KINO  
Dita Rietuma un Normunds Naumanis. Publicitātes attēls

“500 visu laiku filmu filmas” 0

Ditas Rietumas un Normunda Naumaņa subjektīvā kino enciklopēdija 

Agnese Čivle
26/10/2015 

Foto: Ieva Lūka 

22. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā mākslas izdevumu jaunieguvumu kolekcijas izstādes “Izcilie mākslas meistari: pagātne un mūsdienas” atklāšanas ietvaros tika atvērta Latvijas kino kritikas autoritāšu Ditas Rietumas un Normunda Naumaņa grāmata “500 visu laiku filmu filmas”. 

Kino grāmata “500 visu laiku filmu filmas” ir jau trešais kino kritiķu tandēma Ditas Rietumas un Normunda Naumaņa kopdarbs. 2005. gadā klajā nāca abu autoru grāmata “365 Dienas filmas”, kurā līdz ar 20. gadsimta nozīmīgāko filmu aprakstiem, tika iezīmēti arī būtiskākie virzieni, parādības un personības, kas veidojuši kino procesu un tā vēsturi, bet 2009. gadā tika izdota abu kopīgi veidotā grāmata “Personības/Parādības/personīgi” – veltījums pēdējās dekādes būtiskākajām personībām pasaules kinematogrāfijā. Savukārt šogad – kino fenomena 120 jubilejas gadā – tapusi abu kino kritikas autoritāšu ‘subjektīvā kino enciklopēdija’ ar nosaukumu “500 visu laiku filmu filmas”. Tās gala izstrādē gan roku pielika vairs tikai Dita Rietuma – 2014. gada rudenī Normunds Naumanis aizgāja mūžībā. „Par to, ka vēlamies izveidot šādu grāmatu bijām runājuši gadiem ilgi. Vīzija bija, un projekts tika uzrakstīts pagājušā gada vasarā, īsi pirms Normunda aiziešanas. Es uzskatīju, ka mans pienākums ir šo darbu novest līdz galam,” tā Dita Rietuma.

“500 visu laiku filmu filmas” ir grāmatas “365 Dienas filmas” savveida turpinājums – tā ir papildināts un rediģēts izdevums, kurā satiekas gan hrestomātiskas kino klasikas vērtības, gan filmas, kas bijušas īpaši nozīmīgas abiem grāmatas autoriem. Zīmīgi, ka abu subjektīvais kino redzējums visus divdesmit kino kritikas jomā līdzās pavadītos gadus bijis sinhrons: „Iespējams, kādās atsevišķās detaļās un niansēs tas atšķīrās. Normundam varbūt piemita ekstravagantāka gaume – viņš bija brīvāks savās simpātijās, taču pamatā mūsu skatījums vienmēr bijis ļoti līdzīgs. Domāju, tas saistīts ar izglītības bāzi, jo abi esam Maskavas augstskolu ‘produkti’. Normunds mācījās Maskavas Valsts teātra institūtā, es – Maskavas Kinematogrāfijas institūtā. Abas tās savā laikā bija elitāras mācību iestādes. Mūsu konteksts un pieredze ir samērā līdzīga, esam audzināti pēc vienotiem akadēmiskajiem kritērijiem.” 

Rietuma atzīst, ka šī grāmata ir savveida ēras retrospekcija, un ne tikai kino vēsturē, kad pagājuši ir 120 gadi kopš tā radīšanas, bet arī Latvijas mediju vēsturē: „Ir skaidrs, ka laikrakstā “Diena” vairs nekad nedarbosies šāds kritiķu tandēms un šāds kritiķu tandēms arī nav darbojies nevienā citā Latvijas izdevumā.” 

Grāmatā iekļautajā Normunda Naumaņa rakstu daļā ir apmēram 80 raksti, kas pamatā jau bijuši publicēti. Apstrādāti, rediģēti un īsināti, pielāgojot tos grāmatas formātam, tie aptver galvenokārt viņa pēdējā desmitgadē radītos tekstus. „Šī grāmata ir būtiska tiem, kuri zina, kas ir Normunds Naumanis, kuri atceras viņa rakstus, kuriem viņa aktīvās darbības pietrūkst. Tā ir būtiska tai paaudzei, kurai kaut ko nozīmēja mūsu, kā kritiķu tandēma, darbība, kas ilga aptuveni 20 gadus”.

Subjektīvās enciklopēdijas formāts ļāvis grāmatas valodas stilam būt esejiskam un filozofiskam. Vairāk kā 600 lappušu biezā izdevuma struktūra veidota pēc dekāžu principa, proti, konkrētas dekādes ietvaros iekļauts pārskats par tās būtiskākajām kino norisēm, kam seko esejas par attiecīgajā periodā tapušajām filmām. Visplašāk grāmatā pārstāvēta kinematogrāfa pēdējā desmitgade.

Ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu 800 grāmatas “500 visu laiku filmu filmas” eksemplāru nonāks pie lasītājiem publiskajās bibliotēkās visā Latvijā. Dita Rietuma apstiprina, ka šai grāmatai ir kultūrizglītojoša nozīme: „Kaut 500 filmu izlase nav absolūta un grāmata nav akadēmiska, bet gan veidota kā maza, subjektīva kino vēstures enciklopēdija – to izlasot, iespējams gūt priekšstatu par pēdējos 120 gados tapušajām būtiskākajām filmām. Tālāk jau lasītājs aicināts meklēt šīs filmas virtuālajā realitātē, skatīties un pats priekš sevis atklāt kino vēsturi.”