Tjuvholmen skulptūru parks pie Astrupa Fērnleja muzeja

Kultūrtūrisma maršruts vasaras nogalei – desmit skulptūru parki 0

No izciliem līdz pavisam jocīgiem

Arterritory.com
12/08/2013 

Skulptūru parkos lielu lomu spēlē vide, kas vairs nav mākslai tik ierastais “baltais kubs”, bet gan iekopts mauriņš, meža biezoknis vai bangojoša jūra. Te līst lietus, žāvē saule, putina sniegs. Skulptūras teju vai izmainās, kad ir skaidrs laiks vai apmācies pavisam pelēks. Mākslas darbi uzticīgi stāv, kur nolikti, tomēr savu dzīvi tie dzīvo daudz intensīvāk nekā muzejos vai galerijās. Izcilākie un interesantākie skulptūru parki noteikti ir lieliska kultūrtūrisma maršruta sastāvdaļa. Esam izvēlējušies 10 parkus Lietuvā, Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Islandē un Norvēģijā, kuru apceļošanai vasaras nogale un atvasara šķiet īsteni piemērots laiks, kad joprojām gribas izvairīties no iekštelpām.

Tiem, kas līdzīgu ceļojumu plāno 2014. gadā, iesakām ausīties par jaunumiem Oslo. Patlaban notiek būvdarbi pie gigantiska skulptūru parka, kurā ieguldīti gandrīz 40 miljoni eiro un kurā plānots izstādīt 80 ievērojamu mākslinieku autordarbus. Kaut vietējo pilsētnieku vidū vispārēja sajūsma nav vērojama (uz topošā parka altāra upurēti izcirstie koki Ekeberg kalnā, kur parks tiek iekārtots), tā inicators – uzņēmējs un mākslas kolekcionārs Kristians Ringness (Christian Ringnes) procesu neatlaidīgi turpina. Ko var vērot arī regulāri papildinātajā parka Facebook vietnē. Tāpat var sekot līdzi protestiem “Izglāb Ekebergas mežu” jau citā Facebook lapā.

Bet tikmēr mēs rakstām par parkiem, kas jau atvērti vai nu pērn, vai pirms desmit, divdesmit vai pat astoņdesmit gadiem.

NORVĒĢIJA

Tjuvholmen, Astrup Fearnley Museet, Oslo

“Pasaules klases skulptūru sala,” tā Tjuvholmen skulptūru parks tiek pieteikts kādā preses publikācijā, stāstot par 10 gadus ilgo darbu, kas pie tā ieguldīts. Parka arhitekts ir itāļu lielmeistars Renco Piano, kas projektējis arī Astrupa Fērnleja (Astrup Fearnley) privātmuzeja jauno ēku, kurai 29. septembrī apritēs gads. Savukārt parks, kas tam pieguļ, ir atvērts kopš pagājušā gada 11. augusta. Te ir Luīzas Buržuā “Acis”, Antonija Gromleja bronzas cilvēks Edge II, kas stalti izslējies horizontālā pozīcijā, ar pēdām pie muzeja sienas un ar skatu pret zemi; Ugo Rondinones lielizmēra galva uz postamenta moonrise.east.november ar lupatlelles sašūtu smaidu u.c. Turpat līdzās ir arī vienlaikus ar muzeju iekārtotā pilsētas pludmale, kas jauno teritoriju padara par laikmetīgas atpūtas krustcelēm. www.tjuvholmen.no

