izstāžu namā tiks atklāta Andra Eglīša personālizstāde “Iespējama vieta”, kas aptvers gan izstāžu zāles iekštelpas, gan arī tās priekšpagalmā būs apskatāmi mākslas objekti. Cēsīm jaunradītos darbus varēs aplūkot līdz 14. septembrim.

Pils laukums 3
Darba laiks: O-Sv 10-18

Viduslaiku dienas “Zvērīgi laiki!”

Cēsu mākslas festivāla izskaņā, kad brūža telpas maz pamazām pametīs laikmetīgais, Cēsu Pils dārzu ieņems viduslaiki. Proti, 9. augustā visas dienas garumā tur notiks Viduslaiku dienas, kuru laikā varēs liet vaska un cūku tauku sveces, seko līdzi ziepju vārīšanas un līmju pagatavošanas procesam, doties izjādē ar zirgu vai ēzeli un īstenot vēl citas viduslaiciskas aktivitātes. Šīgada tēma ir “Zvērīgi laiki!”, apspriežot cilvēka un dzīvnieka attiecības “tumšajos laikos”. Interesantu ieskatu 7. augustā sniegs filosofijas maģistrs Helmuts Caune. Par precīzāku lekcijas laiku sekojiet līdzi www.cesis.lv.

Pasaules latviešu mākslas centrs

Pasaules latviešu mākslas centrs ir nupat kā atvērusies galerija, kuras pastāvīgajā ekspozīcijā iekļauta Trimdas latviešu un viņu pēcteču māksla, kas radīta, sākot no 1945. gada līdz mūsdienām. Tajā apskatāmi Jāņa Annusa, Jāņa Gaiļa, Jāņa Kalmītes, Fridriha Milta u.c. mākslinieku darbi. Nodibinājums “Pasaules latviešu mākslas centrs” ir izveidots ar mērķi veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules karā trimdā devušies latviešu mākslinieki un ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. 

Skolas iela 6
Darba laiks: T-Sv 11-17

 

PASTAIGU UN CĒSU IZZIŅAS MARŠRUTI


Vecpilsētas māju stāsti

Cēsīm ir daudz stāstu, kas krājušies, sākot ar agrīnu 13. gadsimtu un pat nedaudz pirms tā. Šī pilsēta ir unikāla ar to, ka liecības par šiem stāstiem ir saglabājušās līdz pat mūsdienām. Ejot pa vecpilsētu, ik uz soļa slēpjas kāds stāsts, un to iespējams noklausīties pašu vēstures liecinieču – gadsimtu senu ēku “vārdiem”. Zvanot uz bezmaksas tālruņa numuru (64112000 ) vai lejuplādējot stāstus šeit, iespējams “sazvanīt” seno laikmetu liecinieces un noklausīties viņu stāstus. Ar precīzāku ēku maršrutu iespējams iepazīties šeit. Vecpilsētas māju stāsti ir trīs gadus ilgs projekts, kas, apkopojot vēstures liecības un uzklausot ilggadējos Cēsu iedzīvotājus, īstenojies 18 unikālos monologos, vēstot par pilsētu, tās iedzīvotājiem un leģendām.

www.facebook.com/CesuVecpilsetasMajuStasti

Nāc ārā pie Gaujas Cēsīs!

Ja vēsture un pilsētas mūri apgrūtina, šis 7,3 kilometrus garais maršruts ir vispiemērotākais, lai izvēdinātu galvu. Tas palīdz iepazīties ar Cēsu apkārtnes teritoriju, Gaujas senleju un specifisku tās vēsturisko periodu, kad pilsēta līdzīgi kā šobrīd bija galamērķis vasarniekiem, un uzzināt, kādēļ gar Gaujas krastu radās unikāla koka villu apbūve. Pie katra no maršrutā iekļautajiem objektiem pieejama izsmeļoša informācija. Par maršrutu smalkāk jautāt Cēsu tūrisma informācijas centrā!

www.tourism.cesis.lv
www.cesis.lv