Tālivaldis Gaumigs saņēmis LMA balvu par mūža ieguldījumu dizaina izglītībā

“Mūsu smadzenes nav sliktākas kā citiem” 2

Intervē Anna Iltnere
05/12/2011

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) deviņdesmit gadu jubilejas ietvaros šoruden balva par mūža ieguldījumu dizaina izglītībā tika pasniegta ilggadējam tās pasniedzējam un Emeritus profesoram Tālivaldim Gaumigam (1930). 1961. gadā pēc toreizējā akadēmijas rektora Leo Svempa aicinājuma viņš dibināja Metālmākslas un rūpnieciskās mākslas nodaļu, kas ir tieša priekštece tagadējai Dizaina nodaļai. Bez dotu priekšrakstu un diplomētu dizaineru palīdzības bija jārada skaidra vīzija, lai organizētu komandu un izstrādātu jaunu mācību programmu. “Tālivaldim Gaumigam bija izdevies savākt tādu pasniedzēju superkomandu, kas sastāvēja no dažādu specialitāšu moderni domājošiem profesionāļiem ar mērķi audzināt īpašus, vispusīgi izglītotus jaunos dizainerus, kuri spējīgi radoši risināt visdažādākas dzīves problēmas. Rezultāts šodien ir redzams,” norāda mākslinieks, LMA Audiovizuālās nodaļas vadītājs Jānis Murovskis un grafikas dizainere Ineta Berkmane, kuri ir vieni no Gaumiga dibinātās nodaļas absolventiem. To vidū ir virkne šodien atpazīstamu dizaineru un mākslinieku, arī Andris Breže, kas Tālivaldi Gaumigu raksturo, kā “izturētu un disciplinētu cilvēku, kurš, nezaudējot stāju, izvedis dizaina katedru cauri ļoti sarežģītam laikam”. 


Dizaina nodaļas mācību spēki 1987. gadā:
Pirmā rindā (no kreisās) – Aleksandrs Dembo, Valda Podkalne, Tālivaldis Gaumigs, Oļģerts Ostenbergs;
 o
trā rindā – Dzintars Lemhens, Helmuts Āķis, Juris Gagainis, Arvīds Drīzulis, Pēteris Martinsons.

Ar Tālivaldi Gaumigu tiekos akadēmijā. Atsperīgiem soļiem uzvalkā eleganti tērptais kungs izved mani cauri Dizaina nodaļas telpām. LMA viņš strādā jau 50 gadus. “Smalks cilvēks ar skaidru lietu un formu redzējumu. Par to liecina pasniedzēja teiktais kādā tektonikas stundā: “Apkarināties ar lētām rotām var tikai pirmatnēja, primitīva sabiedrība un sieviete.” Patīkami, ka to teica vīrietis. Tā ir stingra gaume,” atceras mākslinieces Sarmīte Māliņa, arī viņa ir absolvējusi Metālmākslas un rūpnieciskās mākslas nodaļu. “Cigāru dūmu smarža un konjaka aromāts šodien ikreiz atsauc atmiņā Gaumigu mūsu studiju laikā. Arī tas bija kas īpašs un neviļus lika censties pēc kā augstāka mūsu ikdienā,” atmosfēru uzbur Jānis Murovskis un Ineta Berkmane.

Jau 2010. gada nogalē 80 gadu jubilejā Tālivaldim Gaumigam tika pasniegts Kultūras ministrijas atzinības raksts par mūža ieguldījumu dizainā. Savukārt 2001. gadā tika piešķirta Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija. Pēc izglītības tēlnieks, Gaumigs ir veidojis galvenokārt memoriālus pieminekļus, monumentāli dekoratīvus veidojumus un portretus, piemēram, “Kristāls” – piemineklis ķīmijas zinātņu doktoram akadēmiķim Alfrēdam Ieviņam Meža kapos Rīgā, “Daugava” – dekoratīvs veidojums pie Rīgas HES, “Piemineklis zvejniekiem” Rojā, bet viens no jaunākajiem darbiem – Kultūras ministrijas pasūtīts Raiņa krūšutēls. 

Jums piešķirta LMA balva par mūža ieguldījumu dizaina izglītībā, bet pēc izglītības esat tēlnieks.

Jā, varētu jautāt, kālab tēlnieks dibina Dizaina nodaļu. Taču toreiz – pagājušā gadsimta 60. gados, neviena diplomēta dizainera nebija. Savukārt man bija jau zināma pieredze. Es strādāju par pasniedzēju Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (tagadējā Rīgas dizaina un mākslas vidusskolā), turklāt laikā, kad skolas vadību pārņēma Imants Žūriņš, krasi mainot skolas mācību programmas virzienu. Tie bija 50. gadi un, pateicoties viņam kā ilggadējām skolas direktoram, ir veidojies specifisks Lietišķās mākslas vidusskolas audzēkņu darbu stils. Mēs ar Žūriņu sadarbojāmies, runājām par dizaina jautājumiem, spriedām par skandināvu dizainu, kas zināmā mērā bija mūsu aizraušanās. Tie četri, pieci gadi, kurus kopā nostrādājām, man ir bijuši ļoti svētīgi. Tāpēc, atnākot uz Mākslas akadēmiju, kur man piedāvāja veidot nodaļu, jau bija zināma pieredze un vīzija. >>