Theo Deutinger. Handbook of Tyranny. Lars Müller publishers, 2018

Grāmata nepievils 0

Svaigāko izdoto mākslas grāmatu apskats

Auguste Petre
05/04/2018

Itāļu dramaturgs un libretists Karlo Goldoni reiz teicis, ka cilvēks ar labu grāmatu rokās nekad nevar būt vientuļš. Lai gan vientulība, tāpat kā māksla, vērtējama drīzāk subjektīvi, zināmā mērā Goldoni teiktajam var piekrist. Grāmatu vienmēr (nu labi, gandrīz vienmēr) var paņemt līdzi. Ar grāmatu nav grūti saprasties klusējot. Grāmatā, neatkarīgi no kopējā satura, vienmēr iespējams atrast ko vērtīgu – kaut vai atziņu par to, ka konkrētā grāmata ir neinteresanta. Ernests Hemingvejs grāmatas uzskatīja par saviem uzticamākajiem draugiem, savukārt Borhess bibliotēku uzlūkoja kā paradīzi. Grāmatas šarms slēpjas tās daudzveidībā un spējā uzrunāt gan ar vārdiem, gan attēliem. Ietekmi atstāj gan dizains un izdevniecības prestižs, gan, protams, autora slava. Taču vēl būtiskāka ir grāmatas kā laika ikonas nozīme. Domājot par laika un grāmatas attiecībām, Arterritory.com piedāvā ielūkoties jauno vērtīgo mākslas izdevumu klāstā.

Pārlūkojot šogad jau iznākušo un vēl topošo grāmatu sarakstu, tā vien gribas apmierināti nopūsties. Pēdējos gados pieaugušās baumas par grāmatu izmiršanu (pareizāk sakot – to aizstāšanu ar tehnoloģiskām ierīcēm) radījušas pamatotu satraukumu tiem, kuri sevi sauc par iesieto grāmatu jeb īsto grāmatu faniem. Pārliecinošais mākslas grāmatu piedāvājums tomēr pierāda, ka bīties no pārmaiņām vēl nav īstais brīdis. Starp tēmām figurē gan mākslinieku monogrāfijas un vēsturiski mākslas vēstures pārskati, gan apjomīgi vizuāli katalogi un teorētiskie darbi par mākslas un pasaules attiecībām 21. gadsimtā.


Georgina Adam.
Dark side of the Boom: The Excesses of the Art Market in the 21st Century
Lund Humphries, 2018

Kā viena no šādām grāmatām minama nupat iznākusī Džordžīnas Adamas (Georgina Adam) Dark Side of the Boom: The Excesses of the Art Market in the 21st Century (Uzplaukuma tumšā puse: mākslas tirgus pārmērības 21. gadsimtā), kurā autore skata naudas un mākslas saistību mūsdienās. Bijusī Financial Times un The Art Newspaper redaktore savā jaunākajā garadarbā atklāj mākslas tirgus aizkulises, pievēršoties laikmetīgās mākslas pirkšanas un pārdošanas īpatnībām mūsdienās. Grāmatā, kas ir secīgi seko autores iepriekšējam izdevumam – bestselleram Big Bucks: The Explosion of the Art Market in the 21st Century (Lielā nauda: mākslas tirgus sprādziens 21. gadsimtā, 2014) –, aktuālās tēmas interpretācijas Adama aprakstījusi vienlīdz interesanti kā māksliniekiem, kolekcionāriem un galeristiem, tā arī mākslas baudītājiem.


Theo Deutinger.
 Handbook of Tyranny
Lars Müller publishers, 2018

21. gadsimta kultūras izpētei pievērsies arī arhitekts, rakstnieks un sociokultūras karšu dizaineris Teo Dētingers (Theo Deutinger). Viņa jaunākais pētījums Handbook of Tyranny (Tirānijas rokasgrāmata) ir detalizēts grafisku ilustrāciju apkopojums, kas atspoguļo mūsdienu rutīnas nežēlību. Nežēlība Dētingera grāmatā netiek saistīta ar fizisko vardarbību, bet gan skatīta globālās likumdošanas un politikas kontekstā. Grafikas papildinātas ar uzkrītoši neizteiksmīgiem tekstiem, kas darbojas kā ekvivalents birokrātiskam likumu stīvumam. Dētingers raksta: “Savā pirmspēdējā albumā Deivids Bovijs vaicāja: “Kur gan mēs esam?”. Viņa jautājums tiek uzdots laikā, kad aktualizējušās tēmas un tehnoloģijas, par kurām mums jau sen vairs nevajadzētu spriedelēt. Mēs jau atkal runājam par sienu, kas valsti nošķirtu austrumu un rietumu frontē. Reiz tieši šādas sienas krišana iezīmēja jauna laikmeta sākumu un ticību mierpilnai globālai nākotnei.” Saspēlējoties ar oriģinālajām ilustrācijām, teksts veido metaforu par mūsdienu kultūru un cilvēka vietu tajā.


