KINO  
No izstādes “Out of Darkness” James Fuentes galerija, Ņujorka, 2012. Foto: Austris Mailītis

Jons Meks ceļā uz Eiropu 0

Žanete Skarule
22/11/2012 

Lietuviešu izcelsmes mākslinieka, kinorežisora, rakstnieka, dzejnieka un mūziķa – nav iespējams viņu “pieteikt”, izmantojot tikai vienu apzīmējumu – Jona Meka (Jonas Mekas) 90 gadu jubileju mākslas institūcijas ar vērienu atzīmē gan Eiropā, gan ASV.

5. decembrī Serpentine Gallery Londonā tiks atklāta Jona Meka personālizstāde, kuras uzmanības centrā atrodas kustīgs attēls, dzeja un skaņa. Ekspozīcijā iekļautas Jona Meka filmas, video darbi un fotogrāfijas – kopums, kas tapis laikposmā no 1950. gada līdz mūsdienām. Tostarp arī speciāli izstādei veidoti darbi un instalācijas. Sākot no 8. decembra, četras nedēļas nogales pēc kārtas Serpentine Gallerynotiks arī Jona Meka “Sestdienu semināri”. Īpašs solās būt 12. decembra vakars, kad galerijā vienkopus pulcēsies viņa draugi, kuriem pievienosies arī pats mākslinieks. Tas, kas tieši notiks šai vakarā, netiek izpausts. Un, iespējams, arī pats Jons Meks to nezina, taču pārsteigumi, visticamāk, neizpaliks. Par godu šim mūzikas un dzejas pasākumam Londonā ieradīsies mūziķi un Jona draugi gan no ASV, gan Eiropas.

Savukārt Pompidu centrā Parīzē un Lielbritānijas Filmu Institūtā (BFI Southbank) Londonā būs skatāmas īpašas filmu retrospekcijas, tādējādi godinot par amerikāņu avangarda kino krusttēvu dēvētā mākslinieka radošās darbības sešdesmit gadu karjeru. Šodien Jons Meks joprojām ir viens no centrālajiem tēliem avangarda kino pasaulē, turpinot enerģiski aizstāvēt amerikāņu nekomerciālo kino un radot pats savus jūtīguma un cilvēcības caurstrāvotus vēstījumus.

Tie, kuri Jona Meka vārdu dzird pirmo reizi – savā ziņā – ir ieguvēji, jo viņus sagaida brīnišķīgi atklājumi.

Mākslinieks dzimis lietuviešu ciematā –  Biržos (Biržai), netālu no Latvijas robežas. Otrā pasaules kara laikā viņš darbojās kā pagrīdes avīzes redaktors. Tās saturs neatbalstīja nedz krievu, nedz vācu varu. Nacisti Meku noķēra, kad viņš mēģināja bēgt uz Vīni, un aizsūtīja uz darba nometni Vācijā. Vēlāk, 1949. gadā viņš kā displaced person nokļuva Ņujorkā.

Pirmos iekrājumus, kas tika nopelnīti, strādājot dažādus gadījumu darbus, Jons Meks iztērēja iegādājoties Bolex filmu kameru.  Ar to tika dokumentēts viss apkārt notiekošais, tostarp Bruklinas imigrantu dzīve. Vēlāk viņš ar to iemūžināja Ņujorkas Lower East Side māksliniekus un savus draugus – Endiju Vorholu, Fluxus aizsācēju Džordžu Mačunu (George Maciunas), Alenu Ginsbergu (Allen Ginsberg), Džonu Lenonu, Joko Ono, Niko, Salvadoru Dalī un daudzus citus. Šie tēli redzami viņa dienasgrāmatu stilā veidotajās filmās. Jons Meks kļuva par avangarda kino dedzīgu aizstāvi, kas organizēja filmu demonstrēšanas, rakstīja kontraversālas slejas par kino izdevumā Village Voice, piedalījās “Filmu veidotāju kooperatīva” (Film–Makers' Cooperative) dibināšanā un nemitīgi domāja par  jauno amerikāņu kino, kuru dēvē gan par avangarda, gan par “andergraunda”, gan par neatkarīgo amerikāņu kino. Tādi avangarda kinodarbi kā Džona Kasavetes (John Cassavetes) Shadows, Šērlijas Klarkas (Shirley Clarke) The Connections, kā arī Roberta Franka (Robert Frank), Alfrēda Leslija (Alfred Leslie) un  Džeka Keruaka (Jack Kerouac) kopdarbs Pull My Daisy, iespējams, nekad neieraudzītu dienasgaismu, bez Jona Meka gādības.

Filmu kadrs: Jons Meks. “From In Between”. 1978. gads. Meka un Salvadora Dalī muļķošanās kādā no Dalī radošajiem happeningiem, l964. © Jonas Mekas

Kad Beļģijas pilsētā Knokkle–le–Zoute notiekošā 3. Starptautiskā kino festivāla laikā (Jons Meks darbojās žūrijas sastāvā) tā vadība attiecās demonstrēt amerikāņu undergraund filmas, Jons Meks uzvedās radikāli. Viņš ielauzās projekciju telpā un pavērsa projektora staru pret Beļģijas tieslietu ministru. Beļģi reaģēja, atvienojot elektrību.

1969. gadā kopā ar domubiedriem mākslinieks atvēra Anthology Film Archives – kinoteātri, kura uzmanības lokā ir tikai un vienīgi nekomerciālais kino un kas pastāv vēl šodien.

Jonas Mekas radījis desmitiem filmu un saņēmis vairākus apbalvojumus. Viņa darbi izstādīti visā pasaulē. Tostarp tādās prestižās mākslas skatēs un institūcijās kā Documenta 11 un 51. Venēcijas mākslas biennāle, Vitnijas Amerikāņu mākslas muzejs un MoMa PS1 Ņujorkā, Ludviga muzejs Ķelnē, Baltijas Mākslas Centrs Visbijā un Metropolitēna Foto muzejs Tokijā.

***

Kādā no sešdesmito gadu Ņujorkas avīžu izgriezumiem es atradu Jona Meka ievietoto sludinājumu, kas vēstīja par Sanfrancisko tapušo avangarda kinodarbu programmas demonstrēšanu Modernās Mākslas muzejā. Sludinājumu papildināja pašrocīgi zīmēts galvaskauss ar sakrustotiem kauliem un post scriptum – žurnālistiem adresēts vēstījums. Mākslinieks tajā piedraud ar milzīgu postu, kas nāks pār viņu galvām, ja Ņujorkas prese ignorēs šo svarīgo kultūras notikumu un slēps to no cilvēkiem. Viņš parakstījies zem saviem vārdiem divreiz.

jonasmekasfilms.com