Foto

“Procesa” ceļvedis

Īssaruna ar eksperimentālā kino festivāla “Process” vienu no kuratorēm Lāsmu Bērtuli

Monta Gāgane
22/03/2017

Lai gan Latvijā kino notikumu laiks vairāk asociējams ar rudeni, laužot ledu pretī eksperimentālā un analogā kino kultūras attīstīšanai Baltijā un kino tradīcijas aktualizējot arī pavasarī, šonedēļ no 22. līdz 25. martam Rīgā norisināsies starptautisks eksperimentālā kino festivāls “Process”. Par savām mājām pieņemot kinoteātri “Kino Bize”, Ģertrūdes ielas teātri, Kaņepes kultūras centru un RIXC Mediju telpu, festivālā būs iespēja redzēt ne tikai analogā formāta klasiku un mūsdienu autoru veidotas filmas to oriģinālajā 8 mm un 16 mm lentes formātā, bet arī piedzīvot paplašinātā kino jeb expanded cinema performances, kā arī piedalīties lekcijās un diskusijās par eksperimentālajā un analogajā kino aktuāliem jautājumiem.

Lai noskaidrotu, kā veicies festivāla sagataves darbos un ko svarīgi katrā no festivāla dienām nepalaist garām, uz īsu sarunu tika aicināta viena no festivāla kuratorēm Lāsma Bērtule.


Eksperimentālā kino festivāla “Process” direktore Ieva Balode un kuratore Lāsma Bērtule. Foto: twitter.com/LRKultura

Kur cēlusies ideja rīkot eksperimentālā kino festivālu?

Sākotnējā ideja par to radās no eksperimentālā kino vakariem, ko pagājušajā gadā “Kino Bizē” veidoja festivāla direktore un analogā kino pētniece Ieva Balode. Tur viņa reizi mēnesī rādīja dažādas mūsdienu kino mākslinieku veidotas filmas un sāka aicināt ciemos arī to autorus, lai viņi paši varētu ne tikai iepazīstināt ar savu darbu, bet arī izrādīt to analogā formātā. 

ARHĪVS: Analogo mediju burvība. Ekspresintervija ar Ievu Balodi 

Kad pagājušā gada rudenī tika dibināta biedrība “Baltic Analog Lab”, apvienojot entuziastus, kuriem svarīgs analogais kino, radās doma, ka šos vakarus vajadzētu turpināt koncentrētākā veidā. Rezultātā tapa ideja par “Procesu”. Biedrības galvenais mērķis šobrīd ir kultivēt jaunu kustību Baltijā, kas aktualizē filmu izveidi un izrādīšanu analogajā formātā. Tās tuvākais plāns – izveidot laboratoriju, kurā mākslinieki ar šīm tehnikām varētu brīvi strādāt. 

Lielā kino industrija šobrīd kļuvusi digitāla, un ir tikai daži režisori, kuriem ir īpaša vēlme un iespēja atļauties filmēt uz lentes. Analogā kino formāts vairāk pārcēlies uz mākslinieku teritoriju, kur autori bieži vien paši vada savas laboratorijas, attīsta un izrāda savas filmas. Eiropā un pasaulē analogās tehnikas atkal kļūst aktuālas un pārtop kā nišas lieta. Par to liecina arī pagājušā gadā Kodak izlaistā jaunā Super 8 mm kamera ar LCD displeju, joprojām tiek ražotas arī filmu lentas.


Kates Krolles filmas “Es gulēju tumsā” fragments. Publicitātes attēls

Notikums ir pirmais eksperimentālā kino festivāls Baltijā. Kā veicies sadarboties un atrast domu biedrus kaimiņvalstīs?

Festivālam ir cieša sadarbība ar diviem māksliniekiem no Lietuvas – Vītautu Jozenu (Vytautas Juozenas) un Justu Žekoni (Justas Žekonis). Ja tā varētu teikt, viņi ir absolūti analogā kino un fotogrāfijas gīki un ļoti labi pārzina visas šī formāta tehnikas. 

