Elīna Sproģe Luiziānas Modernās mākslas muzeja skulptūru parkā

Kultūras ceļvedis: Elīnas Sproģes Kopenhāgenas kokteilis 2

Elīna Sproģe
10/04/2014

Foto no personiskā arhīva

Pavadīt nedēļas nogali kādā no Eiropas galvaspilsētām ir kā atpogāt vien pāris blūzes apkaklīti saturošās podziņas, lai pēc mirkļa tās jau atkal steigšus aizdarītu... Atliek vien ļauties nejaušu emociju gammai vai rūpīgi izplānot virzienu, kurā vērties, lai centienos apskatīt visu nesanāktu vilties, beigās neredzot neko. Skaudrā, vēja apbružātā Kopenhāgena savā ziņā nepārsteidz. Tās racionālais gars un komfortablā infrastruktūra ļauj nezaudēt izplānoto laiku klupienos.

Pēc straujā soļa caur vēsturiskajā centrā izvietotajām iepirkšanās ieliņām (kuru apdzīvojošie veikaliņi un ēstuves uzbāzības ziņā nav pielīdzināmas Rietumeiropas praksei, kura bieži vien paredz dzīvniecisku cīņu par potenciālo klientu) un tikko ceptu vafeļu smaržas pielietās ostas apkaimes apskates, jāatduras pret Mazās nāriņas nospodrinātajiem stilbiem, par kuriem jo īpaši rūpējas tūristi no Āzijas zemēm.


Frederika baznīca

Virzoties atpakaļ centra virzienā, garām Karaliskās ģimenes ziemas rezidencei Amalienborg, skatam iznirst marmora arhitektūras pērle – Frederika baznīca. Tai garām stiepjas Bredgade, uz kuras izkaisītas neskaitāmas galerijas, izsoļu nami, antikvariāti un dizaina veikali. Atvērtajās galerijās vairumā pārstāvēta glezniecība, kas nekārdina šķērsot durvju slieksni.

Arhīvā lasi: Ko redzēt, ko izpētīt, kur paēst un iedzert kafiju Kopenhāgenā?

Apstāties liek Avlskarl galerija. Aiz tās logiem paveras folijas klāts panelis, un uz tā izvietots vācu izcelmes mākslinieka Florian Meisenberg darbs no sērijas Den højdesyge af Marquis de Lessert (The altitude sickness by the Marquis de Lessert) – uz raupjas audekla virsmas uztriepts vārds Inertia. Tas kalpo kā atslēga visai izstādei, kuru Ņujorkā dzīvojošais mākslinieks veidojis speciāli izstādīšanai Dānijā. Ekspozīcija ietver norasojušu atsauci uz notikumiem 18. gadsimtā, kas saistīti ar slimības mocīto Lesertas marķīza personu. Vēstījums par regulārajām marķīza pastaigām, kuru laikā tas vienmēr pasmēlis sauju ūdens no Svētās Katrīnas avota, lai veldzētu slāpes, atklāj ūdens dzīslas “brīnumaino” spēju, kas laika gaitā likusi simptomiem izzust. Zemes īpašnieks aizsāka biznesu, kas izauga līdz mūsdienās pazīstamajam zīmolam Evian. Šis ūdens izmantots, lai caur īpaši konstruētām ierīcēm pildītu izstādes telpu ar tvaiku.

Mākslinieks centies radīt saspringumu, izvietojot papildus balstus galerijas griestiem, atsevišķas sarkani krāsotā metāla konstrukcijas nevērīgi atstājot guļam uz zemes. Arī viņa gleznās – līdzīgi kā telpas stūrī novietotās kopējamās mašīnas atgremotajās lapās – vērojama tieksme meklēt veidus, kā radīt pakāpenisku izzušanas sajūtu. Klājot krāsu uz negruntēta audekla, tā lēnām iesūcas šķiedrās, bet papīra krītainā virsma atsakās uzņemt pustukša kārtridža dzītās švīkas. Līdzīgu iespaidu rada arī skābekļa trūkums (kas minēts izstādes nosaukumā), ar ko nākas sastapties tiem, kurus ceļā uz virsotni uzveic retinātais gaiss. Tas pārņem tikpat pakāpeniski, vispirms radot galvassāpes, nelabumu, līdz kamēr izdzēš pavisam. Izstāde skatāma līdz 15. maijam. 