Vigelandsanlegget, Oslo

Viens no Norvēģijas tūristu magnētiem ir 80 akru plašais Vīgelanda parks, kas rekordistu sarakstā ierindojas kā pasaulē lielākais viena mākslinieka veidotais skulptūru parks un atrodas Frognera parka teritorijā, kas savukārt ir Oslo lielākais pilsētas parks un kalpo par mājvietu Oslo pilsētas muzejam, baseinu kompleksam, stadionam, 19. gadsimta muižai un dīķim. Vīgelanda parks ir norvēģu tēlnieka Gustava Vīgelanda (Gustav Vigeland, 1869–1943) mūža darbs ar vairāk nekā 200 bronzas, granīta un dzelzs skulptūrām. Neaptverami produktīvais mākslinieks (viņš ir arī Nobela miera prēmijas medaļas autors) savu kolēģu vidū izcēlies ne vien ar darba spējām, bet arī ar iztēli. Vīgelanda parka skulptūras, kaut tapušas pirms aptuveni 70 gadiem, nav nedz vecmodīgas, nedz sastingušas vai garlaicīgas. Gluži pretēji. Te ir milzīgs brēcošs bronzas bērns, kurš tūdaļ pret zemi cirtīs mazo pēdiņu; kails vīrietis, kurš ar kāju un spēcīgām rokām atvaira četrus zīdaiņus; bērns embrija pozā ar galvu uz leju; te ir parka populārākā skulptūra – 14 metrus augstais monolīts, kuru veido 121 cilvēka ķermeņi, savīti pretim debesīm. Šis milzu tornis izcirsts no viena granīta bluķa. Pēc Vīgelanda radītā parauga mālā, to granītā izkala trīs akmeņkaļi. Darbs pie šī viena objekta prasījis 14 gadus. Plaši atpazīstama ir arī strūklaka, kuru veido 60 bronzas reljefi, kur koku zari saplūduši ar mazu bērnu ķermeņiem, simbolizējot dzīvības un nāves mūžīgo riteni. Gustavs Vīgelands bija atbildīgs arī par parka dizainu un arhitektūru. Kā tas viss sākās? 1921. gadā tika nojaukta viņa darbnīca un mājas, to vietā uzsākot bibliotēkas būvniecību. Pilsēta viņam piešķīra jaunu darbnīcu, apmaiņā pret kuru Vīgelands solīja Oslo dāvināt visus savus turpmākos darbus. Frognera parks, kurā mākslinieks strādāja pie topošās strūklakas, kļuva par vietu, kur publiskai apskatei izrādīt visu jaunāko, ko viņš ir radījis. Tas pārauga idejā par skulptūru parku. www.vigeland.museum.no

Kistefos-Museet, Jevnaker

Stundas braucienā uz ziemeļrietumiem no Oslo, Ranselva upes ielokā, vietā, ko sauc par Jevnaker ciemu, atrodas Kistefos-Museet, kas ir trīs vienā: industriālais muzejs, mākslas galerija un Skandināvijā lielākais laikmetīgo skulptūru parks, kurš joprojām tiek paplašināts. Patlaban tajā var aplūkot darbus, kuru 22 autoru vidū ir Anišs Kapūrs, Olafūrs Eliasons, Klāss Oldenburgs u.c. Te ir arī britu “sliktā zēna” Marka Kvina bronzas un nerūsējošā tērauda saktai līdzīgais milzu gredzens All of Nature Flows Through Us (2011), caur kuru mazā ūdenskritumā līst upes ūdeņi. Bet parka teritorijā kā negaidīts šoks nezinātājiem var izrādīties dāņu/norvēģu dueta Elmgrīna un Dragseta mākslas darbs Forgotten Babies 2 – pārnēsājamā ratu kulbā atstāts zīdainis, kas izveidots tik reāls, ka, vien pieejot pavisam tuvu, var noprast, ka tā tomēr ir lelle. Lieciet aiz auss, ka šogad muzejs atvērts no 26. maija līdz 6. oktobrim. Gada aukstākajos mēnešos tas ir slēgts. Katru sezonu mākslas galerijā tiek izrādīta viena izstāde. Pērn te varēja skatīt Ķīnas disidenta Aja Veiveja darbus, bet šogad galerijas divos stāvos var apskatīt norvēģu laikmetīgā tēlnieka un instalāciju mākslinieka Fredrika Raduma (Raddum, 1973) retrospekciju. Raduma atpazīstamības zīme ir krāsainas plastmasas skulptūras, kas ir kā atdzīvojusies smieklīga un reizē ārprātīga multfilma. Rozā debesmannai līdzīga masa, kas veļas laukā no vīrieša acīm; smuidra egle, kas balstās uz pelēka dūmu mutuļa, jo izrādās ir raķete; cita egle spraucas ārā pa vīrieša bikšupriekšu; elegantā kurpē tērpta norauta sievietes kāja asinssarkanā peļķē utt. Cita starpā Frederiks Radums pretendē uz Ziemeļvalstu laikmetīgās mākslas apbalvojumu Ars Fennica 2013. Laureāts tiks izziņots šomēness. Kistefos-Museet ir izveidots 19. gadsimta celulozes rūpnīcas ēkā, kuru savulaik darbinājušas ūdens dzirnām, un tās teritorijā, kalpojot par pieminekli industriālajai revolūcijai Norvēģijā. www.kistefos.museum.n

