KINO  
Vims Venderss. Foto: EFA

Atklāts autorkino festivāls “Debesis pār Vimu Vendersu” 0

Arterritory.com
29/11/2014 

Šajā nedēļas nogalē (no 28. līdz 30. novembrim) norisinās Autorkino festivāls Debesis pār Vimu Vendersu, kura mērķis ir iepazīstināt ar pasaulslavenā vācu režisora Vima Vendersa daiļradi. Venderss, kurš ir Eiropas Kinoakadēmijas prezidents, Rīgā ieradīsies 11. decembrī. Un jau tajā pašā dienā - plkst. 16.00. Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē notiks tikšanās ar izcilo vācu režisoru (ieeja brīva). Taču pirms tam, šajās dienās, ir iespējams noskatīties sešas Vima Vendersa filmas, kā arī dokumentālo filmu par viņa daiļradi.

Sestdien, 29. novembrī, kinoteātrī Splendid Palace skatāmas divas Vendersa filmas – plkst.  16.30 Alise pilsētās ar profesora Viktora Freiberga priekšvārdu un plkst. 19.00 filma Amerikāņu draugs ar Dāvja Sīmaņa lasīto ievadlekciju. Plkst. 14.00 tiks demonstrēta dokumentāla filma par Vimu Vendersu Par kādu, kurš devās projām. Ievadlekciju lasa Viktors Freibergs.

Svētdien, 30. novembrī, programmā ir trīs filmas: plkst. 14.00 Debesis pār Berlīni ar Dairas Āboliņas ievadlekciju, plkst. 16.30 Neklauvē ar Ditas Rietumas ievadlekciju un plkst. 19.00 Tālu prom, tik tuvu ar Anitas Uzulnieces ievadlekciju.

Vims Venderss / Wim Wenders (dz. 1945) ir viens no izcilākajiem mūsdienu Eiropas režisoriem, kuru pilnvērtīgi var dēvēt par dzīvo klasiķi, bet ne tikai. Viņš joprojām ir nerimtīgā radošā procesā un darbojas arī kā Eiropas kino vienotājs – V. Venderss ir ilggadējs Eiropas Kinoakadēmijas prezidents. Decembrī režisors ieradīsies Rīgā, lai piedalītos Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijā, kas pirmo reizi notiks Rīgā.

Neilgi pirms tam Kinoskola aicina pamatīgāk iepazīt V. Vendersa filmas, no kurām liela daļa tiek uzskatītas par XX gs. klasiku. V. Venderss ir viens no nozīmīgākajiem vācu jaunā viļņa režisoriem, viens no tās paaudzes pārstāvjiem, kas 60. gadu otrajā pusē ienāca Vācijas kino ar savu balsi, savu neatkārtojamo intonāciju un radošo rokrakstu. V. Venderss un viņa laikabiedri (Verners Hercogs, Rainers Verners Fasbinders u.c.) piedāvāja novatorisku skatījumu gan uz Vācijas vēsturi, gan tām estētiskajām un komerciālajām tradīcijām, kas Vācijas kino valdīja pēc Otrā pasaules kara. Līdzīgi kā Francijas jaunā viļņa pārstāvji, arī vācu jaunais kino, it īpaši V. Venderss, atbalstu un inspirāciju meklēja un atrada plašākos kultūras kontekstos, vispirms jau amerikāņu kino plašumos – tā oriģinālākajos autoros un kanoniskajos žanros, piemēram, road movie

Amerikas elpa ir jūtama daudzās V. Vendersa filmās, kurās ASV kino raksturīgie motīvi ir pārfrāzēti Eiropas autorkino valodā. Alise pilsētās (1974), Amerikāņu draugs (1977), Parīze, Teksasa (1984) u.c. – tās ir eiropeiski amerikāniskās V. Vendersa filmas.

V. Venderss ir radījis arī vienu no sava laika trāpīgākajām poētiskajām filmām, kas sakņota traģiskajā Vācijas vēsturē, – filma Debesis par Berlīni (1987), kurā mūra sašķeltajā Berlīnē ir nolaidies eņģelis, lai taptu par cilvēku, XX gs. 80.–90. gados kļuva par estētisku un sociālpolitisku satricinājumu.

V. Venderss joprojām strādā daudz un intensīvi, azartiski eksperimentējot ar jaunajām tehnoloģijām (jāpiemin viņa izcilā 3D filma Pīna (2011, veltījums horeogrāfei Pīnai Baušai); 2014. gadā pasaules lielajos festivālos izrādītas divas viņa dokumentālās filmas, un arī Rīgā režisors ieradīsies teju no filmēšanas laukuma.

Autorkino festivālu rīko Kinoskola sadarbībā ar Splendid Palace, SIA Rīgas nami un Gētes institūtu Rīgā

Filmu anotācijas

ALISE PILSĒTĀS / ALICE IN DEN STÄDTEN

Vācija, 1974, melnbalta, 110 min.

