Foto

Arhitektūras pieturpunkti Bāzeles apkaimē

Anothertravelguide.com
12/06/2012 

Šomēnes visu mākslas tirgus haizivju, lielo un mazo spēlētāju galamērķis ir Bāzele, kur no 14. līdz 17. jūnijam notiek prestižākais mākslas tirgus pasākums Art Basel. Taču, kliedējot mākslas pārsātinājumu, noteikti vērts Bāzelē uzkavēties mazliet ilgāk. Kaut tās apkaime trīs valstu – Šveices, Vācijas un Francijas robežu krustpunktā, mēroga ziņā atgādina vien tādu palielu kabatslakatiņu, Bāzele ir ne tikai mākslas, bet arī īstens arhitektūras un dizaina cienītāju svētceļojuma galamērķis. Piedāvājot teju neticamu laikmetīgās arhitektūras koncentrāciju tik nelielā teritorijā. Renco Piano, Zaha Hadida, Frenks Gērijs, Mario Botta, SANAA, tie ir tikai daži no te pārstāvētajiem vārdiem. Turklāt Bāzele ir arī tādu pazīstamu arhitektūras biroju kā Diener&Diener un Herzog&de Meuron mājvieta, kas nenoliedzami veicinājis neordināru arhitektūras projektu attīstību reģionā.

Foundation Beyeler, Bāzele

Arhitekts – Renco Piano (1994 -1997
Baselstrasse 101

1997. gadā durvis vērušais Beielera fonds tapa kā mākslas kolekcionāra un dīlera Ernsta Beielera vērienīgās 20. gadsimta mākslas kolekcijas mājvieta. Itāļu arhitekta Renco Piano projektētajai ēkai piemīt gandrīz iracionāls  poētisks skaistums. Tā atrodas skaistā parkā ap Villa Berower, veidojot harmonisku arhitektūras, gaismas un mākslas sintēzi. Jau pati ainava vien ir kā dzīva glezna – vecu koku ieskautais, reljefainais zaļais mauriņš, kurā ik pa mirklim iemājo kāda jauna, ar aktuālām muzeja izstādēm saistīta skulptūra,  aiz provizoriskā žoga vīd kukurūzas lauks un blakus tam ganās govis. Renco Piano ēka kopējā ainavā ir kā vienkāršības kvintesence, ļaujot triumfēt tīrai formai, mākslas un dabas spēkam. Ēkas priekšplānā ir dīķis, tādējādi vizuāli to vēl vairāk sapludinot un satuvinot ar zemes virsmu. Muzeja galvenā kolekcija apzināti izvietota vienā stāvā, tā apmeklējumu nesarežģījot ar kāpnēm, bet, gluži pretēji – piešķirot tam tādu kā gaišu vieglumu. Baltas sienas, plašums, gaisma un mazliet robusta, vienkārša koka grīda. Galvenajā zālē ar lielajiem stikla logiem – tieši iepretim dīķim, eksponēts muzeja lepnums – Kloda Monē triptihs The Water-lily Pond (1917.-1920.). Turpat ir vienkāršs koka sols, kurā apsēžoties visi epiteti kļūst banāli, jo laiks vienkārši izgaist – pazūd neticamajā dabas, arhitekta un mākslas uzburtajā iracionālajā telpā.

Līdz pat 2. septembrim Beielera fondā skatāma kiča lielmeistara, par 21. gadsimta Endija Vorhola sekotāju dēvētā amerikāņu mākslinieka Džefa Kūnsa retrospekcija.

Schaulager Foundation, Bāzele

Arhitekti – Herzog & de Meuron (2000 – 2003)
Ruchfeldstrasse 19

Schaulager fonds ir vērienīgās Emanuel Hoffman mākslas fonda kolekcijas mājvieta. Tiesa, publikai ēka atvērta tikai pusgadu, jo ik gadu tajā notiek tikai viena izstāde. Ņemot vērā vērienīgus paplašināšanas darbus, arī šobrīd ēka ir slēgta, taču to apskatīt noteikti ir vērts. Schaulager fonds atrodas Bāzeles industriālajā rajonā, tā veidolam atgādinot smagnēju, brutālu noliktavu, kuras brūnās fasādes raksts ir kā izteikti raupjš smilšpapīrs vai šķiet tapis no turpat būvlaukumā rodamās zemes un oļiem. Logu vietā ir vien “dabiski ieplaisājis” stikla robojums. Pie ieejas Schaulager atrodas neliela ēka ar divslīpju jumtu, kas vēl vairāk izceļ  celtnes monumentālismu.

