Kraftwerk 3D video instalācija "12345678". 2013

2014. gads nav aiz kalniem! Skandināvijas izstāžu hailaiti 0

Arterritory.com
06/12/2013

Vecajam gadam tuvojoties izskaņai, ir satraucošs prieks pārlapot muzeju un izstāžu zāļu nākamā gada programmu. Kraftwerk, Takita Dīna, Olafūrs Eliasons, Alfredo Džārs, Henriks Vibskovs un pat omulīgi trakais Hundertvasers. Esam atlasījuši 2014. gada gaidītākās izstādes, kuras notiks Stokholmā, Helsinkos, Kopenhāgenā. Ja kultūras ceļojumus plānojat laikus, tad Arterritory.com ceļvedis lieti noderēs.

Jill Greenberg. Works 2001–2011
Fotografiska, Stokholma
13. decembris, 2013 – 9. februāris, 2014

Džila Grīnberga (Jill Greenberg, 1965) ir amerikāņu fotogrāfe, kuras 2006. gada projekts End Times tai atnesa gan plašu slavu, gan pamatīgas galvassāpes. Ne visi bija gatavi pieņemt, ka, lai iemūžinātu visdažādākās mazu bērnu izteiksmes stresa situācijās – no čīkstēšanai līdz lielām asarām – viena no fotogrāfes metodēm bija vispirms iedot konfekti un tad to atņemt. Tomēr daudzi bērni pat nebija speciāli jāsaraudina, un Džila norāda, ka strauja emociju maiņa ir maza bērna valoda. Histērijai mijoties ar vieglu sasmīdināšanu. Starp citu, iedvesma foto sērijai End Times bijusi mākslinieces dusmas par Buša politiku un ASV kristietības fundamentālistiem. Stokholmas muzejs Fotografiska sniedz iespēja iepazīt Grīnbergas darbību desmit gadu garumā – no 2001. gada, kad ciparu fotogrāfija sāka uzņemt apgriezienus, līdz 2011. gadam. Ja citi fotogrāfi teju par tabu tēmu uzskata pārāk aizrautīgu attēla pēcapstrādi, tad tieši manipulācijas ar jau uzņemto kadru ir Džilas Grīnbergas jājamzirdziņš. 

Stadsgårdshamnen 22
Stokholma, Zviedrija
www.fotografiska.eu 


Takitas Dīnas instalācija Fatigues (2012) – ar baltu krītu uz melnas tāfeles, eksponēta Documenta(13) lielizstādē Kaselē

Tacita Dean
SMK, Kopenhāgena
17. janvāris – 18. maijs, 2014

Kaut pamatā pazīstama ar video darbiem un filmām, britu mākslinieces Takitas Dīnas (Tacita Dean, 1965) spilgta šķautne ir arī grafiskie darbi. Tieši tiem veltīta izstāde Kopenhāgenas Valsts mākslas muzejā (SMK). Māksliniece slavu iemantoja kā viena no “Jauno britu mākslinieku grupas” (YBA) līdzās brāļiem Čepmeniem, Gerijam Hjūmam, Treisijai Eminai, Demjenam Hērstam u.c. Šodien kopīgs ir tikai šis atspēriens deviņdesmitajos, jo katrs no “jaunajiem” tālāk gājis izteikti savu ceļu. Savos darbos Takita Dīna pievēršas atmiņai, un viņu fascinē lietas, kuru vairs nav. Liktenīgā kārtā viņai izdevies filmās iemūžināt arī spožus māksliniekus neilgi pirms viņu nāves. Tostarp amerikāņu abstrakto ekspresionistu Saju Tvombliju (Cy Twombly).

Sølvgade 48-50
Kopenhāgena, Dānija
www.smk.dk


Fernand Léger. Kompozīcija ar roku un cepurēm. 1927

Dance Machines – From Léger to Kraftwerk
Moderna Museet, Stokholma
22. janvāris – 27. aprīlis, 2014

Cilvēks un mašīna – ar šādu tēmu Stokholmas Moderna Museet iesāks jauno gadu. Lielā mērā iedvesmojoties no vācu elektroniskās mūzikas ikonas Kraftwerk darbības jau vairāk nekā četru dekāžu garumā. Grupas izstāde Dance Machines – From Léger to Kraftwerk kalpos kā tilts starp šodienu un modernisma pirmssākumiem. Kraftwerk 3D video instalācija 12345678, kas radīta 2013. gadā, veidos dialogu ar zīmējumiem, gleznām un kustīgiem attēliem no 20. gadsimta pirmajām trim desmitgadēm. Laikā, kad Henrijs Fords pasauli iepazīstināja ar konveijera lentēm, Fernands Lēgers, Marsels Dišāns, Frānsiss Pikābija un citi bija tik iedvesmoti, ka cilvēku ķermeņus sāka portretēt kā mašīnas. Raksturojot attiecības starp cilvēku un mašīnu, viens no Kraftwerk dalībniekiem Ralfs Huters (Ralf Hütter) saka: “Tā ir patīkama sajūta – būt daļai no mašīnas. Atbrīvojoša sajūta. Mēs spēlējam mašīnas, un mašīnas spēlē mūs.”

