(Fragments) Modele Džīna Šrimptone. Foto: Sesils Bītons, Vogue, 1964
10 jaunas grāmatas februārī 0

Arterritory.com
31/01/2012

Kā ik mēnesi, tā arī februārī klajā nāk virkne uzmanības vērtu mākslas, dizaina un arhitektūras grāmatu. Arterritory.com piedāvā 10 drīzumā gaidāmu izdevumu izlasi, kuru rezumējot, ir jāmin tādi mākslinieki kā Kaido Ole, Džūljens Šnābels, Sesils Bītons, Jajoi Kusama, arī kinorežisors Stenlijs Kubriks un arhitekts Ēriks Gunnars Asplunds. Uzzini arī, kālab izlasē esam iekļāvuši “Alisi Brīnumzemē” un kādas grāmatas lasīt, ja ir vēlme sākt kolekcionēt laikmetīgo fotogrāfiju vai apgūt laikmetīgās tēlniecības leksikonu. 


Ekspozīcijas skats no Kaido Oles jaunākās personālizstādes atklāšanas KUMU muzejā

1. “Kaido Oles darbu katalogs: 2007–2012

22. februārī klajā nāk igauņu mākslinieka Kaido Oles apjomīgs albums, kas apkopo galveno viņa padarīto pēdējā piecgadē – no 2007. līdz 2012. gadam. Grāmata aptver piecas mākslas darbu grupas no piecām personālizstādēm, tostarp no nesen atklātās, līdz šim vērienīgākās Oles solo skates “Glītais varonis un neskaitāmas klusās dabas”, kas vēl līdz 15. aprīlim notiek KUMU muzejā Tallinā. Iepriekšējais Oles katalogs iznāca 2007. gadā – 228 lapaspusēs atainojot mākslinieka izaugsmi no 1990. līdz 2006. gadam. Ja iepriekšējā izdevumā mākslas darbus papildināja gara intervija ar Kaido Oli, tad jaunajā katalogā tekstu sastāda dažādas sarunas, tostarp ikdienišķas, pat no e-pastu sarakstēm, tā rādot mākslinieka dzīvi kā vienotu veselumu. “Grāmatas ideja ir parādīt “normālu” dzīvi ar tās kāpumiem un kritumiem, ne tikai profesionāli radītiem mākslas darbiem, kas jau pēc dažām dekādēm kļūs “ložu necauršaujami”. Bet patiesībā jau mēs neesam tik labi, kā izskatāmies, un tieši tas ļauj mums joprojām būt cilvēkiem,” stāsta mākslinieks Kaido Ole.

 


Mākslinieks Džūljens Šnābels pie vienas no savām gleznām personālizstādē Museo Correr, Venēcijā

2. “Julian Schnabel: Permanently Becoming and the Architecture of Seeing”
Sir Norman Rosenthal


14. februārī dienasgaismu ierauga mākslas eksperta un kuratora – sera Normena Rozentāla (Norman Rosenthal) apjomīgā grāmata par Ņujorkas mākslinieku monumentālistu (arī kinorežisoru) Džūljenu Šnābelu (Julian Schnabel, 1951), kurš karjeru sāka kā neoekspresionists un 80. gados plašu atpazīstamību guva ar t.s. “plate paintings” jeb eļļas gleznām, kurās izmantoja saplēstu keramikas trauku kolāžas. Cietos vākos sietā retrospekcija iekļauj Šnābela nozīmīgākos darbus no 70. gadiem līdz mūsdienām, demonstrējot viņa talantu mākslā paust enerģijas pārpilnu ekspresiju, kā arī fiksējot daiļradē izmantoto materiālu plašo klāstu (keramikas šķīvjiem klāt rindojas arī samts, brezents, koks, fotogrāfija u.c.). Izstādes formātā Šnābela retrospekcija ar tādu pašu nosaukumu kā grāmatai bija skatāma Venēcijā Museo Correr no 2011. gada 4. jūnija līdz 27. novembrim jeb visu 54. Venēcijas biennāles norises laiku. Izstādes ietvaros grāmata bija jau pieejama un arī iegādājama, bet plašākā tirdzniecībā tā parādās vien no šīgada 14. februāra. Arī izstādes kurators ir Normens Rozentāls, kurš tiek dēvēts par Šnābela co-conspirator jeb “līdz-sazvērnieku”. Kā kinorežisoru Džūljenu Šnābelu daudzi zina ar tādām filmām kā “Skafandrs un Tauriņš” (2007) un “Baskjā” (1996), kaut gan pats viņš akcentē: “Es esmu gleznotājs, kam gadījies uzņemt dažas filmas.” www.skira.net

 


