KINO  
Ekrānšāviņš no filmas Trapped

Ziemeļnieku noslēpumi: nordic noir un islandiešu seriāls Trapped 0

Aleksandra Rosa
17/05/2016

Mani piedzīvojumi Islandē nenoslēdzās ar ūdenskritumu, vulkānu, termālo baseinu apmeklēšanu un lakricas ēšanu, lai arī šī pieredze, kā jau minēju savā vēstulē no Islandes ziemeļiem, bija iespaidiem bagāta. Dzīvojot vienā viesu namā ar pāris islandiešiem, es nevarēju nepamanīt sajūsmu, ar kuru svētdienu vakaros tika ieslēgta vietējā televīzija. Tikko ar Agireiri apmaiņas studentiem noskatījāmies kārtējo Tarantino, televizora pults tika tūlīt pārņemta, lai ieslēgtu RÚV, Islandes nacionālo TV kanālu, kurš raidīja jauno seriālu Ófærð.

Pagaidām skaidrības par mana raksta tematu nav daudz. Fakts, kuru par šo islandiešu detektīvstāstu vēlos minēt jau tagad: tas uzdod bezgalīgi daudz jautājumu, kas sagrābj prātu un nelaiž to vaļā līdz pat pēdējās sērijas pēdējām minūtēm. Ófærð jeb Trapped latviešu valodā varētu tulkot kā “Ieslodzītie”, taču oficiālā tulkojuma neesamības dēļ izmantošu angļu versiju. Šis ir islandiešu režisora Baltazara Kormakūra, nesen Latvijā rādītās filmas “Everests” autora, seriāls, kurš tika palaists ēterā īsi pirms Jaunā gada. Pēc pirmās sezonas noslēguma varu droši teikt, ka Trapped ir spilgts nordic noir seriālu kultūras pārstāvis, kuram noteikti jāpievērš uzmanība, ja ir dzirdēts par dāņu un zviedru detektīvseriāliem “Slepkavība” (Forbrydelsen) un “Tilts” (Bron/Broen).

I

Nordic noir ir skandināvu detektīvdrāmu žanrs, kura vispasaules atpazīstamību aizsāka Stīga Larsona romāni par hakeri Līsbetu Salanderi. Triloģija “Millenium”, kurā ietilpst “Meitene ar pūķa tetovējumu”, “Meitene, kas spēlējās ar uguni” un “Meitene, kas izpostīja sirseņu pūzni”, piedāvāja noslēpumus, pēc kuriem alka miljoni lasītāju. Nav brīnums, ka pēc romāniem tika uzņemtas filmas, pēc filmām – citas filmas, un pēc citām filmām – vēl seriāli. Spilgtāko pilnmetrāžas filmu vidū varētu nosaukt The Hunters (1996) un False Trail (2011), taču šoreiz vairāk runāšu par nordic noir seriāliem.

Slepkavība” (Forbrydelsen) aizsākas ar jaunas meitenes skrējienu naksnīgā mežā. Pārbijusies, noasiņojusi, izģērbta, sekunžu attālumā no slepkavas – viņas stāsts ir bezcerīgs, un labvēlīgs atrisinājums vairs nav gaidāms. Par izmeklētājas Sāras Lundas uzdevumu kļūst izvarotāja un slepkavas atmaskošana, kas var būt gan meitenes vienaudzis, gan radinieks, gan arī varas institūciju pārstāvis. “Tilts” (Bron/Broen) jau pirmajās ainās demonstrē seriāla politisko ievirzi, gaidāmās intrigas un mahinācijas, politiķu attiecības ar marginalizētajām sabiedrības grupām. Tiek atrasts līķis uz tilta starp Dāniju un Zviedriju. Pirmais sarežģījums – ķermenis vidukļa zonā pārgriezts uz pusēm. Otrais sarežģījums – abas daļas nav no viena cilvēka. Kur ir vēl viena ķermeņa augšdaļa un kāju pāris? Dāņu un zviedru policijas pārstāvjiem nākas šo jautājumu risināt kopīgi, jo līķis tiek atrasts tilta pašā centrā, tieši uz robežas starp abām valstīm.

