KINO  
Visu laiku labākais Džeimss Bonds – aktieris Šons Konerijs
Bondam – piecdesmit 0

Dita Rietuma
06/07/2012 

Ticiet vai netieciet – Džeimss Bonds ir kļuvis par piecdesmitgadnieku! Kaut šis apgalvojums nebūs precīzs – literatūras vēsturnieki zinās teikt, ka britu rakstnieks Jans Flemings savu varoni Džeimsu Bondu radīja krietni agrāk, 1953. gadā, aizlienējot viņam – slepenā dienesta aģentam 007 – kāda reāla britu orinitologa vārdu. Tomēr šogad aprit apaļi piecdesmit gadi kopš filmas Dr. No (1962) pirmizrādes, kas tad arī kļuva par pirmo “bondiānas” filmu, pirmo Fleminga radītā varoņa iemiesojumu uz ekrāna un sākumu fenomenāli sekmīgai filmu sērijai, kas droši var lepoties ar britu populārās kultūras ikonas statusu. Par to liecina ne tikai bondiānas ilgmūžība un komerciālie panākumi (bondiānas ieņēmumi tuvojas 5 miljardu dolāru (4 910 000 000 000) robežai), bet arī fakts, ka tās piecdesmito jubileju atzīmēs daudzas ietekmīgas kultūrinstitūcijas – rudenī ar pilnu bondiānas filmu skati ņujorkiešus priecēs Ņujorkas modernās mākslas muzejs MoMa. Savukārt Londonā, Barbikana centrā tikko durvis vērusi tematiska izstāde “Dizainējot 007: Bonda stila piecdesmit gadi” (skatāma līdz 5. septembrim), kas veltīta gan ikoniskajai filmu sērijai, gan tai atribūtikai, kas jau gadu desmitiem saistās ar Bonda filmu pasauli – auto, ieročiem un dažnedažādiem smalkiem hi-tech daiktiem, kas palīdzējuši Džeimsam Bondam uzturēt savu superaģenta statusu un glābt pasauli no kārtējās ķezas.

Līdz šim oficiālās bondiānas ietvaros ir tapušas 22 filmas. Bonda “sēriju” īpašnieks un to producents visa pusgadsimta garumā ir kompānija EON, ko dibināja Herijs Zalcmans un Alberts A. Brokoli, – tieši šīs kompānijas producētās filmas spītīgi tiek uzskatītas par “īsto bondiānu”, atstājot “aiz borta” vairākas filmas, kuru galvenais varonis arīdzan ir Bonds, taču, kuru producents nav minētā kompānija EON. Viena no tām ir 1967. gadā tapusī Kazino Royal, EON producētā filma ar šādu pat nosaukumu tapa relatīvi nesen – 2006. gadā, kļūstot par pirmo filmu, kurā Bondu nospēlēja Daniels Kreigs. Otrs autsaiders oficiālajā bondiānā ir 1983. gada “Nekad nesaki nekad” (Never Say Never Again), kurā vēlreiz pie Bonda lomas atgriezās jau cienījamā vecumā esošais Šons Konerijs – pirmais un visu laiku labākais Džeima Bonda lomas tēlotājs.

23. filma par britu slepenā dienesta aģentu 007 Džeimsu Bondu – Skyfall, pasaules pirmizrādi piedzīvos šāgada oktobrī. Filmas radošā komanda ir lieliska – pirmo reizi pie Bonda iedzīvināšanas ķēries viens no labākajiem britu vidējās paaudzes režisoriem Sems Mendess (viņa izcilākais darbs ir oskarotais “Amerikāņu skaistums”), trešo reizi Bonda lomu spēlēs brits Daniels Kreigs, kuram, kā ēst, vajag nevainojamu, pārliecinošu projektu. Kopš iepriekšējā Bonda iedzīvinājuma filmā “Mierinājuma kvants” (2008) Kreigs strādājis daudz, taču arī ļoti viduvējos darbos.


