Ekrānšāviņš no Lietuvas/Kipras nacionālo paviljonu izstādes pieteikuma

55. Venēcijas mākslas biennāle solās sakult nacionalitāšu principu 1

Arterritory.com
28/05/2013

Karnevālu pilsēta Venēcija katrus divus gadus pārģērbjas vairākkārt – tostarp par arhitektūras vai kino citadeli. Taču nepāra gadskaitļi veltīti pasaules mēroga laikmetīgās mākslas svinībām, kas sāksies jau tūdaļ – 1. jūnijā, un ilgs līdz pat 24. novembrim. Plīvurs gan kritīs ātrāk, jo jau trešdien, 29. maijā, caur nacionālo paviljonu Dārzu vārtiem, putekļus celdami, joņos žurnālisti.

Kas tad kļūs par 55. Venēcijas biennāles “naglu”? Vai Ķīnas varas pārstāvju “migrēna” – mākslinieks Ajs Veivejs (Ai Weiwei), kurš piedalīsies Vācijas nacionālā paviljona ekspozīcijā? Cik slavēta vai pelta tiks biennāles galvenā kuratora Masimiliāno Džoni (Massimiliano Gioni) rīkotā izstāde Il Palazzo Enciclopedico Arsenālā? Un kā uz kopējā fona izskatīsimies “mēs”? Tā šobrīd, iespējams, jautā daudzi.

Šogad biennālē piedalās 88 valstis. Jaunpienācējas ir desmit, tostarp Bahamas, Kuveita, Kosova, Nigērija u.c., kā arī Vatikāns – jaunais pāvests Francisks presē atzinis, ka viņu interesē laikmetīgā māksla un ka Vatikāns nebūt nevēlas ekspozīciju kādā reliģiska rakstura lokācijā, bet gan “baltajā kubā”.

Nacionālo ekspozīciju un satelītpasākumu karte ir blīvi nopunktota. Apziņa, ka visu apskatīt nav iespējams, šāda mēroga izstādēs ir neizbēgama blakne. Bet šoreiz tā kļuvusi par centrālās, kuratora veidotās ekspozīcijas tematisko kodolu. Kā zināms, Arsenāla izstāde biennālēs kalpo kā katalizators, kas “uzdod toni” tābrīža mākslas pasaulei – vismaz teorētiski, proti, kuratora veiksmes gadījumā. Tālab, šķiet, interesanti, ka Džoni pievērsies pašas biennāles idejas… neiespējamībai. Izstādes “Enciklopēdiskā pils” pretpoli “tieksme zināt visu” un “visu zināt nav iespējams” uzšķiļ laikmeta gara dzirksteli. To, vai Masimiliāno Džioni izdosies to iemiesot izstādes formātā, laiks rādīs. Bet pirms biennāles apmeklējuma nenoliedzams palīgs ir orientieru ceļvedis.

55. Venēcijas biennāles akcenti

To valstu ekspozīcijas, kurām ir vēsturiski nacionālie paviljoni (kopskaitā 32), principā apskatīt iespējams visas, jo atrodas vienotā teritorijā – Napoleona Bonaparta izveidotajos dārzos jeb Giardini, Venēcijas vecpilsētas purngalā. Arī Arsenāls, kurā skatāma centrālā izstāde, ir turpat netālu. Savukārt tās valstis, kurām nav savas paviljona celtnes, meklē un īrē telpas citviet vecpilsētā. Te izšķirošs faktors ir tas, vai apmeklētājiem būs viegli to atrast – Venēcijas ieliņu tīklojumā vadatājs mēdz apburt pat zinātājus. Tieši tālab virkne latviešu priecājas, ka šogad Latvijas “paviljons” ir ekskluzīvā (ērtā) vietā – tieši Arsenāla galā. Nīgrākie bilst, ka pēc centrālās izstādes apskates apmeklētājiem galva būs jau tā noreibusi, jutekļi nogurdināti, ka Latvijas ekspozīciju (North by Northeast, Krišs Salmanis un Kaspars Podnieks) uztvert būs pagrūti. Bet lai vai kā, “neatrast” to būs teju neiespējami.

