Arņa Balčus fotogrāmata "Victory Park"

Mākslinieks Arnis Balčus provocē ar fotogrāmatu par Uzvaras parku 0

Arterritory.com
23/11/2016

1. decembrī plkst. 18.00 grāmatnīcā “Robert’s Books” neatkarīgā izdevniecība “Brave Books” (Vācija) sadarbībā ar Mūsdienu kultūras centru KultKom prezentēs mākslinieka Arņa Balčus grāmatu “Victory Park” (“Uzvaras parks”), kuras centrā likti latviešu sabiedrībai neērti temati – valsts vēsture, politika, krievu un latviešu attiecības –, un tā fonā ir pretrunīgais Uzvaras parks Rīgā. 

Arnis Balčus pazīstams kā mākslinieks, kuru interesē problemātiski jautājumi, kas skar personīgo un kolektīvo identitāti, atmiņas un vēsturi. Projekts “Victory park” uzsākts 2008. gadā, kad Arnis Balčus savā radošajā darbībā pievērsa uzmanību 9. maija svinībām Uzvaras parkā. Latvijas sabiedrībā pretrunīgi vērtētais parks kļuva par fonu mākslinieka radošajai improvizācijai, centrā izvirzot Uzvaras parka pretrunīgo dabu gan valsts vēstures aspektā, gan mūsdienu sabiedrības redzējumā, gan arī katra indivīda personīgās dzīves perspektīvā. Rezultātā izdotā fotogrāmata ir daudz abstraktāka par projekta sākotnējo ievirzi un atvērtāka dažādām interpretācijām un diskusijām. Kā Uzvaras parks nonāca autora fotogrāfijās un kā tieši mainījās sākotnējā iecere, jautājām pašam autoram.


Arnis Balčus, parakstot visus grāmatas eksemplārus tipogrāfijā. Foto: Toms Harjo

Uzvaras piemineklis un parks ir vieta, kas daudziem kalpo par katalizatoru postpadomju nostalģijai. Kāpēc tu pievērsies šai tēmai?

Pirmo reizi 9. maija pasākumus Uzvaras parkā es apmeklēju nu jau pirms 8 gadiem, taču toreiz to darīju aiz vienkāršas ziņkāres, kā arī tāpēc, ka tajā laikā strādāju pie projekta „Amnēzija“, kas bija tieši saistīts ar padomju laika vēsturisko atmiņu. Taču apzināti kā mākslas projektu sāku to veidot 2012. gadā, kad sapratu, ka Uzvaras parks ir lielisks simbols gan Latvijas traumatiskajai pieredzei, gan šodienas sociālpolitiskajām pretrunām. 


Arņa Balčus fotogrāmata “Victory Park”

„Rezultātā izdotā fotogrāmata ir daudz abstraktāka par projekta sākotnējo ievirzi un atvērtāka dažādām interpretācijām un diskusijām.“ Kā tieši mainījās sākotnējā iecere?

Es bieži iesāku savus projektus kā ļoti dokumentālus, fotografējot notikumus, vidi. To varētu saukt par izpētes procesu, no kura tikai retais attēls iekļūst gala atlasē. Arī „Uzvaras parks“ sākotnēji bija cieši saistīts ar 9. maiju, taču grāmatā ir vien pāris attēlu no šiem pasākumiem. Man bija būtiski atteikties no skaidra lineāra naratīva, tāpēc gala versija ir daudz tuvāka puzlei nevis klasiskam fotostāstam. Grāmatu „lasīt“ nav pārāk viegli, atsevišķus attēlus var izņemt ārā, kamēr vairākus attēlus nav iespējams apskatīt pilnībā – ja to gribētu izdarīt, tad nāktos grāmatu sabojāt. Dizains ir tikpat neērts, trausls un manipulējams, cik Uzvaras parka sociālpolitiskais konteksts. Tomēr galu galā tas nav stāsts tikai par parku un tā simbolisko nozīmi. It īpaši tiem, kuriem šis smagnējais konteksts ir svešs, grāmata šķitīs kā vizuāla mistērija. Lai saglabātu šo nenoteiktību un daudzslāņainību, mēs grāmatā atteicāmies arī no jebkāda pavadošā teksta.


“Victory Park” vāks

Kāda ir tava personīgā attieksme pret Uzvaras pieminekli, pret dažādajām vēstures interpretācijām, kas ar to tiek saistītas?

Tas būtu lieliski, lai arī utopiski, ka mēs pieņemtu un lepotos ar savu savdabīgo vēsturi. Un es te nedomāju tikai par Uzvaras pieminekli, bet arī visiem citiem neviennozīmīgajiem notikumiem un svētkiem. 

Kā tev šķiet, vai šos sabiedrībai neērtos jautājumus ir iespējams atrisināt?

Reizēm labāk ir arī nemaz nerisināt, jo risināšana var izrādīties kārtējā manipulācija kaut kādas ideoloģijas interesēs. Cita lieta ir par tiem diskutēt, saprast dažādību, pretrunas. Bez tam katrai nācijai, valstij, politiskai iekārtai, kopienai, institūcijai vai indivīdam ir kaut kādi neērti jautājumi. Nedabiski būtu aizliegt tos uzdot.

Vai plāno doties pastaigās uz Uzvaras parku arī turpmāk? 

Ikdienā parks man nav pa ceļam. Un kādam laikam būšu arī pārstaigājies, jo pazīstu katru taku, koku un soliņu.

Jāpiebilst, ka fotogrāmatas iekārtojumu un dizainu radījis Berlīnē dzīvojošais lietuviešu mākslinieks Toms Mrazausks. 

Grāmata izdota ekskluzīvā tirāžā un Latvijā būs pieejama Jāņa Rozes grāmatnīcās, kultūrpreču mājā “Nice Place Mansards”, grāmatnīcā “Robert’s Books”, Latvijas Fotogrāfijas muzejā, kā arī interneta vietnē balcus.lv. To varēs iegādāties arī prezentācijas pasākumā.