Māra Binde. Foto: Didzis Grodzs

Enerģijas laiks 0

Saruna ar LMA Modes mākslas katedras vadītāju, docenti Māru Bindi par 90. gadiem, šodienu, nākotni un jauno dizaineru vietu tajā

Agnese Čivle
06/06/2018

Šīgada Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu modes skati, kas šodien, 6. jūnijā norisināsies bijušās tekstilrūpnīcas “Rīgas manufaktūra” telpās, vizuāli caurstrāvos 90. gadu noskaņa. 

Tas bija jaunas enerģijas laiks nesen dzimušajā Latvijas modē, un to apliecināja arī iespēja šajā jomā iegūt profesionālu izglītību – LMA Modes mākslas katedra tika dibināta tieši pirms 25 gadiem. Tieši šajā laikā modes studijas tajā uzsāka katedras šībrīža vadītāja, docente Māra Binde, kuru jubilejas kontekstā Arterritory.com aicināja uz sarunu. 

Mārai Bindei vienmēr šķitusi svarīga individualitātes attīstība. Pasniedzējas darbā viņa studentiem cenšas neuzspiest savu viedokli, bet veidojot modes dizainu – ideju attīstīt respektējot valkātāja personībuVisu viņas darbību caurvij ilgtspējīga dizaina misija. Māra Binde raksta promocijas darbu par Zero waste jeb nulles atlikuma ieviešanu modes dizainā un paralēli aicina arī studentus domāt par modes ilgtspējību – gan idejiskā, gan praktiskā līmenī. Viņas darbnīcā rodami zīds, kašmirs un citi dabīgi, augstas kvalitātes materiāli, par kuru izmantojumu viņa domā gudri un atbildīgi. Apģērbu dizainā viņa tiecas izvairīties no tendenču rakstura un radīt modi, kurai nav laika ierobežojumu.

Daļa Arterritory.com lasītāju labi atceras, ko 90. gadi nozīmēja Latvijas modē, daļa šādām tiešām atmiņām ir par jaunu, bet nu jau teju katrs var gūt ieskatu 90. gados caur veikalu skatlogiem. Mode apmetusi laika cilpu un 2018. gadā ar uzviju svin šo kolorīto dekādi. Kā jūs atceraties šo laiku?

Tas bija lielas enerģijas laiks. Tas bija pārmaiņu laiks, kad cilvēki no viena perioda strauji lēca jaunā, un tam bija nepieciešama liela uzņēmība. 

Interesanti, kad tikko Parīzē apmeklēju Martina Maržela izstādi (Margiela / Galliera, 1989–2009, Modes muzejs Palais Galliera līdz 15.07.2018), nonācu pie secinājuma, ka patiesībā arī viņu ir ietekmējušas tās pašas kvalitātes, kas tolaik mūs. Izstādē apskatāmas kolekcijas, kas veidotas no jau gataviem apģērbiem, un skatlogu dizainā izmantoti ar baltu krāsu pārkrāsoti interjeri. Pirms 25 30 gadiem arī mēs savu apģērbu spējām sakomplektēt un radīt praktiski no nekā. To mums diktēja vide un deficīts. Arī mēbeles iegādāties nebija iespējams, tāpēc ar baltu krāsu glīti nokrāsota ozolkoka guļamistabas iekārta no 20.–30. gadiem nebija nekāds retums. Laiks, kurā dzīvojām, paredzēja, ka jaunas lietas un vērtības it kā izauga no kāda senāka perioda. 


2017. gada LMA modes skate © Kristīne Krauze Slucka

Rīga gan padomju gados tika uzskatīta par modes metropoli...

Mode tolaik notika ļoti individuāli. Nozīmīgi procesi norisa “Rīgas Modeļu namā”, darbojās ateljē “Rīgas modes” un “Baltijas modes”, iznāca žurnāls “Rīgas modes”, kurā tika publicētas mūsu dizaineru skices un piegrieztnes. Tas man un maniem laikabiedriem bija ļoti iedvesmojoši. Tajā laikā iedvesmojošas lekcijas Mākslas darbinieku namā par modi lasīja arī tērpu māksliniece Ingrīda Pumpure. Drīz vien nāca arī Bruno Birmanis un Uģis Rūķītis ar savu avangarda modi un Nepieradinātās modes asambleju. 

Tolaik, iespējams, tā bija dizaineru ambīcija – pierādīt, ka mākam tāpat kā Rietumos. Vai arī iekšējo kompleksu radīta vēlme nodzēst barjeru...