Jautājumu virknes, neatrisināmi sižetiskie mezgli, kas ievij brutālas slepkavības un meiteņu izvarošanas plašā politiskā kontekstā – šāds varētu būt nordic noir īss raksturojums. Žanra autori nespēlējas ar vienu noslēpumu, kura atrisināšanai veltīts viss darbs, tā vietā attēlojot visu sabiedrību kā noziedzīgu un cilvēka dabu kā visa ļaunuma avotu. Skatītāju nepamet nolemtības sajūta, apzināšanās, ka katrs no mums ir savā ziņā vainīgs. Seriālu centrā ir slepkavas psiholoģija, ar kuras pētniecību nodarbojas nordic noir izmeklētāji. Visa uzmanība tiek veltīta teorijām par to, kas pamudināja cilvēku uz likumpārkāpumu, kādas domas bija viņa prātā slepkavības brīdī, kādi apstākļi ietekmēja viņa pasaules redzējumu. Nordic noir slepkava nav impulsīvs, viņa darbības ir gadiem ilgi pārdomātas. Katrs solis ir precīzs līdz milimetram, tāpēc policijas mēģinājumi atrast formālus pierādījumus parasti beidzas nesekmīgi. Nordic noir noslēpumus var atklāt vien izmeklētāja intuīcija vai gadījums.

Ziemeļnieku sabiedrības attēlojums ir drūms, taču ikviens varonis ir kolorīts un pievilcīgs visā savā dīvainībā. Ļaunie un labie spēki – noziedznieki un izmeklētāji – ir skaidri noteikti, taču viņu darbību slēptie motīvi padara pat šķietami godprātīgākos tēlus par visnotaļ šaubīgiem, ambivalentiem tipiem. Gaisā virmo mulsums, izmisums, problēmu atrisināšanas neiespējamība. Nordic noir iezogas pašos psihes dziļumos, attēlojot varoņu sarežģīto, niansēto un nereti biedējošo pieredzi. Jāpiemin, ka slepkavas pieredze itin nav biedējošākā; daudz baisāka ir apzināšanās, ka pēc slepkavības dzīve rit tālāk, un bez soda palikušais noziedznieks var būt jebkurš no tuviniekiem.

Īpaši aktuāls ir varas attiecību attēlojums: slepkavas vara pār savu upuri mijas ar politiķu un žurnālistu varu pār sabiedrisko domu. Nordic noir drūmā vide ir piesātināta ar politiskām un seksuāla rakstura intrigām. Izmirkušās ziemeļu galvaspilsētu ielas, klaustrofobiskās policijas iecirkņa un cietuma telpas, atsvešinātie mājokļi parāda tieši to atmosfēru, kurā rodas noziedznieku plāni, tiek veikti šaubīgi politiskie lēmumi un veidojas saspīlētas tuvinieku attiecības. Tā ir vide, kas dāvā visus priekšnoteikumus komplicētai un perfekti izplānotai slepkavībai.

II

Baltazara Kormakūra Trapped ir nordic noir tematikas un islandiešu dzīves specifikas krustcelēs. Šis darbs apvieno skandināvu seriālu uzsvaru uz slepkavu psiholoģiju un Islandes sūros dabas apstākļus, salas izolētību un tās radītos izaicinājumus, rezultātā veidojot sarežģītu cilvēku un dabas attiecību portretējumu.

Saikne ar dabu tiek uzsvērta jau ievadkadros, kad titri tiek izvietoti uz pamīšus sakārtotiem Islandes dabas skatiem un cilvēka ķermeņa tuvplāniem. Asinsvadi un kalnu upes, ādas krokas un robotie lavas lauki, mugurkaula skriemeļi un sniega segtās kalnu virsotnes nofilmēti tā, ka tie gandrīz saplūst vienā veselumā. Īpaši pievilcīgs nav neviens no kadriem; zilganā un miesas bojājumiem pārklātā āda saskan ar tukšo un svešiniekus neielūdzošo dabu. Nedzīvais ķermenis, kura identitāti kamera tā arī neatklāj, ievada filmas pamattēmas: atsvešinātība un neziņa. Jau pašā sākumā iegūstam sarežģītas un daudzslāņainas kino pieredzes solījumu.

