KINO  
Rolfa Jūliusa instalācija

Divi no melnajiem rāmjiem 2011. gada galerijā 0

Rihards Bražinskis
30/12/2011

Šis gads ir bijis zīmīgs ar daudzu radošu cilvēku nāvēm. Atdošu godu diviem sev estētiski tuvākajiem.

Avangardiskais īpatnis


Džordžs Lendovs jeb Owen Land

1944. gadā dzimušais amerikāņu eksperimentālais filmdaris Džordžs Lendovs (George Landow), kurš pazīstams arī ar pseidonīmu Owen Land, aktīvi darbojies 60. un 70. gados strukturālās filmas kustībā. Daudz izmantojis atrastu materiālu, un visi, izņemot viņa jaunākos veikumus, ir 8 un 16 mm formātā. Kā jau ierasts eksperimentālajā kino, autors atteicies no naratīva, uzskatot, ka tradicionālais naratīvs ir nevizuāls. Viņaprāt, viņa filmas intencionāli vairāk ir saistītas ar glezniecību nekā filmēšanu. Tas nenozīmē, ka Džordžam būtu bijis jāglezno pa tiešo uz lentas, bet gan, ka viņa interese materiālā ir gleznieciska, proti, ka viņš patiešām radījis (at)tēlus kā uz balta audekla, nevis filmējis to, kas pavēries objektīvam. Džordža Lendova darbībā ir daudz autortehnikas, ko pats gan neatklāj, neļaujot filmas apstrādei tikt atdalītai no pašas filmas. Viņa darbi nav par to, kas notiek attēlā, ko tas varētu simbolizēt utt., bet gan par pašu attēlu kā tādu vizuālās struktūras kontekstā.

Autoram savi darbi ir tikai un vienīgi māksla, taču ontoloģiskākā šķautnē viņš filmu ir uztvēris kā mikrokosmu jeb kā dzīves elementu analogu, proti, ka tai piemīt fizikalitāte, laiks un telpa, un pats skaistākais, ka tai nav nekā no tā visa – tai ir tikai ilūzija par to. Taču galvenokārt Džordža Lendova specifika ir bezkaunīgā parodijā. Viņš ņirgājās par filmu, tajā skaitā arī par pašu avangarda kino ar izglītojošu filmu manierēm, tiešiem tekstiem skatītājam televīzijas valodas stilā un arī pašreferencēm. Turklāt viņš arī bijis vienīgais filmdaris, kurš tajā laikā ķidājis reliģijas. Īpašu uzmanību pievērsis kristietībai, saskatot tās līdzību ar avangarda mākslu to abu konvencionalitātē pretēji to aizsākumam, respektīvi, aplami, ka kristietība ir tikusi atzīta, bet avangardu izstāda muzejos.

Viņa divas slavenākās īsfilmas ir 1966. gada bezskaņas Film in Which There Appear Edge Lettering, Sprocket Holes, Dirt Particles, Etc., kas sastāv no statiska kadra ar Kodak krāsu testa reprodukcijas cilpu un komponentiem, ko skatītājs parasti neredz – skrāpējumiem, marķējumu un zobratu robiem – visu kā daļu no attēla. Un sapņainā 1970. gada Remidial Reading Comprehension, kurā parādās auditorija no ekrāna skatupunkta, rīsu reklāma, pats autors skrienam pa mežu suņu reju pavadībā un teksti no ātrlasīšanas pamācībām, pilnībā nojaucot jelkādu realitātes izjūtu un parādot filmas mehānisko iedabu. Šī filma skatās uz mums, līdz pati kļūst par skatienu.

Džordžs Lendovs bija visai mistiska personība. Viņš bieži mēdza mainīt dzīvesvietas, nereti pazūdot bez pēdām uz vairākiem gadiem. Arī nomira viņš tikpat noslēpumaini kā dzīvojis. Viņa nāve tika paziņota mēnesi vēlāk, pēc tam kad līķis tika atrasts viņa dzīvoklī Losandželosā 8. jūnijā. Nākamā lapa >>