Foto

Tēma: Kad bērnu grāmatas ilustrē mākslinieki vai saraksta pieaugušo literatūras autori

Arterritory.com


18/02/2014

Reti kas tik spēcīgi atsauc atmiņā bērnību kā veco bilžu grāmatu pārlapošana. Kā ar tiešo reisu nosēsties pagātnē. Iespējams, tāpēc, ka pie šīm grāmatām ar plaukstās atspiestu zodu ir sēdēts ilgi, zīmējumi ar acīm izstaigāti krustu šķērsu un neskaitāmas reizes. Vairākas manas bērnības grāmatas bija ne tikai latviešu, bet arī zviedru, vācu un čehu valodās, bet tas pilnībā netraucēja no bildēm izsūkt stāstus vai sacerēt pašai savus. Un nekad nebija garlaicīgi grāmatas lapot no jauna. Skaistas ilustrācijas izstaro savdabīgu enerģiju, kas uz brīdi liek justies mazliet laimīgam. 

Šķiet, nav piemērotāka laika, kad pievērsties bērnu grāmatu tēmai, par 2014. gadu, kad vairāku paaudžu vecmāmuļai Margaritai Stārastei apritējusi 100 gadu jubileja. Šī raksta sākotnējā versijā izteicu prieku par iespēju viņai novēlēt daudz laimes šaisaulē, līdz dažas stundas pēc raksta publicēšanas plašsaziņas medijus pāršalca skumjā vēsts par Margaritas Stārastes aiziešanu aizsaulē.

Šāgada Eiropas kultūras galvaspilsētās – Rīgā un Ūmeo ir aizsāktas divas jaunas iniciatīvas bērnu grāmatu ilustrāciju žanra attīstībai.

No 2. aprīļa, starptautiskās bērnu grāmatu dienas, līdz 2. maijam Rīgā notiks pirmā Baltijas jūras reģiona valstu bilžu grāmatu kvadriennāle. 13. februārī noslēdzās ilustrāciju iesniegšanas konkurss. Projekts “Pasaule bilžu grāmatā” ietver ilustrāciju izstādi “Gaismas pilī” un starptautisku konferenci, kurā diskutēs par bilžu grāmatu lomu bērna attīstībā, attēlu radītājiem un ilustrāciju kā mākslu. Rīgas kvadriennāle koncentrēsies tieši uz jaunajiem autoriem, un viens no konkursa noteikumiem ir, ka iesniedzamais darbs nevar būt jau iepriekš publicēts grāmatā. Konkursā ļauts piedalīties māksliniekiem no Baltijas jūras reģiona valstīm. No katras valsts izstādē būs pārstāvēti pieci dalībnieki, savukārt no Latvijas – 20. Galvenās balvas ieguvējs saņems finansiālu un organizatorisku atbalstu bilžu grāmatas izdošanai visās kvadriennāles dalībvalstīs. Balvā tiek solīta arī ļoti oriģināla skulptūra “Bilžu zilonis”, kuru veidojušas Marta Zariņa-Ģelze un Madara Lesīte. Naudas prēmija – 1500 eiro. Nākamā kvadriennāle notiks 2018. gadā. 

Jāpiebilst, ka Latvijā netiek veidota bērnu grāmatu ilustrāciju oriģinālu kolekcija, tādējādi pazūd vērtīgi oriģinālie mākslas darbi. Kvadriennāles rīkotāji cer, ka izstāde “Gaismas pilī” parādīs, ka šie darbi ir vērtība, un pamudinās uz kolekcijas aizsākšanu. Te īsti vietā pieminēt vēl līdz 22. februārim galerijā “Istaba” apskatāmo izstādi “Tā sakot, ir par ko trakot”, kurā 29 māksliniekus apvieno izdevniecības “liels un mazs” dzejas bilžu grāmatu sērija bērniem “BIKIBUKS”. Tā ir iespēja skatīt tieši ilustrāciju oriģinālus, kas ir ne tikai zīmēti, bet arī gleznoti un lielākoties krietni lielāki par grāmatu lappusītēm, kurās tie pēcāk tiek nodrukāti.