Artscape Nordland

Artscape Nordland aizākās kā starptautisks mākslas projekts, pieaicinot dalībniekus no 18 valstīm, un dzima no kaismīgām diskusijām par mākslas lomu sabiedrībā. Norvēģijas Nordlendas rajonā dzīvo 240 tūkstoši iedzīvotāju, bet nav neviena mākslas muzeja. Cilvēkiem jāmēro tāls ceļš, lai muzejos un galerijās iepazītu mūsdienu mākslu. Ideja par mākslas galeriju, kas dislocēta dabā, pirmoreiz radās 1988. gadā. Pamatdoma aizlienēta no 70. gadiem, proti, ka skulptūra ar savu klātbūtni pati rada “mākslas telpu”. Artscape Nordland veidošana tika uzsākta 1992. gadā un pabeigta sešu gadu laikā. Skulptūras izvietotas skaistā, nereti brutālā savvaļā ainavā Atlantijas okeāna krastā. “Mākslas galerija” bez sienām un griestiem kopumā aptver 40 tūkstošus kvadrātkilometru. Pavisam kopā tur ir 33 skulptūras, tostarp 60. un 70. gados tapuši mākslas darbi. Antonijs Gromlejs, Anišs Kapūrs, Pers Kirkebijs un Tonijs Kregs ir vien daži no vārdiem, kurus te “sastapsiet”. www.skulpturlandskap.no

ZVIEDRIJA


Wanås Konst, Knislinge

Skulptūru parkiem itin labi piestāv teritorijas, kas ir tālāk no galvaspilsētas un tuvāk dabai. Zviedrijā (turklāt pusotras stundas braucienā arī no Kopenhāgenas) īpaša vieta ir Wanås skulptūru parks, kas pērn atzīmēja 25 gadu jubileju un visu šo gadu laikā par savu mērķi uzstādījis pēc iespējas plašākas auditorijas iepazīstināšanu ar augstas klases laikmetīgo mākslu. 1987. gadā dibinātā bezpeļņas organizācija Wanås Foundation ik gadu uzaicina gan skandināvu, gan citu valstu māksliniekus radīt skulptūru īpaši Wanås parkam. Šobrīd te var apskatīt jau 50 darbus, tostarp Marinas Abramovičas veidoto The Hunt Chair for Animal Spirits (1998). To radīt iedvesmojusi medību sezona, kuras laikā Abramoviča te viesojās. Tas ir briežu un aļņu ragu formā atliets 12 metrus augsts tērauda krēsls, kas ir trešais augstākais mākslas darbs Wanås skulptūru parkā. Kolekcijā ietilpst arī Joko Ono Wish Trees for Wanås (1996/2011), kura ietvaros apmeklētāji ir aicināti parka ābelēs iesiet zīmītes, uz kurām uzrakstītas karstākās vēlēšanās. Pēc katras vasaras tiek “novākt raža” – zīmītes tiek apkopotas un nosūtītas uz Islandi, kur uz Viðey salas Reikjavikā 2007. gadā Joko Ono izveidoja Imagine Peace Tower, kurā no visas pasaules tiek apkopotas vēlmes un sapņi. Ik gadu 9. oktobrī šajā miera bākā tiek iedegts gaismas stars, kas stiepjas debesīs, par godu mākslinieces vīra Džona Lenona dzimšanas dienai. Līdz pat 8. decembrim katru vakaru uzreiz pēc saulrieta bākā redzama spoža gaisma. Tas tiek atkārtots ap Ziemassvētku un Jaungada laiku, kā arī pavasarī. Wanås parkā, meža ielokā atradīsiet arī glītu namiņu gaišiem šauriem logiem. Tas ir talantīgā un iztēles bagātā avangarda teātra un operas režisora Roberta Vilsona 2000. gada darbs A House for Edwin Denby, papildināts ar skaņas instalāciju, tostarp Vilsona balsi, un veltīts amerikāņu dzejniekam un prominentam dejas kritiķim Edvīnam Denbijam (1903–1983), kurš 80 gadu vecumā izdarīja pašnāvību, pārdozējot miega zāles. www.wanas.se

