Džefa Kūnsa 1988. gada skulptūra “Sieviete vannā”

Grāmatas: Vasaras literatūra pludmalei vai šūpuļtīklam 4

5 izcilu mākslinieku 7 biogrāfiskas grāmatas

Anna Iltnere
06/07/2014

Vasaras brīvdienas un atvaļinājums ir laiks, kad grāmatu izlasīt no vāka līdz vākam, nelietojot grāmatzīmi. Kamēr saule muguru nokrāso brūnu vai ābeļzaru pavēnī ādā iespiežas šūpuļtīkla pinums. Mākslas mīļotāju bibliotēkai ir prāvs papildinājumu klāsts, bet tā kā par romāniem aizraujošāka spēj būt tikai pati dzīve, tad sāksim ar must-have mākslinieku biogrāfijām. 

Jeff Koons: A Retrospective
Autors: Scott Rothkopf
Izdevniecība: Yale University Press

Jeff Koons: Conversations with Norman Rosenthal
Autors: Norman Rosenthal
Izdevniecība: Phaidon 
 

Rietumu mākslas mediji ir pārpludināti ar 21. gadsimta laikmetīgās mākslas dzīvās ikonas Džefa Kūnsa (Jeff Koons, 1955) klātbūtni, kopš 27. jūnijā Vitnijas mākslas muzejā Ņujorkā atklāta vērienīga viņa darbu retrospekcija, teju 150 objektos kartējot radošo biogrāfiju no 1978. gada līdz šodienai. Izstāde apskatāma līdz 19. oktobrim un jau novembra beigās ceļos uz Parīzes Pompidū centru. Kaut mākslinieka laikabiedrs otrpus okeānam Demjens Hērsts reiz atzinis, ka retrospekcija un atskatīšanās ir viena sasodīti baisa padarīšana, pirmoreiz to patlaban izdzīvo Kūnss, kuram nākamā gada janvārī sitīs 60. Izbijušais brokeris, sešu bērnu tēvs un visbiežāk uzvalkā tērptais laikmeta nerva nerrs Džefs Kūnss savos konfektēm līdzīgajos darbos rotaļājas ar gaumes, baudas, popkultūras un komercijas simboliem. Kūnss ir viens no pelnošākajiem dzīvajiem māksliniekiem, kura pārraudzībā ir vesela čaklo roku fabrika, kas realizē viņa iztēles augļus. Līdz ar retrospekciju Vitnijas mākslas muzejā jūlija beigās klajā nāks arī pirmais tik plašais mākslinieka biogrāfijas pārskats grāmatas formā Jeff Koons: A Retrospective, kurā lasāma gan Vitnijas mākslas muzeja kuratora Scott Rothkopf ievada eseja, kas izgaismo Kūnsa mākslinieciskā rokraksta attīstību, gan virkne citu mākslas kritiķu un arī literātu eseju. Savukārt nupat Thames & Hudson izdevis Džefa Kūnsa sarunas ar kuratoru seru Normenu Rozentālu (Norman Rosenthal). Bagātīgi ilustrētā grāmata ir nozīmīgs mākslas vēstures dokuments, kurā vārds dots māksliniekam.

alepress.yale.edu
www.phaidon.com

Michelangelo: A Life in Six Masterpieces
Autors: Miles J. Unger
Izdevniecība: Simon & Schuster 

Pat pēc 500 gadiem cilvēci joprojām turpina fascinēt izcilā itāļu tēlnieka, gleznotāja un arhitekta, brīnišķā prāta īpašnieka Mikelandželo personība. 88 gadu ilgā mūža peripetijas, paveiktais, iecerētais, kā arī viss, kas ir pieejams Mikelandželo rakstura portretējumam, joprojām pietiek vairāku biogrāfu darbam. Ne par velti pēdējo dekāžu laikā viņam arīdzan veltītas vairākas grāmatas. Tām tikko piepulcējusies pavisam jauna, kuras autors ir amerikāņu mākslas vēsturnieks Miles J. Unger – īstens Renesanses Itālijas pazinējs. Viņa kontā ir dāsnā un izcilā mecenāta Mediči dzīvei veltīta grāmata un Makjavelli biogrāfija, kā arī pieci Florencē aizvadīti gadi. Tieši Lorenco Mediči bija tas, kurš pievērsa uzmanību jaunā pusaudža Mikelandželo apdāvinātībai un 14 gadīgo zēnu adoptēja, audzinot un skolojot kopā ar saviem paša bērniem, turklāt arī Mikelandželo tēvam ļaujot dzīvot Mediči pilī. Grāmatas Michelangelo: A Life in Six Masterpieces saturs strukturēts ap sešiem Mikelandželo meistardarbiem: tā ir skulptūra “Dāvids”, kas patlaban atrodas Florencē, grebumi Mediči kapenēm Florencē, Siksta kapelas freskas, glezna “Pēdējais vakarēdiens” un Svētā Pētera bazilika, tostarp tajā apskatāmā “Pieta” Vatikānā. Zinātājiem Ungera grāmata, iespējams, nepateiks neko diametrāli jaunu par Mikelandželo personību, bet noteikti kalpos par izglītojošu Itālijas kultūrceļojuma maršrutu, kā arī atgādinās, ar ko viņa meistardarbi ir tik izcili un kālab tie Renesanses laikā nereti uzskatīti par nepieņemamiem un pat kontroversāliem. 