Savukārt Art Basel laikā izstāžu skvērā atradīsies Herzog& de Meuron dizainēts pagaidu paviljons – Schaulager Satellite.


Museum Tinguely, Bāzele

Arhitekts – Mario Botta (1993 – 1996)
Paul Sacher-Anlage 2

Museum Tinguely ir veltījums slavenākajam Bāzeles māksliniekam, skulptoram Žanam Tingelī. Tā vizuālā veidola autors ir šveiciešu arhitekts Mario Botta, kurš radījis īsteni atbilstošu mājvietu Tingelī kinētiskajām skulptūrām. Kopš atvēršanas brīža – 1996. gada, muzejs kļuvis par vienu no iecienītākajiem Bāzles tūrisma galamērķiem.

Goetheanum, Dorach

Arhitekts – Rūdolfs Šteiners (1925 – 1928)
Ruttiweg 45

Austriešu filozofa un arhitekta Rūdolfa Šteinera ekscentriskā Goetheanum ēka (1925. - 1928.) arhitektūras vēsturē iegājusi arī kā viena no pirmajām ēkām, kas pilnībā tikusi uzcelta no betona. Goetheanumatrodas 10 kilometrus no Bāzeles, Dornaha kalnā un pamanāms jau no krietna attāluma, pirmajā mirklī mežu un vīnogu lauku ieskautajā ainavā uzjundījot asociācijas ar Gaudi Casa Mila Barselonas centrā. Ēka ir tik pašpietiekama, ka Goetheanum, šķiet, nav iespējams ietilpināt nevienā stilistiskā kategorijā. Savā ziņā tā ir kā sirreāls kalna galā brīnumaini materializējies brīvās domas lidojums. Šobrīd Goetheanum atrodas Šteinera savulaik iedibinātā Anthroposophical Society un School of Spiritual Sience. Ēku iespējams arī izstaigāt un visdīvainākās sajūtas piemeklē monumentālajā otrā stāva terasē, kas šķietami apliecas ēkai visriņķī, radot iespaidu, ka stāvi uz kādas spokainas, saules apspīdētas tektoniskas virsmas - ārpus laika un telpas un dzīves tur lejā.

Central Switch-Yard, Bāzele

Arhitektu birojs Herzog&de Meuron (1998–1999)
Munchenstrasse 115

Herzog&de Meuron Federālajam Šveices dzelzceļam projektēto pārslēgšanas staciju garāmbraucot nav iespējams nepamanīt – industriālajā ainavā tā atgādina mirgojošu sirreālu skulptūru, kurai nav iespējams piekļūt, bet no kuras ir gandrīz neiespējami atraut acis. 26 metrus jeb desmit stāvus augstā ēka   līdzinās formas ziņā minimālistiskam, bet sajūtu ziņā ekspresīvam trapeces un taisnstūra mutantam.

Vitra – Center, Grenzach-Wyhlen

Arhitekts – Frank O.Gehry (1992–1994)
Klunenfeldstrasse 22

Mēbeļu ražotāja Vitra (skat. Vitra Campus) otrā mājvieta un amerikāņu arhitekta pirmā ēka Šveicē. Visu iespējamo ģeometrisko formu kombinācija jeb klasisks, ekspresīvs “konservbundžu spridzinātāja” Gērija spēļlaukums.

