KINO  

Paziņota 70. Venēcijas Filmu festivāla programma. Skārleta Johansone kā citplanētiete u.c. 0

Arterritory.com
26/07/2013 

Mēdz teikt, ka nepieciešams tikai iemesls, lai kārtējo reizi atgrieztos Venēcijā, un šobrīd to nudien netrūkst. 28. augustā sākas 70. Starptautiskais Venēcijas Filmu festivāls, kas, kā ierasts, ilgs veselas desmit dienas – līdz 7. septembrim. Ar Venēcijas festivālu tradicionāli aizsākas Eiropas kino rudens sezona un jau kopš 1932. gada tā mājvieta ir Lido sala, kas atdala Venēcijas lagūnu no Adrijas jūras. Kaut arī Venēcijā neiztrūkst sarkanais paklājs un zvaigžņu klātbūtne, atšķirībā no Kannām un līdzīgi kā Berlīnes festivāls, tas ir atvērts arī publikai – ne tikai profesionāļiem, piedāvājot iespēju uz filmām iegādāties biļetes. Un, kā mēdz ironizēt festivālu publika – arī pludmale še ir gana labāka nekā Kannās.

Šīgada festivāls tiks atklāts ar meksikāņu režisora Alfonso Cuarón filmu Gravity. 3D zinātniskās fantāzijas trilleri, kurā režisors, cita starpā, materializējis arī savu bērnības sapni – kļūt par kosmonautu. Galvenajās lomās ir Sandra Bulloka (Sandra Bullock) un Džordžs Klūnijs (George Clooney) – Bullokai spēlējot medicīnas inženieri, kas devusies savā pirmajā kosmosa misijā, kopā ar kosmonautu veterānu Matt Kowalsky (Klūnijs). Kā jau nervus stindzinošā trillerī, kosmosa kuģis iet bojā, abiem paliekot vieniem izplatījumā... Festivāla galvenās balvas žūrijas priekšsēdētājs šogad būs leģendārais itāļu režisors Bernardo Bertoluči (Bernardo Bertolucci).

Savukārt tā otras nozīmīgākās balvas, kas tiek piešķirta sadaļā Horizons sidebar (Orizzonti) un kuras fokusā ir jaunie režisori un jaunas kino valodas meklējumi, žūriju vadīs amerikāņu režisors un scenārists Pols Šrēders (Paul Schrader). Festivālā ārpus konkursa tiks demonstrēta arī viņa jaunākā filma The Canyons – erotisks noir stila trilleris ar aktrisi un dziedātāju Lindsay Lohan, producentu un režisoru Gus Van Sant, kā arī pornozvaigzni James Deen galvenajās lomās. Scenāriju filmai rakstījis Bret Īstons Eliss (Bret Easton Ellis) – tas pats, kurš savulaik līdz šermuļiem nežēlīgi portretēja 80. gadu Volstrītas un patērētājkulta neirozes romānā un vēlāk arī filmā American Psycho (2000).

Īpašs jubilejas projekts ir Venezia 70 – Future Reloaded. 70 kinorežisori no visas pasaules, kas jelkad piedalījušies Venēcijas festivālā, tika aicināti uzņemt īsfilmu. Režisori varēja ļauties pilnīgi brīvam gara lidojumam, iegrožojot to minūtes līdz pusotras minūtes ietvaros. Šobrīd mājaslapā atklāti jau astoņpadsmit vārdi, tostarp Bernardo Bertoluči un Pols Šreders. Līdz festivāla atklāšanai būs zināmi visi septiņdesmit, kad īsfilmas piedzīvos arī pasaules pirmizrādi.


Skārleta Johansone filmā Under the Skin

70. Starptautiskā Venēcijas Filmu festivāla pērles

25. jūlija preses konferencē Romā tika atklāts šīgada filmu saraksts. Par Zelta Lauvu cīnīsies 20 filmas, tostarp divas dokumentālās, kas ir nebijis notikums Venēcijas festivālā. Viena no tām ir amerikāņu dokumentālā kino klasiķa Errola Morisa filma “Nezināmais zināmais” (The Unknown Known)  par amerikāņu politiķi Donaldu Ramsfeldu, bet otra – itāļu režijas klasiķa Frančesko Rozi dokumentālā filma Sacro Gra par lielceļu, kas apjož Romu.