Vācija un Francija apmainās paviljoniem

Vācija un Francija šogad ir apmainījušās paviljoniem. Tas gan nav nekas pārlieku provokatīvs, ņemot vērā, ka jau vairākus gadus biennāles nacionālās ekspozīcijas mēdz veidot citvalstu mākslinieki. Jautājums par to, vai dalījums valstu paviljonos nav novecojis, pastāv. Taču diezin vai Venēcijas biennālē tas tik drīz izzudīs. Pirmkārt, tālab, ka virkne paviljonu ir vēsturiskas celtnes, kas pati par sevi ir vērtība. Otrkārt, vairākām nācijām tieši reprezentatīvā funkcija dod iespēju iegūt valsts atbalstu ekspozīcijas tapšanā. Tomēr, šķiet, līdzīgas rotaļas – kā Vācijai ar Franciju – varētu tikt izspēlētas arvien biežāk.

Vāciju pārstāvēs jau pieminētais Ajs Veiveijs, kā arī indiešu fotogrāfe Dayanita Singh, Dienvidāfrikas fotogrāfs Santu Mofokeng un Vācijā dzimušais franču kinorežisors Romuald Karmakar, bet Franciju – video mākslinieks Anrī Salā (Anri Sala). Aja Veiveja darbi būs apskatāmi arī divos satelītpasākumos: Zitelle Complex mākslinieks rekonstruēs leģendāro instalāciju Straight, kas pirmoreiz tika izstādīta Vašingtonas Hishhorn muzejā. Tā sastāv no vairākām tonnām tērauda armatūras, kas pēc 2008. gada baisās zemestrīces Sichuan provincē palika pāri no skolām, toreiz aprokot vairāk nekā 5000 skolnieku. Savukārt Sant’Antonin baznīcā būs skatāms pilnīgi jauns mākslinieka darbs, kuru Veivejs iecerējis kā dialogu ar vēsturisko arhitektūru, jeb mūsdienu Ķīnas sveicienu Venēcijai.

Krievijai simt gadu laikā ārvalstu kurators

Runājot par nacionalitāšu miksli, var izcelt, ka šogad pirmo gadu Krievijas paviljona ekspozīcijai ir ārvalstu kurators – Berlīnes Nacionālo galeriju direktors Udo Kitelmans (Udo Kittelmann), kurš cita starpā The Art Newspaper atzinis, ka nosoda Vācijas izvēli piedalīties ar Aju Veiveju, jo visticamāk tieši viņš piesaistīs galveno preses uzmanību, pārējos trīs māksliniekus atstājot ēnā. Krievija turpina pagājušajā biennālē aizsākto tradīciju izrādīt Maskavas konceptuālisma pārstāvjus. Šogad ekspozīciju veido Vadims Zahārovs (Vadim Zakharov), kurš, starp citu, Venēcijas biennālē piedalās jau otrreiz (pirmā reize bija 2001. gadā). Vēl var piebilst, ka Krievijas paviljona ēkai šogad aprit 100 gadi kopš tika sākta tās būvniecība. Paviljons tika pabeigts 1914. gadā pēc Alekseja Skuševa (Aleksej Scusev) projekta.


Globālo tīmekli jau apjoņojis video klips, kas kalpo gan kā Lietuvas un Kipras nacionālo paviljonu izstādes pieteikums, gan arī kā ilustrācija biennālei allaž piedēvētajam titulam “mākslas olimpiskās spēles”

Latvija, Igaunija, Lietuva un… Kipra!

Arī Latvija un Igaunija pirmo reizi ir piesaistījusi ārvalstu kuratorus. Latvijas paviljona ekspozīcijā līdzdarbojas Ņujorkas institūcija Art in General, bet Igaunijas paviljona multidisciplināro komandu (ar igauņu mākslinieku Denešu Farkas tās centrā) vada poļu izcelsmes, bet ASV dzīvojošais kurators Adams Budaks (Adam Budak). Savukārt Lietuva – līdzīgi kā Vācija un Francija, šogad nolēmusi apspēlēt dalījumu nacionālajos paviljonos. Kurators Raimunds Malašausks (Raimundas Malašauskas) veido grupas izstādi Oo, piedaloties lietuviešu un kipras māksliniekiem. Principā tā ir vienota ekspozīcija, kas pārstāv divus nacionālos paviljonu vienlaicīgi. Proti – Lietuvu un Kipru.

