Foto: Agita Salmiņa

Reportāža: Pasniegta Jāņa Baltvilka balva bērnu literatūrā 0

Agita Salmiņa
25/07/2014

Foto: Agita Salmiņa

Vakar, dzejnieka Jāņa Baltvilka (1944–2003) 70. dzimšanas dienā, Starptautisko Baltijas jūras reģiona Jāņa Baltvilka balvu – Ineses Brantes keramikā veidoto vilciņu, kas iesēdināts sapņu un fantāziju laivā, bērnu literatūrā saņēma Māris Rungulis par detektīvstāstu bērniem “Lapsu kalniņa mīklas” (izdevniecība “Liels un mazs”). Bet bērnu grāmatu mākslā – Gundega Muzikante par ilustrācijām trīs grāmatām: Ineses Zanderes “Pūķa ceļojums” (izdevusi “Rīgas Doma pārvalde”), Ievas Samauskas “Kad kaķēnu sauc par pelīti?” (izdevniecība “Lietusdārzs”) un Aivara Neibarta “Mājiņa” (“Liels un mazs”).


Inese Zandere “Pūķa ceļojums”

Māksliniece smalki, asprātīgi un emocionāli ataino reālu un teiksmainu varoņu gaitas dažādos laikos, konkrētā vidē, un, meistarīgi izmantojot akvareli, zīmuļus un krītiņus, rada krāšņas, detaļām bagātas pasaules. Žūrijas loceklis, mākslinieks un LMA kompozīcijas, burtu mācības un tipogrāfijas pasniedzējs Juris Petraškevičs Arterritory.com apgalvo, ka Gundega līdz apbalvojumam nonākusi pamazām, tieši šogad izceļoties ar īpaši trāpīgām ilustrācijām: “Gundega bērnu grāmatu ilustrēšanā darbojas ar pētnieces pieeju, un tas attīsta viņas fantāziju. Viņa ir tehniski perfekta  gan zīmējumā, gan akvarelī un dara to ļoti sievišķīgi, veidojot smalkas ilustrācijas.” “Gundegu šogad izvēlējāmies par labāko mākslinieci, jo tieši šogad jūtam, ka viņa ir uzplaukusi, pārspējusi sevi,” mākslinieci raksturo žūrijas locekle, LMA komunikāciju teorijas un prakses pasniedzēja Aiga Dzalbe. “Viņu par veiksmīgu ilustratori padara spēja atvērt skatītājam citu paralēlo pasauli,  neilustrējot stāstu tieši, bet atverot telpu tālākai fantāzijai.”

Par ceļu līdz šīgada skaistākās un veiksmīgākās grāmatas atzīšanai Juris Petraškevičs  stāsta, ka tā bijusi aizraujoša pieredze, izvērtējot vairāk nekā 60 grāmatas. “Sākotnēji literārā un vizuālā daļa tika vērtēta atsevišķi, bet pēc tam, otrajā kārtā,  teksts un ilustrācijas kopā, jo šie abi faktori sasaucas, raksturojot izdevušos grāmatu. Tas ir tāpat kā teātrī – izrādi veido vairāki cilvēki un katra ieguldījums veido koptēlu. Ja ir ļoti labs teksts, bet ilustrācijas  tam neatbilst un ir maldinošas, grāmata nav izdevusies.”


Māris Rungulis “Lapsu kalniņa mīklas” 

Šogad tika nominēti arī grāmatas dizaina autori, īpašu atzinību izsakot Ūnai Laukmanei par grāmatu “Jūrnieks uz sauszemes” (“Liels un mazs.”) un Ivam Zennem par grāmatu “Lapsu kalniņa mīklas”. Žūrija uzsver, ka dizianeri spējuši savienot autora tekstu un ilustratora radīto vizualizāciju pārdomātā maketā, padarot grāmatas koptēlu pilnīgu, kas nav mazsvarīgi. “Manuprāt dizaineram tiek pievērsta pārāk maza uzmanība, un viņu nominēšanu vajadzētu ieviest kā tradīciju,” Arterritory.com pauž Aiga Dzalbe. “Svarīga ir teksta un ilustrācijas saskaņa, ko nodrošina dizainers. Iva Zennes “Lapsu kalniņa mīklas” manā izpratnē ir ideāla grāmata, kurā attēls ar tekstu nestrīdas, ilustrācija nesāk dublēt uzrakstīto, liek domām tiekties tālāk, radot arī precīzu noskaņu. Par noskaņu, protams, varam patiekties ilustratoram Reinim Pētersonam. Taču visas grāmatas koptēls un ideālā teksta un ilustrācijas saskaņa ir izdevusies, patiecoties Ivam. Tieši dizainera uzdevums ir regulēt grāmatas ritmu. Tas pats raksturīgs Ūnas darbam,” stāsta Dzalbe.