Režija: Vims Venderss 


Lomās: Rīdigers Foglers, Jella Rotlendere, Līza Kreicere, Eda Kehla, Ernsts Bēms u.c.

Atgriežoties no komandējuma, kura laikā bija jātop reportāžai par Ameriku, žurnālists Filips Ņujorkas Kenedija lidostā iepazīstas ar jaunu vācieti un viņas astoņgadīgo meitu Alisi. Viņš pavada nakti ar jauno sievieti un nākamajā rītā atrod zīmīti, kurā viņa lūdz pavadīt viņas meitu uz Amsterdamu – viņa pati abiem sekos pēc dažām dienām. Pēc veltīgas gaidīšanas Amsterdamā Filips un Alise dodas meklēt meitenes vecomāti, kura dzīvo Vācijā, taču viņiem nav vecāsmātes adreses – tikai viņas mājas fotogrāfija. Piedzīvojumiem pilnajā ceļojumā pa Rūras apgabalu Filips un Alise iepazīstas ciešāk un satuvinās, daudz nerunādami, taču labi saprazdami viens otru no žestiem un skatieniem.

Vima Vendersa filmu centrālās tēmas vienmēr ir dzimtenes zaudējums, identitātes meklējumi un vientulība. Viņa tēli savu identitāti atrod kustībā – ceļojumā; tikai ceļojot viņi var nonākt pie satikšanās un attiecībām, kas pārtrauc viņu nespēju izteikties. Vendersa tēli meklē savu sociālo vietu, savas mājas. „Viņi maldās un jūtas sveši tādā vidē, kurā viņiem patiesībā vajadzētu justies kā mājās.” 
(Peter Buchka: Augen kann man nicht kaufen. Wim Wenders und seine Filme. Hanser Verlag, München, 1983)

Filma vācu valodā, subtitri latviešu valodā.

Seanss: 29.XI Mazajā zālē 16.30

Lektors: Viktors Freibergs


AMERIKĀŅU DRAUGS / DER AMERIKANISCHE FREUND

Vācija, Francija, 1977, krāsaina, 123 min.

Režija: Vims Venderss 


Lomās: Bruno Gancs, Deniss Hopers, Līza Kreicere, Žerārs Blēns, Nikolass Rejs, Semjuels Fullers


Pēc Patrīcijas Haismitas romāna Ripley’s Game motīviem.

Džonatans, bijušais restaurators, kurš tagad izgatavo gleznu rāmjus, dzīvo Hamburgā. Viņam ir leikēmija, un viņš zina, ka atlabšana nav iespējama. Toms Riplijs, amerikāņu gleznu tirgotājs, viņam piedāvā šaubīgu darījumu – nogalināt kādu cilvēku Parīzē. Džonatans piekrīt. Pēc atgriešanās no Parīzes otra slepkavība ir neaizbēgama. Riplijam pašam ir vajadzīga Džonatana palīdzība.

„Es vēlējos ekranizēt kādu Patrīcijas Haismitas romānu jau kopš tā brīža, kad pirmo reizi lasīju kādu viņas grāmatu,” uzņemot šo filmu, stāstīja Vims Venderss. Sākotnēji viņš gribējis iegūt tiesības ekranizēt citu romānu, taču Holivuda bija ātrāka. Ripley’s Game Venderss bija nopircis un izlasījis, kad grāmata vēl nemaz oficiāli nebija iznākusi. „Netiek izmeklēts noziegums, netiek vajāti noziedznieki, nav nekādas detektīvu aktivitātes. Mana filma stāsta par to, ko ir spējīgs izdarīt cilvēks, kad tiek iedzīts izmisumā, kad viņam uz papēžiem min nāve.” (Vims Venderss)

Filma vācu valodā, subtitri latviešu valodā.

Seanss: 29.XI Mazajā zālē 19.00

Lektors: Dāvis Sīmanis

DEBESIS PĀR BERLĪNI / DER HIMMEL ÜBER BERLIN

Vācija, Francija, 1987, krāsaina/melnbalta, 122 min.

Režija: Vims Venderss
 

Lomās: Bruno Gancs, Oto Zanders, Solveiga Domartēna, Kurts Buā, Pīters Falks


Kannu kinofestivāla godalgotā Vima Vendersa filma stāsta par diviem eņģeļiem – Kasielu un Damielu –, kuri uzdrošinājās runāt pretī Dievam un tāpēc tika aizsūtīti uz zemi, precīzāk – uz Berlīni. Viņus redz tikai bērni, bet, kad Damiels iemīlas akrobātē Marionā, viņš vēlas kļūt par cilvēku, lai arī citi spētu viņu ieraudzīt. Damiels iepazīstas ar amerikāņu aktieri Pīteru Falku, kurš agrāk pats bijis eņģelis; viņš iesaka Damielam būt drosmīgam un atteikties no savas eņģeļa eksistences.

