Publicitātes foto

Generation ’74 0

11 Eiropas fotogrāfi, kas dzimuši 1974. gadā

Arterritory.com
10/03/2015

„Fotofestivāli, ko organizē fotogrāfi, laikam gan atšķiras no tiem, kuru rīkotāji ir mākslas kritiķi, cilvēki ar sociologa izglītību, birokrāti vai kultūras menedžeri, jo jau pati izejas pozīcija ir pilnīgi cita. Man kā fotogrāfam jāatzīst, ka dažādu festivālu programmās iekļautās izstādes lielākoties izvirza priekšplānā darbus, kurus radīt varētu būt mans sapnis. No šīs izjūtas arī dzimis nodoms apliecināt cieņu māksliniekiem, kuri ir šo darbu autori, un dalīties savā entuziasmā un atklāsmes priekā ar skatītājiem. Aiz fotogrāfijām, kuras esmu izvēlējies festivālam KAUNAS PHOTO, es saskatu un novērtēju reālos cilvēkus, kuri tās uzņēmuši. Un lieki sacīt, ka es vienmēr esmu jutis īpašu saikni ar citiem fotogrāfiem un kuratoriem, kas dzimuši vienā gadā ar mani – 1974.

Uzsākot projektu Generation ’74 (pie tā pieder izstāžu cikls un grāmata), es īstenoju vienu no saviem sapņiem – kaut vai pieticīgi, tomēr godinu domubiedrus, kas dzimuši un auguši dažādās valstīs (toties vienā desmitgadē); šie cilvēki nekad nav sapulcējušies visi vienkopus, taču viņus apvienojusi šī sadarbība. Es esmu pārliecināts, ka ar aktuālu liecību, izjūtu un pārdzīvojumu lādiņu uzlādētās fotogrāfijas un stāsti lēni, bet nenovēršami atrod vietu arī citu paaudžu prātos un sirdīs. Viņu darba nozīme sniedzas krietni tālāk par projektu Generation ’74.” – stāsta Mindaugs Kavaļausks (Mindaugas Kavaliauskas), festivāla KAUNAS PHOTO dibinātājs un mākslinieciskais direktors.


Fotogrāfi: Simon Roberts (UK), Nick Hannes (Belgium), Kirill Golovchenko (Ukraine/Germany), Przemyslaw Pokrycki (Poland), Tomáš Pospěch (Czech Republic), Mindaugas Kavaliauskas (Lithuania), Vitus Saloshanka (Belarus/Germany), Gintaras Česonis (Lithuania), Borut Peterlin (Slovenia), Pekka Niittyvirta (Finland), Davide Monteleone (Italy)

Jaunais izdevums – retro stilā ieturētā grāmata Generation ’74 – iepazīstina ar 11 Eiropas fotogrāfiem, kuri dzimuši 1974. gadā. Izdevums, ko klajā laidis festivāls KAUNAS PHOTO, dienasgaismu ieraudzīja Viļņas Starptautiskajā grāmatu gadatirgū 2015. gada februārī.

Ievadteksti stāsta, kā radusies ideja par kopīgu projektu, kas apvienotu 1974. gada paaudzes pārstāvjus Eiropas fotogrāfijā, tālāk pievēršoties tam, kas konkrēto fotomākslinieku darbā ir līdzīgs un atšķirīgs, izceļot katra neatkārtojamās īpatnības.

Katra fotogrāfa darbiem veltīta 10–12 lappušu sadaļa, kas sākas ar paša mākslinieka bērnības foto. Fotogrāfi sarindoti hronoloģiskā secībā, atkarībā no viņu dzimšanas datuma. Grāmatas noslēgumā uzdotie Irinas Čmirjovas (Ирина Чмырева) jautājumi un fotogrāfu atbildes uz tiem ļauj izsekot katra fotomākslas individuālajiem ceļiem cauri mūsu pārmaiņām bagātā laika labirintiem.

Mēs lūdzām Mindaugu Kavaļauski, vienu no grāmatas autoriem, atbildēt uz pāris papildjautājumiem par jauno izdevumu Generation ’74.

Tā ir interesanta pieeja mākslinieku atlasei kāda konkrēta izdevuma vajadzībām. Kā radās doma izvirzīt priekšplānā tieši 1974. gada paaudzes fotomāksliniekus?

Bieži vien kurators projektus veido kādas konkrētas tēmas, sociālas problēmas vai metodes ietvaros. Vairāk nekā desmit gadus nodarbojoties ar izstāžu veidošanu, esmu sastapies ar daudziem lieliskiem fotogrāfiem, kuru CV man nācies lasīt priekšdarbu gaitā. Un, protams, vienmēr atmiņā iespiežas cilvēki, kuri dzimuši vienā gadā ar mani un kļuvuši par izciliem māksliniekiem, īpaši dokumentālās fotogrāfijas jomā. 2008. gadā es šo informāciju sāku apkopot.

Sākotnēji Generation ’74 bija izstāde 11. fotofestivāla KAUNAS PHOTO ietvaros un bija apskatāma Čurļoņa Mākslas muzeja Žilinska galerijā.

Kā jūs aprakstītu noskaņu, kas fotogrāfijā dominēja laikā, kad 1974. gada paaudze tikai uzsāka savas radošās gaitas?

