Stīva Makerija zīmīgais 1984. gada kadrs, kas padarīja viņu slavenu

Piecas fotogrāfijai veltītas grāmatas 0

Arterritory.com
25/10/2012 

25. oktobra vakarā plkst. 18.00 Latvijas Fotogrāfijas muzejā žurnāls FK prezentē jaunāko Latvijas fotogrāfijas gadagrāmatu, pēc skaita jau otro. Arī pasaules izdevniecībās ir virkne aktualitāšu, tostarp Sofijas Kalles skandalozā “Adrešu grāmata”, kuras angļu valodas izdevums klajā nāk 30. oktobrī.

Latvijas fotogrāfijas gadagrāmata

25. oktobrī plkst. 18.00 Latvijas Fotogrāfijas muzejā žurnāls FK prezentē jaunāko Latvijas fotogrāfijas gadagrāmatu, vienu no saturiski bagātākajiem foto projektiem, ko veidojuši Latvijas fotogrāfi. Pērn izdevums centās rast atbildes uz jautājumiem, ko ārzemju fotogrāfi redz Latvijā un kas vispār ir fotogrāfija, bet šoreiz, gadagrāmatas otrajā numurā, tās veidotāji pieskaras tematam “cilvēks, tā identitāte un attiecības ar apkārtējo vidi”. Grāmatas lapās ietverti Ievas Epneres pirmajā septembrī fotografētie skolnieki, Zanes Fišeles novērotā latviešu attieksme pret igauņiem, Andreja Strokina dokumentētā Bolderāja, Romāna Drica personīgās impresijas par dzīvi emigrācijā un Arņa Balčus pētījums par Latvijas mazpilsētu ainavu. Izdevumā lasāms arī britu pedagoga un pētnieka Deivida Beita viedoklis par dokumentālās fotogrāfijas lomu mūsdienās un profesora Sergeja Kruka eseja par neaizstājamo Latvijas 20. gadsimta fotogrāfu Egonu Spuri, kura melnbaltā fotogrāfiju sērija “Rīgas 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma proletāriešu rajonos” atzīta par izcilāko Latvijas fotomākslas sasniegumu un iekļauta Latvijas kultūras kanonā.

fotokvartals.lv/gadagramata

Sophie Calle: The Address Book

Losandželosas izdevniecība Siglio Press, kas sevi raksturo kā mājvietu neordināro mākslas un literatūras grāmatu tapšanai, publicējusi izdaudzinātās franču fotogrāfes, rakstnieces un instalāciju mākslinieces Sofijas Kalles neviennozīmīgi vērtēto projektu The Address Book. Kad 1983. gada vasarā māksliniece nejauši uziet kāda svešinieka adrešu grāmatiņu, viņa nolemj pirms atgriešanas īpašniekam to nokopēt un, sazinoties ar adrešu grāmatā minētajām personām, iepazīt tuvāk tās sastādītāju. Tikko publicētajā grāmatā The Address Book apkopotas mākslinieces fotogrāfijas ar to pavadošajām piezīmēm no projekta ietvaros pierakstītajām telefonu sarunām, noraidījumiem un tikšanās reizēm, kuru laikā izklāstītajās pārdomās ne vien atklājas dažādo stāstnieku raksturi, bet arī palēnām tiek atšķetināta šī noslēpumainā Pierre D. personība. Savā laikā projekts izsauca lielu Francijas publikas interesi, un mākslinieces novērojumi tika publicēti pat laikrakstā Libération, tomēr šī būs pirmā reize, kad The Address Book pieejama angļu valodā, jo pēc Pierre D. neslēptā sašutuma par viņa tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību, pieprasot savu revanšu un Sofijas Kalles kailfoto publicēšanu, māksliniece solīja šī kunga dzīves laikā projektu nekur turpmāk nepubliskot. 

www.sigliopress.com

Sergei Mikhailovich Prokudin-Gorskii: Nostalgia 

Izdevniecības Gestalten paspārnē klajā nācis unikāls foto almanahs – veltījums krievu krāsu fotogrāfijas pionierim Sergejam Mihailovičam Prokudinam-Groskim. Tā nosaukums ir “Nostalģija” un grāmatā apkopotas viņa mūža projekta – vēsturiskā, sešus gadu ilgā Krievijas ceļojuma fotogrāfijas. Šim ceļojumam, kura mērķis bija ar krāsu fotogrāfijas starpniecību iepazīstināt Krievzemes iedzīvotājus un jo īpaši – skolēnus, ar dzimtās zemes daudzveidību, Prokudins-Groskis sāka gatavoties jau 1905. gadā, kaut ceļā devās tikai pēc četriem gadiem. Par ceļojuma patronu kļuva cars Nikolajs II un tas izvērtās īstenā ekspedīcijā, sagādājot ne vienu vien pārsteigumu arī pašam Prokudinam-Groskim, kurš līdzīgi kā daudzi citi viņa tautieši iepriekš neko daudz nezināja par saviem attālās Krievijas nomalēs dzīvojošiem laikabiedriem. Viņa fotogrāfijās skatāmas gan Krievzemes ainavas, svētnami un viduslaiku klosteri, gan dzelzceļi un fabrikas un visdažādākās tautības un sociālos slāņus pārstāvošu tā laika Krievzemes iemītnieku portreti. Viņu vidū arī pazīstamais krievu rakstnieks Ļevs Tolstojs. Pēc revolūcijas – 1918. gadā, Groskis pameta Krieviju, aizceļojot uz Norvēģiju, Angliju un visbeidzot Parīzi, kur viņš 1944. gadā mira. Viņa darbus 1948. gadā iegādājās ASV Kongresa bibliotēka un tikai nesen lielākā daļa izcilāko fotogrāfiju tikušas restaurētas.

