Vitra Campus

Central Switch-Yard, Bāzele

Arhitektu birojs Herzog&de Meuron (1998–1999)
Munchenstrasse 115

Herzog&de Meuron Federālajam Šveices dzelzceļam projektēto pārslēgšanas staciju garāmbraucot nav iespējams nepamanīt – industriālajā ainavā tā atgādina mirgojošu sirreālu skulptūru, kurai nav iespējams piekļūt, bet no kuras ir gandrīz neiespējami atraut acis. 26 metrus jeb desmit stāvus augstā ēka   līdzinās formas ziņā minimālistiskam, bet sajūtu ziņā ekspresīvam trapeces un taisnstūra mutantam.

Vitra – Center, Grenzach-Wyhlen

Arhitekts – Frank O.Gehry (1992–1994)
Klunenfeldstrasse 22

Mēbeļu ražotāja Vitra (skat. Vitra Campus) otrā mājvieta un amerikāņu arhitekta pirmā ēka Šveicē. Visu iespējamo ģeometrisko formu kombinācija jeb klasisks, ekspresīvs “konservbundžu spridzinātāja” Gērija spēļlaukums.

Burghof teātris, Lorrach

Arhitekti – Wilfrid and Katharina Steib (1995–998)
Herrenstrasse 5

Multifunkcionāls kultūras centrs – telpa teātra izrādēm, performancēm. Pateicoties neparastajai arhitektūrai, ēka savulaik izraisīja pretrunīgu diskusiju lavīnu vietējo iedzīvotāju vidū. Tās 84 metrus garais jumts līdzinās vēja viegli piepūstai burai, kas pacēlusies no ēkas jumta tiecas pretim debesīm. Iepretim  teātra ieejai atrodas pazīstamā amerikāņu mākslinieka Brūsa Naumana  gigantiskā tērauda instalācija “Truncated Pyramid Room”, kas vietējiem nereti kalpo arī par divriteņu novietni.

Trinational Environmental Centre, Weil Am Rhein

Arhitekte – Zaha Hadida (1996 – 1999)
Mattrain 1

1999. gada nacionālajam dārzu šovam “Green 99” Zahas Hadidas projektētais paviljons šobrīd pārtapis vides centrā. Pļavā dusošā 140 metrus garā betona strēle atgādina urbānu enkuru vai mazliet futūristisku, skulpturālai takai līdzīgu rampu, kas tā vien mudina uzkāpt un apmierināt ziņkāri, izbaudot ēku no visiem iespējamiem rakursiem. Rampas malas ir piebērtas oļiem, bet tās vidus arī kalpo kā taka, piedāvājot sajūtu ziņā mazliet sirreālu pastaigu – pa šķietami nekurienē, pļavas vidū, starp kokiem iemājojušu dīvainu, urbānu svešķermeni. 

Vitra Campus, Weil am Rhein

Vien pāris kilometru attālumā no Bāzeles – Vācijas, Šveices un Francijas robežu krustpunktā atrodas Weil am Rhein. Neliela industriāla pilsētiņa, kas pasaules dizaina kartē paguvusi iemantot teju vai dizaina tūristu Mekas statusu. Weil am Rhein mājo pazīstamā mēbeļu ražotāja Vitra nu jau leģendārais un pasaules mediju uzmanības lutinātais Vitra Campus – unikāla mūsdienu arhitektūras “dizainlenda” jeb kompaktākā teritorija pasaulē, kur tādā koncentrācijā rodami pasaulslavenu arhitektu projekti. Frank Gehry, Tadao Ando, Zaha Hadid, Jean Prouve, SANAA, Alvaro Siza, Herzog & de Meuron – teju visa zvaigžņu plejāde sānu pie sāna. Lasīt vairāk

Krēslu projekts, Weil am Rhein

1998. gadā Vitra kopā ar Weil am Rhein pilsētu aizsāka vēl vienu neordināru dizaina projektu, kas šobrīd izvērties visai aizrautīgā tūristu atrakcijā, piešķirot Weil am Rhein “krēslu pilsētas” statusu arī vistiešākajā nozīmē. Tā ietvaros savdabīgā krēslu brīvdabas muzejā pārtapušas arī Weil am Rhein ielas, visdažādākajos pilsētas nostūros – skvēros, parkos, pie māju sienām, uz jumtiem, krustojumos utt. eksponējot nu jau 21 dizaina vēsturē ikonisku krēslu modeli. To izmēri ir gigantiski, variējoties mērogā no 1,5:1 līdz 8:1. Un tā kā krēslu dizains, pateicoties jauniem materiāliem un tehnoloģijām aizvien tiek pilnveidots, papildināta tiek arī to brīvdabas kolekcija. Piemēram, dāņu dizainera Jorgen Hovelskov 1963. gadā radītais Arfas Krēsls uzsēdināts uz kādas šķietami pavisam parastas dzīvojamās mājas fasādes (Haupstrasse 291) un atgādina dīvainu skulptūru. Savukārt netālu no pagrieziena, kas ved uz vēl vienu Weil am Rhein arhitektūras tūrisma galamērķi - Zahas Hadidas 1999. gada nacionālajam dārzu šovam projektēto paviljonu, kas šobrīd pārtapis vides centrā, atrodas Alessandro Medini 1974. gadā radītais krēsls Lassu, kam drīzāk gan piedēvējams nevis krēsla, bet mākslas objekta statuss un kuru tā autors savulaik arī nodēvējis par “pieminekli garīgai lietošanai”.