The Artist as Curator. An Anthology
Edited by Elena Filipovic
Walther König, Köln, 2018

Pēdējā laikā aktualizējies jautājums par kuratora lomu radošās jaunrades procesā. Daļa kultūras darbinieku tiecas atbalstīt neatkarīga kuratora profesiju kā mūžīgu, savukārt citi uzskata, ka šāds dalījums ir novecojis un mūsdienu mākslinieks kļuvis daudzfunkcionāls. Šai tēmai veltīta februārī iznākusi antoloģija The Artist as Curator (Mākslinieks kā kurators). Tajā iekļautas mākslinieku esejas, kas laikā no 2013. gada decembra līdz 2016. gada janvārim publicētas laikmetīgās mākslas žurnālā Mousse. Džona Keidža, Ričarda Hamiltona, Endija Vorhola, Laiema Gilika un citu pasaules mēroga autoru esejas tematiski vieno pieredze par izstāžu organizēšanu un pārspriedumi par mākslinieka kā kuratora lomu laikmetīgajā kultūrā. Rakstos atklājas mākslinieku idejas par pašu un citu veidotajām izstādēm, kas izrādītas posmā no pēckara perioda līdz mūsdienām. 20 esejas grāmatā papildina iepriekš nepublicēti dokumenti un ilustrācijas, kā arī ietekmīgā kuratora Hansa Ulriha Obrista pēcvārds.


Video Writings by Artists (1970–1990)
Edited by Eugeni Bonet
Mousse Publishing, 2018

Cits izdevums, kurā lasāmi konceptuāli vienoti mākslinieku teksti, ir eseju apkopojums Video Writings by Artists (Mākslinieku video teksti). Kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem videomākslas nozīme ir augusi un līdz ar to uzaugusi arī jauna, konceptuāli domājoša paaudze. Teorētiskiem rakstiem mākslas vēsturē vienmēr ir bijusi liela nozīme gan kā ideju un darba metožu izskaidrojošam elementam, gan kā identifikācijas zīmei. Jau kopš pirmsākumiem teksts ir bijis arī neiztrūkstoša videomākslas sastāvdaļa. Apkopojumā Video Writings by Artists iekļauti videomākslinieku raksti par šīs mākslas sfēras aizsākumiem un attīstību. Starp eseju autoriem ir tādi mākslinieki kā Nams Džun Paiks, Bils Viola, Pēters Veibels un citi.


Māra Brašmane. Centrāltirgus
Orbīta, 2018

Kavēties saldsērīgās atmiņās par pagātni patīk ne tikai ārzemju māksliniekiem. Pašmāju izdevniecība “Orbīta” laidusi klajā divas jaunas grāmatas no sērijas “Publiskā telpa”, kas veltīta padomju laika Latvijas sabiedriskās telpas pētniecībai. Šajos izdevumos pārstāvēti dažādu mūsdienu fotogrāfu skatījumi uz pagātni. Sērijas izdevumiem piepulcējies Māras Brašmanes skatījums uz Centrāltirgu, kā arī Vladimira Svetlova “Rīgas līcis”.

Fotogrāfiju grāmata “Centrāltirgus” sastāv no dokumentāliem Rīgas Centrāltirgus attēliem, kas tapuši 50 gadu garumā – no 1967. līdz 2017. gadam. Māras Brašmanes veikums sniedz priekšstatu par tirgus, tā darbinieku un apmeklētāju dzīvi un ļauj izsekot fotogrāfijas kā mākslas distances estētiskajām izmaiņām. Grāmatas priekšvārda autore ir foto vēsturniece Alise Tīfentāle.


Vladimirs Svetlovs. Rīgas līcis 
Orbīta, 2018

Vladimira Svetlova grāmata ir pagātnes inscenējums, atgriešanās 70. gadu beigu “zelta jaunatnei” paredzētajā sanatorijā “Rīgas līcis”. Foto sērija, kurā iemūžināti Jaunā Rīgas teātra aktieri Baiba Broka, Guna Zariņa, Ģirts Krūmiņš un Kaspars Znotiņš, veidota kā nezināmas filmas stopkadri. Grāmatas noslēgumā lasāms arhitektūras kritiķes Kristīnes Budžes pētījums par Jūrmalas sociālās kultūras ainavu pēckara periodā.


Helēna Demakova. Gleznotāja Bruno Vasiļevska ideālā pasaule
 
Neputns, 2018

Savukārt izdevniecība “Neputns” laidusi klajā divas nozīmīgas Latvijas mākslinieku monogrāfijas. Mākslas zinātniece Helēna Demakova ir autore grāmatai par ievērojamo latviešu gleznotāju Bruno Vasiļevski – “Gleznotāja Bruno Vasiļevska ideālā pasaule”. Tajā iekļauta ne vien informācija un biogrāfiski fakti par pašu mākslinieku, bet sniegts arī attiecīgās kultūrvides un laiktelpas raksturojums. Pati autore atzīmē, ka grāmatas struktūru ir veidojusi, balstoties uz trim tēmām: Dzīve; Literatūra; Glezniecība un tās teorija, tādējādi izceļot Bruno Vasiļevskim un Latvijas mākslai būtisko.


