Kadrs no dokumentālās filmas Out of Fashion. Foto: Lennart Laberenz

Neglaimojošs fast fashion šķērsgriezums 0

Saruna ar igauņu modes dizaineri Rētu Ausu

Una Meistere
09/10/2015

Igaunijas Mākslas akadēmija šogad kļuvusi par pirmo izglītības iestādi Baltijas valstīs, kura ieviesusi atsevišķu ilgtspējīgā dizaina kursu. Tiesa, pagaidām tam ir vēl pilotprojekta statuss, taču iecerēts, ka no nākamā gada tajā varētu tikt uzņemti arī starptautiski studenti. Viena no šī kursa iniciatorēm ir pazīstamā igauņu modes dizainere Rēta Ausa (Reet Aus). Kopš 2002. gada viņa darbojas tā dēvētajā upcycling modes nišā, kas nozīmē, ka Rētas Ausas tērpu kolekcijas top no ražošanas atkritumiem jeb industriālajiem pārpalikumiem. Kaut zaļās domāšanas laikmetā šis modes atzars kļūst arvien populārāks, Rēta pagaidām ir vienīgā Eiropas modes dizainere, kam izdevies upcycling pārvērst kaut nelielā, bet masu ražošanā. Jau vairākus gadus viņa sadarbojas ar Beximco rūpnīcu Bangladešā, veidojot kolekcijas no tur tapušo Zara, H&M, Tommy Hilfiger, Calvin Klein un citu pazīstamu modes brendu ražošanas procesa pārpalikumiem.


Foto: Herkki Erich Merila

“Eiropā lielu apģērbu ražošanas rūpnīcu vairs nav,” stāsta Rēta. “Lielākā daļa masu produkcijas šobrīd tiek ražota Bangladešā, kam tas ir galvenais ienākumu avots. Tās galvaspilsētā Dakā vien ir vairāk kā tūkstots šādu rūpnīcu. Gan legālu, gan nelegālu. Izdarot iksezonas pasūtījumu tādas kompānijas kā Zara, H&M vai Calvin Klein, daudz neuztraucas par to, kas notiks ar ražošanas pārpalikumiem. Fast fashion dzirnavas griežas pārāk ātri. Dažas fabrikas pārpalikumus mēģina pārdot melnajā tirgū. Tas ir nelegāli un par to nav pieņemts runāt. Citi tos sadedzina vai vienkārši izmet. Visbiežāk, kaut kur turpat apkārtnē, jo atsevišķas atkritumu pārstrādes politikas viņiem nav.

Baximko vien gadā saražo vairāk kā 240 miljonu apģērbu priekšmetu. No katra pasūtījuma vidēji 20 procentu auduma aiziet atkritumos, turklāt bieži tas jau sākotnēji saražots par daudz. Savas nelielās  ražošanas ietvaros mēs spējam izmantot tikai pavisam mazu daļu pārpalikumu. Taču ideālā pasaulē upcycling vajadzētu būt dabiskai kopējā ražošanas procesa daļai. Piemēram, ja Calvin Klein sev pasūta vienu miljonu vīriešu kreklu, no to ražošanas pārpalikumiem tas pēcāk var saražot vēl 35 000. Tas ir tikai dizaina un ražošanas organizācijas jautājums. Turklāt visiem tas būtu izdevīgi. Viņi no tā paša auduma varētu iegūt vairāk apģērba priekšmetu, ražotājam nebūtu jānodarbojas ar atkritumu problēmu, savukārt no pārpalikumiem radīts krekls, ja to salīdzina ar no jauna ražotu produktu – ietaupa vidēji 90 procentus ūdens un 80 procentus enerģijas.” 


Foto: Herkki Erich Merila

Rētas pieredze liecina, ka visvairāk ražošanas pārpalikumu esot džersijam un denimam jeb džinsu audumam. “Taču nereti gadās arī, ka saražotā auduma krāsa nav pasūtītāja idejai atbilstoša un tādējādi atkritumos pārtop pat 800 un vairāk metru auduma.”

“Spāņu Inditex savulaik bija pirmais, kas ieviesa modeli, ka apģērbs tiek ražots tur, kur šis process ir vislētākais. Savukārt pārdots tur, kur to iespējams izdarīt visdārgāk.” Tālāko jau mēs zinām – Inditex, kam pieder arī Zara, šobrīd ir lielākais masu modes ražotājs pasaulē, savukārt tā dibinātājs – Amansio Ortega, bagātākais cilvēks Spānijā un otrs bagātākais pasaulē.

“Mums šodien akūti nepieciešams dizains, kas spēj risināt problēmas, nevis tās radīt vēl vairāk.” Tiesa, Rēta apzinās, ka viņas spēkos nav cīnīties ar globālo masu ražošanu un “izglābjot” vienu pāri džinsu, vienlaikus 10 000 tiks radīti vietā, tikpat pārdoti un, iespējams, tikpat arī izmesti. Taču viņa cer, ka izpratne par industrijas funkcionēšanas mehānismiem, iespējams, kādam liks aizdomāties pirms investēt kārtējā Zara, H&M un līdzīgo sezonas “viendienītī”. 


