Thilo Frank. The Phoenix is closer than it appears. 2010

Kultūras ceļvedis: Eiropas kultūras galvaspilsētas “Ūmeo 2014” izlase 2

Agnese Čivle, www.anothertravelguide.com
25/01/2014 

No pirmās Eiropas kultūras galvaspilsētas – Atēnām (1985. gadā) – kultūras lāpas stafete jau sasniegusi Eiropas ziemeļus. Līdzās Rīgai kā otra 2014. gada kultūras galvaspilsēta tika izraudzīta Ūmeo Zviedrijā. Ūmeo pilsētiņā ar nepilniem 80 tūkstošiem iedzīvotāju atrodas viena no lielākajām Zviedrijas universitātēm; atturīgi akadēmisko atmosfēru pilsētā atsvaidzina 2012. gadā realizētais Arts Campus projekts – “mākslas pilsētiņa” ar dažādām mākslas, dizaina un arhitektūras studijām paredzētām institūcijām, kā arī turpat mājvietu radušais Laikmetīgās mākslas un vizuālās kultūras muzejs Bildmuseet. Aktuālā kultūrdzīve noris arī uz Ūmeo teātra un mūzikas skatuvēm, piemēram, Norlandes operā, kā arī mūzikas festivālos. Jāpiebilst, ka Umeå Jazz Festivaklāt piepulcētie UxU Festival, kā arī Starptautiskais koru festivāls Umeå International Choir Festival šovasar notiks pirmo reizi.

Par Ūmeo kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas galveno vadlīniju izraudzīta vairāku sociālu projektu realizēšana un vietējo mākslinieku un lokālās sāmu kultūras popularizēšana. Sāmi, cita starpā, ir vienīgā Eiropas Savienības pamatiedzīvotāju grupa, kas Skandināvijas galējos ziemeļos mīt jau kopš pēdējā Ledus laikmeta beigām un aizvien glabā senus kultūras elementus.

Ar sāmu kultūras tradīcijām tad arī tiek inaugurēts Eiropas Kultūras galvaspilsētas gads – trīs dienu garumā no 31. janvāra līdz 2. februārim. Atklāšanas dienu spilgtākais moments – gaismas, mūzikas un kustības šovs Burning Snow – notiks 1. februārī (17.00–18.00). To veidos starptautisku atzinību guvušie phase7 – multimediālo un hitech perfomanču meistari no Berlīnes, kas ziemīgajā Ūmeo upes krasta ainavā, iespējams, iedzīvinās sāmu dieves Sarahkka, Juksahkka un Uksahkka. Tālākā kultūras galvaspilsētas programma sekos sāmu kalendārā gada ritējumam, kas balstīts dabas cikliskumā jeb astoņos ziemeļbriežu migrācijas etapos.

Arterritory.com piedāvā pirmās sezonas spilgtākos “Ūmeo 2014” kultūrprogrammas momentus – no janvāra līdz marta mēnesim.


Untitled, C-print, Evita Vasiļjeva, 2013

“Virsbūve” (Hanging Above)
“Kafejnīcas lieta trīs turpinājumos”
Galerija Vita Kuben, Ūmeo 

Evita Vasiļjeva – 24. janvāris – 22. februāris, 2014
Ieva Kraule – 28. februāris – 29. marts, 2014
Darja Meļņikova – 4. aprīlis – 3. maijs, 2014
 

Kad līdz ar atklāšanas pasākumiem Rīga kā Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014 jau uzņēmusi kultūras kursu visa gada garumā, ar jaunu elpu janvāra beigās un februāra sākumā savu kultūras galvaspilsētas programmas izpildi uzsāk Zviedrijas ziemeļu pilsēta Ūmeo. Viens no abu pilsētu kopprojektiem ir kim? Laikmetīgās mākslas centra (Rīga) un galerija Vita Kuben (Ūmeo) realizētais trīs jauno latviešu mākslinieču personālizstāžu cikls. No 24. janvāra līdz 22. februārim notiks Evitas Vasiļjevas izstāde, no 28. februāra līdz 29. martam – Ievas Kraules izstāde un no 4. aprīļa līdz 3. maijam abās kultūras galvaspilsētās varēs redzēt Darjas Meļņikovas darbus. Šī kim? rīkotā kamerizstāžu un lasījumu cikla “Kafejnīcas lieta” turpinājuma nosaukums ir “Virsbūve” un tā tematiskā vadlīnija vēstī par “pazaudēto sevi”, kas ikvienu normālu situāciju tiecas pārtulkot tās pagātnes un tagadnes nosacījumu savstarpēji pārklājošos lasījumos.