Pastāv ļoti šaura robeža starp ambīcijām un kompleksiem, jo, faktiski – vieni ietekmē otrus. Tolaik gribējās uzdrošināties un radīt avangarda modi vairāk nekā domāt par reāli valkājamām lietām. Gribējās, lai mode ir notikums. 


2017. gada LMA modes skate © Kristīne Krauze Slucka

1992./1993. gads bija pirmais LMA Modes nodaļas mācību gads, un 1993. gadā arī notika pirmā LMA modes skate. Gaidāmā skate jūnijā ir jubilejas skate. Kādas atsauces par šo laiku varam gaidīt studentu sniegumā?

Līdz nodaļas dibināšanas laikam augstākā izglītība modes jomā Latvijā nebija pieejama. Latvieši modi apguva Tallinas Mākslas institūtā, bet, kad kļuvām par atsevišķām neatkarīgām valstīm, Tallina ārvalstu studentiem, kas tagad bija arī latvieši, sāka prasīt mācību maksu. Radās nepieciešamība piedāvāt modes  izglītību šeit, Latvijā.

Veidojot šīgada LMA modes skati, mēs nevēlējāmies svinēt jubileju, bet atskatīties uz laika periodu kopumā. Gribējām zīmēt tādu kā tiltu no laika, kad nodaļa dibināta, līdz šodienai. Studentiem nav tāds noteikums veidot kolekcijas 90. gadu stilā. Mākslas akadēmija ir mācību iestāde, kas piedāvā attīstīt savu radošumu un sniedz lielu brīvību tēmas izvēlē. Tēmu katrs ir izvēlējies savu, bet skates koncepcija mūs savieno vienā sajūtā par to laiku, kad viss šeit sākās. Tas nenozīmē, ka skatē obligāti uz mēles redzēsim 90. gadu modes interpretācijas, lai gan varbūt kādas arī būs... Pasaules tendenču kontekstā redzams, ka šis ir 90. gadu sajūtu refleksiju laiks. Tam apliecinājumi redzami spilgtajos Parīzes Galeries Lafayette skatlogos vai Prada Resort 2019 skates replikās par 90. gadu noskaņu. Arī mēs skatē vairāk gribam runāt par sajūtu. 


2017. gada LMA modes skate © Kristīne Krauze Slucka

LMA modes skate ir notikums, kas spējis saglabāt nemainīgu nozīmību Latvijas modes dzīvē. Kāda ir situācija Eiropas modes izglītības institūciju veidoto modes skašu kontekstā?

Visā pasaulē tās tiek mērķtiecīgi veidotas kā ievērojami notikumi, jo jaunas asinis vajag visiem, visur ir nepieciešamas jaunas idejas. Tās atrast iespējams pie jauniem cilvēkiem. Tikko sākuši strādāt, tie burtiski sprāgst no jaunu ideju pārpilnības, citāda redzējuma un kāres eksperimentēt un sevi pierādīt. Antverpenes Karaliskās mākslas akadēmijas modes nodaļas modes skates ir liels notikums, Londonas Absolventu modes nedēļa kopā pulcē britu modes skolas un partnerskolas no visas pasaules – un uz šiem pasākumiem sabrauc neskaitāmi potenciālie darba devēji jaunu darbinieku meklējumos. Pie mums tas gluži tā nenotiek, jo Latvijā ir cits tirgus, taču ceram, ka tas mainīsies.

Starp mūsu skati un šiem pasākumiem ir vēl viena atšķirība – skolu skatēs lielākoties tiek izrādīts tikai absolventu sniegums, savukārt mēs uz mēles laižam arī pirmā kursa studentu kolekcijas. Ja kolekcijas ir labas un atbilst skates formātam – dodam iespēju visiem studentiem.

Bez ievērojamiem biznesa mērķiem, tomēr skate ir mīlēts notikums un nozīmīga mūsu kultūras afišas daļa.

Protams, jo mēs esam Mākslas akadēmija un mūsu vērtības ir skaidri saprotamas. Mēs vēlamies dot skatītājam savu vērtējumu par procesiem un norisēm caur dažādiem mākslas formātiem. Tai skaitā caur modi. Tirgus jautājums, protams, ir svarīgs topošajiem modes māksliniekiem, tomēr šobrīd tas vairāk attiecas uz ārvalstu praksi. Mēs vēl neesam tik komercializēti, kas savukārt pieļauj lielāku brīvību, radošo attīstību – iespēju studentiem mācīties savas sajūtas noformulēt un ietērpt vizuāli.


