Mūsdienu tautiskais romantisms. Grāmata un izstāde, kas jāredz 0

Agnese Čivle, www.anothertravelguide.com
01/08/2013

Stockholm New — national romanticism from double turn of the centuries: contemporary fashion photography meets classic masterpiece painting
Thielska Galleriet, Stokholma

5. jūnijs – 1. septembris, 2013

Jūnijā starptautiskais, angļu valodā iznākošais un daudzkārt apbalvotais modes un stila žurnāls Stockholm New laida klajā savu pamatīgo (496 lappuses cietos vākos) kafijgaldiņa grāmatu ar tādu pašu nosaukumu Stockholm New un atklāja krāšņu izstādi.

Nedaudz mazāk par pusi grāmatas satura veido materiāli no Stockholm New pirmās dzīves (1993–2002), turpretim vairāk par pusi ir materiāli no pēdējiem desmit gadiem. Lai arī grāmatā ir virkne vēsturisku tekstu, vispirmām kārtām tā ir vizuāla eksplozija, kas dokumentē divdesmit zviedru radošuma gadus – patiesa un bezkaunīga nacionālromantisma orģija.

Izstādē “Stockholm New — nacionālromantisms no divām gadsimtu mijām: mūsdienu modes fotogrāfija sastop klasiskos glezniecības šedevrus” monumentāli Stockholm New ikoniskie fotoattēli no 1992. līdz 2013. gadam pretstatīti muzeja unikālajai, pasaulslavenajai Ziemeļvalstu un starptautisko šedevru kolekcijai no 19. un 20. gadsimtu mijas – Edvards Munks, Vilhelms Hammeršejs (Hammershøi), Anderss Corns (Zorn), Eižens Jansons (Eugène Jansson), Bruno Liljeforšs (Liljefors), Karls Larsons (Carl Larsson), Augusts Strindbergs, Karls Fredriks Hills, Ernsts Jozefsons (Josephson), Prinss Eižens (Eugen), Pols Gogēns, Anrī Tulūzs Lotreks un daudzi citi.

Nolēmām uzdot dažus jautājumus par grāmatu un izstādi Klāsam Britonam (Claes Britton), Stockholm New galvenajam redaktoram un radošajam direktoram, kurš ir arī viens no izstādes kuratoriem. 

Ja grāmata būtu kā ceļojums, kā jūs to aprakstītu?

Kā ekspedīciju, kas sākas mūsdienu Stokholmas centrā un tad brīvi aizklejo uz Stokholmas arhipelāga fantastisko savvaļu, uz Lapzemi, šurpu turpu laikā un caur zviedru un ziemeļnieku radošuma dažādām ērām..

Pēc kādiem principiem grāmatai tika atlasīti materiāli no žurnāla Stockholm New ?

Mēs izraudzījāmies tikai tos attēlus un tekstus, kas izturējuši laika pārbaudi un kas, mūsuprāt, būs tikpat iespaidīgi, pievilcīgi un interesanti arī pēc desmit, divdesmit un piecdesmit gadiem. Ar jaunpievienoto materiālu stāsts, protams, kļuvis mazliet citāds, taču arī te mūsu vadmotīvs un galvenais princips bijusi laiku pārdzīvojusi kvalitāte un skaistums.

Vai varat aprakstīt oriģinālo un unikālo kodu, kas ir pamatā Stockholm New estētikai?

Domāju, ka tas slēpjas tieši tajā klasiskā pārlaicīguma un avangardiskā mūsdienīguma, reizēm pat futūristiskā mūsdienīguma savienojumā, kādu daži mums pieraksta. Tāpat tas ir arī modes sapludināšanā ar dabu, interjeru, mākslu, kultūras vēsturi un gastronomiju – to mēs darījām kā pirmie. Manuprāt, cilvēki visā pasaulē momentā ievēroja unikālo, protams, ļoti ziemeļniecisko, kā arī stingri minimālistisko un tīro Stockholm New dvēseli – tas vienmēr bijis žurnāla dzinējspēks un tagad ir arī grāmatas un izstādes dzinējspēks. Mūs nekad nav īpaši ietekmējušas mūsdienu tendences, kaut arī mēs, protams, esam bijuši arī ļoti mūsdienīgi. Manuprāt, Stockholm New garam raksturīga un būtiska arī īpaša humora izjūta, kā arī tumšāka blonduma un skaistuma nokrāsa. 

