Foto

Robežas modes kino

Par piedzīvoto Berlīnes Modes filmu festivālā

Monta Gāgane
16/06/2017

Foto: Monta Gāgane

Modes fotogrāfija, šķiet, savu nozīmi attaisnojusi jau no pagājušā gadsimta sākuma. Tomēr, attīstoties tehnoloģijām, interneta kultūrai un augot klientu pieprasījumam, kustīgais attēls, kas veltīts modes un stila attēlojumam, industrijā sāk liet stingrākus pamatus tikai tagad. Tā kā šis video žanrs šobrīd apvieno kā vizuālās mākslas un reklāmas, tā mūzikas klipa un naratīvkino pazīmes, modes filmu skaidrās robežas un definīcija tiek vēl meklēta. Rezultātā to veidotājiem iespējama pilnīga radošā brīvība. Taciņa pļavā vēl nav iestaigāta, un, domājams, katrs solis šajā laukā to šobrīd iemīda. Iespēja eksperimentēt, riskēt un izaicināt savu kreatīvo muskuli modes filmu izveidē piesaista daudzus jaunos režisorus, mediju skolas atver tam īpaši veltītas studiju programmas un vairākās pasaules malās tiek formēti arvien jauni video žanram veltīti festivāli, lai vienuviet savestu kā to veidotājus, tā pircējus.

Viens no šobrīd atpazīstamākajiem modes filmu festivāliem Eiropā meklējams Berlīnē. Tas šogad 8. un 9. jūnijā teātrī „Columbia” jau piekto gadu kopā pulcēja modes, skaistuma un dzīvesstila filmu, mūzikas un eksperimentālo klipu veidotājus un zīmolu pārstāvjus, lai ne tikai izceltu un apbalvotu jaunos talantus, bet arī veicinātu sadarbību veidošanos un izrādītu plašu pēdējā laika labāko modes filmu programmu. Turklāt tā bija veidota fokusējoties arī uz citu pasaules modes filmu festivālu, piemēram, Meksikas, Buenosairesas un Stambulas, uzvarētāju darbiem, kā arī nošķīra tādus video veidus kā mūzikas klipi, studentu modes filmas u.c. Notikuma divu dienu programma paralēli filmu izrādīšanai tika aizpildīta ar vairākām publiskām sarunām, paneļdiskusijām un projektu analīzēm brīvā atmosfērā, pie mikrofona aicinot kā Vācijas, tā pasaules nozares profesionāļus no dažādiem video izstrādes departamentiem.

 

No pirmās dienas lekcijām izceļama angļu teātra un video režisora Džo Konora (Joe Connor) uzstāšanās „Spēles māksla”. Aicinot klausītājus nekad neapspiest savu iekšējo klaunu un nebaidīties dažreiz būt idiotam istabā, Konors uzsvēra spēles elementu un rotaļīguma nozīmi cilvēku dzīvē. Šāda pieeja vērienīgi spējot uzlabot gan savstarpējo saskarsmi, gan darba produktivitāti, radošās aktivitātes un to rezultātus. Toties dizaineris un radošais guru Džeremijs Taijs Abets (Jeremy Tai Abett), kurš bijis ne tikai Google kreatīvais prāts, bet strādājis arī ar tādiem zīmoliem kā Adidas un Zalando, lika ieskatīties nākotnē, kā filmu veidotājiem pēc iespējas labāk sastrādāties ar aizvien advancētākām tehnoloģijām. Viņaprāt, tās jau pavisam drīz rosinās atmest vairākas profesijas un fizisko darbu, kas liks cilvēkiem vairāk pievērsties radošajām sfērām. To publiskajā sarunā apstiprināja arī franču režisors Matiass Čeleborgs (Mathias Chelebourg), kurš, izaicinot dažādus tehniskos risinājumus, jau agrā vecumā sadarbojies ar tādiem zīmoliem kā Dior, Orange, Nike, Renault un Microsoft. Modes industrijas, reklāmas un tehnoloģiju nākotnes simbiozi festivālā viņš prezentēja ar savu virtuālās realitātes filmu, kas izstrādāta sadarbībā ar Prada. Dienas kārtībā iekļauti tika jautājumi arī par satura un vizuālās komunikācijas veidošanu, kā arī mūzikas un montāžas nozīmi video izstrādē – atslēga uz labiem darbiem kopumā slēpjoties personīga un dziļa stāsta veidošanā un pieredžu būvēšanā. 