Skandināvu mākslinieku dueta Elmgrīna & Dragseta veidotais Hansa Kristiana Andersena Mazās nāriņas “brālītis” Helsingērā

Turpat ielas pratējā pusē ir Martin Asbaek galerija, kurā bija skatāma Dānijas Karaliskās Daiļo mākslu akadēmijas audzēkņu izstāde New Young Art. Šobrīd izstāde jau izskanējusi, bet 11. aprīlī galerija prezentēs mākslinieci Mariju Rubinki, kura veido groteskas porcelāna bērnu figūras, uzšķēržot un lodēm cauršaujot to ķermeņu daļas. Izstāde būs skatāma līdz 17. maijam.

Dodoties Christianshavn rajona virzienā, garām vienai no vecākajām Kopenhāgenas tirgotāju ēkām (Børsen), kuras torņa spirāli veido savijušās pūķu astes (apzīmējot savienību starp Dāniju, Norvēģiju un Zviedriju), var nepamanīt Overgarden laikmetīgās mākslas institūtu, kas iemitinājies vienā no 19. gadsimta ēkām kanāla malā. Līdz 18. maijam te apskatāmas divu dāņu jauno mediju mākslinieku izstādes.

Mākslinieces Astrid Myntekaer izstāde Orgone sastāv no kinētiskiem objektiem, kuri operē ar apgaismojumu un skaņu. Darbus iedvesmojuši austriešu ārsta un psihoanalītiķa Vilhelma Reiha teorētiskie atklājumi par zemes atmosfērā eksistējošu universālu dzīvības avotu jeb tā saukto orgonomijas praksi, kuras ietvaros viņš radīja “mākoņu izgaiņāšanas ierīci”, ļaujot cilvēkam manipulēt ar laikapstākļiem. Astrīdas redīmeidu tehnikā veidotos objektus, kuri sastāv no atdalītiem mehānismiem, vara, sveķiem un kristāliem, var uztvert kā sensorus viņas radītai sfērai. Tie iedarbināti atšķeļ garozas virskārtu, izlaižot sapņu, misticisma un atsvešinātas melanholijas viļņus, kas, atduroties pret ultravioletās gaismas iluminēto ādu, liek uzmesties zosādai. 12. aprīlī te notiks radošā darbnīca Make your own Dream Wheel, bet 24. aprīlī Volto un Jamie Allen’s circuitMusic sniegs koncertu.

Institūta otrā zālē piedzīvojama mākslinieka Jacob Taekker izstāde Apophenia Cloud Travel Apparatus. Tā veidota kā instalācija, kas aicina skatītājus iesaistīties un apšaubīt virtuālo realitāti, ar kuru esam apraduši un uzskatām par “patiesu” esam. Apmeklētājiem paredzētie pelēkie kostīmi kalpo kā projekcijas virsma, caur kuru dezorientējoši konstruētie skaņu celiņi un kaleidoskopiskās gaismas sastopas ar cilvēka iztēli, tādējādi atverot vārtus uz citu dimensiju. Šīs izstādes ietvaros tiek organizēti divi diskusiju paneļi. 9. aprīlī mākslinieks kopā ar datorzinātņu profesoru Raivi Vatrapu runāja par mākslu un tās attiecībām ar datorspēlēm un jaunajām tehnoloģijām simulāciju lauciņā kopumā. Savukārt 8. maijā tiks apskatīta skaņas loma un tās vizuālās kvalitātes mākslā, piedaloties mūziķim un komponistam Andersam Monradam un skaņu māksliniekam Budhaditya Chattopadhyay.


Skats no Kristiānijas

Turpinot ceļu Kristiānijas virzienā, nākamais skatu piesaista Pestītāja baznīcas spirālveida tornis, kuru apvij leģenda par arhitekta pašnāvību, nolecot no tā smailes pēc tā pabeigšanas. Nolaižot skatu lejup, skatam paveras ziedošo krūmāju ietverta eja, kurā plūst blīvas ļaužu straumes. Pametot skatu atpakaļ, redzama slavenā zīme You are now entering the EU, liecinot par nonākšanu Kristiānijas teritorijā. Ir piektdienas vakars. Cilvēki ienes savus dzērienus, lai apmestos ezera krastā vai arī izdzertu kausu alus kādā no brīvdabas bāriem.