Māris Čaklais “Gaidītāja meža cūka”

Jaunā māksliniece Elīna Brasliņa saņēma žūrijas atzinību par veiksmīgu debiju bērnu grāmatu ilustrācijā, īpaši izceļot ekspresīvo vizuālo risinājumu Māra Čaklā dzejolim “Gaidītāja meža cūka” izdevniecības “Liels un mazs” sērijā “Bikibuks”. “Elīnā saskatu potenciālu un ceru, ka viņa turpinās strādāt grāmatu ilustrācijā,” tā Juris Petraškevičs. Savukārt Aiga Dzalbe uzskata, ka Brasliņas ilustrētās grāmatas veiksmes atslēga ir spēja savienot briesmīgo ar smieklīgo, kas latviešu bērnu grāmatu dizainā ir novitāte.

Abi grāmatu ilustrāciju žūrijas locekļi priecājas par jauniem vārdiem, kas katru gadu parādās. Juris Petraškevičs apgalvo, ka bērnu ilustrāciju grāmatas ir nozare, kurā Latvija varētu sevi parādīt starptautiskā līmenī, tādēļ Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā līdz ar jauno mācību gadu tiks likts lielāks uzsvars uz grāmatu ilustrāciju ar akcentu uz bērnu grāmatām: “Ilustrācijas ir ļoti svarīgas, jo tās rosina uz komunikāciju. “Princešu grāmatas” ir baigas un degradējošas, tās nerosina domāšanu. Labi ilustrēta grāmata liek uzdot jautājumus, attīsta kritisko prātu. Laba grāmata ir komunikācija!” tā Petraškevičs.

Godalgotā ilustratore Gundega Muzikante Arterritory.com stāsta par nominētajām grāmatām un tām veidotajiem zīmējumiem:

 

Ineses Zanderes “Pūķa ceļojums”: “Stāsta gaitā pūķis mainās – no sākuma viņš ir dusmīgs, greizsirdīgs un lepns, līdz kļūst par tīru, šķīstu varoni, tādēļ arī ilustrācijās pūķa tēls visu laiku mainās, līdz beigās pazūd pavisam. Vēlējos, lai grāmatu varētu lasīt arī vizuāli, lai veidotos paralēls stāstījums, tādēļ sākumā grāmata ir ieturēta dramatiskos, tumšos, zili sarkanos toņos, viss ir sakāpināts, taču vizuāli kļūst gaišāka. Jāatzīst, atveidot šķīsto un labo tēlu bija vissarežģītāk.”

 

Aivars Neibarts “Mājiņa”: “Šai grāmatai tēls bija jārada no sākta gala, jo teksts deva lielu brīvību. Tā kā stāsta varonis Bumbulītis ir ideju pilns un no zila gaisa var radīt, ko vien vēlas, īstenoju paralēlu tēlu pasauli – no mākoņiem veidotas tvaika mašīnas, siltā un aukstā gaisa rezervuārus u.tml. Grāmata tādējādi iegūst jaunu realitāti. Turpmāk dzejolis dzīvos tādu dzīvi, kāda tā ir grāmatā.”

Ievas Samauskas “Kad kaķēnu sauc par pelīti”: Šajā stāstā ir maz sižeta, bet viens pēc otra seko mīļi vārdiņi. Tādēļ man bija lielāka brīvība fantazēt. Izvēlējos paspēlēties ar dažādiem mērogiem -  atkarībā no tā, kā kurā vidē kaķītis jūtas, atveidoju viņu lielāku vai mazāku.”