Ilustrācija no grāmatas A Natural History of English Gardening

Grāmatas vasaras brīvdienām 1

Odrija Fišere
30/06/2015

Vasara ir ļoti piemērots laiks, lai ļautos nesteidzīgai atpūtai ar grāmatu rokās – kādai svaigi izdotai vai tikpat labi kādam jau grāmatu plauktā iegūlušam eksemplāram. Kopš pēdējā Arterritory.com grāmatu apskata šis tas varētu būt jau iekrājies – virkne mākslas grāmatu klajā nākusi tepat Latvijā, vairākus interesantus izdevumus piedāvā arī ārzemju izdevniecības. Šoreiz aplūkojam gan pēdējos grāmatveikalu jaunumus, gan dažus obligātās mākslas literatūras eksemplārus, kas tika izdoti pavasarī.

 

Miervaldis Polis
Autore: Eimija Brizgela

Izdevējs: apgāds „Neputns“
Grāmatas māksliniece: Inga Ģībiete

Amerikāņu mākslas zinātnieces, mākslas vēstures pasniedzējas Aberdīnas Universitātē Skotijā Eimijas Brizgelas monogrāfija „Miervaldis Polis“ neapšaubāmi ir viens no pēdējā laika lielākajiem notikumiem Latvijas mākslas vēstures laukā. Miervaldis Polis jau kādu laiku ir vairījies no publiskas parādīšanās, un pēdējos padsmit gadus viņa darbi tikai retu reizi bijuši redzami grupu izstādēs, tāpēc jo lielāku intrigu raisīja jaunais izdevums, kurā apkopots Eimijas Brizgelas desmit pētniecības gadu darbs, kas iekļauj arī sarunas un intervijas ar pašu Miervaldi Poli.

Šis ir pirmais līdz šim izdotais Miervalža Poļa daiļrades vispusīgs atspoguļojums, jo iepriekš mākslinieka veikumu varam skatīt vien nedaudzajos izstāžu katalogos un rakstos periodikā. Eimija Brizgela ir veikusi pamatīgu salīdzinošās mākslas vēstures pētījumu, Poļa darbību aplūkojot plašākā kontekstā – velkot paralēles ar pasaules mākslinieku darbiem, uzrādot gan līdzības, gan atšķirības.

Miervaldis Polis ir zināms kā fotoreālisma aizsācējs (kopā ar Līgu Purmali) Latvijas mākslā, kā Bronzas cilvēks, kā klasisko parādes portretu mākslinieks mūsdienās. Poļa fenomenā monogrāfijas autore ierauga savienojošo posmu starp mākslas formālo un konceptuālo dabu – tas, kā dažādos daiļrades posmos viņš savā darbībā savieno akadēmiskās tradīcijas un fotoreālisma sintēzi ar provocējošo performances žanru, liek domāt, ka, iespējams, mākslinieka gleznotie parādes portreti arī ir sava veida performances.

1987. gadā intervijā pats ar sevi žurnālā „Māksla“ Miervaldis Polis rakstīja: „Kā es gleznoju, tā es dzīvoju.“ Monogrāfijā iekļautais bagātīgais vizuālais materiāls – performanču fotogrāfijas, jaunākie darbi un gleznas, kurās redzami Poļa ceļojumi laikā un telpā – citu autoru darbos, senu kultūru drupās, dažādās pasaules vietās – neizbēgami rada spilgtu vīziju par šo savdabīgo personību Latvijas mākslā.

neputns.lv


Foto: Renārs Derrings

Kirkes grāmata
Autore: Anita Vanaga

Izdevējs: apgāds „Neputns“
Grāmatas māksliniece: Anna Aizsilniece

Vēl viens nozīmīgs izdevums ir apgādā „Neputns“ izdotā apjomīgā „Kirkes grāmata“, kurā iekļauta Frančeskas Kirkes dzimtas – mākslinieku Franciska Varslavāna, Večellas Varslavānes, Gunāra Kirkes un Frančeskas Kirkes māksla.

Grāmata iesākas ar vārdiem: „Šī grāmata ir par spēli“ – atklājot spēles nozīmi trīs paaudžu mākslā uz dažādu vēsturisko notikumu fona mākslas zinātniece Anita Vanaga izsaka domu, ka „diez vai spēles spēcīgā straume Frančeskas Kirkes mākslā būtu tik visaptveroša un noturīga bez viņas dzimtas mantojuma“.

