Džona Baldesari veidotais Vīnes operas skatuves drošības priekškars. 2017-18, museum in progress. Copyright © John Baldessari. Courtesy of the artist and Marian Goodman Gallery

museum in progress – grāmatā un sarunās 0

Una Meistere
14/12/2017

Viens no neordinārākajiem muzejiem pasaulē – nemateriālā mākslas telpa museum in progress – šo gadu noslēdzis ar diviem lieliskiem projektiem. Viens no tiem ir grāmata “Curtain – Vorhang”, kas dokumentē museum in progress nu jau 20 gadu ilgo sadarbību ar Vīnes valsts operu, kuras ietvaros tās skatuves drošības priekškars ik sezonu pārtop laikmetīgā izstāžu telpā jeb viena pazīstama mūsdienu mākslinieka personālizstādē. Šo izstādi veido tikai viens darbs, kura izmērs ir nemainīgs un visai netradicionāls – 176m². Savukārt pats aizkars, pie kura tas piestiprināts, sver sešas tonnas un teātra valodā tiek dēvēts par “ceturto sienu” - tādējādi apzīmējot iztēles robežu starp skatuvi un skatītāju zāli. Jeb šajā gadījumā – iztēles robežu un saskarsmes telpu, kurā mijiedarbojas skatuves un vizuālā māksla. 


Grāmatas "Curtain – Vorhang"  vāka noformējums. Courtesy of museum in progress

Mākslinieku liste, kas šajā projektā piedalījušies kopš tā aizsākšanas brīža – 1998. gadā, ir gana iespaidīga – Metjū Bārnijs, Ričards Hamiltons, Tasita Dīna, Džefs Kūnss, Francs Vests, Sajs Tvomblijs, Rirkrits Tiravanija, Deivids Hoknijs, Dominika Gonzalesa-Forestere u.c. Un savā ziņā arī pats šis projekts ir dokumentācija - 20. gadsimta otrās puses un 21. gadsimta sākuma mākslas ainas fiksācija lielformātā. 


Džona Baldesari veidotais Vīnes operas skatuves drošības priekškars. 2017-18, museum in progress. Copyright © John Baldessari. Courtesy of the artist and Marian Goodman Gallery

2017/2018. gada sezonā Vīnes operas skatuves drošības priekškara veidols uzticēts amerikāņu māksliniekam Džonam Baldesari un to grezno viņa darbs “Izlaidums” (Graduation, 2017). Vizuāli iespaidīgs un mazliet provokatīvs vienlaikus, jo pirmajā mirklī rada apmulsumu, kas īsti uz tā attēlots. Tas šķietami atgādina universitātes absolventu fotogrāfiju milzīgā fotopalielinājumā, dažam Vīnes operas apmeklētājam, iespējams, uzjundot atmiņā labi noglabātu jaunības dienu ģimenes albumu. Kaut tikpat labi tas var būt arī koris, taču mulsinošākais šajā darbā ir tas, ka četri tajā redzamie personāži ir aizkrāsoti ar košu krāsu, pārvēršot tos bezpersoniskos, papīra lellēm līdzīgos silutetos. Kas tie ir – izslēgtie, aizgājušie? Vai šajā apstāklī slēpjas prieks vai kādi traģiski notikumi? Varbūt tie ir īpašie, spurainie, neordinārie – izlēcēji no pūļa? Šis ir kalambūrs, kura risināšanai operas mīļotāji var nodoties pirms izrādes sākuma, vai, priekškaram krītot, tās starpbrīžos. Kā arī atkal un atkal operas namā atgriežoties – līdz pat sezonas slēgšanai 30. jūnijā. Kaislībām un brīžiem pārlaicīgajai skatuves enerģijai saslēdzoties ar laikmetīgās mākslas enerģiju. No šī viedokļa Vīnes operas drošības priekškars varētu būt arī rekordists statistiskajā līknē, cik ilgi cilvēki parasti izstādēs mēdz uzkavēties pie viena mākslas darba un arī par to aizdomāties, jo šis ir tas ideālais gadījums, kad, neeksistējot nekādiem papildus kairinājumiem, esot konkrētā vietā un mirklī, uzkavēšanās notiek gluži dabiski. 


Grāmata "Curtain - Vorhang". Courtesy of museum in progress

Grāmatā “Curtain – Vorhang” iekļauti visi 20 gados Vīnes operas drošības priekškaram tapušie mākslas darbi, un interesanti, ka tās izmērs ir 1:50 attiecībā pret aizkara oriģinalu. Jāteic, ņemot vērā, ka katru sezonu Vīnes operu apmeklē vidēji 600 000 skatītāju, drošības priekškara projekts vienlaikus ierindojams arī apmeklētāko laikmetīgās mākslas izstāžu klāstā. 


DVD komplekts “Artist Talking”. Courtesy of museum in progress.