2017. gada LMA modes skate © Kristīne Krauze Slucka


2017. gada LMA modes skate © Kristīne Krauze Slucka

Pieteikumā presei varējām lasīt, ka skates ietvaros tiks demonstrētas jaunas, inovatīvas idejas. Ko jūs šajā aizvadītajā gadā tapušo tērpu kolekciju kontekstā sauktu par inovatīvu? Cik lielā mērā Latvijas modes dizaina ainai ir raksturīga šāda īpašība?

Jā, inovācija ir tāds vārdiņš, kam vairs nepiemīt svaigums. Taču kolekciju gadījumā par inovācijām varam runāt ideju kontekstā. Tēmas, par kurām studenti vēlas runāt, un to interpretācijām. Otra inovācijas puse ir praktiskā. Studenti meklē jaunus materiālus un jaunus to izmantojuma veidus. Viņi domā, kā nodot savu ideju skatītājam un potenciālajam valkātājam neparastā veidā. Vienā vārdā – tie ir eksperimenti gan ar domu, gan materiālu.

Dalībai modes skatē tika apstiprinātas 19 spēcīgākās jauno modes mākslinieku radītās tērpu kolekcijas. Pēc kādiem kritērijiem notiek šī atlase? Kas ir komisijas sastāvā? 

Pretendentus dalībai modes skatē izvēlas katedras un nodaļas pasniedzēji. Esam izstrādājuši kritērijus, pēc kuriem studenta darbs tiek pielaists pie modes skates. Nav tā, ka ir sliktas kolekcijas un labas kolekcijas – dažkārt gadās, ka kolekcija, kas modes skatē netiek rādīta, ir labāk novērtēta nekā tā, kas tiek rādīta. Skatē piedalās tās kolekcijas, kas ir piemērotas skates formātam un ir bijušas vajadzīgajā gatavības pakāpē atlases laikā. Ir kolekcijas, kuras modes skatē prezentēt ir sarežģīti, piemēram, izrādes kostīmus vai instalācijas, tāpat kolekcijas, kurās ir izmantotas ļoti smalkas tekstila tehnikas – tās skatē paliks nepamanītas. Tāpēc jau otro gadu līdzās skatei tiek organizēts arī šovrūms.


2017. gada LMA modes skate © Kristīne Krauze Slucka

Kas šobrīd būtu Modes nodaļas mācību programmas stiprās puses? 

Mēs tiecamies, lai mūsu absolvents būtu plaša spektra speciālists modes laukā – lai viņš spētu konceptuāli noformulēt savas idejas, veidot ilustrācijas, strādāt gan ar sieviešu, gan vīriešu apģērbu dizainu, lai varētu strādāt arī kā stilists vai kostīmu mākslinieks teātrī un kino. Tas nozīmē, ka cenšamies savam studentam iedot maksimāli plašas zināšanas. Programma ir apjomīga un jāstrādā ir daudz, taču rezultātā absolventi ir spējīgi atrast savu vietu daudz plašākā mērogā. 

Izceļams ir arī moments, ka studentiem tiek sniegts spēcīgs akadēmiskās izglītības pamats. Šobrīd redzu, ka citās skolās notiek atteikšanās no akadēmiskās zīmēšanas un glezniecības, notiek ļoti šaura specializācija.


2017. gada LMA modes skate © Kristīne Krauze Slucka

Vai nav tomēr tā, ka šībrīža Latvijas darba tirgū ir izteikts šauri specializēta darbaspēka iztrūkums? Vai modes dizaina jomu tas neskar?

Ir jāņem vērā, ka Modes nodaļa ir viena no Mākslas akadēmijas nodaļām, mēs neesam modes institūts. Mēs iekļaujamies akadēmijā ar visiem tās akadēmiskajiem priekšmetiem.

To, ka šaurāka specializācija ir nepieciešama, es saprotu, taču tas ir prakses jautājums. LMA Modes nodaļa no citām skolām atšķiras ar to, ka par kolekciju kā galarezultātu studentam jādomā jau no pirmā kursa. Vairumā skolu studenti tikai diplomdarbā uztaisa savu pirmo kolekciju. 

Beidzot studijas, lielai daļai studentu ir ambīcijas veidot savu zīmolu – tam ir vajadzīgas biznesa zināšanas, kuras mēs akadēmijā nesniedzam, taču papildus piesaistām speciālistus ar vieslekcijām, semināriem un vorkšopiem. 

