(Fragments.) Green Light – An Artistic Workshop projekts. Moody Center for the Arts, Hjūstona, 2017. Foto: María del Pilar García Ayensa / Studio Olafur Eliasson. © Olafur Eliasson

Mākslinieka studija ir realitāte visaugstākajā izšķirtspējā 0

Olafurs Eliasons atver savas studijas durvis

Una Meistere
28/07/2017

Līdz ar grāmatas “Studio Olafur Eliasson – Open House” iznākšanu, savas studijas durvis publikai simboliski atvēris islandiešu izcelsmes dāņu mākslinieks Olafurs Eliasons. Par sirreālu sajūtu meistaru un jauno renesanses cilvēku dēvētais Eliasons vienlaikus ir arī viens no sociāli aktīvākajiem mūsdienu māksliniekiem. Viņa mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi aptver teju visus mākslas veidus – no tēlniecības līdz glezniecībai, fotogrāfijai, video, instalācijām, arhitektūrai un site-specific projektiem. Un vismaz pēdējo gadu pasaules mākslas ainā radošās intensitātes kapacitātes ziņā viņam noteikti nav līdzinieku.

Eliasons daiļrades fons un iedvesmas avots jau kopš pašiem viņa karjeras pirmsākumiem bijusi Islandes daba. Mākslinieks pats izteicies, ka daba verbalizējot viņa domas. Izmantojot dabas elementus (miglu, ūdeni, gaisu, gaismu u.c.) apvienojumā ar dažkārt pat visai vienkāršiem tehniskiem paņēmieniem, Eliasons manipulē ar skatītāja sajūtām un optisko redzi. Nereti par likumsakarīgu savu darbu stāsta daļa padarot arī apmeklētāju fizisko tēlu un tā zīmēto siluetu. Tiesa, tikpat virtuozi – sarežģītu struktūru veidolā, viņš risina arī attiecības starp dabu un tehnoloģiju, tādējādi atkal un atkal no cita skatu leņķa izaicinot vispārpieņemtus priekšstatus, pieņēmumus un uztveres robežas. Eliasona režijā realitātei pārtopot netveramā, nemitīgā pārmaiņu procesā, savveida nebeidzamā dialogā. 

Interesanti, ka visi Eliasona projekti sākotnēji top un ir dzimuši vienā telpā – viņa studijā Berlīnē, kur mākslinieks darbojas kopā ar savu 90 cilvēku lielo komandu. Tā ir ļoti īpaša un pašpietiekama vieta – būtībā vesels mikroorganisms, kura funkcionēšanā līdz šim bijis ļauts ielūkoties tikai izredzētajiem. 


Grāmatas “Studio Olafur Eliasson – Open House” vāks. Kamilla Krāgelunda pie darba Deep mirror (black) modeļa. 2016. Foto: Runa Maya Mork Huber / Studio Olafur Eliasson. © Olafur Eliasson

Grāmata “Studio Olafur Eliasson – Open House” tapusi ciešā sadarbībā ar neatkarīgo kuratori Joannu Varšu (Joanna Warsza) – kā atsauce skandināviskajai tradīcijai uzņemt viesus savās mājās, un būtībā ir Eliasona studijas pašportrets. Ļaujot ikvienam ieskatīties noslēpumā, kā top māksla; kāds ir darba ceļš no idejas līdz fināla objektam un arīdzan, ko nozīmē strādāt komandā, kurā iesaistīti ne tikai asistenti, bet – atkarībā no konkrētā projekta, arī arhitekti, zinātnieki, ekonomisti, psihologi, dramaturgi un citu profesiju pārstāvji. 

Un šajā procesā nav šķietami nekā apslēpta vai noklusēta, tādējādi tikai pastiprinot autentiskuma sajūtu. Lasītāji var uzmest aci gan tam, kas un kā tiek gatavots Eliasona studijas virtuvē (mākslinieka komanda kopā pusdieno un ir pat izdevusi savu pavārgrāmatu), gan ieskatīties metāla un koka darbnīcās, kur top Eliasona objektu konstrukcijas; mākslas darbu brīžiem visai sarežģītajā instalācijas procesā; mākslas un arhitektūras birojā, kuru Eliasons izveidojis kopā ar arhitektu Sebastianu Behmanu (Sebastian Behmann) utt. 