 

Arī otrā festivāla diena bija ne mazāk piesātināta kā padziļinātu, tā seklāku nozares gudrību. Sarunu cikls tika sākts ar 3D video projektu izskatīšanu kompānijām G-Star, Adidas un Nike vairāku starptautisku atzinību guvušā vācu režisora un trīsdimensiju meistara Rudigera Kaltenhauzera (Rudiger Kaltenhauser) izpildījumā. Viņš ne tikai atklāja, kā tiek izstrādātas reālistiskas auduma šķiedru 3D animācijas, bet arī, kā šāda veida projekti tiek vadīti un saskaņoti ar pasūtītāju. Vēlāk visiem negaidītu atkāpšanos no sarunas pieteiktā temata lika piedzīvot branded entertainment galva Stefans Velenss (Stephen Whelen) no kompānijas Pulse Films. Atsacījies no savas kompānijas un darba apraksta, viņš uzstāšanās laiku aizpildīja ar sarunu par cilvēku virtuālo drošību, privātumu un lielo kompāniju iespēju izsekot ikkatru viedtālruņa lietotāja soli. Velensa mērķis bija rosināt klausītājus padomāt pirms atkal nospiest piekrītu garam noteikumu sarakstam, sākot lietot jaunu telefona aplikāciju, kā arī sekot līdzi, cik produktīvi un vai vispār nepieciešams laiku patērēt sociālajos tīklos. Ironiskā kārtā drīz pēc tam uzstājās franču mārketinga aģentūras Ykone dibinātājs Olivers Bilons (Olivier Billon) par to, kā pareizs sociālo tīklu lietojums nodrošina panākumus biznesā un radošajā darbā. Toties otrās dienas sarunu nagla programmas noslēgumā bija publiskā intervija ar vairākkārt godalgoto un vienu no pasaulē pieprasītākajiem luksus zīmolu video režisoriem un fotogrāfiem Bruno Aveilanu (Bruno Aveillan). Balstoties uz savu pieredzi, ko viņš ieguvis sadarbojoties ar tādiem brendiem kā Louis Vuitton, Chanel, Swarovski un Lanvin, jaunos autorus samērā īsā laika ierobežojumu dēļ viņš tikai klišejiski aicināja nebaidīties no savas vīzijas, riska un brīvās interpretācijas.

 

Festivāla lekciju un sarunu cikls kopumā spēja sabangot auditorijas radošos prātus gan ejot tēmas dziļumā un smalkās detaļās, gan koķetējot jau ar visiem nozarē sen zināmām, vispārīgām banalitātēm un viegliem atgādinājumiem. Rādot piemērus un daloties pieredzē paši runātāji kalpoja kā lieliski paraugi tam, kā eksperimentēšana un pašmācība bieži vien virza pretī panākumiem ātrāk nekā sekošana tradīcijai un grāmatu gudrībām. Tomēr jāatzīst, ka visu festivāla sarunu kvalitāte nav vērtējama vienlīdzīgi, jo detaļām uzstāšanās laikā bieži vien runātājiem nepietika laika. Visvairāk festivāls cieta kvalitatīvu paneļdiskusiju veidošanā, jo, lai gan dalībnieki tajās bija spēcīgi, visiem sarunā iedziļināties nebija iespējams. Rezultātā tās bieži vien iemantoja tikai virspusēju apveidu un pārtapa vieglās pļāpās.

 

Lai gan notikums pasaules modes festivālu kartē ieņēmis būtisku punktu, tā apmeklētāju skaits nebija tik plašs kā gaidīts, ko visdrīzāk izskaidro pasākuma biļešu augstās cenas. Tomēr tā kā festivāla mērķis ir saliedēt un radīt draudzīgu modes filmu pasaules iemītnieku ģimeni, cilvēku nepieblīvētais formāts notikumam nāca tikai par labu. Paralēli jau pasākuma programmā iekļautajiem kontaktu ātrajiem randiņiem tā apmeklētāji jau ātri vien ķērās pie jaunu kolēģu meklējumiem un profesionālo kontaktu dibināšanas. Daudziem festivāls kalpojis kā jauns atsperšanās punkts, citiem – drīzāk viegla atelpa no kārtējā lokāciju skautinga. Tomēr visiem tas bijis vēl viens solis tuvāk neatklātajam – kas tad ir modes kino?

Lūk, daži no spilgtākajiem festivāla starptautiskās žūrijas godalgotajiem video:

Labākā zīmola filma, Labākie kostīmi


Labākā Eiropas filma, Labākās lokācijas

Zelta balva par ideju

Zelta balva par kameras darbu

Labākais eksperimentālais video, Zelta balva par video efektiem

Labākais mūzikas video

Labākā studentu filma