Sena mūsu vēlēšanās un sapnis ir sadarboties ar citām augstskolām, lai jau studiju laikā modes kolekcijas tiktu veidotas kā tehnoloģiski izstrādāti produkti. Ideāli, ja klātesošs būtu kāds biznesa vai pārdošanas speciālists, kas strādātu ar mārketinga pusi.


2017. gada LMA modes skate © Kristīne Krauze Slucka

Reālajā dzīvē mūsu veiksmīgākie modes tirgus spēlētāji ir dizaineri, kuriem pašiem piemīt labs biznesa tvēriens.

Tā tas ir. Mūsu pašu pasniedzēja Agnese Narņicka ar savu zīmolu OneWolf ir apliecinājums tam, ka dizainers spēj izveidot savu zīmolu Latvijā. Arī Indra Komarova, Keta Gūtmane ir dizaineres, kas pašas izveidojušas zīmolus un piedāvā savu produktu Latvijā un pasaulē. Arī viņas ir pabeigušas LMA Modes nodaļu un ar to pašu zināšanu bagāžu no tās izgājušas. Dizainera tālāka virzība ir atkarīga no personības. Ir studenti, kas nemaz nevēlas veidot savu zīmolu, bet gan atrast labu darbu labā modes uzņēmumā, kur varētu izpausties kā darbinieki.


2017. gada LMA modes skate © Kristīne Krauze Slucka

Kāda šobrīd ir situācija LMA apmaiņas programmu kontekstā?

Mums ir apmaiņas programmas, un tās tiek aktīvi izmantotas. Studenti brauc pie mums, un mūsu studenti dodas ERASMUS+ apmaiņas programmā – laika periodā līdz vienam gadam – gan bakalaura, gan maģistra studiju periodā. Mums par lielu prieku studenti atgriežas apmierināti un iedvesmoti, jo iepazinuši citu skolu piedāvāto praksi un guvuši apliecinājumu tam, ka viņi ir labā līmenī. 

Ir pozīcijas, kuras nav aktuālas daļā Eiropas skolu, bet mēs LMA spējam tās nodrošināt. Piemēram, klasiskais zīmējums, gleznošana, tekstilapstrādes tehnikas un modes ilustrācijas arī bez datorprogrammu palīdzības. Savu ideju vizuālajā formulējumā mūsu studenti ir soli priekšā. Lai cik tas dīvaini nešķistu, gandrīz katru gadu pie mums ierodas studenti no Itālijas – no Neapoles Mākslas akadēmijas. Tā kā pie mums ir maz studentu kursā, ir lielāka iespēja ar katru no tiem strādāt individuāli – katru audzēt kā stādiņu un apmīļot. Neapoles studentiem tas ļoti patīk, tāpat viņi novērtē iespēju apgūt programmas, kuru viņiem nav, piemēram, tekstilapstrādes tehnikas, ilustrāciju un citas.  


Evijas Šaiteres kolekcijas darbs, 2018


Unas Bērziņas kolekcijas darbs


Sandas Feldbergas kolekcijas darbs


Laimas Jurčas kolekcijas darbs

Kāda ir situācija ar studentu dalību starptautiskos konkursos?

Jaunie dizaineri un studenti aizvien vairāk savu radošo potenciālu apliecina starptautiskos modes dizaina konkursos, iekļūstot gan fināla skatēs, gan gūstot uzvaru konkursos. Piemēram, Evijas Šaiteres uzvara Fashion Future for Hong Kong 2016 konkursā, Danas Jasinkevičas sasniegumi konkursā China Inernational Ceremonial Couture Design Contest 2016, Sigitas Sniegs, Danas Jasinkevičas un Sandas Feldbergas iekļūšana fināla trīsdesmitniekā konkursā Hyeres Internationa Festival of Fashion 2017. Savukārt Una Bērziņa konkursā ieguva iespēju apmeklēt studiju kursu viena mēneša garumā ESMOD Parīzē, pēc kura pabeigšanas viņai tika piedāvāts turpināt studijas bez maksas viena gada garumā – vienā no prestižākajām modes skolām. Pat ja konkursā studenti netiek līdz finālam vai galvenajai balvai, uzmanības lokā viņi nonāk. Pavisam nesen, maija vidū, mūsu studente Laima Jurča pārvarēja pirmo atlases kārtu Sanfrancisko bāzētajā modes konkursā Arts of Fashion. Tajā piedalās 110 modes skolas no visas pasaules, un pēdējo piecu gadu laikā šajā modes skatē piedalās jau trešais mūsu students. Tas ir labs līmenis, ņemot vērā, ka no 250 pretendentiem skatei tiek izraudzīti 50. 