Lai gan Ieva Balode puišus pazina jau agrāk, ciešāka sadarbība festivāla rīkotājiem ar viņiem izveidojās pagājušā gada vasarā, kad abi pasniedza meistarklases “Super 8 kino darbnīcā” Jūrmalā. Šis notikums bija tāds kā sākuma punkts “Baltic Analog Lab” biedrības tapšanai. Arī festivālā “Process” šie mākslinieki uzstāsies ar savu performanci, kā arī piedalīsies diskusijā par Baltijas kino. Savulaik Lietuvā pastāvēja analogās tehnikas mākslinieku kolektīvs TreeLab, kurā darbojās arī Vītauts, tomēr šobrīd tas vairs neeksistē. 

Par Igauniju analogo kultūru neko īpaši daudz diemžēl neesam uzzinājuši, tomēr festivālā piedalīsies kaimiņu mākslinieks, animators Ūlo Pikovs (Ülo Pikkov), kura filma tiks izrādīta Baltijas eksperimentālā kino programmā.


Eksperimentālā kino festivāla “Process” filmu programmas treileris

Vai saņemot darbu pieteikumus, piedzīvojāt pārsteigumus?

Pirmais pārsteigums mums bija par to, ka tika iesūtīti tik daudzi darbi – vairāk nekā četri simti. Tomēr daļa no tiem bija arī tādi, kas neatbilda mūsu uzstādītajam noteikumam, ka filmām vismaz daļēji ir jābūt veidotām analogajā formātā. Otrais pārsteigums bija, ka darbi tika pieteikti no visas pasaules un kopumā bija ļoti spēcīgi un jauni – veidoti arī 2017. gadā. Rezultātā festivāla kopīgo filmu programmu sadalījām četros virzienos – “Atrasts attēls”, “Strukturālais kino”, “Kino eseja” un “Baltijas eksperimentālais kino”. Šāds programmas iedalījums veidots, lai dotu ieskatu, kādās formās eksperimentālās filmas pastāv. Turklāt pirms katras programmas seansa par to īsu ieskatu sniegts to kuratori.


Ievas Balodes un Jeļenas Glazovas audiovizuālās performances “Slavas dziesma“ publicitātes attēls

Viens no izplatītākajiem eksperimentālā kino virzieniem mūsdienu autoru darbos ir found footage jeb, kā mēs to tulkojām, “atrasts attēls”. No šīs programmas, manuprāt, izceļama 16 mm filma Wolkenschatten jeb “Mākoņa ēna”, ko veidojuši divi autori no Berlīnes – OJOBOCA. Viņi viesosies arī pašā festivālā ar savu paplašinātā kino performanci.

Režisora un teorētiķa Jāņa Putniņa kūrētā strukturālā kino programma izceļama ar to, ka no četrpadsmit tajā iekļautajām filmām septiņas tiks izrādītas analogi, un tās veidojuši spēcīgi autori. Bieži vien ir tā, ka filmām ir tikai viena analogā kopija un tā var būt tajā pašā laikā izrādīta kādā citā kino festivālā, vai arī mākslinieki savus darbus izplata tikai digitāli. Rezultātā novērtējam ikvienu iespēju filmas festivālā izrādīt analogi.


Maika Štolca filmas “Zem atmosfēras” fragments

Manuprāt, šādi izrādīšanas apstākļi programmā “Strukturālais kino”, daļu darbu projicējot digitāli, bet daļu – analogi, ļaus skatītājiem salīdzināt, kā šie projekcijas formāti atšķiras. Cilvēki ir tik ļoti pieraduši pie digitālā attēla, ka vairs neatceras vai vispār nezina, kā ir, kad darbs tiek izrādīts no filmas lentas. Tā rezultātā bieži vien rodas jautājumi, kāpēc analogais formāts vispār vairs svarīgs un kāpēc par tā saglabāšanu iespringt. Lai festivāla apmeklētājiem parādītu šī formāta skaistumu, kino projektors visu analogo filmu seansiem kā šajā, tā citās programmās tiks izvietots zālē, lai skatītājs var iegūt pilnu pieredzi to redzēt un dzirdēt, lai nekas nav paslēpts. No strukturālā kino programmas man pašai īpaši skaista šķita Argentīnas mākslinieka Džefa Zorijas (Jeff Zorrilla) filma “Saulespuķes”.

Iespējams, izvēle filmēt uz lentes kaut kādā ziņā jau pati ievirza autorus tajā strukturālā kino laukā, kur centrā ir filmas materialitāte un pašas iekšējie mehānismi.