Arhīvā lasi: Brīvpilsēta Kristiānija un karš par telpu

Iebraucēja acīm Kristiānijas pievilcība ir pārvērtēta. Arī Kopenhāgenas ielās par atvērtu alkoholiska dzēriena pudeli neviens neaizturēs. Tikmēr Kristiānijā izslavētā brīvdomātāju, hipiju un mākslinieku vide vien attāli atblāzmojas aizaugušajās būdiņās, vidusmēra graffiti un suvenīru bodītēs, kurās līdzās T-krekliem ar kaņepes lapām un saukļiem Legalize var nopirkt arī labus ierakstus un mīlīgas rotas. Pašnoteiktās “brīvpilsētas” teritorijā ir stingri aizliegts fotografēt, jo ir saprotama vietējo iedzīvotāju vēlme netraucēti atpūsties, tomēr skaidrs, ka šī vieta kalpo par patvērumu kriminālajam sabiedrības slānim. Ja vien tie vīri aizklātajām sejām, kuriem izdevīga policijas ierobežotā ietekme, nav tie, kas pulcē visu paaudžu cilvēkus kopā pavadīt laiku, baudot pavasari un brīvdabas koncertus, tad struktūra, kāda šeit redzama šobrīd, varētu pretendēt tapt saukta par brīvību. Tomēr no viena vakara Kristiānijā grūti pateikt, vai gan tomēr šeit nav palikusi vien čaula no idejas par ideālo komūnu.


Kopenhāgenas sabiedriskais transports

Nākamā diena aicina doties ārpus pilsētas Humlebekas virzienā. Pavisam izdevīga lieta, pavadot neilgu laiku Kopenhāgenā, ir 24 stundu biļete, kura aptver ne vien visus pārvietošanās līdzekļus, bet arī ļauj izbraukāt Zviedrijas dienvidu piekrasti – Malmi, Helsingburgu un citas tuvējās pilsētas.


Jajoi Kusamas darbs Gleaming Lights of the Souls Luiziānas muzeja patstāvīgajā kolekcijā

Vilciens ved augšup gar jūras krastu un apstājoties Humlebekas pieturā izlaiž saujiņu cilvēku, kas saulainajā dienā izvēlas izmantot iespēju kājām doties norādes Louisiana virzienā. Luiziānas Modernās mākslas muzejs atrodas gleznainā vietā, savā teritorijā ietverot skulptūru parku, kas stiepjas līdz par akmeņainajai, kristāldzidrā ūdens piekrastei. Līdzās patstāvīgajai ekspozīcijai, kurā sastopami tādi mākslinieki kā Lučio Fontana un Jajoi Kusama, muzejs piedāvā vērienīgus izstāžu blokus. Kā neiztrūkstoša ir Louisiana Collection izstāde, kura šajā pavasarī piedāvā izstādi American Pictures, izstādot tādus māksliniekus kā Endijs Vorhols, Barbara Krūgere, Klāss Oldenburgs un Deivids Hoknijs.

Dienvidu spārnā izvietota zviedru gleznotājas Hilmas af Klintas (1862–1944) daiļrade, kas plašā retrospekcijā pērn bija apskatāma Stokholmas Moderna Museet. Spirituālisms un simbolisms, ar kuriem māksliniece atributējusi abstrakto kompozīciju sērijās, rāda ne vien viņas rokraksta svārstību, bet arī augstākas apziņas meklējumus ar mērķi savienot metafiziskās un reālās pasaules dimensijas.


Skats no Hilmas af Kintas ekspozīcijas Luiziānas Modernās mākslas muzejā

Hilmas darbi pēc laika līnijas principa kārtoti piecās zālēs. Agrīnie darbi rāda jaunās gleznotājas interesi par dabas formām, aptverot naturālistiskas botānikas studijas un gleznotas ainavas. Pēc pievēršanās spirituālisma praksei un tajā piedzīvotajam caurvijot vizuālo valodu, Hilma vēstīja, ka tas “licis” viņai radīt lielformāta sēriju “Tempļa gleznojumi” (Paintings for the Temple). Lai gan templis uztverams kā metafora kādam augstākam apziņas līmenim, māksliniece alka šai sērijai uzcelt īstu svētnīcu.


