Norvēģu dizainers Jans Parrs. Foto: Kadabra

Dizainēt sistēmu, nevis atsevišķus priekšmetus 0

Kristīne Budže, “Pastaiga”
17/11/2011

Jans Valters Parrs (Jan Walter R. Parr) ir norvēģu rūpnieciskais dizainers. Viens no dizaina studijas Kadabra kodola. Tas ir birojs, kura nosaukums “Kadabra” esot daļa no kalambūra “abrakadabra”, kas senatnē vienā no antīkajām valodām nozīmējis “radīt kaut ko no nekā”. Nevar gan teikt, ka Kadabras dizaineri nodarbotos ar nieku radīšanu no tukša gaisa. Viņu paveiktā sarakstā ir medicīniskā aprīkojuma, vakuuma tualetes podu, veļasmašīnu detaļu, ceļojuma somu, šokolādes tāfelīšu un saldumu iepakojuma, zivju audzēšanas fermu un virtuves piederumu dizains. Kadabra darbības stūrakmes ir koncepcijas “Dizains visiem” principi. 

Rīgā Jans Valters bija ieradies, lai pastāstītu par vienu no Kadabra projektiem, kas tapis ciešā sadarbībā ar Norvēģijas valdību – Pašvaldību un reģionālās attīstības ministriju, un kas piedāvā ziemeļvalsts pilsoņiem jaunu pieredzi dalībai vēlēšanās. 

Kas ir šis projekts?

“Dizains un demokrātija”, ko ar organizācijas Norsk Form starpniecību iniciēja Norvēģijas valdība 2008. gadā. Mēs uzvarējām Norsk Form organizētajā konkursā dizaineriem, kurā tika dots uzdevums radīt Norvēģijas pilsoņiem pozitīvu pieredzi vēlēšanu dienā. Šī pieredze sastāv no dažādiem posmiem: nokļūšanas vēlēšanu vietā, reģistrācijas, izvēles izdarīšanas un biļetena iemešanas vēlēšanu urnā. Katrai pašvaldībai ir iespējas variēt procesa norisi, bet ir arī jāseko kopīgām vadlīnijām, kas, piemēram, nosaka vēlētāja izvēles slepenību, lai neviens nevarētu uzzināt, par ko tu esi balsojis.

Jūs radījāt visu vēlēšanu norises posmu kopumu?

Jā, konkursā izvirzītā galvenā prasība dizaineriem bija piedāvāt kompleksu risinājumu, nevis tikai atsevišķu priekšmetu dizainu. Mēs analītiski aplūkojām visu vēlēšanu procesu un ko mēs varētu darīt, lai dalība vēlēšanās ikvienam vēlētājam būtu patīkama un ērta. Es uzsveru “ikvienam”, jo mūsu biroja darbības kopumā un arī šī projekta pamatā ir koncepcijas “Dizains visiem” principi. Tas nozīmē, ka dizains ir pieejams tiešām jebkuram – cilvēkiem ar redzes, dzirdes, kustību traucējumiem, tiem, kuri nerunā norvēģiski, pilnīgi visām vēlētāju grupām. Demokrātijas pamatā ir dot iespēju ikvienam sabiedrības loceklim piedalīties vēlēšanās.

Vai jūs patiešām ticat, ka ir iespējams radīt kaut ko tādu, kas der pilnīgi visiem?

Tas ir mūsu mērķis, un mēs cenšamies tam pietuvoties, cik vien iespējams. Protams, nekad nevaram būt pilnīgi pārliecināti, ka mūsu radīto varēs izmantot tiešām ikviens. Izņēmumi vienmēr pastāv. Bet uzskatu, ka pareizi saplānoti vēlēšanu procesa posmi, izmantojamie priekšmeti un sistēma kopā ar labi apmācītu un motivētu personālu ikvienam spēj dot iespēju nobalsot. Pat ja kāds vēlētājs ierodas tik lielā ratiņkrēslā, kam visi iespējamie lifti ir par mazu, motivēti darbinieki atradīs risinājumu, kā šāds cilvēks varētu nobalsot.

Šāds ļoti plašam lietotāju lokam domāts dizains bieži ir neizteiksmīgs, ļoti neitrāls.

Tā gadās. Domāju, ka mūsu dizains ir nevis neitrāls, bet gan universāls. Un abi šie vārdi nav sinonīmi. Manuprāt, universāls dizains ietver ikvienam atpazīstamas un skaidri nolasāmas norādes.

Vai jūs patiešām domājat, ka dizains var atrisināt visas problēmas, pat politiskās?

Dizains var daudz ko uzlabot arī politikā. Protams, šāds aspekts nav tas, ar ko parasti asociē vārdu “dizains”. Dizaineri var jebkuru problēmu – ekonomisko, budžeta sastādīšanas – risināšanu padarīt skaidrāku, racionālāku un saprotamāku, jo viņiem piemīt spēja vizualizēt arī pavisam nemateriālas lietas un procesus. Dizaineru rīcībā ir metodes, kuru pielietojums noderētu arī politikā. >>