„Ja manās filmās vispār ir kāds varonis,” paskaidroja Venderss, „tad viņu vajadzētu saukt par Odiseju; tēli manās filmās ir viņa draugi, kas cenšas viņu atrast, lai pateiktu viņam, ka vēl ir par agru atgriezties mājās.” Filmā Debesis pār Berlīni viens no varoņiem tomēr atgriežas – vai vismaz ierodas. Pirmo reizi Venderss sniedz pozitīvu atbildi uz vienu no savas daiļrades centrālajiem jautājumiem: vai īstas attiecības starp vīrieti un sievieti vispār ir iespējamas.

Filma vācu valodā, subtitri latviešu valodā.

Seanss: 30.XI Mazajā zālē 14.00

Lektore: Daira Āboliņa

TĀLU PROM, TIK TUVU! / IN WEITER FERNE, SO NAH!

Vācija, ASV, 1993, krāsaina, 140 min.

Režija: Vims Venderss

Lomās: Oto Zanders, Bruno Gancs, Pīters Falks, Nastasja Kinska, Horsts Būhholcs, Heincs Rīmanis, Solveiga Domartēna, Rīdigers Foglers, Vilems Defo, Lū Rīds; Mihails Gorbačovs epizodiskā lomā

Sargeņģelis Kasiels pasargā no nāves mazu meiteni un ar savu iejaukšanos kļūst par cilvēku. Viņa laicīgā dzīve izrādās sarežģīta – uz neilgu laiku Kasiels nonāk cietumā, no kura viņu atbrīvo kolēģis Damiels, filmā Debesis pār Berlīni par cilvēku pārtapušais eņģelis. Kasiels, cilvēks ar vislabākajiem nodomiem, nonāk uz slidena ceļa, uz laiku kļūst par bezpajumtnieku un alkoholiķi, strādā par ieroču un pornotirgotāja partneri un riskē ar dzīvību, lai pārtrauktu gangstera darījumus. Līdz ar savu nāvi Kasiels atgriežas pie eņģeļiem.

Filma vācu valodā, subtitri angļu valodā, sinhronais tulkojums latviešu valodā.

Seanss: 30.XI Mazajā zālē 19.00

Lektore: Anita Uzulniece

NEKLAUVĒ / DON’T COME KNOCKING

Vācija, Francija, 2005, krāsaina, 123 min.

Režija: Vims Venderss 


Lomās: Sems Šepards, Džesika Lenga, Tims Rots, Gabriels Manns, Sāra Pollija u.c.

Izbijusi Holivudas zvaigzne uzzina, ka viņam, iespējams, ir bērns, un atklāj dzīvi, kas līdz šim gājusi secen.

Holivudas zvaigzne Hovards Spenss ir pieredzējis arī labākus laikus. Šodien viņš dzīvo vairs tikai no agrākās slavas. Pēc kārtējās nakts uzdzīves Spenss, līdzīgi kā filmu varoņi, kurus viņš spēlējis visu mūžu, no rīta zirga mugurā aizbēg no uzņemšanas laukuma, kur filmējas vesternā. Pēc 30 gadu prombūtnes viņš atgriežas savā dzimtajā pusē un no mātes uzzina, ka viņam, iespējams, ir bērns, par kuru viņš neko nav dzirdējis. Tas Spensam šķiet kā cerības stars, un viņš dodas uz Montānu, lai atrastu savu bērnu. Varbūt viņa dzīve tomēr nav bijusi pilnīgi bezjēdzīga, varbūt kaut kur ir arī viņa vieta. Tā nu viņš pamet visu un dodas dēla vai meitas meklējumos, un atklāj dzīvi, kuru līdz šim bija palaidis garām, kā arī mīlestību, kuru domāja esam zudušu.

Filma angļu valodā, subtitri latviešu valodā.

Seanss: 30.XI Mazajā zālē 16.30

Lektore: Dita Rietuma

PAR KĀDU, KURŠ DEVĀS PROJĀM – VIMA VENDERSA AGRīNIE GADI /

VON EINEM DER AUSZOG - WIM WENDER'S FRÜHE JAHRE

Vācija, 2007, dokumentāla filma, krāsaina/melnbalta, 100 min.

Režija: Marsels Vēns

Šī dokumentālā filma stāsta par Vimu Vendersu, atklājot saikni starp režisora jaunības gadiem un viņa agrīno daiļradi. Filmas uzmanības centrā ir kinorežisora dzīve līdz viņa aizbraukšanai uz ASV.

Filmas vēstījumu kopā ar Vimu Vendersu veido arī režisora nozīmīgāko līdzgaitnieku Pētera Handkes, Robija Millera, Rīdigera Foglera un Bruno Ganca stāstījums. Filmā iekļauti fragmenti no režisora pirmajām filmām.

Filma vācu valodā, subtitri angļu valodā, sinhronais tulkojums latviešu valodā.

Seanss: 29.XI Mazajā zālē 14.00 Lektors Viktors Freibergs