Ladonia, Skone

Ladonijas vēsture ir kā teiksmains stāsts, kuru gribas uzklausīt vēl un vēl. 1980. gadā zviedru mākslinieks Dr. Lars Vilks nonāca kādā grūti aizsniedzamā nostūrī – Kullaberg dabas rezervāta akmeņainākajā krastā, Skones apgabalā Zviedrijas dienvidos. Un uzbūvēja milzu skulptūru, kuru nosauc par Nimis, kas latīņu valodā nozīmē “pārmēru” un kas darināta no 75 tonnām izskalotu koku, atgādinot gigantisku sērkociņu namiņu. Pašvaldība to atklāja tikai divus gadus vēlāk un pavēlēja nojaukt, jo būvdarbi dabas rezervātā ir liegti. Skulptūra tik tiešām vairāk atgādina savdabīgu celtni, tāpēc tika uzskatīta par ēku. Pēc tiesāšanās Lars Vilks zaudēja, taču tik un tā nepiekāpās. Jāpiezīmē, ka pa to laiku, 1984. gadā, koka konstrukciju Nimis iegādājās vācu performanču un instalāciju mākslinieks Jozefs Boiss, bet pēc viņa nāves to 1986. gadā pārpirka Kristo un Žanna-Kloda, kas savulaik pasaules slavu iemantoja, audeklā “ietinot” visu, ko vien var ietīt, tostarp Reihstāgu un Sidnejas krastu. 1996. gada 2. jūnijā Vilks pašpasludināja Ladoniju par mikronāciju ar viena kvadrātkilometra platību, kaut neviena valsts to nav oficiāli atzinusi. No 1991. līdz 1998. gadam Vilks strādā pie jaunas skulptūras, kas veidota no dzelzsbetona un saucas Arx (latīņu valodā “cietoksnis”). 90. gadu beigās sekoja jauni tiesu darbi, un visbeidzot Vilks tika atzīts par tēlnieku, bet viņa veidojumi – par skulptūrām nevis būvēm, kuras turklāt nepieder Vilkam, tālab prasība par nojaukšanu nav vēršama pret viņu. 2000. gadā Skones lēņa administrācija izslēdza Ladonijas apgabalu no rezervāta teritorijas. Sekojoši skulptūras ir ārpus likuma jurisdikcijas, kas apstiprina to, ka Zviedrijas likumi nav saistoši Ladonijai. Mikronācijai šobrīd ir 50 dažādu nacionalitāšu vairāk nekā 15 tūkstoši pilsoņu, tostarp pārdesmit cilvēki no Latvijas, kaut neviens no tiem nedzīvo uz vietas. Nimis skulptūru kompleksu nemaz nav viegli atrast, jo nav nekādu oficiālu norāžu vai punkta kartē. Tas meklējams dažus kilometrus uz ziemeļrietumiem no Arildas pilsētiņas un var tikt sasniegts vien ejot kājām pa taku, kuras malās uz kokiem un žogiem ir uzšņāpti dzelteni “Ns”. Ladonijas jaunumiem var sekot līdzi mikronācijas tiešsaistes laikrakstā www.ladoniaherald.com, kuru vairākas reizes mēnesī papildina Dr. Lars Vilks personīgi.

DĀNIJA

 

Louisiana Museum of Modern Art, Humlebeka

Atsevišķs saraksts varētu tikt veidots ar tiem skulptūru parkiem, kas apjož muzejus. Skandināvijā viens no spilgtākajiem paraugiem atrodams pie Luiziānas muzeja – 32 kilometrus uz ziemeļiem no Kopenhāgenas. Pateicoties muzeja dislokācijai, daudzās skulptūras ir izvietotas tieši pie jūras jeb Ēresunda jūras šauruma, kas savieno Dāniju un Zviedriju. Te īpaši rūpīgi pārdomāts katra objekta novietojums, ņemot vērā fona ainavu, zemes leņķi u.tml. aspektus. Parks ir gluži kā muzeja izcilās kolekcijas turpinājums zem klajām debesīm. Par atpazīstamu vārdu trūkumu te, protams, nevar sūdzēties: Henrijs Mūrs, Aleksandrs Kalders, Ričards Serra un virkne citu. www.louisiana.dk