2017. gada LMA modes skate © Kristīne Krauze Slucka

Lūdzu, sniedziet ieskatu LMA Modes dizaina katedras mācībspēkos. Kas veido kodolu? Kāds ir katra pasniedzēja īpašais pienesums?

Kolektīvu modes nodaļā veido kompozīcijas un dizaina pasniedzēja docente Agnese Narņicka, kuru studenti ir ļoti iecienījuši. Viņu īpaši interesē palīdzēt studentam izveidot savu identitāti, atrast savu rokrakstu modes dizainā, transformēt ideju apģērbā un pabeigt to kā produktu. Docents Artis Štamgūts pie mums ieskicē avangarda modi un pasniedz vīrieši modes dizainu. Indra Komarova kolektīvā ir salīdzinoši nesen, bet viņa ir ļoti spēcīga un studentu iecienīta pasniedzēja, kas palīdz noformulēt ideju, izvēlēties pareizos materiālus un izprast tos. Viņa strādās pie bakalaura trešā kursa specialitātes priekšmetiem – tas ir brīdis mācību ciklā, kad prasmes studenti jau ir apguvuši un vairāk pievēršas konceptuālām lietām. Katedrā ir teorētisko modes vēstures priekšmetu pasniedzēja docente Edīte Parute, kura brīnišķīgi pārvalda tēmas un palīdz izprast vēsturiskos aspektus modes kontekstā. Savukārt lektore Santa Zariņa ļoti metodiski un strukturēti palīdz izprast stilus, stilu mijiedarbi, stilu izcelsmes avotus un to, kā stili transformējas. Docente Inta Amoliņa ir tekstilmāksliniece un tekstiltehniku speciāliste, kas māca visu to, ko iespējams izdarīt ar audumu, kā to pārveidot. Aksesuāru dizainu Modes mākslas katedrā pasniedz Ilona Čaplinska, kas apguvusi cepuru dizainu Prudence Millinery Londonā un palīdz studentiem realizēt idejas materiālā. Mans lauciņš ir apģērbu dizains. Runa šeit ir par projektēšanu, faktiski – par piegrieztnēm. Par to, kā saplānot dizaina tehnisko pusi, kā noformulēt to materiālā. Paralēli es aicinu studentus domāt par modes ilgtspējību – gan idejiskā, gan praktiskā līmenī. Es aicinu pārdomāt, kā lieki netērēt resursus, kā lielākā laika greizumā konceptuāli saredzēt modi un cilvēku. Jo mode jau vispār ir tikai un vienīgi par un ap cilvēku.


2017. gada LMA modes skate © Kristīne Krauze Slucka

Kādās jomās ir novērota lielākā studentu interese – darboties tieši modes dizainā vai teātra un kino kostīmu laukā, varbūt modes ilustrācijā? 

Lielākā studentu interese ir modes dizaina produktu segmentā, apģērbs un aksesuāri – somas, cepures. Daudzu sapnis ir izveidot savu zīmolu. Domāju, ka šo tendenci spēcīgi ietekmē gan Agneses, gan Indras piemērs, jo studenti redz, ka tas ir iespējams. No modes nodaļas studentiem strādāt ar teātra kostīmiem izvēlas vien daži, maģistra programmā iestājās aktrises Madara Botmane un Jana Čivžele, kuras maģistra grādu aizstāv ar teātra izrāžu kostīmiem. Pēdējā laikā, kad Latvijā aktīvi norisa darbs pie simtgades kinoprojektiem, studenti sekmīgi strādāja pie filmām. Un, domājams, ka šajā laukā viņi arī turpinās. 


2017. gada LMA modes skate © Kristīne Krauze Slucka

Ko dara jaunais modes dizainers pēc studiju beigšanas? Kurp absolvents dodas?

Vairumā gadījumā pēc bakalaura studenti paliek studēt maģistrantūrā, daļa studentu izvēlas studijas citās mācību iestādēs. Ir tādi, kas aiziet darba tirgū, bet atgriežas pēc vairākiem gadiem.

Ja redzu, ka studenti jau studiju laikā piepelnīšanās nolūkos strādā kādā citā jomā, es viņus mudinu tomēr pievērsties modes industrijas segmentam. Reti kurš kā ar nazi nogriež savu līdzšinējo darbošanos un “tagad esmu gatavs dizainers”. Specializēšanās un darba vietas atrašana formējās jau no otrā, trešā kursa bakalaura programmā.


2017. gada LMA modes skate © Kristīne Krauze Slucka