Izstādē Barbikana centrā ir eksponēts arī Džilas Mastersones zelta ķermeņa atveids no filmas Goldfinger (1964). Foto: Ctpost.com

Nenoliedzami, uz bondiānas vēsturi var palūkoties no daudziem un dažādiem aspektiem – viens no tiem būtu arī paša Džimsa Bonda “iemiesotāju” tipoloģija, proti, to aktieru specifika, kas katrā konkrētā dekādē ir spēlējuši superaģenta lomu. Tomēr pirms iedziļināties Bonda iemiesotāju “dinamikā”, ir vērts nedaudz akcentēt tās vēsturiskās saiknes un laika kontekstu, kas ļāva Džeimsam Bondam un filmai Dr. No kļūt par notikumu 20. gadsimta 60. gados.

Kas tad ir bondiānas priekšteči? Ja kino vērtējam kā globālu pieredzi un parādību, Bondu neiegrožojot tikai un vienīgi britu kino vēsturē, tad šī slepenā aģenta “dēku” saknes meklējamas kino alkās pēc noziegumiem un spriedzes. Tās atrodamas gan 30. gadu sākuma amerikāņu gangsterdrāmās, gan 40.–50. gadu amerikāņu (arī britu) kino parādībā, ko dēvē par  film-noir. Tieši film noir raksturīgi bija ciniski varoņi, nereti privātdetektīvi, un liktenīgās sievietes. Tās raksturoja galveno varoņu morālā ambivalence, proti, brīvs labā/ļaunā, atļauts/neatļauts robežu traktējums. (Šīs īpašības dāsni pārmantos arī Bonds.) Film noir detektīvi nereti bija iesaistīti sarežģītās, noziedzīgās intrigās, turklāt viņu attiecības ar daiļo dzimumu bija destrukcijas un nolemtības pilnas. Teiksiet, kāds tam sakars ar vitālo, patīkami cinisko, vīrišķīgo superspiegu Džeimsu Bondu, kuru valdzina patrētājkultūras fetiši – stilīgas mašīnas, kā arī citas dzīves baudas, un kura attiecības ar daiļā dzimuma būtnēm ir hedoniskas un veselīgas – bez jelkāda eksistenciālā skarbuma mielēm? Vistiešākais.

Spiegu filmas, kuru tradīcijā ieguļas bondiāna, savu īsteno uzplaukumu piedzīvoja tieši 60., arī 70. gados. Tas bija laiks, kad strauji mainījās sabiedrības vērtības un intereses, pēckara dekādēs dominējošās depresijas noskaņas nomainīja daudz vitālākas sajūtas, materiālās labklājības pieaugums un arī nepārprotama patērētājsabiedrības ideālu nostiprināšanās. 50. gadu vidū Amerikā izsīka melnbalto film noir popularitāte, cinisko privātdetektīvu vietā bija jānāk jaunam varonim, kura dēkas un piedzīvotais nodrošina sižetisku spriedzi. (Vienu no šī perioda filmām, 1955. gadā Amerikā tapušo režisora Roberta Oldridža filmu “Noskūpsti mani nāvīgi” (Kiss Me Deadly), ar tās cinisko detektīvu Maiku Hammeru, kurš traucas ekskluzīvā auto un guļ ar savu pašaizliedzīgo asistenti, uzskata par vistiešāko Bonda priekšteci.) Privātdetektīva, kā spriedzes un sarežģītu intrigu piepildītu filmu varoņa vietu bija gatavs ieņemt slepenā dienesta aģents! Iemesls šādai maiņai bija meklējams arī vēsturiskajā situācijā – aukstais karš, politiskais saspīlējums starp komunistiskā un kapitālistiskā bloka valstīm kļuva par to laika kontekstu, kas spiegošanas motīvu padarīja aktuālu. Turklāt – abās dzelzs priekškara pusēs. Lielbritānijā populārs kļuva Džeimss Bonds, strauji iegūstot popularitāti arī Amerikā un citur pasaulē. (Protams, ne komunistiskā bloka valstīs, kur bondiāna bija non grata līdz pat tā sabrukumam.) Tomēr bez saviem spiegiem/varoņiem neiztika ne ASV, ne arī Padomju Savienība. Tiesa, abās šajās valstīs gan populārākie spiegi vairāk apdzīvoja TV seriālus. (Piemēram, ASV ārkārtīgi populārs bija spiegu seriāls The Man from U.N.C.L.E (1964–1969), kura veidošanā piedalījās arī Rīgā dzimušais režisors un producents Boriss Ingsters, savukārt padomijā spiegu/padomju slepeno aģentu popularitāti filmās aizsāka TV seriāls “Klusā sezona” (1969), vēlāk to turpināja seriāls “Septiņpadsmit pavasara mirkļi” (1973) u.c.) Britu kompānijas EON  lēmums – radīt filmu, nevis TV seriālu, izrādījās vieds. Džeimss Bonds ir un paliek viena no veiksmīgākajām bitu kinoeksportprecēm, kuras veidošana un izplatīšana gan patlaban notiek ar Holivudas studijas Sony līdzdalību.


