Florāna Tanē sērija „Krāsainā ziema” (A Colorful Winter). Foto no grāmatas Experimental Eating publicitātes materiāliem

15 jaunas mākslas un dizaina grāmatas 0

Anna Iltnere
22/10/2014 

Oktobrī un novembrī Latvijas, Eiropas un ASV izdevniecībās klajā nāk virkne sarūpētu mākslas un dizaina grāmatu, kas aktīvākos lasītājus draud novest situācijā, kādu ieskicē modes metrs Karls Lāgerfelds – viens no Arterritory.com grāmatu izlases varoņiem. Laikmetīgo mākslu viņš nekolekcionējot, jo gluži vienkārši visu brīvo vietu mājās esot aizņēmušas grāmatas… Piedāvājam piecpadsmit izdevumu izlasi – no laikmetīgās mākslas spriganā sirmgalvja Mikelandželo Pistoleto, līdz ēdienam modernajā un laikmetīgajā mākslā, Lamborgīni vēsturei un portretam Latvijas 19. gadsimta mākslā.

„Portrets Latvijā. 19. gadsimts”
Sastādītāji: Inta Pujāte, Dainis Bruģis
Izdevējs: Neputns

2008. gadā Rundāles pils muzejā tika atklāta izstāde „19. gadsimta portrets Latvijā”, ar kuru noslēdzās viens no lielākajiem un ilgstošākajiem šāda veida projektiem – Latvijas portreta mākslai veltīts izstāžu cikls, kas aptvēra trīs gadsimtus. 2014. gada oktobra sākumā apgādā „Neputns” klajā nāk patiesi monumentāls darbs – „Portrets Latvijā. 19. gadsimts”, kurā ietverta gan minētās izstādes kataloga daļa, gan virkne portreta žanram veltītu zinātnisku rakstu. Izdevumā ieguldītais darbs un tā plašais kultūrvēsturiskais saturs ļauj piešķirt tam unikāla, enciklopēdiska izdevuma nosaukumu.

Izdevuma kataloga daļā iekļauti 565 portreti – darbi, kas bija redzami izstādē, kā arī daži eksponāti, kas bija izstādei atlasīti, taču netika parādīti vietas trūkuma dēļ. Katalogā darbi kārtoti pēc mākslinieku uzvārdu alfabēta, sniedzot arī īsu mākslinieku biogrāfiju. Par katru portretu sniegta pamatinformācija, kā arī īsa attēloto personu biogrāfija, ciktāl tā ir zināma. Ne velti viens no kataloga veidotājiem Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis norādījis, ka izdevums būs enciklopēdija ne tikai par māksliniekiem un mākslas darbiem pašiem, bet arī uzziņas materiāls par 19. gadsimta cilvēkiem. Savukārt kataloga rakstu daļā iekļauti Eduarda Kļaviņa, Imanta Lancmaņa, Sarmītes Fogeles, Edvardas Šmites, Anitas Meinartes, Daiņa Bruģa un Intas Pujātes raksti, kas veltīti portreta žanram. Šie raksti ļaus lasītājam labāk izprast māksliniekus, laikmetu, žanrus un portretu mākslas kopīgo attīstības gaitu Latvijā.

www.neputns.lv

"Konceptuālisms Latvijā: domāšanas priekšnosacījumi"
Autors: Jānis Taurens
Izdevējs: „Neputns”

Jāņa Taurena grāmata ir pirmais tik vērienīgs pētījums par konceptuālismu Latvijas mākslā. Grāmatas divas daļas piedāvā izsekot gan Rietumu konceptuālisma peripetijām, gan pievērsties Latvijas situācijas analīzei. Pats autors raksta, ka „konceptuālisms Latvijas mākslā nav pašsaprotams apzīmējums, drīzāk jau problēma jeb jautājums. Turklāt atbilde šajā gadījumā nav vienkāršs apgalvojuma vai nolieguma teikums, bet gan līdzinās mākslas grāmatvedības dokumentiem”.