www.gestalten.com

 

Tim Walker: Story Teller

Izdevniecība Thames & Hudson izdevusi apjomīgu britu modes fotogrāfa Tima Valkera monogrāfiju. Šķiet, ka Valkeram vienmēr izdodas notvert tos tēlus, kuri, tērpti pēc jaunākajām modes tendencēm un nobruņojušies ar šī brīža must-have aksesuāriem, iepriekš bijuši sastopami vien pasakās un fantāziju pasaulē. Arī mākslinieka foto sesijas drīzāk līdzinās filmu uzņemšanas laukumam, kur rosīgi darbojas stilisti, grima mākslinieki, frizieri, scenogrāfi, kostīmu mākslinieki, bet savās jaunajās lomās iejūtas modeles. Kopš Valkera pirmo modes fotogrāfiju publicēšanas britu žurnālā Vogue 1996. gadā, mākslinieks arvien vairāk un vairāk attālinās no ierastā “modes attēla” šablona, tā vietā dažbrīd pat izvēloties balansēt uz kiča robežas. Tomēr Valkers uzskata, ka liela nozīme ir arī šo radošo vīziju realizēšanas vietai – vai tā būtu grezna angļu savrupmāja, vai pamestas pilsdrupas Velsā –, kas dažbrīd salkano sižetu padara par kaut ko patiesi iekārojamu. Šobrīd Valkers ir viens no pasaules pieprasītākajiem modes fotogrāfiem, kura attēli (kas vienmēr notverti tikai uz filmas) regulāri sastopami žurnālos Vogue un Harper’s Bazaar, bet mākslinieka modeļu lomā reiz iejuties Tims Bērtons, Aleksandrs Makvīns, Helēna Bonema Kārtere, Skārleta Johansone, Vivjena Vestvuda un daudzas citas sabiedrībā atpazīstamas personības. Arī grāmatas Tim Walker: Story Teller prologu sarakstījusi mūziķe Keita Buša, bet grāmatu ar epilogu noslēdz pats Valkers.

www.thamesandhudson.com

 

Steve McCurry: The Iconic Photographs 

Amerikāņu fotogrāfs Stīvs Makerijs savu vietu foto žurnālistikas vēsturē nostiprinājis ar ne vienu vien zīmīgu kadru, bet tieši 1984. gadā uzņemtais attēls ar afgāņu bēgļu meiteni, kura ar savām caururbjoši zaļām acīm skatās taisni kamerā, tiek dēvēts par pasaules atpazīstamāko fotogrāfiju. Kā stāsta attēla autors, bija nepieciešamas vairākas stundas, lai iegūtu meitenes uzticību, kas Makerija fotogrāfijām ir neatņemama sastāvdaļa. Savā 30 gadu karjeras laikā Makerijs apmeklējis pasaules saspīlētākās konflikta zonas, līdzpaņemtajās foto filmiņās iemūžinot Persijas Līča karu, Afganistānu, Tibetu, Beirutu, Filipīnas un daudzas citas teritorijas, tomēr šo postošo notikumu atstātās sekas viņš izvēlas atrādīt pasaulei ne tikai caur karadarbības graujošo ietekmi uz valsti un pilsētu, bet arī caur šo notikumu aculiecinieku sejās atstātajiem nospiedumiem. Par savām fotogrāfijām Makerijs ieguvis arī tādus nozīmīgus apbalvojumus kā Roberta Kapas zelta medaļu (Robert Capa Gold Medal), Pasaules preses foto (World Press Photo) balvas, kā arī Olivera Rebota apbalvojumu (Olivier Rebbot Award). Izdevniecība Phaidon šoruden laidusi klajā limitēta skaita monogrāfiju, kurā apkopoti šķietami bezbailīgā fotogrāfa spilgtākie iespaidi, kas iepriekš bijuši apskatāmi vien atsevišķos National Geographic žurnālos un citos preses izdevumos.

uk.phaidon.com/agenda/ 

Stīva Makerija vienas minūtes meistarklases