Viss sākas ar šarmanto Francisku Varslavānu – mākslinieku, kurš rakstīja dzeju, „vienmēr bija ģērbies frakā, brīnišķīgi dejoja tango“, kā pantonīms spēlēja futūristu teātrī Parīzē, un kura glezniecība, neatsakoties no modernisma ietekmēm, pauž Latgales gara būtību. Seko stāsts par Gunāra Kirkes spilgto tēlu un darbību plakāta un lietišķās grafikas jomā, Večellas Varslavānes veikumu teātrī un kino, kamēr nonākam līdz Frančeskas Kirkes dzīves, darbu, izstāžu pamatīgam izklāstam un reizē analīzei. Māksliniecei „Glezniecība ir slēptu nejaušību lauks. Tā ir izvēle. Pieņēmums. Spēle, kurā es nosaku likumus un pārkāpju tos. Glezniecība nozīmē piedzīvojumus, zaudējumus, atklājumus“.

Izdevuma vizuālo materiālu veido vairāk nekā 100 Frančeskas Kirkes gleznu reprodukcijas un fotogrāfijas no ģimenes, muzeju un citiem arhīviem, kas grāmatai piešķir īpašu, katras paaudzes laikmetu trāpīgi raksturojošu garšu.

neputns.lv

Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam
Izdevējs: Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs 

Maija beigās iznākušais pētījums un reizē arī šāda paša nosaukuma izstādes dokumentalizācija saved kopā trīs paaudžu māksliniekus, un ļauj paraudzīties uz viņu sniegumu jaunā gaismā. Vispirms jau ieraudzīt to darbu aktualitāti, kas tapuši pirms 100 gadiem – avangarda mākslas klasiķa Gustava Kluča meklējumus fotomontāžas, konstrukcijas un aģitstendu modeļu kustības un dinamikas laukā un vēsturisko līkloču dēļ mazāk zināmā Kārļa Johansona fundamentālo devumu, iespējamajiem ideju avotiem viņa konstrukcijās un tam, kā tās ietekmējušas, piemēram, mūsdienu amerikāņu dizainera vizionāra Bakminstera Fulera ģeodēzisko kupolu konstruktīvos principus. Sadaļa par 1970. gadu māksliniekiem pēc daudziem gadiem atklāj Valda Celma, Jāņa Krieva, Artūra Riņķa novatorisko risinājumu nezināmās lapaspuses. 21. gadsimtu izdevumā (un izstādē) pārstāv mākslinieki Gints Gabrāns un Voldemārs Johansons, kuru veikums sapludina mākslas un zinātnes robežas.

Izdevuma sastādītāja Ieva Astahovska piesaistījusi starptautiskus pētniekus – izdevumā iekļauti Deivida Kroulija (David Crowley), Margaretas Tillbergas (Margareta Tillberg), Jura Sila, Domeniko Kvaranta (Domenico Quaranta), Ilianas Veinbergas, Aināra Kamoliņa, Ivetas Derkusovas, Jāņa Taurena pētījumi un esejas.

Kā izdevuma „Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam“ prezentācijā, atceroties pirms dažiem gadiem aktuālo diskusiju par Latvijas kultūras kanonu, atklāja Ieva Astahovska: „Izstāde un arī jaunais izdevums pārskata to, kas ir Latvijas kultūras kanons, un reizē arī kanonizē tos māksliniekus, kas līdz šim nav iekļuvuši kanonā.” 

www.lcca.lv

Mākslas vara
Autors: Boriss Groiss

Izdevējs: Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs

Filozofa, esejista, mākslas kritiķa un teorētiķa Borisa Groisa krājums sastāv no piecpadsmit esejām un piedāvā ieskatu pēdējo simts gadu vizuālajā mākslā. Pieminot un apcerot vien dažu mākslinieku darbus, Groiss neķeras klāt mākslas kritikai vai vēsture, viņa teksts sniedz personīgu vispārējās kultūras ainavas interpretāciju. Krājuma pirmajā daļā autors koncentrē uzmanību uz laikmetīgo mākslu un tās skatītāju, aplūkojot jautājumu par to, kas ir laba vai slikta māksla, izvirzot kritērijus, pēc kuriem iespējams salīdzināt un novērtēt mākslinieka darbību, un ieraugot, kāda ir kuratora loma un kritiķa vieta kopējā kultūrainavā. Piesaucot filozofus Agambēnu, Fuko, Hēgeli, Kirkegoru un māksliniekus Dišānu, Maļeviču un Vorholu, Groiss iesaista lasītāju daudzpolārā sarunā par mākslas institūciju attiecībām. Otrajā daļā Groiss aplūko mākslas saistību ar tirgu, ar fašismu un komunismu, ar Eiropas kultūras identitāti, mākslas autonomiju un politisko mākslu, kas it kā neeksistē laikmetīgās mākslas tirgū. Autors uzdod jautājumus, bet nepiedāvā atbildes, liekot lasītājam pašam tās meklēt līdz šim nepierastos virzienos.

www.lcca.lv

Komunisms. Post Scriptum
Autors: Boriss Groiss

Izdevējs: Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs 

„Komunisms. Post Scriptum“ ir provokatīvs eseju krājums par komunisma, filozofijas un valodas savstarpējām attiecībām.