Arī Eiropas kultūras galvaspilsētā Ūmeo Zviedrijā dzimusi vēlme rūpēties par bērnu grāmatu ilustrāciju žanru. Ir dibināta pirmā Zviedru bērnu bilžu grāmatu gada balva. Konkursa labākās grāmatas no 16. marta līdz 4. aprīlim būs apskatāmas centrālajā Ūmeo izstāžu norises vietā – septiņstāvu Bildmuseet, kas celts 2012. gadā (Henning Larsen Architects) un pieder Ūmeo universitātei – atrodas Tēlotājmākslas, Dizaina un Arhitektūras fakultāšu ielokā. Zviedrijas gada labākā bērnu grāmata tiks paziņota Ūmeo starptautiskā literatūras festivāla (Littfest) laikā, kas ir Zviedrijā viens no lielākajiem un notiks no 13. līdz 15. martam. 

MĀKSLINIEKU UN DIZAINERU ILUSTRĀCIJAS BĒRNIEM

Antuāns de Sent Ekziperī “Mazo Princi” un Tūve Jansone “Muminus” ir zīmējuši paši. Taču lērums grāmatu ir divu cilvēku – rakstnieka un mākslinieka lolojums. Nolēmām pievērst uzmanību tām bērnu grāmatām, kuras ilustrējuši mākslinieki, kuri ikdienā nav ilustratori, bet gan gleznotāji vai citu mediju pārstāvji.

Sākt var tepat ar Latviju, kur pirms desmit gadiem dibināta burvīgā izdevniecība “liels un mazs”, nosaukumā iekodējot ikvienas labas bērnu grāmatas atslēgu – būt par vērtību ne tikai mazā, bet arī pieaugušā lasītāja rokās. Ticiet man, ja pieaugušajam kāda grāmata neliksies īsti interesanta, tad bērnam jau nu ne tik!

“Izdevniecība “liels un mazs” tika radīta ar vēlmi radikāli uzlabot bērnu grāmatu piedāvājumu – daudzveidības un mūsdienīguma virzienā, protams arī vizuāli. Mums likās, ka latviešu bērnu grāmatu ilustrācijas ir stilistiski vienveidīgas, un, lai gan šajā jomā strādā vairāki izcili un atzīti profesionāļi, tomēr kopumā laiks prasa lielāku estētisku dažādību, mūsdienīgākus risinājumus,” Arterritory.com stāsta izdevniecības direktore Alīse Nīgale. “Domājam, ka viens no veidiem, kā to izdarīt, ir atvērt grāmatu grafikas durvis un logus svaigām radošām vēsmām no citiem žanriem: glezniecības, vides mākslas, foto un video, grafiti, tekstila un stikla, plastikas, datorgrafikas, instalācijām, animācijas u.c. Mākslinieku atsaucība ir liela, un šiem centieniem arī neapšaubāmi ir bijuši pozitīvi rezultāti, tikai mūsu pieredze rāda, ka katrā konkrētajā gadījumā ir daudz jādomā par respektu pret grāmatu kā īpašu “telplaicīgu” objektu un tā veidošanās likumībām, un jāpievērš liela uzmanība grāmatas adresātam, bērna uztveres psiholoģijai.”

2006. gadā “liels un mazs” izdeva Latvijā pirmo tāda veida grāmatiņu – “Albums sīčiem. Latvijas māksla bērniem un pieaugušajiem”. Latviešu mūsdienu mākslas albums maziem bērniem kartona bilžu grāmatas formātā. Sastādītāji grāmatiņai bija izvēlējušies spilgtus, stilistiski atšķirīgus Helēnas Heinrihsones, Līgas Purmales, Rituma Ivanova, Elitas Patmalnieces, Flēras Fedjukovas, Auces Bieles, grafiti mākslinieku grupas – SAIM, Elf, ZAI un Četri, Otto Zitmaņa, Maijas Kurševas, Karinē Paronjancas, Māras Viškas un Andra Vītoliņa darbus. Mākslinieku un bērnu pasaules uztverē izjūtams daudz kas kopīgs. Albumā reproducēts gan katrs darbs pilnībā, gan atsevišķs tā fragments, kurā redzama bērniem saprotama vienkārša lieta mākslinieka neparastajā redzējumā – kaķis, busiņš, brilles, spogulis, zivs u.c. – un to nosaukumi piecās valodās. “Liels un mazs” regulāri sadarbojas ne tikai ar latviešu ilustratoriem, bet arī cita žanra māksliniekiem. Tā 2007. gadā viens no ekspresīvākajiem šodienas Latvijas gleznotājiem Otto Zitmanis, kuru šķietami grūti ielocīt bērnu grāmatas rāmjos, kopā ar dzejnieku Kārli Vērdiņu rada “Burtiņu zupu”.