„Rakstot man bija svarīgi ne tik daudz atsevišķi spriedumi vai domu gājieni, kur kāds var saskatīt arī zināmas nekonsekvences, cik jēgpilnas domāšanas iespējamības iezīmēšana, un jēga, kā zināms, ir plašāks jēdziens par patiesību”, tā Jānis Taurens, kurš savulaik apguvis gan arhitekta, gan filozofa izglītību.

www.neputns.lv

„Kristians Brekte”
Autore: Elīna Sproģe
Izdevējs: Neputns

Kristiana Brektes vārds Latvijas laikmetīgās mākslas ainā plašāk izskanēja pirms vairāk nekā desmit gadiem un uzreiz ieguva tādu huligānisku pieskaņu. Kristiana Brektes darbi laikmetīgā un sociāli aktīvā veidā apspēlē tabu tēmas, tādējādi provocējot sabiedrības reakciju. Izstādīti publiskajā telpā, tie ne reizi vien sacēluši pamatīgu traci. „Neputna” paspārnē klajā nācis pirmais tik apjomīgais mākslinieka daiļrades katalogs. Tā autore Elīna Sproģe raksta: „Viņa attēlotā realitāte ir perversa, grēcīga un bieži vien nežēlīga – tāda, kuru „snauduļojošā mūsdienu sabiedrība izliekas neredzam, jo vienaldzība ir visai ērta poza”. Tomēr jāsaka, ka Kristiana paša veselīgā attieksme pret dzīvi piešķir viņa daiļradei neizskaidrojamu vieglumu. Mēs mirstam no brīža, kad piedzimstam – nespēja to pieņemt uzliek smagas važas. (..) jāsaka, ka tieši iekšēja brīvība ir tā, kas Kristianam ļauj stāvēt pāri darbu tematikai.”

www.neputns.lv

„Mūzu bastions”
Autors: Mikus Čeže
Izdevējs: LNO un Neputns

Oktobrī klajā nākusi muzikologa Mikus Čežes grāmata „Mūzu bastions”, ko izdevusi Latvijas Nacionālā opera ar Rīgas Brīvostas pārvaldes atbalstu un sadarbībā ar apgādu „Neputns”. Albums vēsta par un 206 fotogrāfijās uzskatāmi demonstrē metamorfozes Latvijas Nacionālās operas mājvietā, kādreizējā vācu Rīgas Pilsētas teātra namā, kas būvēts uz t.s. Pankūku bastiona pamatiem un vainagots ar Apollona liru sargājošajām mūzu skulptūrām. Šajā ēkā, kuras ārējais veidols ideāli atbilst priekšstatam par teātri kā mākslu templi, ir pagājuši vairāk nekā 150 gadi kopš pirmās – 1863./1864. gada – sezonas. 150 gadu periodā darbojušās vairākas trupas, iestudējot gan dramatiskā teātra, gan operas, operetes un baleta izrādes. Galvenā uzmanība albumā pievērsta arhitektūras čaulai un tās izmaiņām operteātra eksterjerā un interjerā. Grāmatu „Mūzu bastions” var iegādāties Latvijas Nacionālās operas partera gaitenī pirms izrādēm un to starpbrīžos.

www.lno.lv
www.neputns.lv

 

„Koka māja. Wooden House
Idejas autore: Zaiga Gaile
Izdevējs: biedrība Latvia Nostra

„Latvijas Arhitektūras gada balva 2014” pavasarī tika piešķirta Zaigas Gailes biroja rekonstruētajai Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas ēkai Rīgā, Lāčplēša ielā 55. Ēka ir būvēta 1819. gadā kā ķeizarienes Katrīnas II skola krievu bērniem. Mainoties cipariem divu gadsimtu kalendārā, šī ēka, kas ir vecākā koka māja Rīgas centrā, turklāt ar saviem 900 kvadrātmetriem arī pati lielākā vienstāva koka celtne pilsētā, vienmēr pildījusi skolas funkciju. Līdz ar rekonstruētā nama atklāšanu un jauna mācību gada sākšanos septembrī tika izdota biedrības Latvia Nostra grāmata „Koka māja. Wooden House”, kurā latviešu un angļu valodā dokumentēta ēkas vēsture un atdzimšana. Grāmatas idejas autore ir arhitekte Zaiga Gaile. Jaunajā izdevumā apkopoti stāsti un vizuālas liecības par skolu un dzīvi tajā no Katrīnas skolas laikiem līdz rekonstrukcijai: Rīgas un Tartu arhīvu materiāli, ēkas oriģinālie rasējumi, dažādu laiku ēkas uzmērījumi, plāni, zīmējumi, dokumenti, fotogrāfijas, bijušo un tagadējo audzēkņu un pedagogu atmiņas un mācību darbu reprodukcijas, Europa Nostra dalībnieku vēstules. Savukārt Zaigas Gailes detalizēti aprakstītā ēkas atjaunošanas projekta koncepcija un gaita atklāj arhitektes biroja darba filozofiju, kā arī piedāvā metodisku materiālu arhitektūras mantojuma saglabāšanā. Grāmatas „Koka māja. Wooden House” redaktors ir Vilnis Vējš, bet tekstu autori: Zaiga Gaile, Liene Zemīte, Anita Čerpinska, Anita Vanaga un Jānis Borgs.

