KINO  
Kinorežisora Vladislava Ščepina plašu kolekcija

Kas tas tāds – “pekšots”? 0

 Elīze Tīkmane, Arterritory.com
05/10/2011 

“Peckshot – turpinājums”
Latvijas Mākslas akadēmija, Rīga
4.–23. oktobris, 2011

No 4. līdz 23. oktobrim Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) skatāma izstāde “Peckshot – turpinājums”. Izstādes dalībnieki ir profesionāli kinematogrāfisti – režisori, operatori, mākslinieki, aktieri un citi filmu nozares pārstāvji, kuri izrāda savus personīgos, nekomerciālos autordarbus, kas izpildīti citos vizuālās mākslas medijos un nevis kino. Izstādes darbu atlasi veikusi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Diāna Barčevska. Savādais vārds “pekšots” ir reklāmas profesionāļu lietots žargons, apzīmējot kadru, kas parāda reklamējamo produktu tā labākajā rakursā.

Izstādē no Latvijas piedalās producents Andrejs Ēķis, režisore Aija Bley, grima māksliniece Ilze Trumpe, operators Māris Maskalāns, animācijas režisore Roze Stiebra, operators un pedagogs Valdis Eglītis, animācijas māksliniece Dzintra Aulmane, māksliniece Kristiāna Dimitere, un citi, kopā ap 14 dalībnieku no Latvijas, kā arī kolēģi no Krievijas – Vladimirs Gudiļins, režisors Jevgēnijs Zvezdakovs, režisors Aleksandrs Kotts, operators Pjotrs Duhovskijs, animācijas režisors Dmitrijs Gellers un citi, kopā 27 dalībnieki no Krievijas.

Peckshot skates kopš 2005. gada regulāri notiek Maskavā. 2006. gadā kinematogrāfistu darbi tika izstādīti Maskavas Modernās mākslas muzejā, kas ir viens no mūsdienu mākslas centriem Krievijā, bet Maksima Gorkija kinostudijā jau izveidota Peckshot pastāvīgā ekspozīcija. No 2009. gada Peckshot izstādes notiek arī Rīgā.

Gluži nesen – septembrī Rīgas Mākslas telpas INTRO zālē notika izstāde “Pekšots. Rīga–Maskava 2011. Turpinājums” paralēli ar retrospektīvu ekspozīciju un kino seansiem Maskavas namā un Dirty Deal. Piedalījās 37 autori no Latvijas un Krievijas. “Peckshot – turpinājums”, kas šobrīd norit LMA, ir septembra izstādes “pagarinājums”.

Paralēli izstādei LMA, skatītājiem būs iespēja apmeklēt arī bezmaksas kino seansus (14. un 21. oktobrī no plkst. 14:00), kuru laikā varēs tikties ar izstādes dalībniekiem.

Projekta organizatore Laima Freimane sarunā ar Arterritory.com pastāstīja par Peckshot vēsturi un dalībniekiem, kuru darbi oktoba garumā ir skatāmi LMA.

Pekšots” apzīmējot kadru, kas parāda reklamējamo produktu tā labākajā rakursā. Ko izstādē Peckshot – turpinājums” var vērot tā labākajā rakursā”?

Gan izstādē Rīgas Mākslas telpā, gan šobrīd LMA katāmi darbi ir spektrā, sākot no klasiskām gleznām (Šildknehts, Irina Vorkale, Osmjorkins un citi) līdz pat video darbiem un lellītēm. Spilgtas un savdabīgas ir divas gleznu kolekcijas no Maskavas (viena skatāma arī izstādes turpinājumā LMA), kuras veidojuši Eduards Galkins un Sergejs Tirins. Tajās vērojama apolitiska attieksme caur politiskiem un sociāli asiem tēliem.

Pastāstiet mazliet vairāk par Peckshot priekšvēsturi.

Izstādes notiek Krievijā jau no 2005. gada.  Pastāvēšanas laikā notikušas vairāk kā 70 dažādas izstādes (arī mazākas, kas veltītas atsevišķu autoru darbiem), kurās ir piedalījušies vairāk nekā 200 kinematogrāfisti no Krievijas, NVS un Baltijas valstīm. Pēdējā lielākā izstāde bija 2009. gada Kinematogrāfijas universitātes Maskavā, Krievijā (VGKI) deviņdesmitgadei veltītā, kas notika turpat VGIK telpās.

Izstādē piedalās ne vien Latvijas kinematogrāfijas profesionāļi, bet arī kolēģi no Krievijas. Lūdzu, pastāstiet mazliet vairāk par Krievijas pārstāvjiem, kuri būtu īpaši izceļami.

Jau divus pieminēju, bet ir vēl citi, kurus gribētu atzīmēt. Piemēram, savdabīgā tehnikā veidotos darbus ar nosaukumu “Virsmas” radījis Mihails Kričmans (operators tādām filmām kā Изгнание, Возвращение, Овсянки). Darbi ir negaidīti, savdabīgi. Otrs dalībnieks, kuru gribu pieminēt, ir Vladislavs Ščepins, izstādes idejas autors un producents. Viņš šoreiz piedalās ar mozaīku. Viņa radītās “Kleitas vinila platēm” plašu kolekcija bija daļa no “Pekšota. Rīga–Maskava 2009” izstādes. Viņš prot pārsteigt, katru reizi startējot citā tehnikā, neierobežojot savu iztēli. Vairāki interesanti darbi skatāmi arī video formā. Piemēram, Krievijā ļoti pazīstamā operatora Pjotra Duhovskaja video instalācija. Lielisks video darbs ir arī Jeļenai Šeinai – “Tēla tapšana” – par to, kā rodas zīmējums, fiksēti soļi, kā tas top.

Kādēļ tieši kinematogrāfijas profesionāļi aicināti izpausties citās mākslas jomās?

Tā ir konkrēta koncepcija – rosināt kino cilvēkus (Krievijā aktīvi dalībnieki ir arī reklāmā strādājošie), radīt un citiem parādīt ko tādu, kas nav saistīts ar tiešo darbu (tās nav skices kostīmiem jaunai filmai, tie nav foto filmēšanas vietām u. tml.).

Kalpaka bulvāris 13
Rīga, Latvija
www.lma.lv