Pats jaunākais “liels un mazs” projekts ir jau pieminētā sērija “BIKIBUKS”, kam nu jau iznākušas 30 grāmatiņas. Māksliniecei Rūtai Briedei, lasot meitiņai priekšā savas bērnības iemīļotās dzejoļu grāmatas, dzimusi ideja par vajadzību pēc vecām dziesmām jaunās krāsās. “Bikibuku formāts ir mazs, taču mākslinieka darba apjoms – liels. Dzejoļus, ko vecāki vai vecvecāki iemīļoja savā bērnībā, mākslinieki ierauga no jauna un ved pie šodienas mazuļiem,” sacīts sērijas aprakstā.

Arterritory.com izceļ dažus no “BIKIBUKIEM”: Nr.7 – Andris Vītoliņš ilustrējis Rūdolfa Blaumaņa “Šūpuļdziesmu”; Nr.15 – Aleksejs Naumovs ilustrējis Viļa Plūdoņa dzejoli “Circenis”; Nr.24, kur Inga Meldere uzbur Laimoņa Vāczemnieka “Diendusas” pasauli; Nr.25 – Ilze Avotiņa ilustrē Kārļa Skalbes “Jaunās egles”; un viens no pēdējiem ir Nr.27, kur Krišs Salmanis ilustrējis Ojāra Vācieša dzejoli “Kas notiek?”.

Palūkojoties pasaules bērnu grāmatu plauktos, jaunākais pienesums ir pasaulē pelnošākā dzīvā mākslinieka un britu sliktā zēna Demjena Hērsta “Ābece” (ABC, 2013), kurā savu daiļradi Hērsts sarindojis pēc alfabēta. A ir anantomija, Z ir zebra. Bet, piemēram, D – dimanti, kurus ilustrē dimantiem rotātais kāda 18. gadsimta cilvēka galvaskauss (For The Love of God, 2007). Grāmata kartona biezām lapām un ar veselībai draudzīgo sojas pupiņu tinti ļauj Hērsta bildītes apžļambāt, ja niez smaganas. 

Penguin paspārnē 2012. gadā klajā nāca visiem labi zināmais Luisa Kerola stāsts “Alise Brīnumzemē” (1865), kas no citiem pārizdevumiem atšķiras ar japāņu mākslinieces Jajoi Kusamas (Yayou Kusama, 1929) ilustrācijām. Jau kopš bērnības slaveno mākslinieci vajā halucinācijas, kurās smelta iedvesma viņas radošajai “firmas zīmei” – koši punktotās jeb ar t.s. polka dots klātās virsmas, vai tās būt gleznas, telpas sienas, griesti, grīda, pilsētas koki vai skulptūras. Halucigēns, gandrīz sirreāls skats uz dzīvi, kas Kusamu pavadījis ilgus gadus, iespējams, spēj uzburt spilgtāko brīnumzemes vizualizāciju, kādu Alise jebkad ir piedzīvojusi.

Bronksā dzimušais Sols Bass (Saul Bass, 1920–1996) tiek uzskatīts par vienu no visulaiku lieliskākajiem grafikas dizaineriem, kura padarīto darbu sarakstā ir virkne slavenu logotipu (Minolta u.c.), filmu titru un plakātu. Viņš ir strādājis Holivudā ar režisoru Alfrēdu Hičkoku, izgudrojot kinētisko tipogrāfiju jeb titrus, kur burti te saskrien kopā, te virpuļo pa ekrānu. Sadarbojies arī ar Stenliju Kubriku un Martinu Skorsēzi. 1962. gadā Bass ilustrēja savā mūžā vienīgo bērnu grāmatu Henri’s Walk to Paris, kas vairākus gadus bija izpārdots kolekcionāru retums. Pusgadsimtu vēlāk, 2012. gadā, Rizzoli paspārnē grāmatiņa piedzīvo atkārtotu metienu. Tas ir stāsts par mazu zēnu Henriju no Francijas laukiem, kurš sapņo reiz doties uz Parīzi.