Burghof teātris, Lorrach

Arhitekti – Wilfrid and Katharina Steib (1995–998)
Herrenstrasse 5

Multifunkcionāls kultūras centrs – telpa teātra izrādēm, performancēm. Pateicoties neparastajai arhitektūrai, ēka savulaik izraisīja pretrunīgu diskusiju lavīnu vietējo iedzīvotāju vidū. Tās 84 metrus garais jumts līdzinās vēja viegli piepūstai burai, kas pacēlusies no ēkas jumta tiecas pretim debesīm. Iepretim  teātra ieejai atrodas pazīstamā amerikāņu mākslinieka Brūsa Naumana  gigantiskā tērauda instalācija “Truncated Pyramid Room”, kas vietējiem nereti kalpo arī par divriteņu novietni.

Trinational Environmental Centre, Weil Am Rhein

Arhitekte – Zaha Hadida (1996 – 1999)
Mattrain 1

1999. gada nacionālajam dārzu šovam “Green 99” Zahas Hadidas projektētais paviljons šobrīd pārtapis vides centrā. Pļavā dusošā 140 metrus garā betona strēle atgādina urbānu enkuru vai mazliet futūristisku, skulpturālai takai līdzīgu rampu, kas tā vien mudina uzkāpt un apmierināt ziņkāri, izbaudot ēku no visiem iespējamiem rakursiem. Rampas malas ir piebērtas oļiem, bet tās vidus arī kalpo kā taka, piedāvājot sajūtu ziņā mazliet sirreālu pastaigu – pa šķietami nekurienē, pļavas vidū, starp kokiem iemājojušu dīvainu, urbānu svešķermeni. 

Vitra Campus, Weil am Rhein

Vien pāris kilometru attālumā no Bāzeles – Vācijas, Šveices un Francijas robežu krustpunktā atrodas Weil am Rhein. Neliela industriāla pilsētiņa, kas pasaules dizaina kartē paguvusi iemantot teju vai dizaina tūristu Mekas statusu. Weil am Rhein mājo pazīstamā mēbeļu ražotāja Vitra nu jau leģendārais un pasaules mediju uzmanības lutinātais Vitra Campus – unikāla mūsdienu arhitektūras “dizainlenda” jeb kompaktākā teritorija pasaulē, kur tādā koncentrācijā rodami pasaulslavenu arhitektu projekti. Frank Gehry, Tadao Ando, Zaha Hadid, Jean Prouve, SANAA, Alvaro Siza, Herzog & de Meuron – teju visa zvaigžņu plejāde sānu pie sāna. Lasīt vairāk

Krēslu projekts, Weil am Rhein

1998. gadā Vitra kopā ar Weil am Rhein pilsētu aizsāka vēl vienu neordināru dizaina projektu, kas šobrīd izvērties visai aizrautīgā tūristu atrakcijā, piešķirot Weil am Rhein “krēslu pilsētas” statusu arī vistiešākajā nozīmē. Tā ietvaros savdabīgā krēslu brīvdabas muzejā pārtapušas arī Weil am Rhein ielas, visdažādākajos pilsētas nostūros – skvēros, parkos, pie māju sienām, uz jumtiem, krustojumos utt. eksponējot nu jau 21 dizaina vēsturē ikonisku krēslu modeli. To izmēri ir gigantiski, variējoties mērogā no 1,5:1 līdz 8:1. Un tā kā krēslu dizains, pateicoties jauniem materiāliem un tehnoloģijām aizvien tiek pilnveidots, papildināta tiek arī to brīvdabas kolekcija. Piemēram, dāņu dizainera Jorgen Hovelskov 1963. gadā radītais Arfas Krēsls uzsēdināts uz kādas šķietami pavisam parastas dzīvojamās mājas fasādes (Haupstrasse 291) un atgādina dīvainu skulptūru. Savukārt netālu no pagrieziena, kas ved uz vēl vienu Weil am Rhein arhitektūras tūrisma galamērķi - Zahas Hadidas 1999. gada nacionālajam dārzu šovam projektēto paviljonu, kas šobrīd pārtapis vides centrā, atrodas Alessandro Medini 1974. gadā radītais krēsls Lassu, kam drīzāk gan piedēvējams nevis krēsla, bet mākslas objekta statuss un kuru tā autors savulaik arī nodēvējis par “pieminekli garīgai lietošanai”.