Jau krājuma ievadā Groiss salīdzina komunistisko sabiedrību, kas balstās uz valodas attiecībām, un kapitālismu, ko raksturo naudas attiecības. Kapitālisma kreisā kritika jūtama visa krājumā. Neskatoties uz to, autors pats uzsver, ka izmantot valodu šeit ir veltīgi, jo kapitālisma ekonomiskās sistēmas apstākļos kā vienīgais šāda sprieduma kritērijs ir rezultāts, proti – kapitālisms ņem vērā tikai tos spriedumus, kas izteikti ar naudas medija starpniecību, bet spriedumi, kas izteikti ar diskursa, teorētiskās valodas starpniecību, tiek ignorēti. Līdz ar to apziņa par nevienlīdzību, kas ir starp diskursu un kapitālu kā diviem atšķirīgiem medijiem, ir pamatā neapmierinātībai ar kapitālismu kā tādu. Kapitālismā diskurss ir kļuvis par preci, jo viss ir virzīts „uz jaunu tirgu radīšanu – uz jaunu patērētāju meklēšanu vienām un tām pašām precēm.”

Kāds gan tam sakars ar mākslu? Groiss uzskata, ka mūsdienās māksla jūt vajadzību tikai pēc patērētāja. Kā piemēru viņš min muzeju sistēmu, kas kļuvusi par telpu, kurā cirkulē māksla. Muzejiem ir svarīgi funkcionēt un tāpēc piesaistīt arvien jaunu publiku, kas nodrošina finansiālu labklājību. Tajā tiek „ierauts“ arī mākslinieks – viņš sāk rīkoties līdzīgi kapitālam, jo uzdevums ir „aiznest“ mākslas produkciju līdz mākslas patērētājam.

Krājuma noslēgumā Groiss pauž ideju, ka atgriešanās pie sabiedrības, ko raksturo valodas attiecības, ir visai iespējama, jo valoda ir daudz universālāka un demokrātiskāka lieta, nekā nauda. 

www.lcca.lv

 

Tas ir Van Gogs
Autori: Džordžs Rodems, Slava Harasimoviča

Apgāds „Jānis Roze“

Pat pēc vairāk kā 100 gadiem cilvēci joprojām turpina fascinēt Vinsenta van Goga fenomens. Viņa salīdzinoši īsās, bet intensīvās dzīves līkloči, joprojām ir materiāls vairāku biogrāfu darbam. Kā zināms, savas dzīves laikā van Gogs nebija atzīts kā mākslinieks – viņa vienīgā pārdotā glezna bija „Sarkanie vīna dārzi‘(1888), kura, ceļojot no viena īpašnieka pie otra, 20. gadsimta sākumā nonāca slavenajā krievu mākslas kolekcionāra un mecenāta Sergeja Ščukina kolekcijā Maskavā. Tajā brīdī Vinsenta van Goga mākslinieka talants jau bija novērtēts.

Mākslas vēstures pētnieks Džordžs Rodems savā grāmatā, kas nesen izdota latviešu valodā, pievērsies mākslinieka biogrāfijai, analizējot mākslinieka dzīves saistību ar viņa daiļradi, ievērojamākajiem darbiem un tajos ietvertajām nozīmēm, attiecības ar tuviniekiem un ap viņu esošo citu kultūras personību loku. Grāmata lieliski noderēs tiem, kas sper pirmos soļus van Goga daiļrades iepazīšanā – līdzās dažu hrestomātisku, meistara otai piederošu darbu reprodukcijām, grāmatā vairumā skatāmas mākslinieces Slavas Harasimovičas ilustrācijas, kurās mēģināts rekonstruēt ap van Gogu esošo pasauli.

www.janisroze.lv

Liepāja. Jūgendstila arhitektūra
Jānis Krastiņš

Izdevējs: Liepājas pilsētas dome

Beidzot uzmanības lokā nonācis arī Liepājas pilsētas jūgendstila mantojums. Kaut arī Latvijā Liepāja ir otra lielākā jūgendstila pilsēta ārpus Rīgas un var lepoties gan ar šīs stila apbūves daudzveidību, gan krāšņumu, līdz šim par to bija zināms vien nedaudz. Liepājā atrodami ne tikai grezni jūgendstila īres nami, bet arī jūgenda stilistikā būvēts teātris, Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas ēka, bijušie kinoteātri, privātmājas – kopumā ap 70 celtnēm. Pastaigājot pa Vecpilsētu vai Graudu, Dzintaru un Liepu ielām var sastapt gan koka, gan mūra jūgendstila namus ar raksturīgajiem stila ornamentiem.