Sesils Bītons. Karaliene Bekingemas pilī. 1968

3. “Beaton in Vogue
Josephine Ross 

Februārī grāmatu apgāds Thames & Hudson mīksto vāku iesējumā no jauna izdod grāmatu “Beaton in Vogue”, kas pirmo reizi tika publicēta 1986. gadā. Izdevums ar vairāk nekā 300 attēliem (no tiem 23 krāsu) atspoguļo leģendārā britu fotogrāfa Sesila Bītona (Cecil Beaton, 1904–1980) daiļradi no 20. gs. 20. līdz 70. gadiem, iekļaujot ne vien fotogrāfijas, bet arī Bītona rakstus un zīmējumus. 1927. gadā 23 gadus jaunais Bītons tika pieņemts darbā žurnālā Vogue ASV, un drīz vien kā ārštata fotogrāfs publicējās arī Harper’s Bazaar u.c. modes un mākslas periodikās. Viņa kameras acs priekšā nekustīgi pozējuši ne vien Grēta Garbo, Pablo Pikaso, Merilina Monro, bet arī britu karaļnams. Bītons regulāri vedis dienasgrāmatu, un kāds no ierakstiem stāsta par 1939. gada dienu, kad atskanējis telefona zvans un klausulē kāds sacījis: “Karaliene vēlas zināt, vai Jūs viņu nofotogrāfētu rīt pēcpusdienā.” Pirmā brīdī nodomāju, ka tas ir joks… bet tas nebija joks,” raksta Sesils. Tieši viņa neierastā, tolaik par radikālu uzskatītā pieeja foto portretiem pozitīvā gaismā vērsa karaliskās ģimenes tēlu, iestīvinātu anonimitāti aizstājot ar spēcīgām un vienlaikus cilvēcisku siltumu apveltītām personībām. Bītons ir iemūžinājis ne vien karalieni Elizabeti jeb Karalieni Māti, bet arī Elizabeti II. Ne velti grāmatas pārizdevums sakrīt ar izstādi Viktorijas un Alberta muzejā Londonā, kur no 2012. gada 8. februāra līdz 23. aprīlim būs skatāma Bītona fotogrāfiju izstāde ar karalienes Elizabetes II portretiem, tā atzīmējot viņas majestātes 60. gadskārtu tronī jeb t.s. dimanta jubileju. Laikabiedri ir ironizējuši, ka Sesili Bītoni ir vairāki, kas nav tālu no patiesības, ņemot vērā, ka fotogrāfija bija tikai viens no talantīgā mākslinieka izteiksmes veidiem (turklāt līdzās Holivudas, modes un karaļnama iemūžināšanai, Bītons strādājis arī par kara fotogrāfu; arī šī viņa šķautne ir grāmatā atspoguļota). Viņam, piemēram, patika gleznot, bet jo īpašus panākumus Bītons guva kostīmu mākslā, saņemot pat divas Oskara balvas – par tērpiem filmām “Žizī” (1958) un “Mana jaukā lēdija” (1964) ar Odriju Hepbernu. Grāmatas “Beaton in Vogue” autore ir Žozefīne Rosa (Josephin Ross), kas pati vairākus gadus ir nostrādājusi žurnālā Vogue, pēc tam pievēršoties pilna laika rakstīšanai un izdodot vairākas grāmatas par minēto modes izdevumu, tostarp, “The Vogue Bedside Book”, “The Winter Queen” un “Society in Vogue”. www.thamesandhudson.com

 


Stokholmas publiskā bibliotēka

4. “Gunnar Asplund
Peter Blundell Jones 


Mīkstos vākos tiek pārizdota arī 2006. gada grāmata par Le Korbizjē un Valtera Gropiusa laikabiedru – zviedru ievērojamo arhitektu Ēriku Gunnaru Asplundu (1885–1940). Otrreizējs izdevums ir saprotams, ņemot vērā, ka šī ir līdz šim vienīgā monogrāfija, kas Asplundam veltīta. Phaidon publicētājā grāmatā ir iekļautas 300 ilustrācijas (200 krāsu, 100 melnbaltas) un reti zīmējumi. Ēriks Gunnars Asplunds bija centrāla figūra skandināvu modernisma attīstībā. Izdevumā ir detalizēti aplūkoti ievērojamākie arhitekta projekti kā Stokholmas publiskā bibliotēka (1928), Gēteborgas tiesas nams (1938) u.c. Lai arī karjeru Asplunds sāka kā gleznotājs, viņu vienmēr ir saistījusi arhitektūra, un, vēlāk nododoties savai kaislībai, viņš par pirmāru vadlīniju uzskatīja rādīt ceļu uz jaunu arhitektūru un jaunu dzīves veidu. Viņš tiek uzskatīts par vienu no flagmaņiem, kas, būdams spilgts klasiskā stila pārstāvis pirmā pasaules kara laikā, virzīja zviedru arhitektūras attīstību funckionālisma virzienā 30. gados. Kritiķi atzīst, ka Asplunda modernisma ideālus vispilnīgāk iemiesojis viņa veidotais Stokholmas 1930. gada lielizstādes iekārtojuma dizains. Ēriks Gunnars Asplunds ir savulaik ietekmējis tādus arhitektus un dizainerus kā Alvaru Ālto, Ēriku Brigmani, Arne Jakobsenu u.c. www.phaidon.com