Stockholm New iznāca divpadsmit reizes laika posmā no 1993. līdz 2002. gadam. Vai varat atzīmēt galvenās izmaiņas zviedru priekšstatos par dizainu šo deviņu gadu laikā? Un pēc 2002. gada?

Galvenā atšķirība ir tā, ka dizaina ir daudz vairāk – sevišķi tas attiecas uz modi. Kāds to komentējis tā, ka mēs strādājām pie dzimstoša embrija, kurš tagad pilnībā attīstījies. Kopumā, manuprāt, var sacīt, ka zviedru dizains kļuvis starptautiskāks, pat ja zviedru un ziemeļnieku gars joprojām ļoti jūtams un tiek novērtēts kā globāli iespaidīgs zīmols – agrāk tā, protams, nebija. Man šķiet, ka varbūt esam tur devuši savu ieguldījumu. 

Grāmata atvērta reizē ar izstādi “Stockholm New — nacionālromantisms no divām gadsimtu mijām: mūsdienu modes fotogrāfija sastop klasiskos glezniecības šedevrus. Lūdzu, pastāstiet, kā īsti darbojas šī modes fotogrāfijas un pasaulslavenu klasisko gleznu pretnostatīšana?

Man vienmēr patikusi zviedru un ziemeļnieku nacionālromantiskā un dabu apjūsmojošā glezniecība no 19. un 20. gadsimta mijas – jau kopš bērnības. Un man vienmēr bijusi mīļa Thielska Galleriet, kas allaž bijusi un joprojām man ir visā pasaulē mīļākā mākslas norišu vieta.

Es vienmēr uzskatīju mūsu darbu pie Stockholm New par mūsdienu nacionālromantismu. Man vienmēr likās, ka mums ir daudz kopīga ar iepriekšējās gadsimtu mijas gleznām — motīvu, noskaņas, krāsu, gara un vēl visādā ziņā. Līdzīgi tālaika māksliniekiem mēs pievērsāmies tikai un vienīgi skaistumam — pētot mūsu dzimtenes dārgumus, mītus un fantāzijas. Ar mūsdienu mākslu, no otras puses, mums ir maz kopīga, jo tās uzmanības centrā mēdz būt neglītais, bailes un sarežģītais, turpretim skaistums un romantisms ir teju aizliegti.

Kad radās iespēja veidot šo izstādi ar mūsu attēliem, no kuriem daudzi tika realizēti monumentālos formātos, pretstatot ar šedevriem no mūsu mākslas vēstures — Munku, Hammeršeju, Cornu, Liljeforšu, Larsonu, Jozefsonu, Jansonu, Vilumsenu un citiem – es, protams, acumirklī biju ar mieru. Noteikumi bija sarežģīti, saistīti ar milzīgu polemiku un ciešanām. Te nebūs īstā vieta par to runāt, tomēr tieši šie unikālie priekšnoteikumi padarījuši izstādi iespējamu. Es patiesībā joprojām nesaprotu, kā mums izdevās to dabūt gatavu, jo pati koncepcija būtībā ir ļoti strīdīga.

Kad izkārām izstādes darbus, mēs vadījāmies tikai un vienīgi pēc estētiskiem principiem  — ļaujot motīviem, krāsām un noskaņām noteikt savietojamību. Mēs turējāmies pie tā saucamā Parīzes ekspozīcijas principa – karinot gleznas un fotoattēlus divos vai pat trijos līmeņos – kas, manuprāt sen nav redzēts mūsdienu izstādēs. Ar to tika panākts satriecošs vizuālais efekts – visai brīnišķīgs “tēlu virpulis”, tā man šķiet. Esmu ārkārtīgi priecīgs par to, kā publika intuitīvi sapratusi un pratusi novērtēt šo izstādi; par to, kā tiek atzīts, ka gleznas it kā piepaceļ fotogrāfiju – taču arī otrādi – un kā tiek savienota dažādu paaudžu gaume un kultūras prasības. Te viss jāskata ar acīm, jūtām, dvēseli – ne tik daudz ar prātu. Ņemot vērā, ka vispirmām kārtām esmu rakstnieks, māksla man tieši to arī nozīmē; daudzējādā ziņā tā ir pretstats literatūrai. Man patīk domāt par šo izstādi kā par pārdozētu skaistumu un dzimtenes mīlestību!

www.stockholmnew.com

Thielska Galleriet
Sjötullsbacken 8
www.thielska-galleriet.se