Seriāla naratīva attīstību varētu raksturot ar krimināllikuma pantiem: slepkavības, tīši miesas bojājumi, cilvēku tirdzniecība, kontrabanda un citi noziedzīgi nodarījumi. Zvejnieki, Islandes tradicionālā aroda pārstāvji, fjordā izmakšķerē cilvēka rumpi bez galvas, rokām, kājām. Skats atgādina Linča “Tvinpīku”, vienīgi līķa identifikācijas neiespējamība neļauj tūliņ aizsākt ko līdzīgu Lauras Palmeres kultam. Trapped nepievērsīsies “Tvinpīkas” paralēlajām, sarkanajos aizkaros tītajām realitātēm, taču arī Islandes nomaļā pilsēta Siglufjörður ir atsevišķa pasaule, kurā dzīve rit pēc vietējiem noteikumiem. Varētu teikt, ka šī pilsēta ir tīta sniegā, apledojušos kalnos un polārās ziemas tumsā. Līdz ar līķa atrašanu pilsētas ostā ierodas kruīzu kuģis, kas vietējam policijas inspektoram liek meklēt vainīgo uz klāja. Izmeklēšana kļūst gandrīz neiespējama, kad vētras dēļ pilsēta zaudē visus sakarus ar apkārtējo pasauli, un tās iedzīvotājiem nākas dzīvot slēgtā vidē ar slepkavu. Stāstā figurē vairāku valstu ekonomiskās un politiskās attiecības ar Islandi, taču īpaša uzmanība tiek pievērsta mazpilsētas iedzīvotāju savstarpējām attiecībām. Domāju, ka ar kriminālu tematiku mūsdienu kino skatītāju būtu grūti pārsteigt, tāpēc daudz interesantāka ir seriāla veidotāju pieeja šo “ierasto” tēmu atspoguļojumam.


Ekrānšāviņš no filmas Trapped

Drēgns rīts pilsētā Siglufjörður. Rīts, dienvidus vai pēcpusdiena – atšķirība patiesībā nav būtiska, jo apkārt tāpat ir pustumsa. Saule ir noslēpta aiz biezas, puteni sološas mākoņu kārtas; viļņu sišanās pret ostā stāvošajām laivām pastiprinās. Pirmās norādes uz vētras tuvošanos. Ir ziema, tādēļ dienas gaisma turpināsies vēl tikai pāris stundas, pēc tam zilganās nokrāsas nomainīs nakts melnums. Ostā ierodas Andri, bijušais Reikjavīkas policijas izmeklētājs, tagad – vietējās policijas šefs un viens no trim Siglufjörður policijas pārstāvjiem. Īsts islandietis, izskats neliek ilgi minēt viņa izcelsmi. Andri alkst pēc taisnības un soda piešķiršanas noziedzniekam, daļu no kura veikuma, konkrētāk, cilvēka rumpi, viņš ir tikko apskatījis krastā; un pirmie pavedieni ved uz kruīzu laineri. Andri pietiek pāris mirkļu uz klāja, lai pamanītu kuģa kapteiņa dīvaino uzvedību, drīz vien tiek atrasts vēl viens aizdomīgs tips – lietuvietis, kurš nelegāli ieved Islandē divas afrikāņu meitenes. Izmeklētāja uzdevums šķiet vienkāršs: noskaidrot, kurš no viņiem ir vairākkārt caurdūris nezināma vīrieša sirdi, pēc tam sazāģējis ķermeni 6 daļās, salicis atsevišķos maisos un izmetis fjordā.

Skatīšanās laikā rodas arvien vairāk jautājumu: kas ir ieslodzīts, no kurienes nosaukums Trapped? Vai runa ir par cilvēku fizisko ieslodzījumu pilsētā, kas nošķirta no ārpasaules laikapstākļu dēļ? Vai par vietējās kopienas noslēgtību un iedzīvotāju nespēju izbēgt no tās? Vai par iekšējo slogu, vainas izjūtu, nepieciešamību sadzīvot ar padarīto? Vai ziemeļu mazpilsētas izolācija, kuru pastiprina vētras, lavīnas un nefunkcionējošais transports, ir vienkāršāk panesama nekā cilvēku psiholoģiskā nošķirtība un savstarpējais naids? Visticamāk, Islandes īpatnējais ieslodzījums izpaužas šo faktoru mijiedarbībā.