Daniels Kreigs Džeimsa Bonda lomā

Kā mainījies Bonda veidols piecu gadu desmitu laikā? Pieņemts uzskatīt, ka Šons Konerijs ir bijis ne tikai pirmais, bet labākais Bonds (sešas oficiālās bondiānas filmas). Viņam sekojošais Džordžs Lazenbijs kļuva par visneveiksmīgāko Bondu; šī aktiera kontā ir tikai viena bondiānas filma.

Daudz veiksmīgāks Bonda lomā izrādījās Rodžers Mūrs, kurš spēja nodrošināt bondiānai pamatīgu popularitāti un nospēlēja Bondu septiņās filmās. 80. gadi bija elegantā Timotija Daltona laiks, kurš iemiesoja aģenta 007 lomu divās filmās. Šis aktieris Lielbritānijā bija pazīstams arī kā izcils Šekspīra varoņu atveidotājs. 90. gados Bondu vairākās filmās spēlēja Pīrss Brosnans, kuram bija raksturīga eleganta, mazliet atsvešināta ironija – viņa Bonds vairāk līdzinājās vīriešu žurnāla modelim, nevis spriedzes filmu varonim. Daniela Kreiga apstiprināšana Bonda lomai savulaik izsauca pamatīgu viļņošanos – šis talantīgais, neliela auguma britu aktieris ar ļoti daudzveidīgu līdzšinējo kinopieredzi  šķita pārāk ikdienišķs, paskarbs, “paprasts” Bonda pasaules nosacītībai un arī ierastajam “glamūram” – šķita, ka labi uzvalki, smalki auto un gadžeti Kreigam īsti “nepiestāv”. Un tomēr, Kazino Royale izrādījās ārkārtīgi veiksmīgs Bonda  rebrendings, pateicoties šai filmai “bondiāna” negaidīti ieguva dramatismu, skarbumu un sūra reālisma garšu. Pēdējās Bonda filmas gan kvalitatīvi daudz neatšķiras no daža laba cita dinamiski veidota, efektīgi samontēta Holivudas action ar spiegošanas intrigu. Protams, tā ir laika garša, kas liek akcentēt nevis iepriekšējo desmitgažu Bonda iecienītos fetišus, bet gan tempu un vēlreiz tempu, arī dinamisku montāžu. Tomēr ir pamatvērtības, bez kurām neiztiek neviena no bondiānas filmām. Tās ir mašīnas un tās ir meitenes. Un, kaut arī Daniela Kreiga iemiesotais Bonds savās attiecībās ar sievietēm kļuvis “atbildīgāks” (atceraties, Kazino Royale viens no lielākajiem pārsteigumiem bija Bonda īstās jūtas pret aģenti vārdā Vespera, ko spēlēja Eva Grīna), bondiānas filmas ir un paliek mačisma un sievietes kā vīrieša sekundāra baudu objekta spilgts apliecinājums.

www.barbican.org.uk