MĀKSLA, MODE, DIZAINS UN ARHITEKTŪRA KĀ BĒRNU GRĀMATU SATURS

Pērnā gada vasaras beigās Latvijā nāca klajā nebijusi mākslas grāmata mazajiem pirmsskolas un sākumskolas lasītājiem “Ainava kopā ar mazo Mulu”. Grāmata bērniem piedāvā jaunu veidu, kā atklāt un iepazīt ainavas žanru glezniecībā kopā ar dzīvespriecīgu un zinātkāru tēlu – meiteni vārdā Mula. Ilustrāciju autors ir Reinis Pētersons.

Līdz ar šo izdevumu tika aizsākta izglītojoša mākslas grāmatu sērija bērniem par Latvijas vizuālo mākslu. Kopā iecerēts veidot četras sērijas daļas, katra būs veltīta kādam mākslas žanram: ainavai, portretam, dzīvnieku atveidojumiem mākslā un klusajai dabai. Izdevums tapis biedrības bērniem “DROŠI un KOŠI” un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sadarbības rezultātā. Jau pavisam drīz pavasarī klajā nāks grāmatiņa par dzīvniekiem mākslā.

2013. gada rudenī Phaidon izdeva grāmatu Architecture According to Pigeons, kur balodis iepazīstina bērnus ar mūsdienu arhitektūras skaistākajām celtnēm. Ilustrāciju autore ir Tokijā dzimusī Natsko Seki, kas studējusi Braitonā un šobrīd strādā Londonā. Izvēloties tēlus, viņu iedvesmo vintage mode un kultūra, bet zīmējumos pamanās iekļaut arī savu ģimenes fotogrāfiju portretus.

Ņemot vērā, ka bērnu grāmatas jau patiesībā nenoveco, vērts ielāgot arī senākas publikācijas. Asprātīgu grāmatu par arhitektūru radījusi ņujorkiete Nina Ladena, kas pati arī to ilustrējusi. Roberto The Insect Architect (2000) ir stāsts par termītu Roberto, kurš kaismīgi vēlējās kļūt par arhitektu un sekot tādu arhitektūras dižgaru pēdās kā Hank Floyd Mite (vārdu spēle ar Frenku Loidu Raitu un sīciņu kukainīti) un Fleas van der Rohe (Mīsa van der Roes un blusas apvienojums). 2005. gadā stāsts tika ekranizēts 11 minūšu animācijas filmā.

1998. gadā Nina Ladena izdeva lielisku bilžu grāmatiņu par diviem māksliniekiem kaimiņiem – vērsi Mootisse un ruksi Pigasso, kuri tā sakašķējas, ka uzcēla savā starpā sētu. Bet izrādās – kas viņus šķir, tas arī vieno. Abi sāka sētu apgleznot – katrs savā pusē un savā stilā...

Stīvs Gvarnakia (Steve Guarnaccia) savulaik strādāja par NY Times radošo direktoru un pasniedz ilustrāciju studentiem. Viņš ir radījis vairākas grāmatas bērniem, klasiskus sižetus sapludinot ar izcilas arhitektūras, mākslas un modes pasauli. Piemēram, trīs siventiņi ir trīs arhitekti (The Three Little Pigs: An Architectural Tale, 2010), kas katrs uzbūvē kādu arhitektūras vēstures šedevru. “Zeltmate un trīs lāči” ir stāsts par moderno mākslu (Goldilocks And The Three Bears: A Tale Moderne, 2010), bet pati jaunākā grāmatiņa ir “Pelnrušķīte”, kur meitenes gaitām var izsekot, paralēli apgūstot slavenu modes zīmolu vārdus (Cinderella: A Fashion Tale, 2013).