www.zgb.lv

„Marks Rotko”
Autore: Annija Koena-Solala
Izdevējs: Zvaigzne ABC

Līdz ar gleznotāja Marka Rotko 111. dzimšanas dienu, kas apritēja septembra izskaņā, latviešu tulkojumā klajā nākusi franču kultūrvēsturnieces Annijas Koenas-Solalas monogrāfija „Marks Rotko”, kas oriģinālvalodā izdota pērn. Grāmatā aprakstīts Latgales ebreju zēna sarežģītais ceļš no imigranta līdz atzītam māksliniekam. Autore pievēršas Rotko veikumam 20. gadsimta kultūras kontekstā un mēģina atbildēt uz vairākiem būtiskiem jautājumiem – ko viņam nozīmēja Dvinskas periods? Kā tas ietekmēja Rotko personību? Kā mākslinieka pasaules uztveri veidoja Talmūda–Toras skolā gūtā izglītība un daudzie noraidījumi, ar kuriem viņam nācās saskarties izcelsmes un izvēlētās profesijas dēļ? Kāds bija viņa ceļš uz publikas un kritiķu atzinību un cik daudz tā viņam nozīmēja? Grāmata ir neparasts Rotko portrets, kas atklāj viņa sarežģīto dzīvesstāstu – centienus integrēties amerikāņu sabiedrībā, sava ceļa meklējumus, protestu pret mākslas komercializāciju, alkas pēc stabilitātes un vienlaikus bailes no pārlieku ērtas dzīves, finanšu grūtības, depresiju un, visbeidzot, pašnāvību. Annija Koena-Solala sarakstījusi vairākas augstu novērtētas monogrāfijas, tostarp par Žanu Polu Sartru un Leo Kastelli.

www.zvaigzne.lv

„Marks Rotko. Biogrāfija”
Autors: Džeimss Breslins
Izdevējs: Jumava

Izdevniecība „Jumava” piedāvā vēl vienu mākslinieka Marka Rotko biogrāfiju latviešu tulkojumā. Klajā nācis amerikāņu profesora Džeimsa Breslina grāmatas „Marks Rotko. Biogrāfija” tulkojums. Jābilst, ka pirmizdevumu grāmata piedzīvoja pirms divām dekādēm – 1994. gadā. Breslinam bijusi zināma loma Daugavpils Marka Rotko mākslas centra tapšanā. 1993. gadā profesors viesojās Daugavpilī, lai vāktu materiālus topošajai Marka Rotko biogrāfijai. Breslina darba rezultāts ir fundamentāla mākslinieka biogrāfija, kas jau drīz pēc iznākšanas tika dēvēta par klasiku. Grāmatas unikalitāti rada autora darba apjoms, kā arī autora ekskluzīva piekļuve mākslinieka personīgajam arhīvam. Savukārt Daugavpilī pēc Breslina viesošanās radās patiesa interese par šajā pilsētā dzimušo pasaulslaveno mākslinieku – tas bija impulss Daugavpils Marka Rotko mākslas centra izveidei, kas atklāšanu piedzīvoja pērn.

www.jumava.lv

„Pistoleto balss” / The Voice of Pistoletto
Autori: Michelangleo Pistoletto, Alain Elkann
Izdevējs: Rizzoli