Operaplan 5
Ūmeo, Zviedrija

Thilo Frank
Bildmuseet, Ūmeo
19. janvāris – 16. marts, 2014

Spoguļiem un spoguļattēliem allaž ir bijusi milzīga nozīme mākslā. Cilvēka prāts vienmēr ticis pielīdzināts spogulim. Rakstītais, gleznotais vai veidotais ir prāta attēlojums jeb atspoguļojums. Spoguļi vedina skatītāju ieskatīties savā iekšējā pasaulē, savā prātā...

Ūmeo Laikmetīgās mākslas muzeja Bildmuseet kuratori šoreiz uzmeklējuši tieši šādu izstādi – ceļojumu apziņā un telpā. Viena no muzeja izstāžu zālēm pārvērsta vācu instalāciju un skulptūru meistara Tilo Franka (Thilo Frank, 1978) kārtējā telpas un cilvēka dialogā – atraktīvā instalācijā The Phoenix is closer than it appears (2010). Lielizmēra objekts ir taustāms, bet tajā pat laikā – tikpat kā neredzams. Viss, ko cilvēka acs spēj uztvert, ir tikai apkārtējās vides refleksija spogulī. It kā īsts un neīsts, it kā realitāte un it kā tās projekcija. Neierobežotā telpa un nebeidzamie spoguļattēli izaicina maņas un koordināciju. Ekspozīcijas vidū izvietotā šūpoles, kurās iesēžoties, ir iespēja piedzīvot dezorientācijas kulmināciju...

Östra Strandgatan 30
Ūmeo, Zviedrija 
www.bildmuseet.umu.se

Leonor Fini / Pourquoi pas?
Bildmuseet, Ūmeo
31. janvāris – 11. maijs, 2014

20. gadsimta vidus mākslas un kultūrdzīves leģendas – franču sirreālistes Leonoras Finī (Leonor Fini, 1907-1996) daudzpusīgā darbu kolekcija pirmo reizi atceļojusi uz Ziemeļvalstīm. Ekspozīciju veido glezniecības darbi, zīmējumi, grāmatu ilustrācijas, objekti, teksti, filmas un skatuves kostīmu skices.

Finī darbu aktuālās tēmas nav norūsējušas arī šodien – aizvien uz sievišķā un vīrišķā, mīta un realitātes, apziņas un bezapziņas robežlīnijas pulsē jautājumzīme. Finī savulaik stigri pieturējās sevis izraudzītam radošās darbības un redzējuma kursam, turklāt darīja to pārliecinoši un demonstratīvi, tādējādi tiekot ierindota radikāļu un individuālistu plauktiņā. Viņa pievienojās sirreālistu kustībai un piedalījās izstādes, lai gan neidentificēja sevi kā sirreālisma kustības dalībnieci, vienmēr un visur būdama patstāvīga.

Bez portretu gleznošanas, fantastikas glezniecības un grafikas Finī rakstīja prozu, nodarbojās ar dizainu, grāmatu ilustrācijām, strādāja teātrī ar Džordžo Streleru un Džordžu Balančinu.

Viņa bija Fellīni filmas “Astoņi ar pusi” kostīmu māksliniece. Balets Son Leonor pēc viņas libreta un ar viņas dekorācijām un kostīmiem tika iestudēts 1949. gadā. Finī bija arī pirmā Rolāna Petī Parīzē iestudētā baleta dekoratore. Daudzi dzejnieki, rakstnieki, gleznotāji un kritiķi veltīja viņai monogrāfijas, esejas vai dzeju – Žans Kokto, Džordžo de Kiriko, Pols Eļuārs, Marks Ērnsts...