70. Venēcijas Filmu festivāla programmu raksturo izteikts sajaukums starp smagsvara autoriem un mazāk zināmiem vārdiem, ko festivāla direktors Alberto Barbera preses konferencē raksturoja kā “nehomogēnu” izlasi.

Viena no konkursa filmām ir britu režisora Terija Giljama (Terry Gilliam) jaunākais darbs “Nulles teorēma” (The Zero Theorem) par apsēstu matemātikas ģēniju, kuru atveido oskarotais aktieris Kristofs Valcs; filmā piedalās arī Mets Deimons un Tilda Svintone. Britu presē šis uznāciens tiek dēvēts par kritušā varoņa atgriešanos, ņemot vērā ka pēdējā Giljama filma bija bēdīgi slavenā 2009. gada “Doktora Parnasa iedomu pasaule”, kura galvenās lomas atveidotājs Hīts Ledžers mira vēl pirms filma bija pabeigta, un režisoram nācās izdomāt, kā to “salāpīt”. Par otru “kritušo eņģeli” tiek dēvēts brits Džonatans Gleizers (Jonathan Glazer), kurš atgriežas pēc deviņiem gadiem ar filmu “Zem ādas” (Under the Skin). Daiļā aktrise Skārleta Johansone (Scarlett Johansson) filmā atveido citplanētieti, kas apēd vientuļus stopētājus Skotijas ziemeļos. Vēl no konkursa filmām izceļama Pītera Landesmena (Peter Landesman) Parkland, kuras viens no producentiem ir Toms Henks. Tās sižets veltīts dienai, kad tika nogalināts ASV prezidents Džons Ficdžeralds Kenedijs. Savukārt taivānieša Ming-Liang Tsai filma Stray Dogs, kas arī pretendē uz galveno balvu, esot autora atvadas no režisora amata. Festivāla direkotrs Alberto Barbera to raksturo kā meistara visu filmu kvintesenci. Ming-Liang Tsai 1994. gadā tika godalgots ar Zelta lauvu par Ķīnas jaunā viļņa kinofilmu Vive L’Amour. Savukārt ražīgais Džeimss Franko (James Franco) Venēcijas festivālā sevi izpauž gan aktiera, gan režisora un scenārista lomās. Konkursa programmā ir skatāma viņa režisētā filma “Dieva bērns” (Child of God) par kādu vientuļnieku, kas apmetas uz dzīvi alā, Tenesijas kalnos.

Savukārt jauno režisoru konkursā piedalās 17 filmas, tostarp Dānijas un Zviedrijas kopražojums, drāma “Mēs esam labākie!” (VI ÄR BÄST), par 1982. gadu un trim 12 un 13 gadus vecām meitenēm, kas klaiņo pa ielām un pārāk agri ir apņēmušās būt stipras un drosmīgas, lai gan patiesībā ir pavisam trauslas un apjukušas. Viņas tosterī cep zivju pirkstiņus, kamēr mamma strādā krogā, un nodibina pankroka grupu bez instrumentiem, kaut apkārt visi skandina, ka pankroks ir miris. Savukārt jau pieminētā Tilda Svintone būs dzirdama kā teicēja šveiciešu 15 minūšu īsfilmā Death For A Unicorn, kas pretendē uz balvu jauno režisoru konkurencē. Filma ir par kādu mazu zēnu, kura bieds ir ļaunā aukle, kas katru dienu velk puiku uz kapsētu un liek berzt onkuļa kapakmeni. Tieši kapos mazais Billijs iepazīstas ar spociņu, kas iestrēdzis starp viņpasauli un realitāti. Vēl Horizonta konkursā izceļama režisora Frānsisa Kopolas mazmeitas Džijas Kopolas (1987) filma Palo Alto, kas, lasot komandas sastāvu, šķiet kā slavenu aktieru bērnu kopprojekts. Filmā piedalās Džeimss Franks, Vals Kilmers ar savu 18 gadus veco dēlu Džeku Kilmeru un 22 gadus jaunā Emma Robertsa, aktrises Džūlijas Robertsas brāļa meita. Sižets balstīts aktiera Džeimsa Franka sarakstītos īsos stāstos. Kalifornijas pilsētā Palo Alto viņš ir dzimis un uzaudzis.

