Laima Slava. Foto: Kristīne Madjare

“Cilvēkiem patīk kolekcionēt” 2

Ekspresintervija ar sērijas “Latvijas mākslas klasika” galveno redaktori Laimu Slavu

Agita Salmiņa
04/06/2014

Foto: Kristīne Madjare

Kamēr Laikmetīgās mākslas muzejs ir vēl tikai iecere un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēka ir slēgta uz rekonstrukcijas laiku, par Latvijas mākslas klātesamību un pieejamību ilgtermiņā parūpējusies izdevniecības “Neputns” jaunā grāmatu sērija “Latvijas mākslas klasika”. Pirmā šajā sērijā iznāca mākslas zinātnieces Daces Lambergas grāmata, kas veltīta Rūdolfa Pērles glezniecībai, bet nupat tai pievienojušās vēl trīs – “Janis Rozentāls” (mākslas zinātniece Inta Pujāte ), “Kārlis Padegs” (profesors Jānis Kalnačs) un “Vilhelms Purvītis” (Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta direktors, profesors Eduards Kļaviņš). Ne velti pieminu arī Laikmetīgās mākslas muzeju, jo plānā ietilpst šajā sērijā iekļaut arī 20. gadsimta otrās puses māksliniekus. Klasikas sērija ne tikai apkopo svarīgākos mākslinieku darbus un iekļāvusi arī reprodukcijas no privātkolekcijām, bet tajā izveidota unikāla infografika, kurā uz laika līnijas savietojas Latvijas mākslas klasiķis ar citām zīmīgām personībām un notikumiem pasaules kultūras vēsturē.

Arī šī sērija līdzīgi kā laikmetīgās mākslas grāmatu sērija “Studijas bibliotēka” tapusi paralēli divās valodās – latviešu un angļu. Izdevniecības “Neputns” galvenā redaktore Laima Slava uzsver, ka par savas valsts vērtībām un personībām ir jārunā un svarīgi ir ar tām iepazīstināt arī ārpus Latvijas robežām.

Īsi pirms “Latvijas mākslas klasika” jauno izdevumu atklāšanas 4. jūnija vakarā Mūkusalas mākslas salonā Arterritory.com aicināja izdevniecības galveno redaktori, mākslas zinātnieci Laimu Slavu uz sarunu par to, kādēļ ir svarīgi runāt par Latvijas mākslas klasiku.

Kas ir galvenais iemesls, kādēļ šī sērija tiek radīta?

Domāju, ka mums joprojām trūkst pietiekama daudzuma grāmatu par latviešu mākslu un mēs – izdevniecība “Neputns” – cenšamies aizpildīt šos “baltos laukumus”. Protams, ir svarīgi, lai ir arī plaši izdevumi, lieli albumi, kuros par mākslinieku var atrast izsmeļošu informāciju. Taču tie varbūt ir specifiskāki izdevumi. Arvien skaidrāks kļuva, ka nepieciešami izdevumi, kuros cilvēks, it īpaši jauns cilvēks, ātri un efektīvi var iepazīties ar konkrēto mākslinieku, kā arī ar viņu iepazīstināt savus draugus ārzemēs. Šo ieskatu veidojām maksimāli koncentrētu un tā, lai mākslinieks paliek atmiņā gan kā personība, gan nozīmīgu darbu autors. Jau vairākus gadus izdodam “Studijas bibliotēku”, kas domāta laikmetīgās mākslas materiālam un vairāk ietver šībrīža aktualitātes. Šī, jaunā, ir mūsu mākslas klasikas bibliotēka. Šajā sērijā ar laiku ietversim arī 20. gadsimta otrās puses māksliniekus, taču sākam ar latviešu nacionālās mākslas pionieriem un pirmskara avangardu.

Kāda ir “Latvijas mākslas klasikas” sērijas mērķauditorija?

Sērija piedāvā kvalitatīvu informāciju, kas ir pietiekami sabalansēta un ērta jebkura vecuma cilvēkam, kuru māksla ieinteresē. To noteikti var izmantot arī kā mācību līdzekli. Tomēr šoreiz īpaši gribam sasniegt jaunus cilvēkus, kuriem tiešām trūkst pamatinformācija par latviešu mākslu. Plašāk un ērtāk šobrīd ir pieejams tas informatīvais lauks, kas stāsta par pasaules māksliniekiem, un aizmirstam, varbūt vienkārši – nezinām, ka arī mūsu mākslinieki, kas darbojās tajā pašā laikā, bieži vien ir kvalitatīvi līdzvērtīgi. Viņu darbi ir šīs zemes auglis, ar savu garšu un smaržu, taču ne mazāk vērtīgs! Mums jāmāk lepoties ar savējiem, un ir taču, ar ko lepoties!

Kāda ir grāmatu struktūra? Kādā veidā lasītājs tiek iepazīstināts ar autoru?

Galvenais nosacījums ir, lai, to lasot, var iegūt principiālu priekšstatu par  mākslinieku, pieņemot, ka lasītājs iepriekš par mākslinieku nav zinājis neko. Centāmies neizcelt varbūt tik daudz Latvijas kontekstā saprotamas nianses, bet atklāt to, kas ir kopīgs un būtisks šī mākslinieka gaitai ar kopējo mākslas pasauli, reizē uzsverot savdabīgo, īpašo. Kā jauninājumu grāmatās ietvērām mākslinieka dzīvesgājuma tādu kā infografikas risinājumu, kas ļauj to uztvert plašākā notikumu kontekstā. Šādu laika līniju veidojām pirmo reizi, un atklājās daudz interesantu sakritību, kuras var tulkot arī kā likumsakarības. Skatiet paši!

Latvijas mākslas vēsturē ir pietiekami daudz spēcīgu un spilgtu personību. Pēc kādiem principiem izvelējāties autorus? 