Toties kino esejas programmā izceļama amerikāņu autora Maika Štolca (Mike Stoltz) filma “Zem atmosfēras”, bet Baltijas eksperimentālā kino seansā rādīsim gan salīdzinoši vecākas, gan mūsdienās veidotas filmas, tostarp, Arņa Rītupa un Haralda Elcera un Jura Poškus darbus, kā arī paredzēta mākslinieces Kates Krolles darba “Es gulēju tumsā” pirmizrāde.


Aleksandra Frolova darbs. Publicitātes attēls

Kuriem pasākumiem katrā no festivāla dienām vērts pievērst vislielāko uzmanību?

22. marts ir festivāla oficiālā atklāšanas diena un, protams, bez filmu programmas vissvarīgākais notikums šajā dienā gaidāms Kaņepes Kultūras centrā, kur līdz ar notikuma atvēršanu tiks atklātas arī Evas Saukānes un Aleksandra Frolova (Alexander Frolov) analogās fotogrāfijas izstādes, kā arī notiks audiovizuālās mākslinieces Waterflower koncerts. Tomēr, manuprāt, šajā dienā ne mazāk svarīga ir eksperimentālā kino pētnieces Ievas Balodes lekcija „Eksperimentālais kino. No avangarda līdz mūsdienām” kinoteātrī „Kino Bize”, kurā pirms festivāla galvenajiem notikumiem būs iespēja sevi tiem mazliet sagatavot un ievirzīt tematikas kontekstā.   


Eva Saukāne. Roots. Publicitātes attēls

23. marts festivālā plānota kā Baltijas diena, kurā noteikti visvairāk izceļama analogā paplašinātā kino jeb expanded cinema pasākums Kaņepes Kultūras centrā. Tas sastāvēs no trīs Baltijā dzīvojošo autoru priekšnesumiem, sadarbojoties dažādu jomu māksliniekiem un tiek izpildīti dažādā veidā variējot to projekcijas iespējas. 


Ksavjē Kerela performances publicitātes attēls

24. marta vakarā RIXC Mediju telpā notiks paplašinātā kino jeb expanded cinema performances, kurās varēs redzēt Ksavjē Kerela (Xavier Quérel) no Francijas un Nīderlandes/Lielbritānijas mākslinieka Karela Doinga (Karel Doing) uzstāšanos, par ko īpaši priecājamies. Tajā tiks izrādīta arī analogā 3D filma Twilight (“Krēsla”), kas tiks projicēta no diviem projektoriem.


Maikla Higinsa filmas “Dreifējošās pilsētas” publicitātes attēls

Toties 25. martā, kad kaut kāda apjausma par mūsdienu eksperimentālo kino būs iegūta, rīta pusē „Kino Bizē” būs iespēja noklausīties Jāņa Putniņa lekciju par tā pirmsākumiem, kā arī  noskatīties eksperimentālās pilnmetrāžas filmas pirmizrādi Maikla Higinsa (Michael Higgins) darbam “Dreifējošās pilsētas”, kurā savienojas visi festivāla izceltie eksperimentālā kino virzieni. Savukārt vakarā paredzēts festivāla noslēguma pasākums Ģertrūdes ielas teātrī, kurā notiks ļoti aizraujošu Eiropas mākslinieku performances, tostarp, OJOBOCA radītais “Jauns cilvēces muzejs”. Paši autori to dēvē par traumatoskopisku prezentāciju, kas tiks veidota kā intensīva pieredze, kurā skatītāji tiks vadīti cauri misijai radīt jaunu cilvēces muzeju. Toties Grega Poupa (Greg Pope) performancē Scoreline tās autors uz vietas veidos ne tikai filmas attēlu, bet arī skaņu celiņu, slīpējot ar slīpmašīnu un visādi citādi skaņu apstrādājot.


OJOBOCA. Performances “Jauns cilvēces muzejs” publicitātes attēls

Festivāla “Process” norises vietas Rīgā:

“Kino Bize” – Elizabetes iela 37 (ieeja no pagalma)
Kaņepes kultūras centrs – Skolas iela 15
RIXC Mediju telpa – 11. novembra krastmala 35 (ieeja no Minsterejas ielas)
Ģertrūdes ielas teātris – Ģertrūdes iela 101a (ieeja no pagalma, 2. stāvs)

process-fest.lv
facebook.com/process.fest