Ārpus konkursa varēs skatīt pagājušā gada Zelta lauvas ieguvēja Kima Kiduka jaunāko darbu Moebius, kas Dienvidkorejā ir aizliegta dēļ skarbām ainām, piemēram, kastrācijas un incesta. Tāpat ārpus konkursa tiks izrādīta itāļu režisora Etores Skolas (Ettore Scola) dokumentālā filma par Frederiko Fellīni dzīvi How Strange to be Called Federico! un amerikāņu režisorsa Aleksa Gibnija (Alex Gibney) dokumentāla filma par riteņbraucēju Lensu Armstrongu – The Armstrong Lie.

Restaurētas klasikas

Atsevišķa festivāla programma veltīta kino klasikai jeb Zelta lauvu armijai – 38 restaurētām spēlfilmām un dokumentālā kino pērlēm no visas pasaules, kas reiz godalgotas Venēcijas Filmu festivālā. Tas ir arī lielisks atlases kritērijs ikvienam kinomīlim, pat ja nedodaties uz Venēciju. Kālab gan neveltīt vairākus vakarus Zelta lauvu plejādei?

Tostarp tiks izrādīta serbu režisora Emira Kusturicas pirmā spēlfilma – “Vai atceries Dolliju Bellu?”, kas uzņemta 1981. gadā un ir par kādu 60. gadu vasaru Sarājevā. Skolas puika ar iesauku Dino sapinas ar apkaimes noziedzniekiem un piekrīt paslēpt jaunu prostitūtu, kurā neglābjami iemīlas. 1981. gada Venēcijas Filmu festivālā “Vai atceries Dolliju Bellu?” tika godalgota ar Zelta lauvu kā labākā debija.

Īpatnējs un reizē izcils ir Beļģijas un ASV kopražojums – 1972. gada filma Hôtel Monterey. Filmas režisore ir beļģiete Chantal Akerman, kura 1971. gadā pārcēlās uz Ņujorku. Viņai tobrīd bija tikai 21 gads, bet jau profesionāla aizrautība ar eksperimentālo kino. Pēc gada tapa Hôtel Monterey, kas Venēcijā saņēma augstāko novērtējumu. Tā ir filma par kādu lētu Ņujorkas viesnīcu, kas rezervēta sabiedrības pabirām. Katra istaba paredzēta tikai vienam cilvēkam. Kamera lēni virzās no vestibila, tad uz priekšu pa tukšajiem viesnīcas gaiteņiem, ieskatās numuriņos. Nav fona mūzikas, kadri ir izstiepti, šķiet, laiks ir apstājies. Filmas skatītājam tiek precīzi uzburta atmosfēra, kādu izdzīvo vientuļie viesnīcas iemītnieki.

1984. gadā Zelta lauvu Venēcijas Filmu festivālā saņēma kinolente no PSRS. Šogad aizsaulē aizgājušā Alekseja Germana vecākā kriminālā drāma “Mans draugs Ivans Lapšins”, kas veidota pēc režisora tēva, slavenā rakstnieka Jurija Germana autobiogrāfiskā darba “Viens gads” motīviem. Tas ir stāsts par 1935. gada ziemu Krievijas provincē caur deviņgadīga zēna acīm, kurš vienā komunālajā dzīvoklī mīt kopā ar tēvu, ar milicijas inspektoru Ivanu Lapšinu un viņa kolēģi. Filmas notikumu gaitā notverta laikmeta sajūta īsi pirms nežēlīgajām Staļina represijām.

Ar pārējām 35 klasikas sadaļas filmām var iepazīties šeit.

www.labiennale.org/en/cinema