Izstādes atklāšanu papildinās Krafwerk koncerts 21. un 22. janvārī Stokholmas Cirkus arēnā.

Skeppsholmen
Stokholma, Zviedrija
www.modernamuseet.se


No Henrika Vibskova rudens/ziemas 2013 apģērbu kolekcijas sievietēm

Henrik Vibskov
Design Museum, Helsinki
24. janvāris – 11. maijs, 2014

Pēc izcelsmes lauku puisis, kura modes zīmols šodien uzņēmis globālus apgriezienus – tas ir neviens cits kā dāņu laikmetīgā modes dizaina pionieris Henriks Vibskovs (1972). Helsinku Dizaina muzejs jauno gadu sāk ar skandināvu “spridzekļa” personālizstādi, kurā ikviens varēs būt liecinieks Vibskova oriģinalitātei, mežonīgumam, pat dīvainībām, kas padarījušas viņu pamanāmu un atnesušas ne vienu vien prestižu godalgu. Tostarp pasaulē lielāko modes dizaina naudas balvu – Söderberg Prize, kas tiek pasniegta tikai Skandināvijas mērogā. Vibskova kolekciju skates allaž balansējušas uz vizuālas mākslas un modes naža asmens. Izstādes apmeklējums solās būt iedvesmojošs “caurvējš” ikvienam, kurš pūlas būt radošs un pārkāpt apputējušas robežas. “Kaifoju, kad tieku iemests nezināmajā. Tikai tā varu iemācīties un adaptēties kam pilnīgi jaunam. Izmantoju savas acis un smadzenes,” tā saka dizainers pats.

Eksponēti būs Henrika Vibskova jaunākie darbi, kā arī solo skate Neck Plus Ultra, kas 2013. gada sākumā paguva apceļot Kopenhāgenu un Parīzi. Jāpiebilst, ka 2013. gada Parīzes modes skatē viņš bija vienīgais Ziemeļvalstu pārstāvis.

Korkeavuorenkatu 23
Helsinki, Somija
www.designmuseum.fi 


Hotel Rogner Bad Blumau, Bad Blumau, Austrija

Hundertwasser
ARKEN, Kopenhāgena
1. februāris – 1. jūnijs, 2014

Austriešu gleznotājs, arhitekts, vides aktīvists, dizainers, dzejnieks un filozofs Frīdensraihs Hundertvasers (1928–2000) ticēja, ka pasauli izglābs vai vismaz par kripatu uzlabos mākslas skaistums. Hundertvasera utopija ir individuālas brīvības, radošuma un prieka pilna. Viņa gleznās cilvēku un dabas pasaule ir kā viens liels organisms, kur pulsē šūna pie šūnas un nav vietas taisnām līnijām. Viņš pat teicis, ka “taisnas līnijas cilvēci novedīs pagrimumā”, ka tās ir “velna rīki”. Racionālā, sterilā un monotonā arhitektūrā viņš saskatīja visa ļaunuma sakni. Tā vietā mākslinieku fascinēja spirāles. Frīdrihsraiha Hundertvasera projektētajām košu krāsu mājām cauri aug koki, plakanas ainavas vietā viļņojas ar zāli apauguši pauguri. Nelīdzenas ir pat grīdas jeb, kā raksturojis viņš pats, “melodija pēdām”. Viņa filozofija par cilvēka un dabas harmoniju aizsniedzās līdz pat sauso, bioloģisko tualešu cītīgai aizstāvībai, par ko uzrakstīja manifestā Holy Shit, iekļaujot instrukcijas, kā katram pašam mājas apstākļos radīt savu komposta tualeti. Manifests kalpoja arī kā aizrādījums mūsdienu neapdomīgajai cilvēcei, kas ne vien pārtiku iepērk no aizjūras zemēm, bet arī savus sūdus aizskalo tālu, tālu prom.