Šogad aprīlī izdotās grāmatas „Liepāja. Jūgendstila arhitektūra“ autors – Latvijas jūgendstila pētniecības lielākā autoritāte, arhitektūras zinātņu doktors Jānis Krastiņš – paveicis neiedomājamu darbu, identificējot daudzu ēku būvvēsturi, ņemot vērā, ka Liepājas jūgendstila ēku būvprojektu arhīvs nav saglabājies. Grāmatā atrodams gan plašs fotomateriāls, gan vairāki pirmpublicējumi par Liepājas pilsētas plāniem no Krievijas arhīviem.

Interesentiem pieejama bez maksas Liepājas bibliotēkās, savukārt iegādāties var www.valtersunrapa.lv.

Этика пыли
Autors: Džons Raskins
Izdevniecība: Ad Marginem 

Pirms neilga laika Maskavā laikmetīgās mākslas muzeja „Garāža“ paspārnē izdots tulkojums krievu valodā vienai no pēdējo 200 gadu laikā sarakstītajām īpatnējākajām grāmatām – Džona Raskina The Ethics of the Dust. 19. gadsimta britu mākslas kritiķis, teorētiķis, dzejnieks, Prerafaelītu mākslas atbalstītājs Džons Raskins, savu traktātu radīja 1866. gadā. Tajā Platona dialogu formā lasāmas veca profesora sarunas ar skolniecēm. Sarunu tēmas ir visdažādākās – no mineraloģijas līdz politiskajai ekonomijai un mājsaimniecībai, tomēr tās izkārtojas ētiskas un estētiskas sistēmas veidā, pateicoties galvenajam sižetam – Dieva, Taisnīguma un Skaistuma ideju apvienojumam. Šis teksts mūs ieved priekšmetiskā pasaules formu struktūras problemātikā, reizē iekļaujot arī Raskina domas par izglītības sistēmu, Eiropas tēlotājas mākslas attīstību un cilvēka vietu pasaulē.

admarginem.ru

The Hermitage XXI. The New Art Museum in the General Staff Building
Autors: Oleg Yawein
Izdevniecība: Thames and Hudson

Maija mēnesī iznākusī apjomīgā grāmata veltīta Ermitāžas ēkas Austrumu spārna rekonstrukcijas projektam – mūsdienīgai piebūvei, kurā plānots izvietot 19.–20. gadsimta mākslas kolekciju.

Starptautiskā arhitektūras konkursā par labāko rekonstrukcijas projektu tika atzīts Sanktpēterburgas arhitektūras biroja Studio 44 iecerētā elegantā būve, kura atbilda gan 21. gadsimta mākslas muzeja prasībām, gan lieliski sasaucās ar vēsturisko ēku. Grāmatas The Hermitage XXI galvenais autors ir minētā restaurācijas projekta vadītājs, arhitekts Oļegs Javeins. Viņš iepazīstina ar vēsturiskās ēkas galvenajiem korpusiem un atklāj rekonstrukcijas principus. Līdzās Javeina tekstam izdevumā apkopoti vēl citu starptautisku arhitektūras speciālistu pētījumi – viens no Rietumu ietekmīgākajiem arhitektūras kritiķiem un teorētiķiem, 11. Venēcijas arhitektūras biennāles kurators, Ārons Betskis aplūko muzeja būtību un pasaules atvērtos un aizvērtos muzejus. Savukārt arhitektūras vēsturnieks Hans Ibelings izdevumam piesaistīts kā nozīmīgākais Autrumeiropas arhitektūras speciālists. Tāpat izdevumā lasāma Ermitāžas izveides vēsture – no pirmās ēkas līdz mūsdienām, un pieejams bagātīgs vizuālais materiāls.