Ekrānšāviņi no filmas Trapped

Daba tik tiešām neļauj atpūsties ne brīdi – ceļi sniega dēļ kļūst neizbraucami, vējš neļauj pacelties lidmašīnām un helikopteriem. Vēl kādam “spridzekļu ekspertam” ienāk prātā glābt pilsētu, apzināti izraisot lavīnu. Lieki piebilst, ka lavīna atslēdz elektrību un telefonu sakarus visā pilsētā, padarot atrašanos tajā neizturamu. No personīgās pieredzes varu droši teikt, ka dabas niķu attēlojums nav pārspīlēts. Uz Islandes ziemeļiem no Reikjavīkas devos ar lidmašīnu, kuras reisu bija plānots atcelt. Stipro vēju es, protams, izjutu pilnā apmērā, un tādu piedzīvojumu neieteiktu nevienam. Vēl viens ceļojums, šoreiz ar auto, noslēdzās ar pilnīgi nekā neredzēšanu – debesis, kalni, ceļš un jebkas vairāk kā metra attālumā bija aiz biezas krītošā sniega sienas. Nebrīnos, ka laikapstākļi var acumirklī ieslodzīt nomaļu pilsētu; šeit nu seriāla veidotāju pieeju varētu saukt par hiperreālistisku.


Ekrānšāviņš no filmas Trapped

Epizodes caurauž depresīvas noskaņas, vientulības un izmisuma tematika, kas saistīta ne tikai ar slepkavas meklējumiem, bet ar visu vietējo iedzīvotāju sarežģītajiem dzīvesstāstiem. Dzīve pilsētas noslēgtajā sabiedrībā sāk atgādināt strupceļu, izeja no kura ir kaut kur aiz sniega sienas. Nav brīnums, ka varoņu ikdienišķajās sarunās nereti iezogas eksistenciāli jautājumi par laimes pastāvēšanu, cilvēka spēju ienīst, atriebties un piedot, piederību vietējai kopienai un atbildību tās priekšā. Naids netiek laists vaļā desmitgažu garumā, to nevar ne aizmirst, ne noslēpt. Cilvēku attiecības tik ciešā vidē attīstās atšķirīgi, tās raksturo vienlaikus gan tuva mijiedarbība, gan arī indivīdu noslēgtība.


Ekrānšāviņš no filmas Trapped

Seriāla varoņus vada pagātnes psiholoģiskās traumas un pieredze, kuru viņi labprātāk aizmirstu. Varoņu nevēlēšanās runāt veiksmīgi piespēlē seriāla noslēpumainībai, padarot skatītāja mēģinājumus atrast slepkavu arvien sarežģītākus.


Ekrānšāviņi no filmas Trapped 

Iespaidu papildina auksto krāsu palete; zilie, brūnie un pelēkie toņi ir pārņēmuši apkārtējo vidi, varoņu mājokļus un varoņus pašus. Protams, arī teksti – “mēs visi mirsim”, “jūtos kā iestrēgusi murgā” – pievieno zināmu nomāktības devu.


Ekrānšāviņš no filmas Trapped

Pievēršoties jautrākām seriāla īpatnībām, jāpiemin varoņu vārdi. Šeit nu vairs nav Hariju vai Endiju, iepazīstieties ar Guðmunduru, Sigurðuru, Rögnvalduru, Geirmunduru, Hjörturu, Hrafnu un viņa sievu Kolbrún. Islandiešu personvārdu iegaumēšana šajā seriālā ir lielisks treniņš pirms došanās ceļojumā uz šo valsti. Pirmā pamācība – islandiešu “ð” skan kā angļu “th”.

Atminēsimies raksta sākumu: islandietis cīnās par pulti viesu namā, lai redzētu seriāla Trapped kārtējo epizodi. Vai viņam trūkst sniega vētru, lai ar tādu sajūsmu vērotu tās televīzijā? Vai varbūt drūmu noskaņu? Interesantākais manā saskarsmē ar islandiešiem un šo seriālu ir viņu pozitīvā attieksme pret Trapped depresīvo negatīvismu. Ieslodzītā mazpilsēta ir gluži dabiska vide svētdienas vakara pasaciņai par vietējā iedzīvotāja sagriešanu gabalos. Šī nordic noir interpretācija par islandiešu dzīvēm neizraisa ne mirkli šaubu vai aizdomu par to, kādā gaismā slavenā fotogēniskā sala tiks pasniegta pasaulē. Domāju, ka šis seriāls ir maksimāli precīzi notvēris Islandes esenci – kopības sajūtu, dzīves taisnīguma meklējumus un sadzīvošanu ar cilvēka mainīgo dabu, kas spēj ienest postu pat saliedētākajā kopienā.