KINO  
Kadrs no Maika Lī filmas Misters Tērners. Publicitātes foto

DR filmu izlase: Misters Tērners 0

Dita Rietuma
06/10/2014 

Decembrī Rīgā notiks Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija – notikums, kuram līdzvērtīga vērienīguma ziņā Latvijas (kino) kultūras dzīvē nav bijis, un visdrīzāk arī tuvākajā laikā nebūs. Pasākumā, ko režisē Berlīnē bāzētās Kinoakadēmijas komanda uz Nacionālās Operas skatuves, tiks godinātas labākās Eiropas filmas un radošās personības  – un dies' dod, ja spēsim sekot līdzi konkrētu filmu nosaukumiem, tos ietērpjot “bildēs”. Proti, šīs filmas atpazīstot un tām līdzi dzīvojot.

Turamies pie Eiropas

Šī rubrika, ko aizsākam Arterritory.com, nekādā gadījumā nav iecerēta kā konkrēta pasākuma (kaut vai tā būtu Eiropas Kinoakadēmijas balvu ceremonija) publicitātes spodrināšana.

Rubrikā ir iecerēts ik nedēļu akcentēt kādu filmu no tuvāka vai tālāka kino konteksta, kuru viennozīmīgi ir vērts noskatīties. Kur  - kinoteātros, “vados”, nekontrolētajā virtuālajā telpā, vai ķinīšos - tas jau ir cits jautājums, kas jūsu ziņā.

Gadiem ilgi par kino izrādīšanas pamatkanālu kopā ar kolēģi Normundu Naumani uzskatījām kinoteātrus, nereti nežēlīgi ierobežojot aprakstāmo filmu loku. Nav noslēpums, ka tās filmas, kas parādās uz kinoteātru ekrāniem Latvijā, mēdz radīt arī visai greizu priekšstatu par pasaules kino ainu. Diemžēl lielāko daļu uzmanības  veltām Holivudas pamatstraumei, ignorējot šķietami marginālāko Eiropas kino devumu, kaut skaitlisko attiecību ziņā starp to filmu daudzumu, kas tiek uzņemts ASV un Eiropā, viennozīmīgi uzvar Eiropa (ASV ik gadu tiek uzņemtas vidēji 800, savukārt Eiropā aptuveni 1200 filmas). Raugoties no LV pozīcijām aina gan zīmējas krietni atšķirīgāka. Kādas 1200 Eiropas filmas gadā? Jūs ko? Varbūt 20, un pat šīs skaitlis šķiet pārspīlēts.

Turamies pie Eiropas – līdz pat decembrim konsekventi rakstīšu par tām gada labākajām Eiropas filmām, kas tikušas līdz Eiropas Kinoakadēmijas balvas atlases “listei”. Patlaban, kā zināms, Eiropas Kinoakadēmijas atlases komisija ir izsijājusi 51 filmu, ko piedāvā noskatīties 3000 saviem biedriem. (Arī mani kā Eiropas Kinoakadēmijas ierindas biedri gaida VOD platforma ar visām šīm filmām...) Sekos balsojums un jau novembra sākumā būs zināmas tās filmas, kas nominētas balvām. Savukārt balvu saņēmēji  tiks noskaidroti 13. decembrī Rīgā. Pēc tam rubrikas ietvaros atļausimies sērfot arī klasikā un paplašināsim skatu arī citos virzienos.


