WDC Helsinki 2012 izpilddirektors – Peka Timonens

Dizaina demokrātija Helsinkos 0

Intervē Agnese Čivle, www.anothertravelguide.com
07/03/2012 

Jau no mazotnes somu bērni, sēžot Alvara Ālto dizainētajos skolas solos, apgūst nacionālā dizaina pamatprincipus, piemēram, “forma seko funkcijai” vai “daba ir nebeidzams radošuma iedvesmas avots”. Dizains ir nozīmīga somu nacionālās identitātes daļa, tas ir somu dzīvesveids un pašsaprotama ikdienas sastāvdaļa.

Lai gan Somijas galvaspilsēta Helsinki tiek uzskatīta par vienu no mazākajām pasaulē (katrā ziņā par mazāko pilsētu, kurā jebkad notikušas Olimpiskās spēles), tomēr statistika, kas attiecināma uz dizaina jomu, lēš ievērojamus skaitļus – 2009. gadā Helsinkos darbojās 789 grafiskā, interjera un industriālā dizaina kompānijas ar 92 miljonu eiro lielu kopējo apgrozījumu. Ceturtdaļu darbavietu Helsinkos veido dizaina industrija, nodrošinot 110’000 cilvēku labklājību.

2009. gadā Helsinki tika apstiprināta par Pasaules Dizaina galvaspilsētas rezidējošo pilsētu – 2012. gadā. Par projekta virsmērķi tika izvirzīta dzīves kvalitātes veicināšana, kas jau pašos pamatos ir somu dizaina virzības fundaments.

Ar Somijas pieredzi un ieteikumiem, kā dizaina attīstību veicināt citām valstīm – intervijā Arterritory.com dalās 2012. gada Pasaules Dizaina galvaspilsētas – Helsinku (WDC Helsinki 2012) izpilddirektors un Starptautiskā Dizaina fonda (International Design Foundation) direktors Peka Timonens (Pekka Timonen).

Kā galvenās WDC Helsinki 2012 aktivitāšu vadlīnijas ir izraudzītas – atvērtība, sadarbība un dizaina sociālā dimensija. Vēlos lūgt sīkāku komentāru par katru no tām.

Termins “atvērtība” (openness) jau kļuvis par tādu kā modes vārdu, paroli, ar ko tiek identificētas dažādas pozitīvas lietas – atvērta sadarbība, atvērta komunikācija, atvērtais kods... Dažkārt man vaicā, vai šim vārdam ir arī kāda negatīva konotācija – protams, tāda ir, bet par to šoreiz ne...

Visa pamatā ar atvērtību mēs vēlējāmies nodot ideju par aktīvu pilsētu, kas paredz iedzīvotāju iesaistīšanos savas pilsētas attīstīšanā. Veids, kādā to panākt, ir atvērtas sistēmas izveide, kurā radošām idejām, biznesa idejām, inovācijām un jebkam, ar ko klajā nāk iedzīvotāji – tiek dota realizācija iespēja. Tā kā dizains ir uz cilvēku orientēta aktivitāte, tad tādai ir jābūt arī dizaina galvaspilsētai.

Savukārt sadarbības uzstādījums attiecināms uz atvērtu sadarbības tīklu. Organizējot WDC Helsinki 2012, nevēlējāmies izmantot lejupvērstu plānošanas pieeju (top down approach), kādā ierasti tiek organizēti un kūrēti festivāli vai mākslas notikumi. Mūsu doma bija uzvīt tīklu, apzinot pilsētas dizaina ekosistēmu. Tātad, ja esam atvērti idejām, tad mūsu uzdevums ir izsludināt atvērto projektu konkursu (open call). Turklāt konkursantiem bija jāiesniedz jau gatavi programmu plāni, nevis tikai priekšlikumi ideju līmenī, tāpēc bijām pārsteigti, saņemot 1’400 pieteikumu. Bijām gaidījuši kādus 45 līdz 100, un patiesībā sastapāmies ar problēmsituāciju – tie visi bija jāizskata un jāizvērtē. Taču galarezultātā 80 procentus WDC Helsinki 2012 programmas noklāj tieši šie atvērtā konkursa projekti.

Dizaina sociālais aspekts attiecas uz design driven city konceptu jeb “no dizaina izrietošas pilsētas” uzstādījumu. Mēs ticam, ka nākotnē dizains spēlēs centrālo lomu pilsētas kopējā attīstībā – sākot no pilsētplānošanas un arhitektūras līdz industriālajam un pakalpojumu dizainam. Mēs vēlamies nostiprināt dizaina lomu sabiedrībā un pilsētā, vēlamies radīt uz cilvēku un viņa vajadzībām orientētu pilsētvidi, kura būtu ne tikai funkcionāla, bet arī iedvesmojoša. Tā šobrīd nav tikai pilsētas stratēģija vien, tā ir arī reģionālā un nacionālā stratēģija.

Kālab Somija savā izpratnē par dizaina lomu un nozīmību ir sasniegusi tik augstu atzīmi, kamēr citviet pasaulē par dizainu tiek runāts tikai kā par elitāru un dārgu luksusu?

Pirmkārt, dizains jau vairāk nekā 150 gadu ir bijis somu nacionālās identitātes zīmīgākais aspekts. Tā ir daļa no priekšstata par Somiju.

Otrkārt, atšķirībā no daudzām valstīm, kurās dizaina saknes meklējamas dārgos luksusa priekšmetos, kas nākuši no aristokrātu muižām un karaļnamiem, Somijā dizains ir nācis “no tautas”. Somijā tieši iedzīvotāji sāka domāt par augstvērtīgiem risinājumiem, kas atvieglotu ikdienas dzīvi un darbu. Un šī tradīcija ir saglabājusies – valda “dizaina demokrātija”, kurā top labas, funkcionālas un pieejams lietas.