ATKĀPE – TIKAI PIEAUGUŠAJIEM

Grāmatas, kuras ilustrējuši mākslinieki vai dizaineri, ir “āķis lūpā”, tāpēc esam atlasījuši dažus spožus eksemplārus, kuru saturs drīzāk domāts pieaugušajiem. Piemēram 1928. publicētais D.H. Lorensa skandalozais romāns “Lēdijas Čaterlerjas mīļākais”. Mīlas ainu apraksti tika atzīti par piedauzīgiem, un darbs kopumā – par aicinājumu graut laulības institūciju. 2006. gadā Penguin laida klajā limted edition sēriju, dažādus radošo jomu lielmeistarus aicinot izdomāt klasisku literatūras darbu laikmetīgu ietvaru. Britu modes dizainers Pols Smits (Paul Smith) augstākminēto romānu “ieģērba” zīdā. 


Penguin klasikas limited edition grāmatas

Šajā pašā sērijā iekļauts arī Fjodora Dostojevska “Iditos” par naivo epileptiķi Kņazu Miškinu, kurš atgriežas Sanktpēterburgā pēc sanatorijas Šveicē un kura šķīstums drīz tiek samalts skarbās dzīves dzirnās. Šo grāmatu izraudzījās arhitekts Rons Arads. Par izvēli Arads neesot daudz vilcinājies, jo šo krievu literatūras šedevru pirmoreiz lasījis 16 gadu vecumā, un tas atstājis neizdzēšamu iespaidu, jo galvenais varonis bijis patiess idiots. Arads vēlējies iztikt bez grāmatas vākiem, lai lasītājs uzreiz tiktu iemests stāstā, uzreiz redzētu pirmo lappusi. Grāmata iepakota caurspīdīgā plēvē, no kuras to var izsaiņot un sākt lasīt. “Pols Smits savu grāmatu apģērba, jo tāds ir viņa arods. Es savējo izģērbu,” britu laikrakstam The Guardian saka Arads .

Ienirsim senākā vēsturē. 1935. gadā amerikāņu izdevējs Džordžs Makejs (George Macey) piedāvāja māksliniekam Anrī Matisam 5000 dolāru, lai Džeimsa Džoisa darbam “Uliss” radītu tik gravīru, cik budžets atļauj. Retais izdevums interneta veikalos joprojām ir atrodams. Ādas vākos, ar 22 karātu zelta akcentiem, satīna grāmatzīmi un izcilām Matisa ilustrācijām.

Sirreālisma mākslinieks Salvadors Dalī ir ilustrējis vairākus literatūras darbus. Gan “Alisi brīnumzemē” un “Monteņa esejas”, gan Migela de Servantesa “Donu Kihotu” – melnbaltām skicēm mijoties ar akvareļiem.

Kamēr Rīgā un Liepājā nupat tika izrādītas Aristofāna “Līsistrates” kameroperas jauniestudējuma pirmizrādes, der aplūkot šo stāstu Pablo Pikaso ilustrācijās, kuru 1934. gadā pasūtīja jau minētais amerikāņu izdevējs Džordžs Makejs. Grāmatas eksemplārs iekļauts MoMA kolekcijā. “Līsistrate” ir 400 gadus pirms mūsu ēras tapusi grieķu komēdija par sievieti, kas pieliek punktu peleponēsiešu karam, aicinot visas valsts daiļā dzimuma pārstāves atteikt seksu saviem mīļotajiem vīriešiem, kamēr netiks pārtraukta karadarbība.

KAD BĒRNIEM GRĀMATAS RAKSTA TIE, KAS PAMATĀ RAKSTA PIEAUGUŠAJIEM 

Neatstājot novārtā saturu un atgriežoties pie auditorijas jaunākās daļas, nobeigumā četri kolorīti piemēri, kad bērnu grāmatas sarakstījuši tie autori, kas to parasti nedara. 