Grāmata “Studio Olafur Eliasson – Open House” 

Uz Arterritory jautājumu, kālab viņš izšķīries ar grāmatas starpniecību savas studijas durvis atvērt tieši tagad, Eliasons atbild: “Cilvēki parasti tiecas fokusēties uz objektiem, mākslas darbiem – lietām, kas ir stabilas, viendabīgas. Mēs ceram, ka ar šīs grāmatas palīdzību mums izdosies radīt piekļuvi studijas iekšējai dzīvei un cilvēkiem, kas tajā strādā – radīt sajūtu par studijas vibrējošo dzīvi gan tās labākajos, gan ne tik labajos brīžos. Es domāju, ka ir ļoti svarīgi saprast, ka mākslas radīšana ir komplekss process un ka pārkāpt mākslinieka studijas slieksni nenozīmē aiziet projām no pasaules – ārpusē, bet, patiesībā, piekļūt tai tuvāk. No mana skatu punkta, dzīve studijā ir realitāte visaugstākajā izšķirtspējā.” 


Attēls no grāmatas
 “Studio Olafur Eliasson – Open House”. Foto: Studio Olafur Eliasson. © Olafur Eliasson

No vienas puses – grāmata ir Eliasona studijas mākslinieciskās dzīves un sadzīves šķērsgriezums, no otras – tā ļauj izsekot gana komplicētajam un daudzšķautnainajam Eliasona studijas dialogam ar ārpasauli, kurš dažbrīd drīzāk klasificējams kā nopietns pētnieciskais process. Īpaši ņemot vērā, ka ļoti būtisks Eliasona mākslas aspekts, lai cik utopisks tas arī neizklausītos, vienmēr bijis aicinājums savstarpēji dalīties – ne tikai no pragmatiskā un funkcionālā viedokļa, bet arī gluži cilvēciskās cerībās, emocijās un dvēseliskumā. Aicināt sabiedrību apstāties, sajust, domāt, mijiedarboties. 

Tā spilgts apliecinājums ir arī Eliasona sociālās mākslas projekti – klimata pārmaiņām pasaulē veltītais Ice Watch, kas tapis sadarbībā ar ģeologu Miniku Rosingu (Minik Rosing); 2012. gadā kopā ar inženieri Frederiku Otesenu (Frederik Ottesen) aizsāktais Little Sun, kura ietvaros tika radīts objekts “Mazā saule” gaismas un elektroenerģijas avots, kas darbojas ar saules baterijām ar mērķi izmainīt dzīves kvalitāti vietās, kur elektrība nav pieejama. Un nesenākais – Green Light – An Artistic Workshop, kas vienlaikus gan piesaista uzmanību, gan meklē risinājuma modeļus aktuālajai bēgļu un migrācijas problēmai. Projekts tika aizsākts 2016. gadā un šobrīd skatāms arī Venēcijas mākslas biennālē, tās kuratores Kristīnes Maselas veidotajā galvenajā izstādē Viva Arte Viva ietvaros. Tā ietvaros bēgļi un patvēruma meklētāji kopā ar pārējiem projektā iesaistītajiem cilvēkiem (māksliniekiem, kultūras producentiem, universitāšu studentiem, skolotājiem, sporta treneriem, psihologiem utt.) veido puzurim līdzīgas “zaļās gaismas” lampas – tādējādi radot jaunu objektu, kas vienlaikus kalpo kā sadarbības un pretimnākšanas metafora. Ne tikai tiem, kas kara vai ekonomisku apstākļu dēļ bijuši spiesti atstāt savas mājas, bet arī to valstu iedzīvotājiem, kuri viņus šobrīd uzņem.  

ARHĪVS: Neērtā zaļā gaisma. Olafura Eliasona un Ernestu Netu projekti 57. Venēcijas mākslas biennālē


Attēls no grāmatas.
Olafurs ar komandu testē gaismas un ēnu instalāciju. Foto: María del Pilar García Ayensa / Studio Olafur Eliasson. © Olafur Eliasson

Tiesa, jautāts vai arī grāmatas ideja ir cieši saistīta ar viņa šī brīža sociālās mākslas projektiem un aicinājumu sadarboties, kā vienīgo risinājumu drošākas pasaules radīšanā, Eliasons atbild: “Grāmata ietver vairākus sociāli motivētus mākslas darbus kā “Zaļā gaisma”, Ice Watch un “Mazā saule”. Taču es nevēlētos rosināt domāt, ka pastāv divi strāvojumi – tradicionālā māksla un sociālie procesi. Arī ļoti abstraktam darbam piemīt sociāls spēks. Viss ir savstarpēji saistīts, arī vairāk sociāli orientēti projekti aug no tās pašas komposta kaudzes, no kuras rodas viss pārējais.” 


Attēls no grāmatas.
Tomass Blumtrits-Hanišs, Mets Vilards un Jorans Imholcs testējot Deep mirror (black) un Deep Mirror (yellow). Foto: María del Pilar García Ayensa / Studio Olafur Eliasson. © Olafur Eliasson

ARHĪVS: Spēja īstenot savu eksistenci. Intervija ar mākslinieku Olafuru Eliasonu

studioolafurelliasson.com