ISLANDE

Asmundarsafn, Reikjavika

Asmundurs Sveinsons (Ásmundur Sveinsson, 1893–1982) tiek uzskatīts par islandiešu tēlniecības pionieri, kuru iedvesmoja vietējā dabas ainava, pasakas, teikas un cilvēki. Viņa daiļradei raksturīgi masīvi, reizēm pat provokatīvi darbi. 1983. gadā, neilgi pēc Sveinsona nāves (viņš nodzīvoja teju veselu gadsimtu) tika atvērts mākslinieka kolekcijai veltīts muzejs. Tas izvietots unikālā ēkā, kuru laikā no 1942. līdz 1959. gadam konstruējis mākslinieks pats. Nama tēla inspirācijas avoti viņam bijušas Tuvo Austrumu kupolceltnes un Ēģiptes piramīdas. Sākotnēji ēka bija Asmundura Sveinsona studija un mājvieta. To ieskauj skulptūru dārzs ar gandrīz 30 mākslinieka darbiem. www.artmuseum.is

LIETUVA


Europos Parkas, Viļņas rajons

1991. gadā lietuviešu tēlnieks Gintars Kaross (Gintaras Karosas) Eiropas ģeogrāfiskajā centrā, nieka 17 kilometru attālumā no Viļņas, izveidoja brīvdabas muzeju. Skaistas dabas ainavas un mākslas sinerģijas rezultātā radīta brīnumaina vieta. 55 hektāru platībā izvietoti vairāk nekā 100 objektu no 33 valstīm. "Eiropas Parkam" ir simboliska nozīme – iegūstot valstisko neatkarību, Lietuva tādējādi demonstrējusi savu atvērtību Eiropas mākslai un kultūrai. Parka kolekcijā atrodas arī minimālisma un konceptuālisma pioniera, amerikāņu mākslinieka un teorētiķa Sola Levita 1999. gadā uzstādītais lielizmēra mākslas darbs – Double Negative Pyramide, kura būtiska sastāvdaļa ir paša darba atspulgs ūdenī, bet Ginesa rekordu grāmatā ierakstīta Gintara Karosa veidotā pasaulē lielākā skulptūra no televizoriem – no putna lidojuma šie vairāk nekā 3000 sakrautie TV ekrāni atgādina koku. Eiropas parkā iekārtots arī restorāns un mākslinieku rezidence. www.europosparkas.lt

SOMIJA

 

Veijo Rönkkönen skulptūru parks, Parikkala

Šis ir viens no dīvainākajiem skulptūru parkiem ja ne Eiropā, tad Skandināvijā - noteikti. Stāsts ir sekojošs. 50 gadu garumā (no 1961. gada līdz pat savai nāvei 2010. gadā) kāds somu autodidakts, izbijis papīrfabrikas darbinieks Veijo Ronkonens (Veijo Rönkkönen) betonā atlēja cilvēku tēlus, izkrāsoja  un izvietoja tos ap savām dzimtajām mājām, Parikalas pagasta meža dziļumā. Kopskaitā tur ir gandrīz pieci simti šo dažādās pozās sastingušo būtņu. Sievietes, bērni, citplanētieši – ar biedējošām  grimasēm un dīvainiem smaidiem, kas dažkārt atsedz  pat īstus cilvēka zobus! Parka “nagla” ir 200 skulptūru grupa – mākslinieka pašportreti visdažādākajās jogas pozās. Tādējādi Veijo esot fiksējis katru jauno jogas līmeni, ko sasniedzis. Atsevišķās skulptūrās ir iebūvēti skaļruņi, parūpējoties par īpaši spocīgu atmosfēru. Kamēr mākslinieks bija dzīvs, viņš izvairījies no publiskas intereses. Kaut neliedza cilvēkiem darbus apskatīt, pats nekādas ekskursijas nevadīja. Pēc viņa nāves visas skulptūras un zemes gabalu iegādājās somu uzņēmējs Reino Uusitalo, kurš par tām rūpējas, pēc vajadzības nodrošinot restaurāciju, kā arī iekārtojot še tūrisma punktu.