Viens no nozīmīgākajiem laikmetīgajiem māksliniekiem nenoliedzami ir itālietis Mikelandželo Pistoleto, kurš pērn svinēja 80 gadu jubileju, turklāt ar ‘balli’, par kādu, iespējams, sapņo ne viens vien mākslinieks. Pistoleto tika sarīkota izstāde Parīzes Luvras muzejā pusgada garumā. Jā, viņš nebūt nav rimies, kaut jau tik tālajā 2003. gadā saņēma Venēcijas biennāles „Zelta lauvu” par mūža ieguldījumu. Līdzās mākslas darbu pieredzēšanai klātienē allaž aizraujoša ir iespēja dzirdēt, ko par savu arodu, sūtību un apkārtējo pasauli domā mākslinieks pats. Oktobra nogalē klajā nāks grāmata The Voice of Pistoletto – dziļa, iedvesmojoša un asprātīga saruna starp Pistoleto un viņa intervētāju, itāļu intelektuāli, rakstnieku un žurnālistu Alēnu Elkannu. Vairāk nekā simt fotogrāfijas rāda ainas no Pistoleto dzīves un darba procesa, bet saruna atklāj viņa iedvesmas avotus, kā arī attiecības ar galeristiem, kuratoriem, kolekcionāriem un kritiķiem. Must-have!

www.rizzoliusa.com

„Kā rakstīt par laikmetīgo mākslu” / How To Write About Contemporary Art
Autore: Gilda Williams
Izdevējs: Thames & Hudson

Kā rakstīt par laikmetīgo mākslu? Tas ir jautājums, kas dažādās diennakts stundās urdījis mākslas kritiķus un kultūras žurnālistus, paralēli dobji zvanot mākslas kritikas bēru zvaniem. Džilda Viljamsa, kura patlaban ir žurnāla Artforum Londonas korespondente, kā arī Goldmita koledžas un Sotheby’s mākslas institūta lektore, steidz situāciju labot, sarakstot šo grāmatu „Kā rakstīt par laikmetīgo mākslu”, kas dienasgaismu ieraudzīs oktobra vidū. Samilzušo tulznu Viljamsa pārdur visnotaļ lietišķi, un rezultātā ir tapusi noderīga literatūra kā mākslas studentiem, tā jaunajiem avīžniekiem un pat atzītiem autoriem – līdz malām pilna praktisku padomu. Sākot no stila un satura atslēgām, līdz teksta struktūrai, valodai un rakstītāja balss tonim. Pozitīvu verdiktu jaunajam izdevuma izteikuši jau vairāki nozares profesionāļi, tostarp kurators un Londonas galerijas Serpentine līdzvadītājs Hanss Ulrihs Obrists, grāmatu raksturojot kā neatliekamu palīgu mākslas rakstītājiem un obligāto literatūru studentiem.

www.thamesandhudson.com

„Ermitāžas muzejs XXI: jauna celtne mākslai” / The Hermitage Museum XXI: A New Bulding For Art
Sastādītājs: Oleg Yavein
Izdevējs: Thames & Hudson

Katrīnas Lielās dibinātā Sanktpēterburgas Ermitāža šogad svin 250 gadu jubileju, bet divi gadi aprit muzeja projekta „Ermitāža 20/21” jaunajām zālēm, kas paredzētas modernajai un laikmetīgajai mākslai. Novembrī Thames & Hudson paspārnē tiek izdota nozīmīga monogrāfija, kas veltīta tieši šim muzeja ģenerālā štāba austrumu spārnam, kura pārveide konkursa kārtībā tika uzticēta Sanktpēterburgas arhitektu birojam Studio 44. Monogrāfijas redaktors ir Oļegs Javeins – viens no Studio 44 dibinātājiem. Grāmatā iekļautas esejas, kuru autori ir Sinsinati Mākslas muzeja direktors un arhitektūras kritiķis Ārons Betskis, Krievijas arhitektūras vadošais speciālists Dmitrijs Šidkovskis un holandiešu arhitektūras kritiķis Hanss Ibelingss. „Ermitāžas 20/21” telpas iemūžinājis ievērojamais arhitektūras fotogrāfs Vils Praiss.

www.thamesandhudson.com


„Nepieradinātas tikšanās: laikmetīgas rotas no neparastiem dārgakmeņiem” / Untamed Encounters: Contemporary Jewelry from Extraordinary Gemstones
Autore: Mimi Lipton
Izdevējs: Thames & Hudson