Kadrs no Maika Lī filmas Misters Tērners. Publicitātes foto

Atklājam ar koncepciju

Iespējams ir arī lieki kaut kā īpaši konceptualizēt filmu Misters Tērners, kas atklāj šo rubriku. Taču tikpat labi to arī var darīt – Tērners, kā zināms, ir britu glezniecības klasiķis, kura vārdā ir nosaukta arī viena no prestižākajām mūsdienu mākslas balvām Lielbritānijā. Turklāt – vēl viena jauka sakritība – to pasaules līmeņa viesu vidū, kas ieradīsies Rīgā, būs arī Stīvs Makvīns – britu režisors un mākslinieks – Tērnera balvas laureāts, kurš nu jau ir arī viens no pasaulē pazīstamākajiem Eiropas kinorežisoriem, pateicoties savām filmām Bads (Hunger, 2008), Kauns (Shame, 2011) un pērn ASV Kinoakadēmijas Oskaros triumfējušajai filmai 12 gadi verdzībā (12 Years a Slave ). Stīvs Makvīns Rīgā saņems balvu par Eiropas kino ieguldījumu pasaules kino kontekstā – tā ir viena no ikgadējām goda balvām, ko piesķir Eiropas Kino akadēmija un pērn to saņēma ekstravagantais spāņu ģēnijs Pedro Almodovars.

Britu režisora Maika Lī (Mike Leigh) filma Misters Tērners noteikti ir viena no filmām, kas būs Eiropas Kinoakadēmijas balvām nominēto filmu skaitā, tāpat kā aktieris Timotijs Spols (Timothy Spall), kurš krāšņiem un šokējošiem “triepieniem” spēlē britu glezniecības klasiķi. (Timotijam Spolam jau ir Kannu festivāla balva kā labākajam aktierim, un tas ir arī visai drošs signāls, ka Eiropas Kinoakadēmija pamanīs šo filmu un arī aktieri.)

Droši vien ir lieki īpaši gari komentāri par Maiku Lī – viņš ir viens no mūsdienu izcilākajiem britu režisoriem, kura starptautiskā slava kulminēja XX gs. 90. gados.  Ar filmu Noslēpumi un meli (Secrets and Lies, 1996) Lī sevi pierādīja kā izcils un smalks psiholoģiskais reālists britu kino, kura pamatmetode ir absolūta improvizācija. Savulaik šī viņa smalkā, šķietami ļoti atturīgā psiholoģiskā drāma kļuva par Kannu festivāla sensāciju, pārsteidzot ar virtuoziem aktierdarbiem un režisora spēju nobalansēt uz reālistiskas drāmas un traģikomēdijas robežas. Vienīgā no Latvijas kinoteātros rādītajām un, ja nemaldos arī Lattelecom videonomā skatāmajām Maika Lī filmām, ir Laimīgajiem veicas (Happy-Go-Lucky, 2008), vēl viens izcils Lī unikālā rokraksta piemērs – viņš prot šķietami nenozīmīgus varoņus un dzīves situācijas izpēlēt kā  aizraujošu raksturu un situāciju virkni, vai tas būtu stāsts par mātu, kas pametusi bērnu kā Noslēpumos un melos, vai eksplozīvi vitālu jaunu skolotāju kā Laimīgajiem veicas. Mazpazīstamākas, iespējams, ir Lī filmas – smalkās laikmeta un raksturu stilizācijas, vai tā būtu Venēcijas festivālā triumfējusi drāma par nelegālo abortu veicēju pēckara Lielbritānijā Vera Dreika (Vera Drake, 2004) un viņa filma Kājām gaisā (Topsy-Turvy, 1998), kas veltīta Vikorijas laikmeta britu teātra slavenībām - dramaturgam Gilbertam un komponistam Salivanam.

Maika Lī jaunākā filma Misters Tērners savā ziņā ir līdziniece šim darbam, kaut vai tādēļ, ka Lī izvēlas konkrētu vēsturisku materiālu un britu kultūrvēsturei būtiskus varoņus – šajā gadījumā gleznotāju Viljamu Tērneru (1751-1851). Turklāt savu varoņu radošos darbus padara par savu filmu „koda atslēgu“.