www.simonandschuster.com

 

Lucian Freud: Eyes Wide Open
Autors: Phoebe Hoban
Izdevniecība: New Harvest (Amazon Publishers)

Breakfast with Lucian
Autors: Geordie Greig
Izdevniecība: Jonathan Cape

Savas dzīves laikā Berlīnē dzimušais britu mākslinieks un viens no izcilākajiem 20. gadsimta figurālajiem gleznotājiem Lisjēns Freids (Lucian Freud, 1922–2011) bijis izdaudzināti nedraudzīgs pret potenciālajiem biogrāfiem. Iespējams, tas izskaidro, kālab pirmie viņam veltītie biogrāfiska rakstura pētījumi klajā nākuši vien pēc mākslinieka gulšanās kapā. Kā rakstītājiem, tā lasītājiem egoistiskās un ekscentriskās personības vētrainā dzīve ir kā salds un lipīgs aizliegtais auglis, kurā beidzot iekosties. Psihoanalīzes iedibinātāja un zemapziņas tumšo pakšķu pētnieka Zigmunda Freida mazdēls; vismaz 14 bērnu tēvs no dažādām sievietēm, ar kuriem lielākoties īpaši necenties uzturēt kontaktu; un izcils gleznotājs, kurš pamatā portretējis modeļus, turklāt amatierus – draugus, paziņas un ģimenes locekļus, tostarp kailus savus bērnus, kuri esot pat ķīvējušies par šo iespēju vairāku sesiju garumā baudīt nedalītu tēva uzmanību. Portreta modeļu vidū ir arī Keita Mosa un karaliene Elizabete. Ņujorkas autore Fēbe Hobana (Phoebe Hoban) grāmatā Lucian Freud: Eyes Wide Open, kas klajā nākusi pavasarī un ir pirmā nopietnā Freida monogrāfija, ir radījusi sulīgu un rūpīgu stāstu par mākslinieka radošo karjeru un izteikti harizmātisko personību. Aprakstīta arī Freida ciešā un intīmā draudzība ar otru britu pēckara glezniecības gigantu – Frānsisu Bēkonu. 

Jāpiemin, ka pērn rudenī tika izdota grāmata “Brokastis ar Lisjēnu”, kuras autors ir britu žurnālists Geordie Greig. Kaut to nevar nosaukt par īstenu biogrāfiju, jo, iespējams, ir pārlieku dzeltena un tendencioza, tā nenoliedzami ir aizraujoša lasāmviela ar savu patiesības graudu. Šķiet, pēc tik ilggadējas privātās dzīves turēšanas aiz cieši aizbultētiem slēģiem, nu pēc nāves gaismā tiek celti uzreiz visi Freida skapja skeleti. Gan antisemītiskie uzskati un izteikumi sabiedriskās vietās, gan sadistiskā un valdonīgā uzvedība seksā un tādā garā, ko vien Greigam, desmit gadu garumā tuvu draugu kompānijā brokastojot ar Freidu un pat pozējot portretam, ir izdevies izošņāt. Kaut grāmatā akūti iztrūkst Freida kā izcila mākslinieka dimensijas, lasītājs būs aplaimots ar lērumu nianšu un detaļu, kas vāktas teju sportiskā azartā, pat nešķirojot pēc to būtiskuma. Piemēram, ka Freids bijis apsēsts ar Džonija Keša dziesmu The Chicken in Black, ka regulāri iekaustījis taksometru vadītājus vai principā jebkuru pretimnācēju, kas viņam nav paticis, un ka pratis atdarināt masturbējošu vali. Līdzsvaram iesaku pēcāk pameditēt pie Lisjēna Freida darbiem, kas gan izstaro to pašu uztraucošo un brutāli tiešo enerģētiku, ko biogrāfijas detaļas. Ne par velti pats mākslinieks savulaik teicis, ka viņa māksla ir autobiogrāfiska.