Austriete Mimī Liptone ir ne vien vairāku izdevumu autore, bet arī kolekcionāre, antikvāru priekšmetu dīlere un līdz sirds dziļumiem – rotu mīļotāja. Grāmata Untamed Encounters: Contemporary Jewelry from Extraordinary Gemstones, kas klajā nāk oktobrī, ir personisks ceļojums autores mūža kaislībā – rotu pasaulē. Gadu gaitā apbraukājot pasauli, Mimī Liptone ir vākusi īpašu kolekciju ar neapstrādātiem dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem un antikvārām rotām, kas izgatavotas no dzintara, nefrīta u.c. materiāliem. Uzticot to visu septiņiem mūsdienu rotkaļiem no Islandes, Nepālas, Francijas, Ķīnas, Argentīnas un Lielbritānijas, rezultātā ir tapušas vairāk nekā 80 neordināras, tomēr valkājamas ‘skulptūras’. Neaptveramā iztēle un amata meistarība ir iemūžināta biezā bilžu albumā ar vairāk nekā 260 fotogrāfijām, kas lasītājus aiznesīs ceļojumos no Baltijas dzintara līdz Tibetas korallim; no Āfrikas ziloņkaula līdz Kolumbijas smaragdam. Personisks stāsts un krāsains pasaules kaleidoskops vienā grāmatā!

www.thamesandhudson.com

„Kriss Ofīli” / Chris Ofili
Sastādītāji: Massimiliano Gioni, Gary Carrion-Murayari & Margot Norton
Izdevējs: Skira Rizzoli

Britu mākslinieks ar nigēriešu saknēm – Kriss Ofīli ir viens no spurainās Jauno britu mākslinieku jeb YBA grupas, kas atpazīstamību lielā mērā ieguva, patiecoties Čārlza Sāāči kolekcijas izstādei „Sensācija: Jaunie britu mākslinieki” 90. gados. Kriss Ofīli tajā piedalījās ar gleznu „Svētā Jaunava Marija” (1996), kas daudzus aizkaitināja. Kad izstāde aizceļoja uz Ņujorku, pilsētas mērs šo gleznu publiski nosauca par „slimu”. Attēlotā melnādainā Madonna ir taureņu ieskauta, taču tuvplānā top skaidrs, ka taureņi patiesībā ir vagīnas, bet atkailinātā krūts veidota no kaltētiem ziloņu mēsliem. 1999. gada 16. decembrī kāds 72 gadus vecs kristietis uzšļāca gleznai baltu krāsu. Bet vēl iepriekš – tā paša gada 30. septembrī apsargiem darbu nācās aizstāvēt no kāda sadusmota mākslinieka, kas Bruklinas muzeju, kurā tobrīd notika izstāde, apmētāja ar zirgu mēsliem. Apsargi teju unisonā esot izklieguši, ka „tā nav Jaunava Marija, tā taču ir tikai glezna!”. 1998. gadā Ofīli ieguva prestižo britu Tērnera balvu, kļūstot par pirmo gleznotāju 12 gados, kas izpelnījās šo godalgu. Tas nekas, ka ‘gleznoja’ ar ziloņu kakām.

Laiks ir apmetis loku, un šogad – no 29. oktobra līdz nākamā gada 2. janvārim – Ņujorkas Jaunajā muzejā notiks pirmā Krisa Ofīli muzeja personālizstāde ASV – „Kriss Ofīli: nakts un diena” (Chris Ofili: Night and Day). Izstādes kurators ir Masimiliāno Džoni, viņš arī Jaunā muzeja mākslinieciskais vadītājs. Paralēli izstādei oktobra nogalē dienasgaismu ieraudzīs apjomīga grāmata, veltīta Krisa Ofīli daiļradei divu dekāžu garumā, iekļaujot arī pašu jaunāko darbu reprodukcijas, kuros vērojamas atsauces uz Matisa un Gogēna glezniecību.

www.rizzoliusa.com/skira-rizzoli/ 

„Eksperimentālā ēšana” / Experimental Eating
Redaktore Marianne Templeton, piedaloties Tom Howells
Izdevējs: Black Dog Publishing Limited

Kulinārija ir pārsātinājusi grāmatnīcu plauktus, no virēju literatūras pārceļojot uz mākslas un dizaina grāmatu apcirkņiem, ko veicina intelektuāļu apetīte. Arī Experimental Eating, kas klajā nāks novembrī, ir meklējama tieši starp mākslas vēstures grāmatām. Te neatradīsiet receptes, bet gan esejas, kas pārskatāmi strukturē virtuves robežpārkāpēju izdarības laikmetīgajā mākslā, zinātnē, teātrī un dizainā. Lasītāji tiek iepazīstināti ar vēsturisku ekskursu par ēdienu modernajā un mūsdienu mākslā; saikni starp ēšanu, teātri un rituāliem; kā arī – ar pārskatu par zinātnes un tehnoloģiju jaunākajiem atklājumiem, kas varētu krasi mainīt to, kā mēs gatavojam, ēdam un vispār uztveram ēdienu.