 


Atvērums no Jajoi Kusamas ilustrētā “Alises Brīnumzemē” izdevuma

5. Alise Brīnumzemē” Luiss Kerols
Jajoi Kusamas ilustrācijas 


Penguin paspārnē klajā nāk visiem labi zināmais Luisa Kerola stāsts “Alise Brīnumzemē” (1865), kas no citiem neskaitāmajiem tā pārizdevumiem šoreiz atšķiras ar japāņu mākslinieces Jajoi Kusamas (Yayou Kusama, 1929) ilustrācijām. Jau kopš bērnības slaveno mākslinieci vajājot halucinācijas, kurās smelta iedvesma viņas radošajai “firmas zīmei” – koši punktotajām jeb ar t.s. polka dots klātajām plaknēm, vai tās būt gleznas, telpas sienas, griesti, grīda, pilsētas koki vai skulptūras. Halucigēns, gandrīz sirreāls skats uz dzīvi, kas Kusamu pavadījis ilgus gadus, iespējams, spēj uzburt spilgtāko brīnumzemes vizualizāciju, kādu Alise jebkad ir piedzīvojusi. www.penguin.co.uk

 

 
Isa Genzken. Zilonis. 2006

6. “Unmonumental: The Object in the 21st Century”


2007. gadā Ņujorkā tika atklāta pēc japāņu arhiektu SANAA projekta celtā New Museum jaunā ēka – baltas “kastītes” septiņos stāvos pilsētas nomalē uz Boverija ielas. Cita starpā uz šīs ielas reiz arī atradās gleznotāja Marka Rotko darbnīca. Izstāde, ar ko muzejs tika iesvētīts, bija 30 spilgtu tēlnieku darbu skate “Unmonumental: The Object in the 21st Century”. Tā nebija ierasta tēlniecības izstāde, bet gan kompilācija, kas demonstrēja kāda izteikta estētiska virziena esamību un noturību – laikmetīgās skulptūras, kas veidotas no neierastu, pat sadzīvisku materiālu kolāžām. Tajā pašā gadā tika izdots arī izstādi pavadošs albums. 2012. gada februārī Phaidon laiž klajā papildināt kataloga variantu ar vēl vairāk ilustrācijām, esejām, mākslinieku biogrāfiju aprakstiem un pat laikmetīgās tēlniecības terminu vārdnīcu. “Unmonumental” ir apjomīga rokasgrāmata kā kolekcionāriem, tā māksliniekiem vai vienkārši laikmetīgās tēlniecības faniem. Daži no iekļautajiem mūsdienu tēlniekiem ir Alexandra Bircken, John Bock, Martin Boyce, Tobias Buche, Carlos Bunga u.c. Eseju autoru vidū ir arī kurators un vairāku mākslas grāmatu autors Massimiliano Gioni, kurš cita starpā izraudzīts par 55. Venēcijas mākslas biennāles kuratoru 2013. gadā. Phaidon

 


Atvērums no grāmatas “Collecting Contemporary Photography”

7. “Collecting Contemporary Photography”
Jocelyn Phillips & Malcom Cossons 

 

Thames & Hudson grāmatu nams februārī publicē noderīgu rokasgrāmatu tiem, kas vēlas sākt nodarboties ar laikmetīgās fotogrāfijas kolekcionēšanu. Grāmatā stāstīts, kā izveidot kolekciju, kuras vērtība ilgā laika nogrieznī arvien augtu un kā ieraudzīt pārlaiciskus paraugus mūsdienu tirgū. Uzziņu materiāls sniedzas no pieredzējušu kolekcionāru padomiem un ekskursam fotogrāfiju tapšanas aizkulisēs, iepazīstinot ar dažādām tehnoloģijām, kuras kolekcionāram būtu vērtīgi pārzināt, lai “pazītu drēbi”, līdz praktiskai informācijai par galvenajām foto mesēm un to, kā pēcāk rūpēties par vērtīgo jaunieguvumu, lai to nesabojātu laika zobs u.c. apstākļi. Izdevumā iekļauti arī 40 mūsdienu labāko fotogrāfu portreti – biogrāfija, iedvesmas avoti un spilgtākie darbi. Februārī klajā nāk arī sērijas grāmata “Collecting Contemporary Jewelery”. www.thamesandhudson.com