Kadrs no Maika Lī filmas Misters Tērners. Publicitātes foto

Rukšķošais ģēnijs

Filmas Misters Tērners sižetiskais karkass ir veltīts izcilā un nenoliedzami ekscentriskā britu mākslinieka mūža otrajai puse. Tērners, vismaz Maika Lī un aktiera Timotija Spola versijā, ir visai neciešams tips un tajā pat laikā ģēnijs ar Dieva dzirksti, kurš traģiski izjūt gan sava tēva nāvi, gan ilgstoši nespēj uzturēt cilvēciskas attiecības ar savu ģimeni – sievu, meitām. Tērneram ir attiecības ar savu mājkalpotāju, kuru viņš regulāri ekspluatē arī seksuāli, ļaujot šai dāmai pakļāvīgi un uzticīgi mīlēt savu kungu un pavēlnieku. Tērneram ir vēl viena dzīve – attiecības ar nelielas piekrastes viesnīciņas īpašnieci, kurai viņš ilgu laiku slēpj savu īsto vārdu un identitāti.

Karaliskās Akadēmijas biedrs, glezniecības metrs, kurš apvieno sevī dievišķās apdāvinātības dzirksti un cilvēcisku piezemētību – pat brutalitāti – tāds ir filmas Viljams Tērners. Tieši šī neiespējamā savienība ir Maika Lī filmas “atslēga” – viņa Misters Tērners Timotija Spola atveidā spēj būt fizioloģiski atbaidošs preteklis, kurš izdod vepra rukšķiem līdzīgas skaņas, un tajā pat laikā izsmalcināts estēts, kura ota spēj radīt vibrējošās atmosfēriskais ainavas – it īpaši vētras satracinātās jūras dramatiskās fiksācijas.

Filmas sižets krampjaini neturas pie Tērnera dzīves faktiem, īpaša vizuāla līdzība nesaista arī aktieri Spolu un pašu Viljamu Tērneru (cik var spriest pēc mākslinieka pašportretiem). Tomēr filma ir Tērnera gara piesātināta, arī pateicoties tās vizuālajam stilam un tonālajai paletei (izcils Maika Lī filmu ilggadīgā operatora Dika Poupa darbs), kurš tver pasauli ar Tērnera glezniecībai radniecīgu krāsu paleti.

Lūk, ko saka pats Maiks Lī: “Gadsimtu mijā, kad klajā nāca mana filma Topsy-Turvy, es rakstīju, ka “šī ir filma par mums visiem, kuri cieš un nopūlas, lai ļautu citiem ļaudīm smieties“. Tagad es atkal esmu pagriezis kameru pret mums, visiem tiem, kuri cenšas būt mākslinieki, ar visu no tā izrietošo... Taču likt cilvēkiem smieties, lai arī cik grūti tas būtu, ir viena lieta, pavisam cita ir ļaut tiem piedzīvot to garīgās atklāsmes mirkli, to episko skaistumu un satricinošo drāmu, ko sevī ietver mūsu dzīves pieredze. Tas ir gluži kas cits, un tikai dažiem no mums ir izdevies to sasniegt. Tērneram tas izdevās. Viņš bija gigants mākslinieku vidū, vienpatnis, kurš neatzina kompromisus, viņš bija īpašs, revolucionārs savā piegājienā, meistarīgs savā amata prasmē un gaišreģis nākotnes redzējumā. Tomēr Tērners bija arī ekscentrisks, haotisks, neaizsargāts, nepilnīgs, neparasts un dažreiz dīvains. Viņš varēja būt savtīgs un liekulīgs, taču viņš bija spējīgs uz dziļām kaislībām, spēja aizrauties un izprast dzeju. Filma Misters Tērners ir darbs par mūžīgo konfliktu starp šo ļoti laicīgo un piezemēto vīru un viņa nemirstīgajiem darbiem, par viņa trauslumu un viņa spēku.“

Cerams, ka Misters Tērners būs filma, ko īsi pirms Eiropas Kinoakadēmijas balvu ceremonijas demonstrēs arī jaunienācējs festivālu vidē – Rīgas Starptautiskais kino festivāls.


Mr Turner. Oficiālais filmas treileris [HD]

“Misters Tērners (Mr.Turner)”
Lielbritānija, 2014
Režisors: Maiks Lī