Skats no Hilmas af Kintas ekspozīcijas Luiziānas Modernās mākslas muzejā

Nākamā darbu kopa aptver četrus cilvēka dzīves ciklus – bērnību, jaunību, briedumu un vecumdienas. Caur trauslo kolorītu, kas dienasgaismu ieraudzījis gan apzinātas, gan automātiskās zīmēšanas seansos, vijas augu, ziedu un putnu motīvi. Tie izmantoti, lai vizualizētu labā un ļaunā, tumsas un gaismas, harmonijas un disharmonijas attiecības. Evolūcijas konstrukcijas parādās arī viņas radītajā sērijā “Altārgleznas”, kas, operējot ar universālu ģeometriju, liek atsauci teozofijas idejām. Luiziānas Modernās mākslas muzejā izstāde apskatāma vēl līdz 6. jūlijam.


Jozefa Boisa izstādes plakāts pie ieejas Luiziānas muzejā

Stāvu zemāk skatāmi vācu mākslinieka un teorētiķa Jozefa Boisa darbi, kas apkopoti zem 2007. gadā aizsāktā izstāžu bloka Louisiana on paper. Rūpīgi ierāmētie zīmējumi, skices un piezīmju lapas paver intīmu ieskatu viņa domāšanas veidā un ideju sistematizēšanā. Kolāžas, kuras sastāv no citu mākslinieku darbu reprodukcijām un avīžu izgriezumiem, botānikas elementiem un dažādu tekstūru kartonu atgriezumiem, veido tādu kā domu arheoloģiju, kas bieži vien var atklāt daudz vairāk nekā pabeigts darbs. Izstāde skatāma līdz 9. jūnijam.


Ieeja izstādē Arab Contemporary Luiziānas muzejā

Trešais projekts, kas iemājojis muzeja pagrabstāva Austrumu spārnā, ir veidots kā otrā izstāžu sērija zem nosaukuma “Arhitektūra, kultūra un identitāte”, šoreiz pievēršoties arābu valstīm un ar tām saistītajiem laikmetīgajiem procesiem. 


Skats no Arab Contemporary ekspozīcijas

Ekspozīciju veido vairākas sadaļas, kas ļauj skatīt arābu kultūru vietējo acīm, iepazīt to tradīcijas un to saikni ar arhitektūras un mākslas attīstību, kuru neizbēgami ietekmē politiskās nesaskaņas, kas skar šo 24 valstu līdzāspastāvēšanu. Izstāde Arab Contemporary atvērta līdz 4. maijam.

Pēc muzeja apskatīšanas ir vērts izmantot iespēju iekāpt vilcienā virzienā uz Helsingēru – ostas pilsētiņu, kurā apskatāms Kronborgas pils cietoksnis, kuru apskalo Ērsunda šaurums.


Dānijas Valsts Nacionālās Mākslas muzeja iekšskats

Svētdienu Kopenhāgenas centrā gluži kā citas dienas var pavadīt parkos, Assistens kapsētā, botāniskajā dārzā vai kur citur, grillējot desiņas, dzerot alu un klausoties mūziku līdz ar vietējiem. Noteikti vajadzētu iegriezties Valsts Nacionālās Mākslas muzejā (Statens Museum for Kunst), kura patstāvīgā klasiskās, modernās un laikmetīgās mākslas kolekcija apmeklētājiem pieejama par brīvu. Muzeja izstāžu zālē līdz 15. jūnijam skatāma dāņu mākslinieka un Kobra grupas pārstāvja Asger Jorn izstāde Restless Rebel par godu viņa 100 gadu jubilejai. Netālu no muzeja atrodas laikmetīgās mākslas centrs Nikolaj Kunsthal


Pie Leonardo da Vinči darba Virgin of the Rocks Dānijas Valsts Nacionālās Mākslas muzeja patstāvīgajā ekspozīcijā

Neapskatīts paliek Carlsberg city un Meat Factory rajons, kā arī izslavētais ARKEN modernās mākslas muzejs nedaudz ārpus pilsētas. Paliek nepabeigtības pēcgarša – Kopenhāgena ir vieta, kur atgriezties!

Arhīvā lasi: Kopenhāgenas Karlsbergsitija – brūvējot patiesu urbānismu


Kadrs no Kopenhāgenas ielām

Ieva Pelēce - 14.04.2014 11:49
Rosinoši!
students . - 14.04.2014 07:37
Paldies Elīnai!