Plānos ir iekļaut labu dažādās jomās strādājošu mākslinieku maksimumu. Sākām ar Purvīti un Rozentālu, jo lai arī populāri mākslinieki, tomēr kvalitatīvu, mūsdienīgu izdevumu viņiem trūkst. 20. gadsimta otrās puses māksliniekus iekļaut ir svarīgi arī tāpēc, ka viņi ir visvairāk apdalīti, viņiem nav un tik drīz nav paredzama pienācīga muzeja vide, kurā darbus aplūkot. Tādēļ šīs grāmatas kalpo par tādu kā muzeja papildinājumu. Ja nav iespējas redzēt oriģinālus, tad vismaz lai rokas stiepiena attālumā būtu šī mazā mākslas vēsture! Daces Lambergas veidotais Rūdolfa Pērles izdevums gan atšķiras no visiem pārējiem, kuros ir darbu atlase no liela attēlu apjoma, jo šis būtībā ir visu Pērles daiļradi aptverošs izdevums.

Kā jūs raksturotu situāciju Latvijā – vai par Latvijas kultūras un mākslas personībām runājam pietiekami daudz?

Noteikti nē! Teātrim un kino ir vairāk laimējies nekā mākslai. Mani sarūgtina fakts, ka paši neizceļam savus māksliniekus. Pat vietējos kultūras laikrakstos pirmkārt tiek runāts par ārzemju slavenībām. Ja savējās nebūs mums pašiem primārais, tad kam tā būs? Svarīgi ir nepagurt runāt par savām vērtībām. Ne tikai tās kritizēt, bet no jauna celt gaismā un pārrunāt. Kaut kas šajā jomā jau tiek darīts, taču kopumā nepietiekami.

Latvijas mākslas klasikas sērija rakstīta divās valodās – latviešu un angļu. Vai varam cerēt redzēt šos izdevumus arī kaimiņvalstīs?

Par to ir domāts. Ceru, ka nākotnē šī ideja piepildīsies. Katrā ziņā šīs sērijas pieteikums uzdod mums pašiem daudz uzdevumu, ar kuriem jātiek galā. Taču esam ieinteresēti, lai šī sērija sasniegtu plašu auditoriju, tajā skatā – ārzemju.

Grāmata par Rūdolfu Pērli iznāca kā pirmā no klasikas sērijas. Cik liela bija lasītāju interese?

Tagad, kad iznākušas parējās grāmatas – Eduarda Kļaviņa “Vilhelms Purvītis”, Intas Pujātes “Janis Rozentāls” un Jāņa Kalnača “Kārlis Padegs”, interese palielinās. Cilvēkiem patīk kolekcionēt. Taču Pērle ļoti daudziem ir pārsteigums.

Veidojot šo Latvijas mākslas klasikas sēriju, kam pievērsāt uzmanību vizuālā noformējuma ziņā?

Šīs grāmatas cenšas dot maksimāli kvalitatīvu materiālu. Piemēram, salīdzinot ar  astoņdesmito un deviņdesmito gadu mijā izdoto Rozentāla lielo albumu, kurā redzam baroneses Līvenas portretu, kas ir pilnīgi melns! Patieso mākslas darbu nevar pat nojaust – ka tur ir vide, ka tā ir spoža glezniecība, ka Rozentāls ir jutekliski un gleznieciski bagāts mākslinieks. Ļoti svarīgi ir tas, kā tu parādi šo mākslinieku, un tad tā klasika atdzīvojas!

Grāmatu izveidē uzmanību pievērsām tam, lai teksts ietu paralēli ar attēlu. Lai attēli papildinātu cits citu un mākslinieka rokraksts būtu uzskatāms, lai varētu uztvert, kā mākslinieks domā. Manuprāt, ar dizainu mums ir veicies. Šīs sērijas tāpat kā “Studijas bibliotēkas” dizaina autore ir Anta Pence. Tas viss patiesībā ir ļoti darbietilpīgi, lai beigās iegūtu šo vienkāršo un ērti uztveramo grāmatu. 


Sērijas “Latvijas mākslas klasika” dizaina autore Anta Pence

(Sarunai pievienojas sērijas “Latvijas mākslas klasika” dizaina autore Anta Pence)

Anta Pence: Vēlējāmies izveidot ērtu izdevumu, kur eseja būtu izlasāma viegli un tā būtu papildināta ar attiecīgo attēlu, un arī tekstā apskatītie paraugi ir turpat netālu apskatāmi. Nevēlējos veidot neko īpaši māksliniecisku, lai būtu viss kopumā vieglāk uztverams.

Kas paredzēti kā nākamie sērijas izdevumi?

Laima Slava: Vasarā tiks izdota grāmata par Johanu Valteru, sasaucoties ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja klasikas izstādi [mākslas muzejā “Rīgas Birža” no 5. jūlija līdz 24. augustam – red.]. Tad sekos izdevumi par Aleksandru Beļcovu un Konrādu Ubānu, kurus plānojam izdot vēl šajā gadā. Nākamo gadu vēlamies uzsākt ar grāmatiņām par Jāni Liepiņu un Sigismundu Vidbergu, top arī Voldemāram Irbem, Ludolfam Libertam, Jānim Robertam Tillbergam veltīti izdevumi, domājam par Niklāvu Strunki, Oto Skulmi, Kārli Miesnieku utt. Ir nodarbināti visi izcilākie mūsu mākslas zinātnieki, un ceram arī uz jaunu vārdu atklāšanu mākslas pētniecībā, lai šī sērija nekad nebeigtos.

www.neputns.lv

students . - 06.06.2014 07:39
Noteikti iegādāšos
Elmārs Trumpis - 05.06.2014 19:11
LS nenoliedzami ir tads ka guru