Dokumentālās filmas Out of Fashion (oriģinālnosaukums – Moest väljas) treileris.
Jāka Kilmi (Jaak Kilmi) un Lenarta Laberenca (Lennart Laberenz) filma par modes dizaineri Rētu Ausu un viņas plānu mainīt pasauli.

Par vienu no šādiem instrumentiem kļuvusi arī Rētas Ausas aktivitātēm veltītā dokumentālā filma Out of Fashion, kas pirmizrādi piedzīvoja septembra vidū Tallinas Dizaina nedēļas laikā. Tapusi laikposmā no 2009. līdz 2014. gadam, tā ir pētniecisks stāsts par patērētājkultūras un fast-fashion būtību. Asociatīvi izsekojot viena džinsu pāra tapšanas vēsturei – no kokvilnas lauka Dienvidamerikā, ražotnes Bangladešā, kur strādnieki saņem 8 eiro mēnesī, līdz gatavā produkta nonākšanai H&M vai Zara veikalu plauktā. Izaicinājums un pētnieciskie ceļi Rētu Ausu aizveduši arī līdz PVH korporācijai Ņujorkā (tās paspārnē atrodas Tommy Hilfliger un Calvin Klein) un H&M mītnei Stokholmā. Apzinoties, ka tikai lielās korporācijas spēj radikāli mainīt industriju, Rētas ambīcija bijusi atrast brendu, kurš upcycling filosofiju varētu padarīt par sava ražošanas procesa daļu. Kaut filmā redzams, cik pārliecinoši prezentācijā PVH korporācijas vadībai Rēta pierāda, ka, izmantojot ražošanā procesa pārpalikumus, masu brendi vismaz par 50 procentiem varētu samazināt ūdens patēriņu, PVH mītnē viņas iniciatīva atbalstu neguva. Pēcāk viņa tikpat birokrātiski vēsu atteikumu saņēma arī no H&M.


Out of Fashion. Foto: Lennart Laberenz


Out of Fashion. Foto: Reet Aus

Kopš industrijas parādi diktē fast fashion un mode bīstami līdzinās kabataslakatiņam, ko vienu sezonu palieto un pēc tam izmet, pārmaiņas iespējamas vienīgi radikāli mainoties arī pašu patērētāju attieksmei. Rēta teic, ka Igaunijā cilvēki to jau sāk apjaust: “Es domāju, ka jautājums par ilgtspējību pakāpeniski kļūst arvien aktuālāks. Jaunie dizaineri lieto vairāk organiskos materiālus vai pievēršas upcycling. Salīdzinot, kā bija pirms desmit vai varbūt pieciem gadiem, par to tiek domāts daudz vairāk.”


Out of Fashion. Foto: Lennart Laberenz

“Es domāju, ka nākamais lielais jautājums būs toksicitāte. Ja tekstila industrijā tiks ieviesti tādi paši noteikumi, kādi šobrīd ir pārtikas industrijā – proti, ka uz etiķetes jābūt rakstītam, kāda veida toksīni tikuši izmantoti konkrētā apģērba priekšmeta tapšanā, tas ļoti izmainīs situāciju. Šodien audumu krāsošanā un to pēcapstrādē tiek izmantota virkne ļoti toksisku ķīmisku vielu, kas ietekmē arī mūsu veselību. Otrs aktuāls jautājums ir izejvielas un materiālu resursi. Kokvilnas cena, piemēram, ar katru gadu pieaug, jo pasaulē vairāk nav tās audzēšanai atbilstošas brīvas zemes. Mums pat nav pietiekami daudz zemes pārtikas produktu audzēšanai. Sava ietekme, protams, ir arī klimata izmaiņām. Daudzi apvidi, kur savulaik tika audzēta kokvilna, šobrīd pārtapuši tuksnesī. Papētot masu modes apģērbu etiķetes – kokvilnas procents tajos ar katru gadu kļūst arvien mazāks, palielinoties ķīmisko, rūpnieciski radīto šķiedru īpatsvaram. Taču cilvēku paradumus mainīt ir ļoti sarežģīti. Manuprāt, tas vispār ir viens no visgrūtākajiem uzdevumiem.”


Out of Fashion. Foto: Lennart Laberenz

Jautāta, vai pastāv kaut utopiska iespēja, ka viņas dzīves laikā fast-fashion sistēma varētu kolapsēt, Rēta atbild: “Nezinu. Domāju, ka tas ir tikai resursu un noteiktas politikas jautājums.” 


Rēta Ausa. Foto: Andrei Chertkov 


www.reetaus.com