www.apub.com
www.vintage-books.co.uk/about-us/jonathan-cape

 

Bruce Nauman: The True Artist
Autors: Peter Plagens
Izdevniecība: Phaidon

73 gadus vecais Brūss Naumans (1941) ir viens no ietekmīgākajiem un inovatīvākajiem mūsdienu amerikāņu māksliniekiem, kurš nenogurstoši izvaicā kā mākslinieka lomu, tā mākslas definīciju, kopš pēc augstskolas absolvēšanas nospriedis, ka viss, ko mākslinieks dara savā darbnīcā, ir māksla. Jau ilgu laiku dzīvodams Ņūmeksiksa rančo kā tāds vientuļš un mītisks kovbojs, Naumans jaudājis izvairīties no biežām intervijām un visaptveroša biogrāfiska pētījuma. Tālab grāmata Bruce Nauman: The True Artist, kas pavasarī nākusi klajā Phaidon paspārnē un kuru sarakstījis ilggadējs Newsweek mākslas kritiķis un gleznotājs no Ņujorkas Pīters Plāgenss (Peter Plagens) – draugos ar Naumanu savus 40 gadus – ir ievērības cienīgs un īpašs notikums. Biogrāfiskais darbs aptver visu Naumana līdzšinējo karjeru, pieminot nozīmīgākos mākslas darbus, par kuriem grāmatas autors sniedzis gan savu izklāstu, gan iekļāvis sarunu fragmentus ar mākslinieku. “Mani centieni piekļūt Brūsa Naumana darbu īstajai patiesībai,” tā par grāmatu saka Pīters Plāgenss un lappusēs pāris reizes godīgi atzīstas, ka iepriekš kļūdījies, recenzijās interpretējot to vai citu mākslinieka darbu. Savukārt ambiciozais publikācijas nosaukums patapināts no Brūsa Naumana 1967. gada ikoniskās neona instalācijas teksta rindiņas, kas saritinājusies gliemezī un skan tā: The True Artist Helps The World By Revealing Mystic Truths.

www.phaidon.com

 

A Way of Living: The Art of Willem de Kooning
Autors: Judith Zilczer
Izdevniecība: Phaidon
 

Maijā Phaidon izdevis līdz šim visaptverošāko monogrāfiju par abstraktā ekspresionisma lielmeistaru un spilgto 20. gadsimta mākslas vēstures figūru – Roterdamā dzimušo amerikāni Vilemu de Kūningu (Willem de Kooning, 1904–1997). Aprīļa nogalē viņam apritēja 110 gadi. Grāmatas autorei, Kūninga vadošajai pētniecei Judītei Zilcerei (Judith Zilczer) no Vašingtonas ir izdevies līdzsvaroti sakausēt kā gleznotāja radošās karjeras, tā privātās dzīves izklāstu. Monogrāfijā nodrukāts bagātīgs dokumentālo fotogrāfiju un skiču klāsts, kā arī vairāk nekā 200 gleznu, zīmējumu un skulptūru reprodukciju, kas izkrāšņo pamatīgo kafijas galda formāta izdevumu. “Es negleznoju, lai dzīvotu, bet dzīvoju, lai gleznotu,” ir teicis Vilems de Kūnings, un šī nu ir īstā lasāmviela, lai mākslinieka citātu saprastu tā līdz kaulam.

www.phaidon.com

Anna Kalnina - 08.07.2014 15:15
Toties sievietes visos laikos trumfē kā mākslas objekts.
Jana Kukaine - 08.07.2014 12:52
Mākslinieču ir daudz (un kāpēc lai viņu nebūtu?), bet mākslas mārketingu ietekmē patriarhāla loģika.
Kārlis Romanovskis - 07.07.2014 22:36
Cik daudz ir tā vērtas sievieškārtas mākslinieces - mūsdienās? Treisija Emina?
Jana Kukaine - 07.07.2014 11:51
Kopš Dolgopolova laikiem nekas nav mainījies: stāstos par māksliniekiem figurē tikai vīriešu vārdi.