Grāmata iegādājama „Lukabuka“, Rīgā.

www.thamesandhudson.com
www.lukabuka.lv

A Poor Collector's Guide to Buying Great Art
Autors: Erling Kagge

Izdevniecība: Gestalten

Norvēģis Ālins Kage pazīstams kā viens no lielākajiem mūsdienu piedzīvojumu meklētājiem, taču viņš ir arī nopietns mākslas kolekcionārs. Viņš ir polārpētnieks, alpīnists, jurists un izdevējs. Pēdējos 15 gadus Kage aktīvi kolekcionē mākslu un pamazām ir izveidojis savu starptautisku laikmetīgās mākslas kolekciju, kas jau kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām privātajām starptautiskās laikmetīgās mākslas kolekcijām Norvēģijā. 

Savā grāmatā A Poor Collector's Guide to Buying Great Art („Nabaga kolekcionāra ceļvedis, kā pirkt lielisku mākslu”) Kage atklāj dažus savus noslēpumus, kā par relatīvi pieticīgu budžetu (salīdzinājumā ar pasaules megakolekcionāriem) iegūt lielisku mākslinieku lieliskus mākslas darbus. Grāmata sniedz padomus kur un kā pirkt mākslu, kā savu personīgo gaumi saskaņot ar veiksmīgu ieguldījumu.

ARHĪVS: Arterritory.com intervija ar grāmatas autoru – neparasto personību Ālinu Kagi – par viņa mākslas kolekciju

shop.gestalten.com

A Natural History of English Gardening
Autors: Mark Laird

Izdevniecība: Yale University Press  

Klasiskais angļu ainavu parks tradicionāli asociējas ar dabas ainavā iekļautām atsevišķi stāvošām arhitektoniskām būvēm vai to drupām, plašiem zālieniem vai lieliem koku masīviem, kas mijas ar vientuļi augošiem kokiem, nelieliem dīķīšiem, kuriem garām aizvijas celiņu tīkls – tajā parku un dārzu veidotāji 18. un 19. gadsimtā saskatīja ideālo dabas harmoniju. Angļu ainavu parku vēsturnieks Marks Lēds savā jaunākajā grāmatā iepazīstina ar šo parku jeb dārzu dzīvi tuvāk un nedaudz citā gaismā. Vairāku gadu garumā autors rūpīgi pētījis mūsdienu ainavu arhitektūras aizsākumu vizuālo kultūru. Viņš apkopojis simtiem vēstuļu, žurnālu, laikrakstu, arī dienasgrāmatu, kuros atspoguļojas ne vien floras, bet visaptverošu dabas, klimata, dažādu dzīvo būtņu koeksistences piemēri angļu parkos. Grāmata A Natural History of English Gardening spēj aizraut ne vien dabas un dārzniecības cienītājus, bet arī mākslas mīļotājus, jo lepojas ar ārkārtīgi bagātīgu un retu vizuālo materiālu – sākot no gravīrām un gleznām, līdz krāsainiem botāniskajiem zīmējumiem un 18. gadsimta vēstuļu, manuskriptu, skiču reprodukcijām.

Šis pamatīgais pētījums lauž stereotipus par ainavu parku vēstures grāmatām, piedāvājot paplašinātu tēmas skatījumu, kurā angļu parku drīzāk ieraugām kā ekoloģisku un kultūras sistēmu, ne kā ainavu arhitektūras un daiļdārzniecības sasniegumus.

yalepress.yale.edu


Fashion Lives: Fashion Icons with Fern Mallis
Izdevniecība: Rizzoli

Ferna Melisa ir modes un dizaina industrijas daļa jau vairāk kā 30 gadus. Grāmata Fashion Icons with Fern Mallis piedāvā viņas insider skatījumu un sarunas ar Amerikas modes pasaules ikonām – talantīgākajām, veiksmīgākajām un leģendārākajām personībām. Grāmata lasītāju burtiski ierauj šīs pasaules aizkulisēs, 19 intervijās, kuru varoņi ir Toms Fords, Marks Džeikobs, Kalvins Kleins, Donna Karana, Maikls Kors, Tomijs Hilfigers, Betsija Džonsone, Pollija Mellena, Brūss Vēbers un vēl citi, atklājot mākslinieku personības. Diskusijas aptver visdažādākās tēmas – sākot no bērnības iespaidiem un iedvesmas avotiem, līdz pat detalizētiem padomiem, kā mūsdienās iekarot modes industrijas virsotnes. Intervijas papildina iepriekš neredzētas fotogrāfijas no intervēto modes leģendu personīgajiem arhīviem. 

www.rizzoliusa.com

tārps grāmatu - 01.07.2015 11:38
ja grāmatu sarakstu sastāda pēc ienākošajām relīzēm, tad sanāk visai pagarlaicīgs - tāpat jau redzēts - savārstījums. būtu labāk pameklējuši ko tiešām interesantu...