Savukārt otra museum of progress aktualitāte ir četru DVD komplekts “Artist Talking”, kas dokumentē vēl vienu īpašu šīs institūcijas projektu – laikposmā no 1992. līdz 2001. gadam tapušas sarunas ar spilgtākajiem un laikmetīgās mākslas scēnas kontekstā ietekmīgākajiem sava laika māksliniekiem. Kopumā cikla ietvaros tapušas vairāk kā 100 sarunas, taču 50 no tām līdz šim nav tikušas publicētas, kamēr pārējās savulaik bijušas pieejamas videokasešu formātā un dažādu ekspozīciju ietvaros tikušas eksponētas arī virknē prestižu Eiropas mākslas institūciju. 


DVD komplekts “Artist Talking”. Courtesy of museum in progress.

Sarunām ir arī gana neordinārs koncepts, kaut klasiski tās piepulcējamas intervijas žanram, intervētājs ir palicis aizkadrā, redzams ir tikai runātājs – tuvplānā kā “runājoša galva.” Katrai no intervijām ir atšķirīgs monohroms fons, kuru varējis izvēlēties pats tās varonis – dzeltenu, zilu, zaļu, oranžu utt. Tāpat mākslinieks varējis izvēlēties savu intervētāju un fināla montāžas procesā arī to, kuras ieraksta daļas publicējamā materiālā atstāt, tādējādi šīs sarunas ļaujot klasificēt kā patiesi autentiskus mākslinieku portretus. “Artist Talking” vizuālo konceptu izstrādājis austriešu mākslinieks Peters Koglers (Peter Kogler). 


Artist Talking. DVD vāka noformējums. Courtesy of museum in progress.

Nākotnē iecerēts padarīt publiski pieejamas visas intervijas un tikko klajā nākušajā DVD sērijā apkopotas 18 no tām (intervēto vidū ir gan Lorenss Vīners, Džeimss Rozenkvists, Džons Baldesari, Gilbert&George, Pols Makartijs, Rirkrits Tiravanjia u.c.). Katrs DVD aptver nosacīti savu tematisko loku - “Popārts,” “Māksla un valoda,” “Konceptuālā māksla” un “Performanču māksla”, sarunu garumam variējoties no 10 līdz 71 minūtei. Neviena no intervijām nav saistīta ar kādu konkrētu faktu vai mākslas notikumu, tās no vienas puses ir sarunas noteiktā laikā un telpā, no otras – tās pastāv ārpus tās. Arī ārpus dzīves un nāves, ņemot vērā, ka virkne intervēto jau vairs nav mūsu vidū. “Artist Talking” ir sarunas šī žanra labākajā izpausmē un vienlaikus atgādina par patiesas, dziļas sarunas vērtību, kas šajā fragmentētajā laikā jau robežojas ar retu intelektuālu luksusu. Šajās sarunās it kā nav steigas un tās, kaut arī to vizuāli neatklājot un nekādi neilustrējot, ļauj ieskatīties mākslas tapšanas procesā – ne tikai no radošā, bet arī stratēģiskā viedokļa. 


Artist Talking. Courtesy of museum in progress

Tikai viens citāts. No 29 minūšu ilgas sarunas ar amerikāņu mākslinieku Krisu Bērdenu (1946 – 2015): “Es sāku domāt, kas ir skulptūras esence. Tā ir atšķirīga no glezniecības. Atšķirīga no divdimensiāla darba. Divdimensiāla darba gadījumā jūs stāvat tam iepretim un uz to skatāties. Skulptūrai jums jāiet apkārt, jo tā ir trīsdimensionāla. Jūs apstājaties tās priekšā, ejat gar vienu sānu, gar aizmuguri – visriņķī. Tātad, tas, kas atšķir skulptūru no divdimensiāla darba, ir fakts, ka tā piespiež skatītāju būt aktīvam, fiziski aktīvam. Un tad es sāku domāt, kas ir skulptūra? To visu reducējot līdz minimālisma pozīcijai – skulptūra ir darbība. Tas ir tas, ko tā iemieso.” 


No grāmatas "Curtain - Vorhang. Courtesy of museum in progress

museum in progress 20. gadsimta 90. gados dibināja austriešu kuratore Katrīna Mesnere (Kathrin Messner) un viņas nu jau aizsaulē esošais vīrs, austriešu mākslinieks Jozefs Ortners (Joseph Ortner), un tā mērķis bija eksponēt laikmetīgo mākslu ārpus institucionālās vides –  vietās, kur tā parasti nav apskatāma.Museum in progress tradicionālās izstāžu vietas nomainīja pret afišu stabiem, televīziju un radio, internetu, dienas avīzēm Der Standard un Süddeutsche Zeitung, kā arī Austrian Airlines borta žurnāla lappusēm. Tādējādi projekts centās atrast arvien jaunas formas, kā uzrunāt un piesaistīt auditoriju. Museum in progress iniciatīvās piedalījušies daudzi pazīstami sava laika mākslinieki, literāti un kuratori, tostarp arī Hanss Ulrihs Obrists un Daniels Birnbaums, kas darbojas arī Vīnes drošības aizkara projekta žūrijā.

mip.at