Holandiešu dizainere un arhitekte Rianne Makinka (Studio Makkink & Bey)

Puzura kods – Rianne Makinka 0

Intervē Agnese Čivle
14/11/2011

No 7. līdz 12. novembrim Mākslas muzejā Rīgas Birža Nīderlandes dizaina projekta Make Design! Dutch Design Made in Latvia ietvaros notika starptautiska dizaina radošā darbnīca un pieredzējušu Nīderlandes un Latvijas dizaina personību priekšlasījumi. Projekta galvenā vadlīnija iezīmējās jaunu un inovatīvu dizaina produktu izveidē, kurā tiktu izmantoti latviešu tradicionālās amatniecības darba paņēmieni. Kā viena no radošās darbnīcas konsultantu un lektoru komandas pārstāvēm uzstājās arhitekte, Eindhovenas Dizaina akadēmijas Sociālā dizaina MA programmas pasniedzēja un starptautiski atzīta dizaina biroja Studio Makkink & Bey līdzdibinātāja – Rianne Makinka (Rianne Makkink, 1964).

Dienu pirms radošo darbnīcu noslēdzošās pop-up izstādes atklāšanas, Rianne Makinka tikās ar Arterritory.com un sarunā atklāja savu šodienas un rītdienas dizaina vīziju. Saruna notika Latvijas Mākslas akadēmijas telpās pēc īsas, iepazīstinošas ekskursijas LMA nodaļu darbnīcās. Patīkami pārsteigta par koktēlniecības darba telpā redzēto, viņa cieši piesaka glabāt līdz ar akadēmijas dibināšanu uzstādīto – jau 90 gadus veco, koktēlniecības nodaļas mašinēriju, savukārt sarunā viņa atklāj, ka latviešu salmu puzuru trauslumā viņa saskata nākotnes dizaina aprises.

Atklājot savu vīziju, Rianne Makinka paredz dizaina kopienu veidošanos un dizaineru ciešu savstarpējo komunikāciju caur prasmju valodu un modernas amatniecības nostiprināšanos.

Dizains ir Riannes Makinkas darbs un brīvdienas, viņas balss un valoda, un viņas runā vārds “dizains” izskan kā “dzīve”. Dizains ir laiva, kurā Rianne Makinka apceļo pasaules ūdeņus; divās darbīgās rokās satverto airi viņa dziļi gremdē tautu pagātnes tradīciju dzīlēs, bet ar ciešu skatu lūkojas rītdienas horizontā. 

Līdzās studentu konsultācijām radošajā darbnīcā Jūs uzstājāties arī ar lekciju ciklu Industrious/Artefacts. Kādus jautājumus skar Jūsu priekšlasījumi? 

Lekcija lielā mērā ir atvasināta no manis un mana vīra [Jurgen Bey, Studio Makkink & Bey] kūrētās izstādes Industrious/Artefacts: the evolution of crafts [1], kurā tiek reprezentēts mūsdienu dizaineru veikums, kas balstīts tradicionālu amatniecības darba paņēmienu izmantojumā.

Lielā daļā Rietumeiropas sabiedrības valda aplama izpratne par amatniecības procesiem pagātnē. Liela daļa cilvēku uzskata, ka amatniecība bija tikai viena cilvēka savrupa darbošanās, taču patiesībā vēsturiski amatniecība pielīdzināma nelielai ražotnei, kurā darbojās simtiem cilvēku – katrs ar savu prasmi un noteiktā laika perioda pašiem labākajiem instrumentiem.

Kā piemēru apskatot kādu piejūras teritoriju Nīderlandē, kurā notika kuģubūve, atklājas nopietna darba dalīšanas aina, piedaloties virknei sava amata pratēju – viens kala dzelzi, otrs greba koku, cits auda audeklu, un kopā viņi uzbūvēja kuģi. Šāda veida kuģubūves prakse izmira, taču bija cilvēki, kas individuāli turpināja savu arodu. Šodien mēs viņus dēvējam par amatniekiem – par kādas, savā ziņā, izmirušas profesijas pārstāvjiem. Mūsdienās ar amatniecību nodarbojas vairs tikai atsevišķi indivīdi – katrs savā, gandrīz nošķirtā vidē. 

Tālaika amatniecībai piemīt kāds, šodien ļoti augstu vērtēts raksturlielums, proti, roku darbs. Mans mērķis ir parādīt, ka arī mūslaiku dizainā ir iespējams pielietot amatniecības galveno instrumentu – rokas. Ar rokām dizaineri var pat radīt paši savus instrumentus un ar rokām tos darbināt. Var pasūtīt un izmantot rūpnieciski ražotu rīku vai mašīnu – modernu amatnieka instrumentu, ar kuru tālāko darbu veikt savām rokām – mājas vai darbnīcas apstākļos. Es vēlos motivēt dizainerus nodarboties ar mūsdienīgu amatniecību. 

Kā virzītājspēks jāmin arī industriālās rūpniecības nepieejamība un dārdzība, kas liek dizaineram domāt, kā lietas veikt saviem spēkiem, kā izveidot pašam savu rūpniecību. >>

[1] Izstāde Industrious/Artefacts: the evolution of crafts skatāma Zuiderzee muzejā, Nīderlandes pilsētā Enkhuizen līdz 12. februārim, 2012