Klajā nāk grāmata “Laikmetīgā arhitektūra Latvijā” 0

Karīna Jēkabsone
12/11/2013

12. novembrī plkst. 18.00 Rietumu Capital Centre biroja ēkā notiek grāmatas “Laikmetīgā arhitektūra Latvijā” atklāšanas svētki. Grāmata tapusi pēc 2009. gadā Latvijas Arhitektu savienības (LAS) rīkotā konkursa par laikmetīgās arhitektūras izdevuma sagatavošanu, kurā Ilzes Žeivates vadītās darba grupas pieteikums tika atzīts par vienu no labākajiem. Apjomīgā izdevuma sastādītājas ir Velta Holcmane, Agrita Lūse un Ilze Žeivate, bet mākslinieks – Rauls Liepiņš. Arterritory.com sazinājās ar grāmatas “Laikmetīgā arhitektūra Latvijā” autorēm, lai uzzinātu par to vairāk.

Šis ir izvērstākais pārskats par laikmetīgo arhitektūru Latvijā, ietverot laiku no 1989. gada, un saturiski atšķiras no citiem šai tēmai veltītiem izdevumiem (salīdzinājumam jāatzīmē, ka 2011. gadā biedrība Nucleus laida klajā grāmatu “V*X Latvijas arhitektūra kopš 1991. gada”, kurā apkopoja tobrīd pēdējo 20 gadu Latvijas arhitektūru caur piecu izvēlētu arhitektu prizumu, grāmatas idejas autori – Kristīne Budže un Miķelis Baštiks).

Autores par sākumpunktu izvēlējušās Viktora Valguma un Andra Brieža projektēto 1989. gadā atklāto Rīgas Motormuzeju, bet grāmatu noslēdz Gunāra Birkerta Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka, tādējādi noejot loku – abi objekti kļuvuši par simboliskiem un atpazīstamiem tēliem. Gandrīz 25 gadu laikā tapušo ēku izlase veidota, mēģinot ilustrēt pakāpenisko arhitektūras attīstību Latvijā un izceļot katrā periodā augsti vērtētus objektus. To pierāda projekta vadītājas Veltas Holcmanes sastādītais LAS organizētā ikgadējā arhitektūras konkursa “Gada skate” darbu saraksts, kurā apkopoti pieteiktie un apbalvotie projekti kopš 1995. gada. Aktualizēti arī vairāki pirmreizējas nozīmes objekti, kuriem jau iezīmēta “vieta vēstures hronikā”, piemēram, pirmā policijas ēka, pirmā koncertzāle vai pirmā bibliotēka.

Koncepcijas izstrādes autore Ilze Žeivate izvēlētos objektus sarunā sauc par “procesa nogriežņiem”, kuri atklāj jaunu kustību un domāšanu Latvijas arhitektūrā, kā arī neizbēgami atspoguļo tābrīža sociālās un ekonomiskās norises. Piemēram, 1990. gadu ekonomikas apstākļu ietekmēto arhitektu pievēršanos galvenokārt interjeru izveidei. Tādējādi, saglabājot hronoloģisko principu, autorēm izdevies aplūkot dažādas arhitektūras nozares.


Atvēruma fragments

Grāmatas veidotājas objektiem veltītajos šķirkļos izvēlējušās atsacīties no savas interpretācijas, ļaujot īsu aprakstu sniegt pašiem arhitektiem vai izmantot citu autoru citātus. Būtisks ieguldījums ir sastādītāju veiktās intervijas ar vadošajiem arhitektiem. Agrita Lūse skaidro: “Šī grāmata ir pirmais stāsts par Latvijas arhitektūru, kuru stāsta paši arhitekti, ar laika distanci atskatoties uz saviem darbiem.” Sarunas atklāj gan konkrētās ēkas radīšanas procesu, gan paša arhitekta personības veidošanos gadu gaitā.

Šis izdevums ir arī nopietns izziņas avots Latvijas arhitektūras pētniekiem un profesionāļiem, jo “izceļas ar informācijas kvalitāti, kuras pamatā ir akadēmiskas vērtības”, norāda grāmatas autores. Sastādīts zinātniskais pielikums ar apskatīto objektu bibliogrāfiju, personu alfabētisko rādītāju, kā arī jau pieminēto visu LAS “Gada skates” pieteikto un apbalvoto darbu sarakstu.

Grāmatas priekšvārdā arhitektūras portāla a4d.lv galvenais redaktors Artis Zvirgzdiņš raksta: “Izdevumā tiek godināti arī darbi, kas šodienas arhitektūras kontekstā nešķistu īpašas ievērības cienīgi, taču tie ir bijuši sava laika stūrakmeņi, pirmie katrs savā jomā.” Interesants un nebijis piegājiens ir sastādītāju vēlme aktualizēt katra laikmeta vērtības un kvalitātes, raudzīties uz konkrētajiem objektiem no tā tapšanas laika pozīcijām. Tādējādi grāmata iegūst jaunu dimensiju, mudinot uz arhitektūru paraudzīties tiešā saistībā ar konkrētā perioda sociālekonomiskajām tendencēm, un skaidro, kāpēc šībrīža Latvijas arhitektūras aina izveidojusies tieši tāda.