www.blackdogonline.com

„Lamborgīni” / Lamborghini
Sastādītāji: Luca Molinari & Raffaello Porro
Izdevējs: Skira Rizzoli

Pērn apritēja 50 gadi, kopš rūpniecības magnāts Feručo Lamborgīni Itālijā dibināja Automobili Ferruccio Lamborghini S.p.A., lai pieteiktu konkurences karu tādām tobrīd jau iedibinātām automobiļu markām kā, piemēram, Ferrari. Uzņēmuma vēstures līkloči ir to veduši cauri uzplaukumam pirmajā dekādē, ekonomiskās un naftas krīzes sekām 70. gados – līdz pat bankrotam 1978. gadā. Pēc nepilniem desmit gadiem uzņēmums tika atdzīvināts, iegūstot jaunus īpašniekus, bet vēl pēc desmit gadiem – 1998. gadā Lamborghini tika pārdots koncernam Volkswagen Group, kura Audi divīzija ir tās pārraudzītājs vēl šobaltdien. „Kad pārtrauc strādāt, tu sāc mirt!” reiz teicis Feručo Lamborgīni, un viņa savulaik izauklētais bērns joprojām rūc.

Ikvienam, kura aizraušanās ir dizaina un tehnoloģiju inovāciju flagmaņi, vērts apbruņoties ar pamatīgo ‘kafijas galda’ grāmatu Lamborghini, kas klajā nāk oktobrī. Tās autors ir arhitekts un kritiķis Luka Molināri, kurš pie grāmatas strādājis kopā ar Lamborghini sabiedrisko attiecību vadītāju Rafaello Poro. Kā sola autori, grāmata piedāvā vēl nebijušu prizmu, caur kuru uzlūkot Lamborghini pagātni, tagadni un arī nākotni, un apvieno virkni profesionāļu stāstu. Lamborgīni automašīnu firmas zīme ir saniknots, spītīgs un spēka pārpilns vērsis, kas šķiet trāpīgs simbols, uzzinot, kādi motīvi Feručo Lamborgīni allaž dzinuši pretim pilnībai. „Kad Enco Ferāri man reiz teica: „Tu, iespējams, spēj vadīt traktoru, bet tu nekad nepratīsi apieties ar Ferrari,” es beidzot skaidri izlēmu, ka radīšu perfektu auto.”

www.rizzoliusa.com/skira-rizzoli/

Chanel māksla” / Chanel Art
Autors: Karl Lagerfeld
Izdevējs: Steidl

Tieši pirms gada – 2013. gada oktobrī – Karls Lāgerfelds sarīkoja izstādi Parīzes Grand Palais, kas bija kā pavadošs pasākums Chanel 2014. gada pavasara-vasaras prêt-à-porter modes skatei. Izstādē Chanel Art varēja skatīt darbus, kur dažādos medijos apspēlētas Chanel ikonas – sākot no logotipa, līdz atpazīstamākajiem produktiem (viens no mākslas darbiem bija robots smaržu Chanel No. 5 pudeles formā). Kaut Chanel Art radīja iespaidu, ka te visticamāk piedalījušies vairāki jaunie mākslinieki, patiesībā autors bija tikai viens – Karls Lāgerfelds pats. „Tas bija pamatīgs vasaras darbs!” viņš pēcāk atklāj Vogue, piebilstot, ka laikmetīgo mākslu nemaz nekolekcionējot, jo mājās visu brīvo vietu esot aizņēmušas grāmatas. Protams, to var apzīmogot kā kārtējo koķetēriju starp modi un mākslu, ko turklāt motivē mārketinga apsvērumi, taču ārkārtīgi produktīvā un nenoliedzami radošā Lāgerfelda fani savus plauktus var papildināt ar atmiņām par šo savdabīgo izstādi – paša Lāgerfelda sagatavotajā grāmatā Chanel Art, kas izdota Steidl paspārnē.

www.steidl.de