No februāra līdz jūnijam viena no prestižākajām laikmetīgās mākslas mājvietām Kopenhāgenā, ARKEN muzejs, izrādīs Hundertvasera galvu reibinošās vīzijas gleznu, arhitektūras modeļu, grafiku un dizaina formā.

Skovvej 100, 2635 Ishoj
Kopenhāgena, Dānija
www.arken.dk


Izstādei Natural Motion, kas sākotnēji izrādīta Kunsthaus Bregenz, Gabriels Orosko radījis 1993. gada darba La DS jaunu versiju – La DS Cornaline (2013)

Gabriel Oroczo – Natural Motion
Moderna Museet, Stokholma
15. februāris – 4. maijs, 2014

Meksikā dzimušais mākslinieks Gabriels Orosko (Orozco, 1962) dzīvo un strādā Parīzē, Ņujorkā un Mehiko. Tikpat aktīvi viņš pārceļo no vienas disciplīnas uz otru, būdams tēlnieks, fotogrāfs, grafiķis un instalāciju mākslinieks. Pasaulē viņa vārdu pazīst ļoti labi, taču vēl nekad Orosko nav sarīkojis izstādi Ziemeļvalstīs. 2014. gads to mainīs, jo Stokholmas Moderna Museet izrādīs plašu mākslinieka daiļrades spektru personālizstādē Natural Motion, kas 2013. gadā bija skatāma Austrijā, Kunsthaus Bregenz. Tie, kas varbūt neatpazīst uzvārdu, pilnīgi noteikti kaut reizi ir redzējuši attēlu ar pagalam savādo Citroën automašīnu (La DS, 1993), kas izskatās kā ierauta greizajos spoguļos – psihedēliskais efekts panākts, māksliniekam filigrāni izzāģējot laukā auto vidusdaļu un sastiķējot abas atlikušās puses atkal kopā. Hrestomātisks ir arī nepilnus piecpadsmit metrus garais vaļa skelets jeb, precīzāk, tā rekonstrukcija sintētiskā materiālā (Dark Wave, 2006), kaulus apzīmējot ar grafītu. Ražīgā Orosko jaunākie darbi ekspozīcijā mīsies ar nu jau vēsturiskiem.

Skeppsholmen
Stokholma, Zviedrija
www.modernamuseet.se


Alfredo Džārs. Viens miljons somu pasu. 1995 

Alfredo Jaar
Kiasma, Helsinki
11. aprīlis – 7. septembris, 2014

Pirms durvju slēgšanas rekonstrukcijai 2014. gada nogalē, Helsinku laikmetīgās mākslas muzejs Kiasma pagūs izrādīt ievērojamā mākslinieka, arhitekta un filmu režisora Alfredo Džāra (Alfredo Jaar, 1956) personālizstādi. Ņujorkā dzīvojošais Džārs 2013. gadā pārstāvēja dzimto Čīli – veidojot valsts nacionālā paviljona ekspozīciju 55. Venēcijas mākslas biennālē. Viņa instalācija Venezia, Venezia, kurā Venēcijas Dārzu (Giardini) makets ar visām paviljonu celtnēm mērogā 1:60 te nogrima duļķainā ūdenī, te atkal iznira virspusē, izpelnījās plašu rezonansi. Džāru allaž saistījušas politiski jūtīgas tēmas un pasaules neglītākais vaigs – karš un globalizācijas sekas. Šī būs mākslinieka pirmā solo skate Somijā, bet ne pirmā viesošanās Kiasma. Iepriekš viņa darbi bijuši iekļauti nozīmīgajās grupas izstādēs ARS 95 un ARS 11 tepat muzejā.

Mannerheiminaukio 2
Helsinki, Somija
www.kiasma.fi


Olafūrs Eliasons

Olafur Eliasson
Louisiana Museum of Modern Art, Humlebeka
15. augusts, 2014 – 4. janvāris, 2015

Vēl nekad iepriekš dāņu/islandiešu mākslinieks Olafūrs Eliasons (1967) nav sarīkojis solo skati Luiziānas modernās mākslas muzejā. 2014. gada vasaras izskaņā situācija tiks labota, visu muzeja dienvidu spārnu līdz pat ziemai atvēlot vērienīgam Eliasona solo projektam, kas otrādi apgriezīs ierasto kārtību, ka dabai vajadzētu palikt “tur ārā”, bet mākslai – iekštelpās. Intriģējoši! Obligāts pieturpunkts, plānojot 2014. gada kultūrceļotāja maršrutu…

Gl. Strandvej 13
Humlebeka, Dānija
www.louisiana.dk