Šodien ikviens no šiem 11 fotogrāfiem ir labi pazīstams katrs savā zemē un ārpus tās robežām. Daži ir slaveni fotomākslinieki, kas izpelnījušies atzinību visā pasaulē. Taču pirms šie cilvēki kļuva par to, kas viņi ir šodien, arī viņi bija liecinieki vairākiem vēsturiskiem atskaites punktiem. Viņi nosvinēja savu 15. dzimšanas dienu gadā, kad krita Berlīnes mūris. Tiem, kuri dzimuši Austrumu bloka valstīs, bija 16–18 gadi, kad viņu dzimtenes atguva savu neatkarību, bet 2004. gadā, kad šīs valstis iestājās Eiropas Savienībā, viņiem bija 30. Ar internetu un digitālo fotogrāfiju 1974. gada paaudze iepazinās jau brieduma gados, tāpēc šie mākslinieki nav atmetuši savus uzskatus par dzīves un fotomākslas pamatjautājumiem. Viņi visi savulaik veidojuši ilgtermiņa projektus, balstītus priekšstatā, ka pasaule atrodas pārejas procesā no analogi unikālā uz viendabīgi globālo. Šo fotomākslinieku attieksmē pret fotogrāfiju neizdzēšamas pēdas atstājusi apziņa, ka viņu pilsoniskais, sociālais un personīgais pienākums ir veidot godīgas liecības par tām valstīm, kurās viņi dzimuši vai dzīvo, un tām, kuras viņi apmeklē, strādājot pie saviem projektiem. Viņu fotogrāfijas nepretendē uz modīgumu un ārišķību; tās nekādā veidā nav ne virspusējas, ne izskaistinātas. Tieši otrādi, tās ir cilvēcīgas, iejūtīgas, reizēm rūgtas, ironiskas, humoristiskas un kritiskas; tās sabalsojas ar to, ko cilvēki jūt dziļi sirdī, bet reti pasaka skaļi.

Vai fotogrāfu tautība spēlē kādu lomu tajā, kā viņu darbi savā starpā atšķiras vai līdzinās?

Noteikti. Tas ir pats interesantākais. Saimons Robertss (Simon Roberts, Lielbritānija) un Niks Hanness (Nick Hannes, Beļģija), kuri nāk no postkoloniālām zemēm, ir īsti pasaules apceļotāji. Abi veidojuši titāniskus projektus, kas veltīti, attiecīgi, Krievijai un postpadomju reģionam. Itālis Dāvids Monteleone (Davide Monteleone) gan darbos, kas iekļauti grāmatā, gan savā radošajā darbībā kopumā nekad nav iekļāvies itāļu tradīcijā. Tiktāl par mūsu ‘rietumniekiem’. Ukrainis Kirils Golovčenko (Кирилл Головченко), baltkrievs Vituss Salošanka (Vitus Saloshanka), čehs Tomāšs Pospjehs (Tomáš Pospěch) un lietuvietis Gintars Česonis (Gintaras Česonis) – visi pievēršas savai dzimtajai zemei, savai pasaules daļai. Soms Peka Nītivirta (Pekka Niityvirta) ir interesants gadījums; viņš savā darbā lielākoties ‘lēkā’ no mājām uz plašo pasauli un atpakaļ, gluži kā slovēnis Boruts Peterlins (Borut Peterlin) un arī es pats.

Par nožēlu man neizdevās atrast (vismaz starp maniem draugiem) ‘septiņdesmitceturtnieku’ no Latvijas. KAUNAS PHOTO izstādēs jau kopš 2007. gada visplašāk pārstāvēts Alnis Stakle, bet viņš dzimis, ja nemaldos, 1979. gadā. Un tad nāk vesela armija latviešu fotogrāfu – teiksim, Andrejs Strokins, Reinis Hofmanis un citi – kuri ir par krietniem 10 gadiem jaunāki… Sākotnēji sarakstā bija viens igauņu fotomākslinieks, bet viņa darbi tomēr aizgājuši pārāk tālu tīri konceptuālās sfērās, un tie vienkārši neiederētos šajā grāmatā.

Vai jūs varētu aprakstīt grāmatas estētiku – dizainu, satura struktūru, utt.?

Mēs gribējām, lai tā rada viegli retro iespaidu… Kad es uzticēju grāmatas rediģēšanu un noformējuma dizainu Anhelam Luisam Gonzalesam (Ángel Luis González), Dublinas festivāla PhotoIreland direktoram un lieliskam grāmatu dizaina māksliniekam, es gribēju saņemt kopskatā skaistu objektu ar mūsu bērnības laika garšu. Tieši par to pašu es runāju ar otru pieaicināto redaktoru, Krasnodaras festivāla PhotoVisa direktori Irinu Čmirjovu; es gribēju, lai grāmata gan sniedz ieskatu mākslinieku darbā, radot zināmu priekšstatu par to, kāda ir Eiropa 21. gadsimta pirmajās desmitgadēs, gan arī parāda pašu fotogrāfu raksturus un personības. Un tā dzima ideja sarindot māksliniekus pēc viņu dzimšanas datumiem. Irina ierosināja iekļaut fotogrāfu atbildes uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem un sākt katra mākslinieka portfolio nevis ar nupat uzņemtu portretu, bet gan ar bērnības foto.

Un oranži zeltītais vāks – to savukārt izfantazējām mēs ar Anhelu. Domāju, ka pirmajā acu uzmetienā tas radīs viegli nenopietnu iespaidu, tāpat kā septiņdesmitie…


Redaktori: Ángel Luis González (Spain/Ireland), Irina Chmyreva (Russia). Assistant editor: Claudi Nir (Germany)
Dizains: Ángel Luis González
Teksti: Mindaugas Kavaliauskas (Lithuania), Irina Chmyreva (Russia)