Zigurds Konstants. Georgs Šenbergs
 
Neputns, 2018

15. martā iznākusi Zigurda Konstanta grāmata “Georgs Šenbergs”, kas ir līdz šim pirmā māksliniekam veltītā monogrāfija. Tajā tiek atklātas pilnīgi jaunas savdabīgā mākslinieka dzīves un radošās darbības šķautnes, kā arī vairāki vēl neredzēti Šenberga darbi. Zigurds Konstants raksta: “Strādādams bez pašreklāmas un nekad par to nerūpēdamies, Georgs Šenbergs galvenokārt bija pazīstams mākslinieku un vietējo speciālistu šaurajā lokā. Būtībā viņš it kā rāvās prom no atpazīstamības, vadīdamies pēc principa – Tikai nekļūt populāram! Bailes, ka tas var traucēt Darbu darīt. Tieši tādēļ viņa glezniecību nekad nav ietekmējusi konjunktūra, aizrādījumi un citu domu diktāti.”


Bruce Nauman: Disappearing Acts
Kathy Halbreich, Isavel Freidli, Heidi Naef, Magnus Schaefer, Taylor Walsh redakcija
The Museum of Modern Art, New York, 2018

No 17. marta līdz 26. augustam Schaulager muzejā Bāzelē un no 21. oktobra līdz 2019. gada 17. martam Ņujorkas Modernās mākslas muzejā būs skatāma pasaulslavenā mākslinieka Brūsa Naumana izstāde Disappearing Acts (Izzūdošās darbības). Par godu šai izstādei sastādīts jauns, mākslinieka darbību atspoguļojošs katalogs Bruce Nauman: Disappearing Acts (Brūss Naumans: Izzūdošās darbības). Grāmatā iekļauts plašs attēlu klāsts, kas parāda mākslinieka radošo attīstību un meklējumus laika gaitā. Sākot ar agrīnā posma stiklplasta skulptūrām un arhitektoniskām konstrukcijām, līdz ritmiski mirgojošām neona izkārtnēm – Brūss Naumans iemieso laikmetīgās mākslas esenci.

P.S. Aprīļa beigās tiks izdota vēl viena Naumanam veltīta grāmata – Bruce Nauman: A Contemporary (Brūss Naumans: laikabiedrs) – kurā mākslinieka veikums analizēts laikmetīgā pozīciju un diskursa kontekstā.


Huans Bonilja.
 Bez biksēm ienākt aizliegts
Jāņa Rozes apgāds, 2017

Literāra kultūrvēstures interpretācija ir spāņu dzejnieka un rakstnieka Huana Boniljas (Juan Bonilla) 2013. gada darbs “Bez biksēm ienākt aizliegts” (Prohibido entrar sin pantalones), kas pagājušā gada nogalē izdots latviešu valodā. Tas ir stāsts par trauksmaino revolūcijas laiku Krievijā, kuru autors uzlūkojis caur krievu dzejnieka Vladimira Majakovska daudzšķautnainās personības prizmu. Majakovskis Huanu Bonilju interesē gan kā personība, gan kā attiecīgā laikmeta balss. Romāns rakstīts vienlaikus biogrāfiskā un nebiogrāfiskā manierē – autors nav izmantojis enciklopēdisku atskaiti par Majakovska dzīvi, bet gan skata to caur paša pieredzi, brīžiem saplūstot ar grāmatas varoni. “Bez biksēm ienākt aizliegts” tiek uzskatīts par spilgtāko Huana Boniljas veikumu, par kuru viņam piešķirta Mario Vargasa Ljosas vārdā nosauktā literārā prēmija par labāko sarakstīto daiļdarbu spāņu valodā. Grāmatu latviski tulkojis Edvīns Raups.


The Ugly Duckling by Hans Christian Andersen & Marina Abramović
Edited by Lærke Rydal Jørgensen

Louisiana Museum of Modern Art, 2018

“Man bija ļoti kaislīga vēlēšanās ilustrēt Hansa Kristiana Andersena pasaku “Neglītais pīlēns”. Kā bērns un pusaudze izjutu spēcīgu saikni ar šo stāstu. Arī es biju neglītais pīlēns,” tā ir izteikusies slavenā serbu māksliniece Marina Abramoviča. Viņas vēlme šogad apliecināta pilnīgi jaunā H. K. Andersena pasakas izdevumā, kura ilustrācijas veidojusi tieši viņa. Andersena pasaku, kas galvenokārt stāsta par vientulību, atšķirtību un pakļaušanos apkārtējo spiedienam, Abramoviča ilustrējusi ar zīmējumiem bērnišķīgā manierē. Ilustrācijas māksliniece apzināti veidojusi kā personiskus komentārus par pasaku un savas pieredzes uzplaiksnījumiem. “Neglītais pīlēns” ir otrā grāmata no Hansa Kristiana Andersena pasaka sērijas ar laikmetīgo mākslinieku ilustrācijām – 2016. gadā tika izdota “Mazā Nāriņa” ar Jajoi Kusamas ilustrācijām.


The Ugly Duckling by Hans Christian Andersen & Marina Abramović
Edited by Lærke Rydal Jørgensen
Louisiana Museum of Modern Art, 2018