Fragments no bigmag.net

Rekomendēts – lasīt 0

Sergejs Timofejevs
14/05/2011 

Hudožestvennij žurnal

Tiek izdots kopš 1993. gada, un jau līdz ar savu parādīšanās brīdi žurnāls diskusiju un kritiku līmeni pacēla ārkārtīgi augstu. Tas ir tāds kā «skats no augšas» gan uz Krievijas, gan pasaules mākslu, mēģinājums izcelt un iezīmēt tendences, ilustrējot tās ar konkrētiem projektiem un personālijām. Turklāt mākslas pasaule tiek aplūkota arī kā telpa, kas ir cieši saistīta ar politiskajām un sociālajām problēmām, kā lauks, kurā tiek meklētas atbildes uz svarīgākajiem un sāpīgākajiem tagadnes jautājumiem. Žurnāla redaktors ir Viktors Miziano, kritiķis un kurators, kurš vairākkārt ir pārstāvējis Krieviju Venēcijas biennālē. Gandrīz visi HŽ teksti tagad tiek ievietoti internetā, piemēram, pēdējo numuru tēmas – «Konceptuālisms – uz mūžiem», «Progresīvā nostaļģija», «Kas ir laikmetīgs laikmetīgajā mākslā», bet vissvaigākais numurs, kas ievietots tīklā, ir mazliet antropoloģiska rakstura – «Par skumjām». «…Mūsdienu – tā dēvētās postindustriālās, postfordiskās – sabiedrības apstākļos šausmas un skumjas kļūst par  pastāvīgu substancionālu pārdzīvojumu – ne personisku, bet vispārēju. Un, ja agrāk "skumjas, melanholija, garlaicība, bēdas, grūtsirdība... šķīra, tad šodien tās, gluži pretēji, ir kļuvušas par vienojošu politisku spēku.» (D. Atlasa, D. Potjomkins «Skumju sociālisms») Un tāpēc  iedziļināties spējīgs, atbildīgs mākslinieks mūsdienās nedrīkst ignorēt skumjas, jo "šīsdienas bēdu brīdis un sirdēsti vienlaikus ir arī laimīgais patiesības brīdis." (J. Košeļovs "Par skumstošo laimi").