Östra Strandgatan 30
Ūmeo, Zviedrija 
www.bildmuseet.umu.se

Sune Jonsson. Life in Västerbotten
Västerbottens museum, Ūmeo
31. janvāris – 20. aprīlis, 2014

Zviedru ievērojamākā dokumentālā fotogrāfa un filmveidotāja Sūnes Jonsūna (Sune Jonsson, (1930–2009) dokumentālo darbu izstāde Vesterbotenas muzejā ir viens no obligātajiem kultūras gada notikumiem, kas ļaus vairāk izzināt un izjust kultūras galvaspilsētas stafetes 2014. gada pieturpunktu – Vesterbotenas apgabalu, kura centrs ir Ūmeo pilsēta.

Jonsūna slavenie 20. gadsimta 50. līdz 70. gadu fotodarbi atklāj vēstījumu par laiku un cilvēkiem, kad tie Vesterbotenas apgabalā aktīvi migrēja uz pilsētām. Kā šo dekāžu notikumi ietekmēja valsts vēsturi un ainavu, kā notika pāreja no agrikulturālas uz industriālu sabiedrību? Jonsūna fotogrāfijās tas tiek atklāts pastarpināti – caur cilvēku portretējumiem. Melanholiskās, melnbaltās fotogrāfijās vienkāršie zviedru ļaudis redzami ar izkaptīm un grābekļiem pēc darba tīrumos, uz siena ķīpām zirgu pajūgam slīdot garām idilliskām Zviedrijas viensētām, septiņu pēdu dziļā bedrē notraušot sviedrus pēc kapu rakšanas…

Gammlia, Box 3183
Ūmeo, Zviedrija
www.vbm.se/friluftsmuseet-gammlia.html


Klara Persson, Molly & Sus, 2012 

Swedish Picture Book of the Year
Bildmuseet, Ūmeo
16. marts – 4. maijs, 2014

Snöbollen – The Swedish Picture Book of the Year ir jauns, šobrīd Zviedrijā vienīgais apbalvojums, kas izceļ bērnu bilžu grāmatu kā māksliniecisku mediju. Labākā starp 2013. gadā Zviedrijā izdotajām bērnu grāmatām tiks pasludināta Starptautiskajā Ūmeo dzejas festivālā Littfest, un grāmatas tiks prezentētas izstādē Laikmetīgās mākslas muzejā Bildmuseet.

Östra Strandgatan 30
Ūmeo, Zviedrija
www.bildmuseet.umu.se

 

Dzejas festivāls Littfest
13. – 15. marts, 2014

Littfest ir lielākais literatūras festivāls Skandināvijas Ziemeļu daļā. Izstādes, performances, semināri un brīvais mikrofons šeit tiek iedarbināti kā platforma jaunām sadarbības iespējām starp autoriem, izdevējiem, literatūrkritiķiem un lasītājiem.

littfest.se 

Guitars – The Museum
Muzeja atklāšana:
1. februāris, 2014

Kālab gan kultūrgadu neuzsākt ar ģitāras akordiem? Ūmeo dzīvojošo dvīņubrāļu Samuel un Michael Åhdén īpašumā ir viena no pasaulē vērienīgākajām vintage ģitāru privātkolekcijām. Elektriskās ģitāras, basģitāras un citi mūzikas piederumi, to vidū īsti retumi un leģendas – 1960. gada Gibson Les Paul Sunburst, 1963.gada Gibson – Firebird III, 1965. gada Mosrite – Joe Maphis... Muzejā iespējam izsekot ģitāras tapšanai no koksnes gabala, ko izmanto instrumenta korpusa būvē, līdz atsperu stiprinājumiem un grifam. Še atvēlēta telpa arī mainīgajām ekspozīcijām, piemēram, roka fotogrāfijai, skatuves tērpiem...

Vasagatan 20
Ūmeo, Zviedrija
www.guitarsthemuseum.com

umea2014.se

Mākslas Mitriķis - 27.01.2014 14:47
Cik Rīgā mums vispār ir privātu entuziastu kolekciju muzeji? Saules muzejs un...?
Sarmīte 66 - 27.01.2014 13:01
Rīga sāk ar Boltanski, Ūmeo ar Tilo Franku - abas ar starptautiskiem māksliniekiem, bet šūpoles šķiet priecīgāks svētku gada iesākums :) Mums dzintars, zviedriem - sāmi. Pagaidām izskatās līdzvērtīga programma, ja vien mēs arī kādu entuziastu kolekcijas muzeju būtu atvēruši.