Amerikāņu rakstniece, dzejniece un mākslas kolekcionāre Ģertrūde Šteina ir viena no spožākajām un citētākajām 20. gadsimta personībām. 1938. gadā jaundibinātā izdevniecība Young Scott Books par katru cenu vēlājās, lai vadošie pieaugušo literatūras autori uzrakstītu grāmatu bērniem. Vēstules tika izsūtītas Ernestam Hemingvejam, Džonam Šteinbekam un Ģertrūdei Šteinai, kura bija vienīgā, kas atsaucās. Turklāt piebilstot, ka viņai jau ir gandrīz pabeigts manuskripts The World Is Round (“Pasaule ir apaļa”). Ceļš līdz grāmatiņas iznākšanai gan bija ērkšķains, jo Šteina spītīgi uzstāja uz savu vīziju: lapām jābūt rozā, tintei zilai, kas arī īstenojās.

Londonā dzimušais Īans Flemings spozmi iemantoja, pateicoties dižpārdokļu spiegu noveļu sērijai par Džeimsu Bondu. Dažus gadus pēc dēla Kaspara piedzimšanas, Flemings nolēma sarakstīt viņam veltītu grāmatiņu. Diemžēl dienasgaismu Chitty Chitty Bang Bang ieraudzīja vien 12 gadus vēlāk – 1964. gadā, kad Flemings nomira. Tas ir stāsts par Potu ģimeni un tēvu Karaktakusu, kurš pelna naudu ar īpašu konfekšu tirgošanu, kuras pats izgudrojis, un iegulda to, lai restaurētu unikālu, maģisku sacīkšu automašīnu, kuru ģimene nodēvējusi par Chitty Chitty Bang Bang. Nosaukumu Flemings aizlienējis no motoru sērijas, kuru 20. gadsimta 20. gados radīja sacīkšu braucējs un inženieris Count Louis Zborowski. Viņa pirmais sešu cilindru Maibaha motors tā arī saucās – Chitty Chitty Bang Bang. Grāmatiņas melnbalto ilustrāciju autors ir Džons Burningems; četrus gadus vēlāk, 1968. gadā tā tika iedzīvināta mākslas filmā.

Leģendārais satīrists Marks Tvens 1865. gadā izdarīja kaut ko negaidītu – sarakstīja bērnu grāmatu “Padomi mazajām meitenēm” (Advice to Little Girls). Tas bija īstens izaicinājums bērniem – sagremot Tvenam raksturīgo humoru. 2010. gadā izdevniecība Donzelli stāstu pārizdeva ar burvīgām mūsdienu zīmētāja Vladimira Radunska ilustrācijām. Grāmata atgādina mazus albumus un piezīmju bloknotus, kādus Tvena laikā lietoja bērni, lai pierakstītu vai noglabātu dažādus interesantus atradumus un niekus.

Arī jau pieminētais “Ulisa” autors Džeimss Džoiss, kas ir grūti pārkožams rieksts pat ļoti pieaugušajiem, ir pamanījies sarakstīt grāmatu pašai jaunākajai auditorijas daļai. Tās ideja dzima Džoisa vēstulē savam vienīgajam mazdēlam 1936. gadā. Grāmata The Cat and The Devil (“Kaķis un velns”) tika pabeigta krietni vēlāk – 1965. gadā un ir stāsts par kaķi no Begonijas Francijā un morālo dilemmu. Klasiska fabula, atjaukta ar īru asprātību un franču folkloru.

Iesakām mājas bibliotēku papildināt arī ar 2012. gadā publicētajām Džoisa vēstulēm mazdēlam Cats of Copenhagen (“Kopenhāgenas kaķi”), kuras ilustrējis mūsdienu amerikāņu mākslinieks Keisijs Sorovs (Casey Sorrow). Šī nelielā grāmata ir īpaša arī ar to, ka tas ir vēstuļu pirmpublicējums. (Kas attiecas uz nosaukumu, Džoiss no Dānijas mazdēlam raksta, ka Kopenhāgenā neesot varējis atrast nevienu pašu kaķi!)

Tieši Džoiss savulaik teicis, ka mēs visi kādreiz bijām bērni. Tāpēc pieminēsim Margaritas Stārastes bagāto saules mūžu, šodien pārlapojot savas vismīļākās bērnības grāmatas.