 


Aktieris Montgomerijs Klifs. 1949. Foto: Stenlijs Kubriks

8. “Stanley Kubrick. Drama & Shadows: Photographs 1945–1950” 
Rainer Crone

 

Pirmo reizi grāmatas formātā tiek publicētas slavenā kinorežisora Stenlija Kubrika (Stanley Kubrick, 1928–1999) agrīnās fotogrāfijas, kas iemūžina amerikāņu dzīvi pilsētā, tai skaitā arī slavenību dzīvi. Apgāda Phaidon izdevumā ir iekļautas arī vairākas nekad iepriekš publiski neizrādītas fotogrāfijas, kas uzņemtas laikā no 1945. līdz 1950. gadam, kā arī tādas, kas vēlāk vairs nekad nav pārpublicētas, kopš tās nodrukātas Look žurnālā, kurā jaunais Kubriks strādāja par štata fotogrāfu, vēl pirms uzsāka kinorežisora karjeru. Grāmata lieliski atklāj, ka jau fotogrāfijās Kubriks centies risināt sarežģītas kadra kompozīcijas un dramatiskus naratīvus, kas spilgti vērojami tādās viņa filmās kā “Mehāniskais apelsīns” vai “Kosmiskā Odiseja 2000” u.c. Līdz 29. janvārim Maskavas Multimediju mākslas muzejā bija skatāma vairāk nekā 200 Stenlija Kubrika fotogrāfiju ekspozīcija ar tādu pašu nosaukumu, kāds dots grāmatai. Phaidon

 

 
Kadrs no populāras film noir kinolentas The Big Combo. 1955

9. “Film Noir” 
Paul Duncan

 

Daudziem labi zināmā izdevniecība, kas 1980. gadā aizsākās kā 18 gadus jauna puiša Benedikta Tašena atvērts komiksu veikals Ķelnē – jeb TASCHEN, gadu no gada turpina ieturēt savu rokrakstu un izdot tematiskas bilžu grāmatas, kas papildinātas ar profesionālu un uzticamu, bet viegli lasāmu uzziņas materiālu. Februārī TASCHEN klajā laiž grāmatu, kas veltīta tādam 20. gadsimta kino žanram kā Film Noir. Izdevums iepazīstina ar film noir virzienu kā tādu, kā arī sīkāk analīzē tipiskākās šī žanra filmu sižetu līnijas kā “korumpēta policija”, “nolemta mīlestība”, “mīlnieku plānveida slepkavība” u.c. Grāmata ir bagāta ar izcilām fotogrāfijām no 40. un 50. gadu film noir kontrastaini melnbaltajām kinolentām. Izdevuma redaktors ir Pols Dunkans (Paul Duncan), kurš laika gaitā ir sagatvojis aptuveni 50 grāmatas par kino TASCHEN apgādam, tostarp godalgoto “The Ingmar Bergman Archives” un autordarbus “Alfrēds Hičkoks” un “Stenlijs Kubriks”. www.taschen.com

 


Atvērums no grāmatas “Iron Curtain Graphic Design”

10. “Iron Curtain Graphic Design. Eastern European Design Created without Computer”

 

Grafikas dizains, kas radīts bez datora. Kas tāds šodien ir sastopams aizvien retāk un noteikti ir uzskatāms par ko ļoti īpašu. Vēl kāda eksotika, par kuru jo īpaši jaunā paaudze sajūsminās aizvien biežāk, ir komunisma laikā radīti plakāti un reklāmas. To estētika iedvesmo daudzus mūsdienu grafikas dizaina praktiķus, vismaz Rietumeiropā noteikti. Ņemot to visu vērā, izdevniecība Gestalten februārī laiž klajā vizuāli kairinošu kompilāciju “Iron Curtain Graphic Design: Eastern European Design Created without Computers” ar grafikas dizainu un ilustrācijām no komunisma ēras. Grāmatas materiāls dalīts tādās tematiskās nodaļās kā “Propaganda”, “Darba drošība”, “Kultūra un izklaide” un “Izglītība un zinātne”, apkopojot tālaika plakātus, logotipus, grāmatu un žurnālu vākus, kas šodien ir vizuāli tikpat ietekmīgi kā tajos laikos. Grāmatas veidotāji savu lolojumu raksturo arī kā cieņpilnu veltījumu tiem dizaineriem, kuri strādāja laikā, kad viņu radošo darbību strikti ierobežoja valsts un tās noteikumi. www.gestalten.com