Norvēģiju pārstāvēs Edvards Munks

Kas attiecas uz valsts atbalstu, savdabīgu rotaļu ir izspēlējusi Norvēģija. Stāsts ir tāds, ka valsts finansējums netika piešķirts. Taču Norvēģijas laikmetīgās mākslas centrs OCA nolēma ekspozīciju rīkot par spīti neiespējamībai. 55. Venēcijas mākslas biennālē Norvēģiju pārstāvēs leģendārās gleznas “Kliedziens” autors Edvards Munks, kuram šogad aprit 150 gadi. Ekspozīcija tiek rīkota sadarbībā ar Fondazione Bevilacqua La Masa, Galleria di Piazza San Marco, un tur arī apskatāma. Rūgta asprātība jeb pamācība to valstu ekspozīciju veidotājiem, kas var nonākt līdzīgā situācijā, proti, – vienmēr ir vēl iespēja vest vecmeistarus… Ekspozīcijā būs skatāmi reti izrādīti Munka darbi, kā arī pavisam jauna filma Dirty Young Loose (rež. Lene Berg, 2013, 32 min). 

Apvienotie Arābu Emirāti iegūst pastāvīgu paviljonu

Pirms nedēļas tika izziņots, ka Apvienotiem Arābu Emirātiem tiek piešķirts pastāvīgs paviljons Arsenāla teritorijā. Līgums šobrīd parakstīts uz 20 gadiem. Jāatzīmē, ka 2011. gadā tika uzsākts 20 miljonu eiro projekts Arsenāla centrālās daļas rekonstrukcijai, kā rezultātā ir arīdzan vairāk vietas, kur izvietot nacionālās ekspozīcijas. (Arī šīgada jaunpienācēja Vatikāna paviljons atrodas Arsenālā.)

Vērts atzīmēt!

Ieskicēsim vēl dažus akcentus, kurus vērts pamanīt. Ja gadījumā esat Ņujorkā dzīvojošā mākslinieka, arhitekta un kinorežisora Alfredo Džāra (Alfredo Jaar) daiļrades cienītājs, tad jādodas uz Čīles nacionālo paviljonu, kura ekspozīciju šogad veido tieši viņš. Savukārt amerikāņu fotogrāfes un tēla hameleones Sindijas Šērmanes (Cindy Sherman) mīļotājiem uzmanīgi jāizstaigā Masimiliāno Džoni kūrētā izstāde Arsenālā, jo Šērmanei tās ietvaros uzticēts veidot “izstādi izstādē”. Bet tos, kam Venēcijā ieplānota atpūta, varētu uzrunāt islandiešu performanču mākslinieka Ragnara Kjartansona (Ragnar Kjartansson) pavisam jauns darbs – S.S. Hangover (tulkojumā – paģiras). Cilpu un atkārtojuma meistars radījis četru stundu performanci, kuras ietvaros vairāki mūziķi uz koka kuģīša klāja atskaņos Vāgnera reperturāru. Kuģītis burās starp diviem pieturpunktiem Arsenāla kanālā – turp un atpakaļ, un atkal turp. Brauciena laikā mūziķi pa vienam vien tiks izsēdināti krastā, lai pēcāk tos atkal uzņemtu uz klāja. Mūziku spēlē vien tie, kas palikuši uz kuģa.

Laikmetīgās mākslas enciklopēdija

Līdztekus Masimiliāno Džoni izstādei “Enciklopēdiskā pils” savu prezentāciju piedzīvos jauna grāmata – “Laikmetīgās mākslas enciklopēdija”, kuras autori ir Džoni, kā arī itāļu kurators Achille Bonito Oliva, Venēcijas biennāles prezidents Paolo Baratta u.c.

P.S.

Kaut biennāles beigu datums ir 24. novembris, vairāki paviljonu veidotāji kravā mantas jau agrāk. Ja esat nolēmuši izbēgt Itālijas vasaras svelmi un doties baudīt mākslu rudenī, lieciet to aiz auss. Piemēram, Norvēģijas ekspozīcija skatāma līdz 22. septembrim u.tml. 

0 0 - 28.05.2013 14:51
Nevis Latvijas, bet Lietuvas ekspozīcija līdz 15. septembrim